- Laikmeta zīmes - http://www.laikmetazimes.lv -

Billijs Grehems. Dieva vēstnieks

Ievietoja Ervīns Jākobsons 2016. gada 8. februāris 07:00 sadaļā Kristus dēļ

Domājot par 20.gadsimta ievērojamākajiem evaņģēlistiem, pirmais prātā neapšaubāmi nāk Billija Grehema (Billy Graham) vārds. Pasaules atzinību Grehems ieguva kā dedzīgs grēku nožēlas un glābšanas Jēzū Kristū sludinātājs. Savas kalpošanas gados viņš sludinājis Evaņģēlija vēsti vairāk nekā 215 miljoniem cilvēku 185 pasaules valstīs. Vairāk nekā 60 gadus Grehemam bijusi milzīga ietekme uz ASV garīgo, sabiedrisko un politisko dzīvi. Viņa portrets rotājis gandrīz visu lielāko preses izdevumu vākus. Viņa vārds tiek regulāri minēts starp 100 pasaules ievērojamākajiem cilvēkiem. Daudzi viņu uzskata par dižāko 20.gadsimta Amerikas sludinātāju.

Viljams Frenklins Grehems (tulko arī kā Grēms vai Greiems) Juniors piedzima 1918.gada 7.novembrī kā vecākais dēls Morovas un Viljama Grehemu četru bērnu ģimenē. Bērnību viņš kopā ar vecākiem, brāli un divām māsām pavadīja ģimenes fermā netālu no Šarlotes Ziemeļkarolīnā. 1924.gadā Billijs sāka mācības Šāronas vidusskolas 1.klasē. Dižā evaņģēlista atmiņās saglabājies kāds notikums, kas ietekmējis viņa turpmāko dzīvi. 1933.gadā, kad ASV atcēla Sauso likumu, Billija māte audzināšanas nolūkos piespieda viņu un viņa māsu Katrīnu dzert alu tikām, līdz abiem kļuva slikti. Kopš tā laika Billijs nav ņēmis mutē ne piles alkohola un visu mūžu bijis dedzīgs alkohola pretinieks.

Kreisajā pusē - Billija māte Morova ar mazo Billiju;
labajā pusē - tēvs Viljams ar meitu Katrīnu un dēlu Billiju.

Grehemu ģimene bija skotu izcelsmes un piederēja vietējai Reformēto presbiterāņu draudžu alianses draudzei. Pusaudža gados arī Billijs pievienojās draudzes jauniešu pulciņam, taču tika uzskatīts par “visai pasaulīgu” jaunekli. Tad kāds Grehemu fermas strādnieks uzaicināja Billiju uz evaņģēlista Mordehaja Hema atmodas dievkalpojumiem, kas tobrīd notika Šarlotē, un šajos dievkalpojumos viņš atdeva savu sirdi Kristum. Tas notika 1934.gadā, kad Billijam bija 16 gadi.

Pēc vidusskolas absolvēšanas 1936.gadā, Billijs iestājās Boba Džounsa koledžā (tagad Boba Džounsa Universitāte) