05
Kad Latvijas kristīgajās grāmatnīcās pārdošanā parādījās pirmie kristīgās mūzikas albumi, viens no pirmajiem nopērkamajiem ierakstiem bija divi Fila Kigija albumi - Time 1 un Time 2, kas bija izdoti sakarā ar Fila 25 gadu (1970 - 1995) radošās daiļrades jubileju. No šīs dziesmu izlases ieguvu plašāku skatījumu par Fila mūziku, un viņa mūzikas vienkāršība, reizē profesionālisms, kā arī krāsainība un dažādība mani patiesi pārsteidza un uzrunāja. Fils pats par savu mūziku saka šādi: “Rudenī dabā var novērot visdažādākās krāsas. Tad seko pelēcīgā, aukstā ziema, kas ir pretstats zaļajai vasarai, un tad atkal nāk pavasaris, kur viss top jauns, kur atklājas jaunas lietas, jauna dzīve, jauna iedvesma. Un tāda ir arī mana mūzika. Es neesmu apstājies pie viena stila vai žanra. Es nespēlēju tikai viena veida mūziku.”
Fila mūzika mani uzrunāja, tā aizskāra manu sirdi, radās vēlēšanās iepazīt to tuvāk, un, protams, līdz ar to iepazīt tuvāk arī tās autoru. Toreiz es vēl nenojautu, cik patiešām lielisks un talantīgs, bet savā būtībā vienkāršs un Dieva priekšā pazemīgs ir Fils Kigijs. Viņš zina, kāpēc viņš dara to, ko dara. Viņa mūzika un dziesmas ir veids, kādā viņš pauž savu ticības pieredzi un pārliecību; ar savu talantu viņš apzināti kalpo Dievam, liecinādams cilvēkiem par Jēzu Kristu un apliecinādams, ka viss, kas viņš ir un kas viņam pieder, ir Dieva žēlastības dots. Visu savu mūžu Fils ir nodarbojies ar mūziku, ar to viņš pelna savai ģimenei iztiku, un vairāk nekā 50 radošo gadu laikā ierakstījis aptuveni 60 albumus, no kuriem kādi 25 ir instrumentālās mūzikas albumi. Kas attiecas uz Filu kā ģitāristu, tad žurnāls Musician Magazine viņu iekļāvis 20.gadsimta 100 izcilāko ģitāristu sarakstā.
Fils piedzima 1951.gada 23.martā, un arī viņa ģitārista stāžs jau ir 54 gadi. Viņš ir augsti profesionāls mākslinieks, pat neskatoties uz to, ka bērnībā traumas dēļ pazaudēja labās rokas vidējo pirkstu. Par savu instrumentālo mūziku Fils saka: “Mūzika ir spēcīga. Tā pauž lietas, kuras mēs nevaram izteikt ar vārdiem. Tā izsaka mūsu domas tēlos, kuriem ir sava nozīme arī nelietojot vārdus. Mani ir ietekmējuši tādi komponisti kā Grīgs, Šopēns, Debisī. Viņu mūzika ir ārpus laika. Tā runā uz ikvienu paaudzi vai vismaz uz kādu katrā paaudzē.” Savukārt par vokālās mūzikas ietekmi Fils saka: “Es nenoliedzu, ka savā laikā mani ļoti spēcīgi iespaidoja bītli, it īpaši Pols Makartnijs, ar kuru esmu pazīstams personīgi. Bija laiks, kad mēģināju viņu kaut kādā mērā atdarināt, un tas arī ir saklausāms dažās 70.gados ierakstītajās dziesmās.” Taču nekādā gadījumā nevar teikt, ka Fils savā mūzikā līdzinātos bītliem.
Īsumā iepazīsimies ar Fila Kigija daiļradi. Ar mūziku Fils nodarbojās jau tīņa gados, spēlējot grupā Glass Harp. Tas bija trio, kurā bez Fila vēl spēlēja basists Daniels Pačio un bundzinieks Džons Sferra. Savas pastāvēšanas laikā grupa ierakstīja trīs albumus - Glass Harp Live, Synergy un It Makes Me Glad. Pēdējos gados grupa ir atkalapvienojusies un izdevusi pāris koncertalbumu. 1973.gadā iznāca pirmais Fila soloalbums, par kuru viņš saka: “Albums What A Day bija mana pirmā īstā muzikālā pieredze, kad es mācījos, kā tas ir - strādāt studijā. Mēs vienkārši ierakstījām dziesmas, katru reizi vienu dziesmu. Albums stāsta par to, kāda bija mana dzīve tajā laikā. Tā nevainības un tiešuma dēļ es to uzskatu par vienu no Dieva Gara visvairāk svaidītiem albumiem, kādus es jebkad esmu ierakstījis.”
Sekoja pāris gadu kristiešu komūnā Love Inn, kurā radās grupa PKB (Phil Keaggy Band), kas 1977.gadā ierakstīja albumu Emerging. Šajā grupā bija pieci dalībnieki: Fils Kigijs, Fils Madeira, Terijs Andersons, Lins Nikols un Dans Keningems. Par šo grupu Fils saka: “Mums bija daudz laika strādāt. Mēģinājumi bija daļa no mūsu kā kopienas locekļu pienākumiem. Mēs to uztvērām tikpat nopietni kā jebkuru citu kalpošanu un regulāri mēģinājām visu nedēļu. Šajā grupā mēs bijām viens otram vajadzīgi. Manuprāt, mēs bijām viens otram doti, lai palīdzētu augt kā muzikāli, tā cilvēciski. Es arī atceros, cik mēs bijām trakulīgi: regejs, džezs, kantrī, blūzs, pops un bītli - viss bija sajaukts kopā.”
Pēc aiziešanas no komūnas sākās Fila solokoncertu maratons, kas pilnā mērā atklāj viņa nodošanos Kristum. Par savu kalpošanu Fils saka: “Pēc koncertiem, kuros es neesmu runājis par Kristu, neesmu runājis par Dieva lielo žēlastību, kādu Viņš atklāja cilvēkiem, sūtot šajā pasaulē savu Dēlu, lai mūs izglābtu, es vienmēr jūtos kā zaudētājs. Savukārt ir tādi brīži koncertos, kad labi apzinos, ka es kā profesionāls mūziķis varu ļaudīm arī sludināt. Un manas sludināšanas saturs atklājas manu dziesmu vārdos, dažreiz arī instrumentālajā mūzikā, ko spēlēju. Koncertēt man personīgi nozīmē atdot sevi caur mūziku, balsi un spēli. Es neesmu pārsteigts, ka ir sanākuši simtiem cilvēku, lai ieklausītos vēstī, ko viņiem teikšu. Mani tas dara pazemīgu un liek justies atbildīgam. Tajā pašā laikā es nedomāju, ka man ir sludinātāja dāvana. Drīzāk tā ir dalīšanās ar talantu, ko Dievs man devis, un apziņa, ka šo talantu es lietoju Dieva Valstības labā. Bieži cilvēki ņem līdzi uz koncertiem savus draugus un pēc tam viņi dodas prom ar atvērtu sirdi un spēj labāk saprast, kādu darbu viņu dzīvē veic Svētais Gars. Koncertā es jūtos kā Kristus Miesas loceklis. Es esmu viena skrūvīte lielajā ratā, kas dara savu darbu. Bet es varu būt svarīga daļa. Un patiesībā visi, kas ir Kristus Miesas locekļi, ir svarīgi.”
