- Laikmeta zīmes - http://www.laikmetazimes.lv -

Pasaules zīmolu ikonas. Harley-Davidson

Ievietoja Ervīns Jākobsons 2019. gada 27. augusts 19:00 sadaļā Zīmolu leģendas pasaulē

Kad pēc ziemas sezonas pilsētu ielās un uz lielceļu šosejām atkal dzirdama motociklu rūkoņa, mēs zinām, ka pavasaris ir klāt. Motosezona turpinās visas vasaras garumā un noslēdzas vien vēlā rudenī, reizēm tikai līdz ar pirmo sniegu. Tātad vismaz pusi gada cilvēcei nākas sadzīvot ar motocikliem un to braucējiem. Uz ceļiem var redzēt dažādas motociklu markas - gan sportiskus un ne tik sportiskus lielceļu baikus, gan lēnākos, bet daudz atraktīvākos čoperus. Leģendārākais motociklu zīmols neapšaubāmi ir “Harley-Davidson”. Šo motociklu īpašnieki ļoti lepojas ar saviem braucamajiem un viņiem ir pamats to darīt, jo “Harley-Davidson” ir visai ekskluzīvs motocikls, ko ne katrs var atļauties. Hārleji joprojām ir pazīstamākā un iekārojamākā motociklu marka pasaulē, tāpēc šoreiz mūsu stāsts tieši par viņiem - kompāniju “Harley-Davidson” un tās motocikliem.

“Harley-Davidson” stāsts sākās 1901.gada sākumā, kad 22 gadus vecais Milvoku iedzīvotājs Viljams Silvestrs Hārlejs radīja neliela 115 cm3 dzinēja projektu. Viņš to piestiprināja parasta velosipēda rāmim un nākamo divu gadu laikā kopā ar bērnības draugu Artūru Deividsonu centās savu “motociklu” pilnveidot, izmantojot šim nolūkam drauga Henrija Melka garāžu. Ar Artūra brāļa Voltera Deividsona palīdzību jaunais “motocikls” tika pabeigts 1903.gadā. Diemžēl puišu lolojums bez kājminamo pedāļu palīdzības nespēj pārvarēt pat niecīgākos Milvoku pakalnus un viņi saprata - “pirmie kucēni jāslīcina”. Lai gan projektu varēja uzskatīt par neizdevušos, tomēr tā bija ļoti vērtīga pieredze turpmākajam.

Gandrīz tūlīt pēc pirmās neveiksmes sākās darbs pie 405 cm3 dzinēja izveides. Tas bija pirmais īstais “Harley-Davidson” motocikls, kas svēra vien 13 kilogramus. Motocikla rāmis bija patapināts no Džozefa Merkela motocikla “Milwaukee Merkel”. Lielais dzinēja apjoms ļāva jauno spēkratu vairs neuzskatīt par motorizētu velosipēdu, bet jau pilnvērtīgu motociklu. Tā dzinēja radīšanā piedalījās arī viens no amerikāņu motorbūves pionieriem Ole Evinrūds. Motocikla prototips tika salikts nelielajā Deividsonu ģimenes šķūnītī. Daļu detaļu izgatavoja Rietummilvoku dzelzceļa depo darbnīcās, kur par meistaru strādāja Deividsonu vecākais brālis Viljams. “Model 0″ tika pabeigts 1904.gada 8.septembrī un tajā pašā dienā tas piedalījās motosacensībās Milvoku “State Fair Park”, izcīnot ceturto vietu.

“Harley-Davidson” 1904.gada prototips jeb tā sauktais “Model 0″.

1905.gadā žurnālā “Automobile & Cycle Trade Journal” parādījās maza reklāma par to, ka “Harley-Davidson” dzinēji nopērkami brīvā pārdošanā. Aprīlī sākās arī gatavu motociklu tirdzniecība. Togad “Harley-Davidson” pirmajam dīlerim Karlam Langam izdevās pārdot trīs no pieciem Deividsionu šķūnītī samontētajiem motocikliem. Vēlākos gados kompānija šo šķūnīti kā vērtīgu relikviju izjauca un pārvietoja uz savas fabrikas teritoriju, kur tas stāvēja līdz pat 70.gadiem. Pirmo Hārleja un Deividsionu fabriku uzbūvēja Milvokos Kastaņu ielā (Chestnut Street), ko vēlāk pārdēvēja par Džuno avēniju. Tā bija vienstāva koka ēka. Pirmajā darba gadā mazajā fabriciņā samontēja 50 motociklus.

Pirmā “Harley-Davidson” fabriciņa - šķūnītis, 1905.gads.

1907.gadā Viljams Hārlejs pabeidza Viskonsīnas-Medisonas Universitāti, iegūdams inženiera-mehāniķa specialitāti. Tajā pašā gadā fabrikai tika uzbūvēts otrais stāvs, pati ēka apšūta ķieģeļiem. 1907.gada septembrī oficiāli tika reģistrēts uzņēmums “Harley-Davidson Motor Company”. Ražošana ievērojami paplašinājās - 1907.gadā tika saražoti jau 150 motocikli. Kompānija noslēdza līgumu par motociklu piegādi Milvoku policijas pārvaldei. Līdz 1907.gadam visi “Harley-Davidson” motocikli tika apgādāti ar viencilindra 440 cm3 dzinēju, taču 1907.gadā Čikāgas autoizstādē tika prezentēts kompānijas motocikls ar jaunu 880 cm3 V-Twin tipa motoru. Šie motocikli varēja attīstīt līdz pat 100 kilometru lielu ātrumu stundā, kas tiem laikiem bija ievērojams sasniegums. 1908.gadā kompānija saražoja 450 šādus motociklus, bet 1909.gada beigās - jau 1149 eksemplārus.

Kompānijas “Harley-Davidson” dibinātāji (no kreisās) -
Viljams Deividsons, Volters Deividsons, Artūrs Deividsons un Viljams Hārlejs.

1911.gadā “Harley-Davidson” laida klajā uzlabotu V-Twin 810 cm3 motoru. Jaunais motors it kā bija mazāka apjoma, tomēr pateicoties perfektajai gāzu sadales sistēmai tā reālā jauda gandrīz divreiz lielāka. Turpmākajos gados lielākā daļa kompānijas motociklu tika aprīkoti ar šo motoru. Savukārt 1912.gadā “Harley-Davidson” patentēja arī jaunu motocikla sēdekli “Ful-Floteing Seat” ar spirālveida atsperi. Atsperes spriegojumu varēja regulēt atkarībā no braucēja svara. Šāda tipa sēdekļus kompānija izmantoja līdz pat 1958.gadam. 1913.gadā vecā fabrikas ēka tika nojaukta un tās vietā uzcelta piestāvu ķieģeļu nams, kurš aizņēma divus Džuno avēnijas kvartālus. Pirms Pirmā Pasaules kara kompānija “Harley-Davidson” bija kļuvusi par lielāko motociklu ražotāju ASV, apsteidzot savu galveno konkurentu - firmu “Indian”. 1914.gadā tika saražoti 16 284 “Harley-Davidson” motocikli.

Kreisajā pusē - “Harley-Davidson Motor Co” vecā ēka (augšā)
un viens no kompānijas 20.gadsimta sākuma motociklu modeļiem ar “V-Twin” motoru (apakšā);
attēlā labajā pusē - uzņēmuma jaunie, 1913.gadā uzceltie ražošanas korpusi Milvokos.

1916.gadā fiksēta pirmā “Harley-Davidson” motociklu izmantošana militārām vajadzībām, kad meksikāņu sacelšanās dalībnieki Pančo Villas vadībā izmantoja tos uzbrukumos ASV pierobežas pilsētām. Sakarā ar Pirmā Pasaules kara norisi Eiropā, kompānija ieguva arī pirmo oficiālo militāro pasūtījumu - 500 motociklus tai pasūtīja Lielbritānijas armija. 1917.gadā, kad karā iesaistījās Savienotās Valstis, lielu skaitu motociklu pasūtīja ASV armija. Visa Pirmā Pasaules kara laikā militārām vajadzībām tika saražoti vairāk nekā 20 000 “Harley-Davidson” motociklu.

Bruņots “Harley-Davidson” militārais motocikls Pirmajā Pasaules karā.

Līdztekus motocikliem, 1917.gadā “Harley-Davidson” sāka ražot velosipēdus. Tas tika darīts ar cerību piesaistīt jaunus klientus. Tika ražoti trīs velosipēdu modeļi - tradicionāls vīriešu velosipēds, sieviešu velosipēds “Ladies Standard” un jauniešu velosipēds “Boy Scout”. Velosipēdus pēc “Harley-Davidson” pasūtījuma izgatavoja uzņēmuma “Davis Machine Company” ražotnē Deitonā, Ohaijo štatā. Zemā pieprasījuma dēļ “Harley-Davidson” 1923.gadā tomēr pārtrauca velosipēdu ražošanu un tirdzniecību.

Kreisajā pusē - “Harley-Davidson” jauniešu velosipēda “Boy Scout” reklāma,
labajā pusē - vīriešu velosipēds (augšā) un sievietēm domātais modelis “Ladies Standard”.

Ap 1920.gadu “Harley-Davidson” jau bija lielākais motociklu ražotājs pasaulē. Tolaik tika saražoti 28 189 motocikli gadā un kompānijas dīleri tos pārdeva 67 pasaules valstīs. 1921.gadā Otto Volkers ar “Harley-Davidson” motociklu uzvarēja sacensībās, pirmo reizi vēsturē distanci veicot ar vidējo ātrumu 160 kilometri stundā. 20.gadsimta 20.gados “Harley-Davidson” motocikli tika pilnveidoti gan ar jaunu 1200 cm3 dzinēju 1922.gadā, gan “asaras” tipa benzīntvertni 1925.gadā. 1928.gadā dažiem modeļiem pirmoreiz tika izmantotas priekšējās bremzes, bet 1929.gadā kompānija sāka ražot jaunu D modeļa motociklu ar 750 cm3 motoru, kam vajadzēja izkonkurēt līdzīgus firmu “Indian” un “Excelsior” modeļus.

Viens no “Harley-Davidson” 20.gadu D sērijas motociklu modeļiem.

Pasaules ekonomiskās krīzes jeb tā sauktās Lielās Depresijas laikā “Harley-Davidson” pārdošanas apjomi kritās no 21 000 motocikliem 1929.gadā līdz 3703 spēkratiem 1933.gadā. Lai pārvarētu krīzes sekas, kompānija uz savu motociklu motoru bāzes sāka ražot dažādas rūpniecības vajadzībām domātas iekārtas, kā arī uzprojektēja un ieviesa ražošanā preču piegādei paredzētu trīsriteņu motociklu “Servi-Car”, kurš tika ražots līdz pat 1973.gadam. 1933.gadā tika prezentēta jauna motociklu sērija. Pirmo reizi motociklu ražošanas vēsturē pircējiem tika dota iespēja individuāli pasūtīt grafisku ērgļa attēlu uz benzīna tvertnes Art-Deco stilā. Tā piedzima tā dēvētais kastomaizings - motociklu tehniskā un dizaina uzlabošana gan mazās sērijās, gan atbilstoši klienta individuālajām vēlmēm.

Preču pārvadāšanas motocikls “Servi-Car” (attēlā augšā)
un 1933.gada motociklu sērija ar “Art Deco” stilā noformētu benzīntvertnes grafiku (apakšā).

Japānā “Harley-Davidson” motociklus tirgoja jau kopš 1912.gada, taču 30.gadu vidū japāņu kompānija “Sankyo Seiyaku Corporation” iegādājās “Harley-Davidson” licenci, līdz ar to sākot motociklu ražošanu šajā zemē. Pirmais japāņu motocikls bija VL sērijas 1210 cm3 spēkrats. Diemžēl 1936.gadā japāņi līgumu ar “Harley-Davidson” lauza, turpinot ražot VL modeli ar jaunu nosaukumu “Rikuo”. Savukārt ASV 1935.gadā “Harley-Davidson” komandas braucējs Džo Petrali uzvarēja visās 13 Amerikas motociklu asociācijas rīkotajās nacionālā čempionāta sacensībās, uzstādot četrus ātrumrekordus. 30.gados parādījās arī vairāki jauni modeļi un dzinēju veidi, piemēram, modeļi 61E un 61EL ar OHV dzinējiem “Knucklehead”. Savukārt 1937.gadā tika uzlaboti 1210 cm3 V un VL modeļi, kuras pārdēvēja par U un UL, 1300 cm3 VH un VLH modeļus par UH un ULH, bet 740 cm3 R modeli - par W.

Augšējā attēlā - “Harley-Davidson” motobraucējs Džo Petreli ar īpašas konstrukcijas ātrummotociklu.
Apakšējā attēlā - viens no “Harley-Davidson” 30.gadu motociklu modeļiem.

Jau pirms Otrā Pasaules kara sākuma “Harley-Davidson” ražoja militārām vajadzībām domātu 740 cm3 motocikla modeli WLA. Pēc kara sākuma kompānija ražošanu gandrīz pilnībā pārorientēja uz militāro ražošanu. Kopumā tika izgatavoti vairāk nekā 90 000 WLA (Kanādas armijai - WLC) motociklu, kuri ieguva iesauku “Liberator” (”Atbrīvotājs”). Daudzi no šiem motocikliem tika piegādāti ASV sabiedrotajiem. Piemēram, Padomju Savienībai tika piegādāti 26 670 motociklu, kas gandrīz divkārt pārsniedz šajos gados pašā PSRS izgatavoto motociklu skaitu. Lielākā daļa PSRS domāto motociklu tika aprīkoti ar padomju smagā motocikla M-72 blakusvāģi. WLA un WLC motociklu ražošanu pārtrauca pēc kara beigām, taču atkal atjaunoja no 1950. līdz 1952.gadam Korejas kara vajadzībām.

“Harley-Davidson” Otrā Pasaules kara militārais motocikls “WLA”.

ASV armija pasūtīja arī īpaši tuksneša operācijām domātu motocikla modeli. Tā radās unikālais 750 cm3 modelis XA 750, kura dzinējs un transmisija lielā mērā bija nokopēti no BMW. Šī modeļa gabarīti, detaļas un konstruktīvais risinājums pilnībā atšķīrās no citiem “Harley-Davidson” modeļiem. Diemžēl sakarā ar karadarbības beigām Ziemeļāfrikā, modelis tā arī netika ieviests masveida ražošanā - izgatavoja vien 1000 šādu motociklu. Turklāt motociklu kā pārvietošanās līdzekli armijā tolaik sāka aizstāt “Jeep” automobiļi, bet policijas, eskortēšanas vai kurjerpasta vajadzībām bija gana arī ar WLA. Par augstiem sasniegumiem militārās produkcijas ražošanā kompānija “Harley-Davidson” tika apbalvota ar divām ASV armijas un kara flotes balvām (‘E’ Awards) - 1943. un 1945.gadā.