Stāstot par Filu, nav iespējams ignorēt to, kādiem pārbaudījumiem viņš un viņa sieva Bernadeta savā laikā gājuši cauri. Fils stāsta: “Starp 1975. un 1977.gadu mēs zaudējām trīs grūtniecības. Pirmo reizi tie bija trīnīši, piecarpus mēnešus veci. Pēc otrās grūtniecības, 1976.gada augustā piedzima mūsu puisītis Raiens, kurš nodzīvoja trīs dienas (Fils vēlāk uzrakstīja dziesmu Ryan’s Song), un tad atkal, 1977.gadā aprīlī, Bernadetai bija priekšlaicīgas dzemdības ceturtajā mēnesī. Tolaik mēs gājām cauri daudzām ciešanām un sāpēm. 1979.gada vasarā mēs pārvācāmies dzīvot uz Kanzassitiju un Bernadeta atkal gaidīja mazuli. Šoreiz mums tiešām bija paļāvība un cerība uz Kungu. 1980.gada 19.martā piedzima mūsu meita Alisija.” Tagad Kigiju ģimenei ir trīs bērni: Alisija,Olīvija un dēls Aiens.
Kāds tad bija Fila ceļš pie Dieva? Pirmos savas muzikālās karjeras gadus Fils veltīja pasaulei, aktīvi piedaloties 60.gadu hipiju kustībā. Tas nepalika bez sekām. Kādu laiku Fils lietoja narkotikas. Par savu pieredzi šajā jomā viņš saka: “Tas, ka es izmēģināju narkotikas, bija spēlēšanās ar nāvi. Tā nebija pieredze: vai tas nav brīnišķīgi? Vai tu redzi krāšņas puķes un skaistus mākoņus?” Filam šī pieredze beidzās ar smagu pārdzīvojumu. 1970.gada Valentīna dienā kādā no viesnīcas istabām, kurā viņš atradās kārtējās koncertturnejas laikā, narkotiku pārņemts viņš pilnīgi nevarīgs gulēja uz grīdas. Atsaucot atmiņā šo notikumu, Fils saka: “Es nevarēju pakustēties, nevarēju pakustināt savu galvu. Kaut kas paralizēja manu ķermeni un man bija visnežēlīgākās galvassāpes. Sāpes žņaudza arī manu krūšukurvi tā, ka es tikko spēju paelpot. Tajā mirklī mani pārņēma patiesas bailes.”
Zīmīgi, ka tajā pašā dienā, tālu projām Ohaijo štatā, Fila māte nokļuva smagā autoavārijā un atradās komā. Nedēļu vēlāk viņa nomira. Lai kaut nedaudz spētu saprast tukšumu, kādu Fils tobrīd pārdzīvoja, ir jāpasaka pāris vārdu par Fila attiecībām ar māti. Fils saka: “Māte mani ļoti mīlēja, un arī es viņu ļoti mīlēju. Viņa bija katoliete, Svētā Gara svaidīts cilvēks, kas mīlēja savus desmit bērnus, un man bija tā laime būt vienam no tiem. Māte man bija dārgākais cilvēks pasaulē, kaut arī es bieži neieklausījos viņas vārdos. Kad biju aizrāvies ar hipijiem, viņa turpināja par mani lūgt Dievu, bet es biju tik naivs, ka nesapratu, kādas garīgi postošas sekas sev līdzi var atnest dzīve bez Dieva. Es biju akls bērns, kuru vadīja citi akli bērni līdz tam šausmīgajam notikumam 1970.gada Valentīna dienā.”
Un Fils turpina: “Nedēļu pēc mātes bērēm es kļuvu par kristieti. Tieši manas mātes nāve bija tā, kas mani ieveda Debesu Valstībā, jo vienīgi Dievā es atradu kaut ko tik spēcīgu, kas spēja aizstāt mīlestību, ar kādu es mīlēju savu māti. Par savu atgriešanos es gribu pateikties arī savai māsai Marijai Elēnai, jo viņa man apliecināja dzīvu ticību. Pārdzīvojot mātes nāvi, es jutu, ka kaut kas ieplūst manā ķermenī, un tas attīrīja manu miesu, manu garu un manu dvēseli. Es sajutu, ka no maniem pleciem tiek noņemta smaga nasta un es biju kļuvis cits cilvēks. Dievs savā laipnībā un gudrībā pat no visļaunākās pieredzes var izveidot ko labu. Šī atziņa mani ir pietuvinājusi Dieva Valstībai. Šodien, kad jau pagājuši daudz gadi kopš mātes nāves,” saka Fils, “es vēl aizvien brīnos par to, cik liela ir Dieva laipnība un Viņa uzticība. Kopā ar savu sievu Bernadeti mēs apmeklējam Bībeles studiju grupu. Un es gribētu sacīt: nav nekā saistošāka un varenāka par Dieva patiesību, kāda tā ir atklāta Bībelē, kas ir Dieva Vārds. Bībelē mēs atrodam daudz Viņa apsolījumu, kas doti mums - Viņa bērniem.”