Militārais XA motocikls. Kreisajā pusē augšā - ASV Armijas un Jūras kara flotes “E-Awards” zīme.

Pēc kara beigām, 1945.gada novembrī, tika atjaunota civilo motociklu ražošana. 1946.gadā “Harley-Davidson” prezentēja sporta motocikla modeli WR ar 750 cm3 dzinēju. Šis modelis kļuva par vienu no labākajiem sava laika sporta motocikliem pasaulē. Bet 1947.gadā gadskārtējās “Harley-Davidson” dīleru konferences dalībnieki tika uzaicināti apmeklēt kādu “slepenu vietu”, kas izrādījās jaunā kompānijas rūpnīca Vauvatosā, Viskonsīnas štatā. Šobrīd tur atrodas jauno “Harley-Davidson” motociklu modeļu izstrādes centrs. 1948.gadā kompānija laida klajā jaunu motociklu sēriju, kas bija vācu motocikla DKW RT 125 adapcija. Tika izgatavotas dažādas šī motocikla versijas. Vienu no tām sauca”Hummer”. Šodien visus šīs sērijas motociklus sarunvalodā mēdz dēvēt par “Hummers”.

Pirmais pēckara “Harley-Davidson” WR klases sporta baiks, 1946.gads.

1949.gadā “Harley-Davidson” prezentēja jaunu motocikla modeli “Hydra-Glide” ar hidraulisku priekšējo dakšu. Atzīmējot kompānijas 50 gadu jubileju, 1953.gadā tika izstrādāts īpašs “Harley-Davidson” jubilejas logo, kas redzams uz visiem 1954.gadā izlaistajiem motocikliem. Bet 1957.gadā kompānija laida klajā jaunu motocikla modeli “Sportster”, kas kļuva par veselas “Harley-Davidson” motociklu sērijas aizsācēju. Šī 900 cm3 motocikla izveidi iedvesmoja kompānijas regulārie panākumi dažādās motosacīkstēs. Vēlāk šis braucamais kļuva pazīstams kā viens no pirmajiem superbaikiem pasaulē.

Kreisajā pusē - “Harley-Davidson” 50.gadu motociklu modeļi. Augšējā attēlā - “Hydra-Glide”,
apakšējā attēlā - “Sportster”. Kreisajā pusē - kompānijas 50 gadu jubilejas logotipu veidi.

1960.gadā “Harley-Davidson” apvienoja “Model 165″ un “Hummer” motociklus, izveidojot jaunu modeli “Super-10″. Vienlaikus tika sākta kompānijas vēsturē vienīgā skūtera “Topper” ražošana. Tajā pašā gadā “Harley-Davidson” iegādājās 50% itāļu kompānijas “Aermacchi” motociklu ražotnes akciju. Nākamajā gadā sākās 250 cm3 “Aermacchi” viencilindra motociklu eksports uz ASV, kur tie tika pārdoti ar preču zīmi “Harley-Davidson Sprint”. Šajos gados amerikāņu ražojuma divtaktu dzinēji kompānijas ražotajos motociklos tika aizstāti ar “Aermacchi” dzinējiem M-65, M-65S un “Rapido”. Pilnīgu kontroli pār “Aermacchi” kompānija “Harley-Davidson” ieguva 1974.gadā un turpināja motociklu ražošanu Itālijas rūpnīcā līdz pat 1978.gadam, kad pārdeva “Aermacchi” itāļu uzņēmumam “Cagiva”.

Attēlā augšā - “Harley-Davidson” skūtera “Topper” modelis ar blakusvāģi.
Attēlā apakšā - Kompānijas “Aermacchi” ražotais motocikls ar zīmolu “Harley-Davidson Sprint”.

1965.gadā modeli “Duo-Glide” nomainīja “Electra Glide”, kas kļuva par kārtējo “Harley-Davidson” leģendu, sākot komfortablu tūrisma motociklu sēriju, kura līdz pat šodienai ir viens no kompānijas produkcijas lepnumiem. Pēc tam, kad no ražošanas tika noņemti modeļi “Pacer” un “Scat”, par pēdējo “Harley-Davidson” amerikāņu ražojuma divtaktu motociklu kļuva modelis “Bobcat”. 1969.gadā “Harley-Davidson” nopirka kompānija “American Machine and Foundry” (AMF), kas optimizēja ražošanu un ievērojami samazināja strādnieku skaitu. Diemžēl tas noveda pie lielām produkcijas kvalitātes problēmām - “Harley-Davidson” motocikli bija pārlieku dārgi un kvalitātes ziņā atpalika no analogiem japāņu ražojumiem. Pārdošanas apjomi strauji kritās un kompānija nonāca teju bankrota priekšā.

Pirmais motocikla “Electra Glide” modelis, 1965.gads.

Tikai ar rūpīgu darbu un neatlaidību izdevās atjaunot “Harley-Davidson” reputāciju. 1970.gadā Bonevilas sālsezera trasē sacīkšu braucējs Kels Reiborns ar “Harley-Davidson” motociklu uzstādīja jaunu pasaules ātrumrekordu, sasniedzot 426,5 kilometru stundā lielu ātrumu. Savukārt 1972.gadā tika laists klajā sporta motocikla modelis XR-750, kas kļuva par labāko motociklu savā klasē. Kopš 1973.gada kompānijas ražošanas apjomi atkal strauji auga, jo tika atvērta 37 000  m2 liela motociklu montāžas rūpnīca Jorkā, Pensilvānijā. Vecajās ražotnēs Milvokos un Tomahaukā turpināja ražot vairs tikai komplektējošās detaļas, bet Vauvatosas rūpnīcā - tikai dzinējus.

“Harley-Davidson” īpašas konstrukcijas motocikls ātrumrekordu sasniegšanai,
attēlā augšā - pilots Kels Reiborns uzstāda ātrumrekordu Bonevilas sālsezera trasē.

Atzīmējot ASV pastāvēšanas 200 gadu jubileju, “Harley-Davidson” 1976.gadā radīja īpašu motocikla modeli “Liberty Edition”, kas bija ļoti pieprasīts tirgū. Taču nākamā gada modelis “Confederate Edition” radīja plašas diskusijas amerikāņu sabiedrībā sava neviennozīmīgā nosaukuma un dizaina dēļ. Motocikla dizainā bija izmantota ASV Pilsoņkara dienvidu vergturu štatu (konfederātu) simbolika, kas izsauca protestus ASV ziemeļu štatu afroamerikāņu un arī daudzos baltās rases iedzīvotājos.

ASV 200 gadu jubilejai veltītais “Harley-Davidson” motocikls “Liberty Edition” (kreisajā pusē augšā)
un tā benzīntvertnes noformējums (labajā pusē). Attēlā kreisajā pusē apakšā - modeļa
“Confederate Edition” benzīntvertnes apdruka ar konfederātu karogu.

20.gadsimta 70. un 80.gadu mijā “Harley-Davidson” laida klajā virkni modeļu, kas vēlāk kļuva par amerikāņu motociklu klasiku. Jau 1977.gadā tika prezentēti uzreiz divi jauni modeļi - “FXS Low Rider” un “Sportster Café Racer”. “Low Rider” bija pirmais motocikls ar iegremdētu sēdekli, kas drīz vien kļuva par šīs klases motociklu tipisku atribūtu. Šis motocikls kļuva par īstu hitu “Harley-Davidson” spēkratu klāstā. Bet 1979.gadā parādījās leģendārais modelis “Fat Bob”, kas savu nosaukumu ieguva no lielās benzīna tvertnes (Fat) un saīsinātajiem spārniem (Bob no bobbed fenders). Savukārt 1980.gadā kompānijas motocikliem pirmoreiz tika izmantota no kevlara auduma izgatavota piedziņas siksna agrākās tradicionālās ķēdes piedziņas vietā. Šādas siksnas neprasa pastāvīgu apkopi un spēj izturēt lielas slodzes. Pirmais motocikla modelis ar divkāršu siksnas piedziņu bija “Sturgis”.

Pirmais “Fat Bob” modeļa motocikls, 1979.gads.

1981.gadā “AMF” par 80 miljoniem dolāru pārdeva “Harley-Davidson” 13 investoru grupai Vona Bīlsa un Villija Deividsona vadībā. Jaunā kompānijas vadība pat nemēģināja konkurēt ar jaudīgo japāņu motoindustriju, bet sāka motociklu dizainā apzināti izmantot retrostilu, tā izraisot nostalģiskas atmiņas daudzos “Harley-Davidson” fanos. Motociklu komponentu - bremžu, dakšu, amortizatoru, karburatoru, riteņu un elektrisko iekārtu ražošana tika nodota ārzemju partneriem. Kompānijas motociklu kvalitāte auga un klientu loks paplašinājās. 1983.gadā tika dibināts “Harley-Davidson” motociklu īpašnieku klubs “Harley Owners Group” (HOG), kurš acumirklī kļuva par lielāko motoklubu pasaulē. Desmit gadu laikā tā biedru skaits pieauga līdz 90 000, bet 2014.gadā pārsniedza 1 miljonu.

Motokluba “Harley Owners Group” logotips, biedra gredzens un apģērba uzšuves.

1984.gadā “Harley-Davidson” kārtējo reizi pārsteidza savus cienītājus. Dienas gaismu ieraudzīja pirmais šodien tik populārās motociklu sērijas “Softail” modelis FXST. Šī motocikla radīšanai “Harley-Davidson” inženieri veltīja septiņus gadus. No inženiera Bila Deivisa tika nopirkta konsoles tipa aizmugurējās piekares konstrukcija “Sub Shock”, izstrādāts jauns 1340 cm3 dzinējs “V2 Evolution”. Negribot pazaudēt tā sauktās pēckara paaudzes klientus, no kuriem gadiem ejot daudzi motociklus bija nomainījuši uz ērtām automašīnām, “Harley-Davidson” 1986.gadā iegādājās luksusa autokemperu ražotājkompāniju “Holiday Rambler”. Šāds solis tomēr nenesa cerētos rezultātus un pēc desmit gadiem, 1996.gadā, šis uzņēmums tika pārdots kompānijai “Monaco Coach Corporation”.