Filips Tailers “Fils” Kigijs ir septiņkārtējs ASV Gospelmūzikas asociācijas gada balvas Dove ieguvējs kategorijā “Gada labākais instrumentālais albums” un divas reizes nominēts Grammy balvai kategorijā “Gada labākais roka gospeļalbums”. Populārā ģitārmūzikas žurnāla Guitar Player Magazine lasītāju aptaujās Fils bieži minēts kā viens no labākajiem finger-style un finger-picking ģitāristiem pasaulē. Šodien Fils turpina priecēt klausītājus, galvenokārt uzstājoties akustiskos koncertos, kā arī atsevišķos koncertos ar grupu. Viņš apzinās savu Dieva doto aicinājumu sludināt Evaņģēliju ar mūziku un pacietīgi turpina to darīt. Tāds ir Fils Kigijs - cilvēks, mūziķis, kristietis, viens no spožākajiem ģitāras virtuoziem pasaulē. Viņš joprojām ir ierindā un viņa mūzika joprojām iedvesmo tūkstošus. Arī mūs.
Fila Kigija soloalbumi (labākais):
- 1973 What a Day
- 1976 Love Broke Thru
- 1977 Emerging Phil Keaggy Band
- 1978 The Master and the Musician (instrumentāls albums)
- 1980 Ph’lip Side
- 1981 Town to Town
- 1982 Play thru Me
- 1983 Underground
- 1985 Getting Closer!
- 1986 Way Back Home
- 1987 The Wind and the Wheat (instrumentāls albums)
- 1988 Phil Keaggy and Sunday’s Child
- 1990 Find Me in These Fields
- 1991 Beyond Nature (instrumentāls albums)
- 1993 Revelator (nepilna laika albums)
- 1993 Crimson and Blue
- 1994 Blue
- 1995 True Believer
- 1995 Time 1 & Time 2: 1970-1995 (2 CD; izlase)
- 1996 Acoustic Sketches (akustisks instrumentāls albums)
- 1996 220 (instrumentāls albums)
- 1997 On the Fly (instrumentāls albums)
- 1998 Phil Keaggy
- 1998 A Christmas Gift (Ziemassvētku albums)
- 1999 Premium Jams (2CD, instrumentāls albums)
- 1999 Majesty and Wonder (Ziemassvētku albums)
- 2000 Inseparable
- 2000 Uncle Duke
- 2000 Zion
- 2001 Cinemascapes (instrumentāls albums)
- 2001 In the Quiet Hours (instrumentāls albums)
- 2002 Hymnsongs (instrumentāls albums)
- 2003 Freehand/Acoustic Sketches II (akustisks instrumentāls albums)
- 2003 Special Occasions
- 2003 History Makers (izlase)
- 2004 It’s Personal, 2004
- 2006 Roundabout (instrumentāls albums)
- 2006 Dream Again
- 2007 The Song Within (akustisks instrumentāls albums)
- 2008 Phantasmagorical: Master and Musician 2 (instrumentāls albums)
- 2009 Welcome Inn (Ziemassvētku albums)
- 2010 Inter-Dimensional Traveler (instrumentāls albums)
- 2011 Cosmic Rumpus (instrumentāls albums)
- 2012 The Cover of Love
- 2014 Infinity Unleashed (instrumentāls albums)
- 2016 All At Once
Fila Kigija video:
- 2004 Phil Keaggy in Concert: St.Charles IL
- 2004 Philly Live!
- 2005 Phil Keaggy and Randy Stonehill: Together Live!
- 2008 The Master & the Musician: 30 Years Later Tour
Līdzīgie raksti:
- Nekas nav atrasts