Pirmais sērijas “Softail” motocikls FXST, 1984.gada modelis.

1990.gadā debitēja “Harley-Davidson” modelis “Softail Fat Boy” un kompānija atkal kļuva par līderi smago motociklu tirgū. Stāsta, ka motocikla nosaukums veidots no divu pirmo amerikāņu atombumbu “Fat Man” un “Little Boy” vārdu salikuma, tomēr pētnieki uzskata, ka tā ir tikai leģenda. Modelis “Fat Boy” kļuva īpaši populārs pēc tam, kad to parādīja filmā “Terminators 2: Pastarā diena”. 1994.gadā visi motociklu modeļi FXR tika nomainīti ar modeļiem “Dyna” (FXD). Šo sēriju iesāka modelis ar gumijas stiprinājuma rāmi “FX Big Twin”. 1996.gadā “Harley-Davidson” ražošanas jaudas atkal pieauga, jo Franklinā, Viskonsīnā, tika atvērts kompānijas rezerves daļu un aksesuāru distribūcijas centrs, bet dzinēju ražošana pārcelta uz rūpnīcu Menomonifolsā, durvis vēra arī jauna motociklu rūpnīca Kanzassitijā. 1998.gadā tika atklāta pirmā “Harley-Davidson” rūpnīca ārpus ASV - Manausā, Brazīlijā.

Pirmais “Softail Fat Boy” modeļa motocikls, 1990.gads.

Gadu tūkstošu mijā “Harley-Davidson” ievērojami paplašināja savas produkcija dīleru tīklu ASV. 2001.gadā tirgū tika laists modelis “V-Rod”, kas sāka kompānijas mūsdienu augsti tehnoloģisko motociklu sēriju. Šim motociklam bija lieli panākumi. Savukārt 2004.gadā dienas gaismu ieraudzīja modelis “Road King”, kam vajadzēja atjaunot tūrisma motociklu klasisko veidolu. Bet 2006.gadā sākās “Harley-Davidson” muzeja celtniecība Menomoni ielejā Milvokos. 12 000 m2 plašā un 75 miljonus dolāru vērtā ēka tika atklāta 2008.gadā. Muzejā skatāma lieliska vēsturisko “Harley-Davidson” motociklu kolekcija, apmeklētājiem pieejams arī arhīvs, restorāns un konferenču zāle.

“Harley-Davidson” muzejs Milvokos, Viskonsīnā.

1987.gadā sākās “Harley-Davidson” sadarbība ar sporta motociklu kompāniju “Buell Motorcycle Company”, piegādājot tai savus dzinējus. 1993.gadā “Harley-Davidson” iegādājās 49% “Buell” akciju, bet pilnīgi kompāniju nopirka 2003.gadā. Lai pievērstu jauniešus motosportam, uz “Buell” bāzes tika radīts lēts viencilindra motocikls “Buell Blast”. Šis modelis kļuva ar mācību motociklu jauno braucēju kursiem “Harley-Davidson Edge New Rider” no 2000. līdz 2014.gadam, kad šim nolūkam sāka izmantot motociklu “Harley-Davidson Street 500″. 2009.gada oktobrī “Harley-Davidson” paziņoja, ka pārtrauc “Buell” līnijas motociklu ražošanu, lai koncentrētos tikai uz “Harley-Davidson” zīmolu.

Viens no zīmola “Buell” treniņmotociklu modeļiem.

2008.gada jūlijā “Harley-Davidson” nopirka uzņēmumu “MV Agusta Group”, kas ražoja divas motociklu sērijas - jaudīgo “MV Agusta” un vieglo “Cagiva”. Taču jau pēc gada “MV Agusta” tika pārdota atpakaļ tās bijušajam īpašniekam Klaudio Kastiljoni. Tas bija saistīts ar plašo “Harley-Davidson” uzņēmuma rekonstrukciju, kas sākās 2009.gadā un kuras gaitā tika slēgtas divas kompānijas rūpnīcas un viens distribūcijas centrs, kā arī atlaisti 3500 darbinieki. Tajā pašā laikā kompānija paziņoja par nodomu iekarot Indijas tirgu. Pirmie “Harley-Davidson” motocikli Indijā tika pārdoti 2010.gadā, bet 2011.gadā Gurugramā netālu no Deli durvis vēra kompānijas meitas uzņēmums “Harley-Davidson India”.

“Harley-Davidson” un “MV Agusta” 2008.gada modeļa motocikls.

Zīmols “Harley-Davidson” turpināja attīstīties un izmēģināt arvien jaunus darbības veidus, apgūt jaunus noieta tirgus. Līdzās tradicionālajiem klasiskajiem motocikliem 2013.gada beigās kompānija prezentēja modeli “Street” ar dzinēja apjomu 500 un 750 cm3. Tas ir kompakts motocikls, kas paredzēts ikdienas ekspluatācijai pilsētas apstākļos. 2013.gadā projekta “Rushmore” ietvaros tika radikāli atjaunota arī tūrisma motociklu līnija. Šis motociklu veids kļuva komfortablāks un tehnoloģiski pilnveidotāks, iegūstot kombinētu gaisa-ūdens dzesēšanas sistēmu, jaunu bremžu sistēmu un daudzfunkcionālu izklaides konsoli ar audiosistēmu, navigatoru, interneta pieslēgumu un balss vadību. Bet 2014.gadā pirmo reizi tika demonstrēts “Harley-Davidson” elektromotocikls “LiveWire”.

Elektromotocikla “LiveWire” pirmais, 2014.gada modelis (augšā), un 2019.gada versija (apakšā).

“Harley-Davidson” modeļu spektrs ir daudzveidīgs. Galvenās motociklu sērijas - “Street”, “Sportster”, “Softail”, “Touring” un “Trike”. Katrā sērijā ir gan modeļi ar plašu hroma pielietojumu, gan ar tumšu apdari, saukti par “Dark Custom”. Sērijas “Street” modeļi parādījās, reaģējot uz pircēju vēlmi pēc viegla pilsētas motocikla. “Sportster” ir klasiska stila motociklu sērija ar salīdzinoši nelielu izmēru un svaru. “Softail” (FS) sērija ir motocikli ar tā sauktajiem sausajiem rāmjiem, kuru konstrukcija paredz aizmugurējās piekares noņemšanu. “Harley-Davidson” konstruktoriem izdevās radīt “sausā rāmja” imitāciju, paslēpjot aizmugurējos amortizatorus zem motocikla korpusa. Savukārt sērija “Touring” (FL) ir smago kruīza motociklu līnija, kas paredzēta tāliem izbraucieniem un ceļojumiem. Šīs sērijas modeļiem ir apjomīgas bagāžas kastes, plats priekšējais ritenis, plati spārni un liels vējstikls.

Viens no “Harley-Davidson” motociklu sērijas “Touring” modeļiem.

Bez galvenajām motociklu sērijām ir vēl citas. Sērijas “Big Twin” (F) modeļi “Harley-Davidson” atnesuši pasaules slavu. Tie ir lieli motocikli ar liela tilpuma motoru. Kopš 2018.gada šāds motors ir 1745 cm3 “Milwaukee-Eight”. Savukārt sērija “Trike” ietver triciklus. Tricikla konstrukcija paredz saglabāt priekšējo daļu kā klasisku motociklu, bet aizmugures daļai ir divi riteņi, kas ļauj spēkratu vieglāk manevrēt un vadīt. Tricikls parasti kalpo tāliem ceļojumiem, jo braucamrīka aizmugures daļā var ievietot lielu bagāžas apjomu. Ērtie sēdekļi ļauj komfortabli pārvietoties jebkura garuma distancē.

Sērijas “Trike” triciklu modelis “Trike Glide Ultra”.

Motociklu sērija “Dyna” (FX) ir motocikli ar diviem amortizatoriem, kas novietoti zem pasažiera sēdekļa, un dzinēju, kas ļauj braucējam sajust visas motora vibrācijas. Motobraukšanas fani ļoti iecienījuši šo īpašību. Diemžēl 2018.gadā “Dyna” sērijas ražošana tika izbeigta, apvienojot “Dyna” un “Softail” sēriju labākās īpašības zem sērijas “Softail” markas. Neordināra ir motociklu sērija “V-Rod” (VR), kas parādījās kā atbilde jaunās paaudzes braucējiem, kuri vēlējās “Harley-Davidson” motociklu, taču klasisko modeļu dizainu uzskatīja par sev nepieņemamu. Ārēji šie motocikli atgādināja kruīza modeļus, taču bija stilizēti kā sporta motocikli. “V-Rod” modeļiem bija kompānijas “Porsche” inženieru projektēts 1247 см3 motors “Revolution”. Arī šīs sērijas motociklu ražošanu izbeidza 2018.gadā.

Sērijas “Dyna” (augšā) un sērijas “V-Rod” (apakšā) motociklu modeļi.

Unikālākā “Harley-Davidson” sērija, ja to tā var nosaukt, ir “Custom Vehicle Operations” jeb CVO. Būtībā tā ir vesela kompānijas nodaļa, kas nodarbojas ar motociklu uzlabošanu un individualizāciju. Šie motocikli tiek salikti ar rokām strikti ierobežotā skaitā un no standarta modeļiem atšķiras ar īpaši piemeklētiem aksesuāriem, papildus hromējumu, unikālu krāsojumu un ar roku zīmētu grafiku. CVO modeļi tiek apgādāti ar jaudīgu audiosistēmu un citu papildus elektroniku. Šīs sērijas motocikliem ir arī visjaudīgākie motori. Ik gadu CVO komanda izvēlas divus līdz piecus “Harley-Davidson” bāzes modeļus, kuri tad tiek īpaši uzlaboti, kļūstot par augstākās raudzes motocikliem. Visbiežāk šim nolūkam gadu gaitā tikuši izmantoti modeļi “Ultra Classic Electra Glide” un “Road King”.

“Harley-Davidson” CVO nodaļas uzlaboto motociklu fragmenti.

Jau kopš dibināšanas “Harley-Davidson” reklamējusi savus motociklus kā respektablu produktu, kas domāts “izsmalcinātām dāmām ar lietussargiem un kungiem konservatīvos uzvalkos”. Šāda pieeja tika pārtraukta tikai 20.gadsimta 60.gados, kad kompānija centās oponēt “Honda” radītajam “labā motociklista” tēlam. “Harley-Davidson” sāka uzsvērt, ka ir piemērots arī vienkāršiem strādnieku puišiem un zināmā mērā pat antisociāliem elementiem. 70.gados kompānija labprāt izmantoja tā saukto čoperu stilu un mārketingā apzināti ieviesa baikeru motoklubu “slikto puišu” tēlu. Mūsdienās “Harley-Davidson” pamatklients atkal ir turīgs, vidēji 40-50 gadus vecs biznesmenis ar stabiliem ienākumiem, kurš var atļauties iegādāties un uzturēt visai dārgos kompānijas spēkratus.

“Izsmalcinātā” stila “Harley-Davidson” motobraucēju tēls 20.gadu reklāmās (kreisajā pusē)
un baikeru “slikto zēnu” stils (attēlā labajā pusē) jaunāko laiku materiālos.

“Harley-Davidson” mārketinga politika ir vērsta uz zīmolam lojāla un uzticīga klientu loka radīšanu. Šim mērķim kalpo gan vispasaules motoklubs HOG, gan plašā rezerves daļu un aksesuāru pieejamība. Gandrīz vienmēr “Harley-Davidson” motocikla pircējs ir cilvēks, kurš īsteno senu sapni par skaistu motociklu un nesaraujamo baikeru brālību. Kompānijas jaudīgie un glītie spēkrati daudziem simbolizē personīgo brīvību un lielceļa romantiku. “Harley-Davidson” piedāvā arī pilnu motociklista ekipējumu un lielu daudzumu dažādu preču ar kompānijas zīmolu. Šīs preces pēc “Harley-Davidson” licences ražo uzņēmumi visā pasaulē. Apģērbs, apavi, mēbeles, trauki, interjera priekšmeti, rotaslietas, suvenīri un aksesuāri, rotaļlietas, motociklu kolekcijas modelīši un videospēles padarījuši hārliju par īstu kulta priekšmetu, bet to īpašniekiem ļauj uzturēt īpašu dzīvesstilu, kura centrā ir “Harley-Davidson” zīmols.

Suvenīri ar “Harley-Davidson” zīmolu.

Sākot ar 1993.gadu, kompānija rīko “Harley-Davidson” svētku braucienu un pasākumus Milvokos ar nosaukumu “Ride Home”. Šis pasākums neoficiāli tiek dēvēts par “Harleyfest” un notiek reizi piecos gados, pulcējot hārliju īpašniekus no visas pasaules. 2013.gadā festivāls notika Prāgā, Čehijā, godinot vecāko “Harley-Davidson” motoklubu pasaulē, kas toreizējās Čehoslovākijas galvaspilsētā tika izveidots 1928.gadā. 2018.gada festivāls spēja pulcēt 100 000 braucējus un 60 000 motociklus.

Motociklistu parāde Milvoku ielās “Harleyfest” laikā.

Gadu gaitā kompānija “Harley-Davidson” piedzīvojusi gan īpašnieku maiņu, gan ekonomiskās krīzes, gan intensīvu globālo konkurenci. Šodien tās produkciju ražo rūpnīcas Jorkā, Milvokos, Kanzassitijā, Brazīlijā un Indijā, tiek celta rūpnīca Taizemē. Savu produkciju “Harley-Davidson” pārdod visā pasaulē. 2004.gadā kompānijas dibinātāju Viljama Hārleja, Artūra Deividsona, Viljama Deividsona un Voltera Deividsiona vārdi tika ierakstīti ASV Darba departamenta Slavas zālē kā atzinība par kompānijas “Harley-Davidson” lielajiem sasniegumiem un ieguldīto darbu. “Harley-Davidson” joprojām ir un paliek populārākais un leģendārākais motociklu zīmols pasaulē ar vislielāko un uzticamāko fanu pulku.

*******************

Pielikumā “Harley-Davidson” motociklu vēsture, tehniskie un mākslinieciskie individuālie risinājumi, dažādi aksersuāri, logotipi un reklāmas materiāli, kā arī kompānijas mūsdienu motociklu modeļi.

© Ervīns Jākobsons. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz autoru un interneta vietni www.laikmetazimes.lv obligāta.

Līdzīgie raksti:

    Nekas nav atrasts


Raksts atrodams vietnē Laikmeta zīmes: http://www.laikmetazimes.lv

Saite uz rakstu: http://www.laikmetazimes.lv/2019/08/27/pasaules-zimolu-ikonas-harley-davidson/

© 2009 - 2013 Laikmeta zīmes. Visas tiesības aizsargātas.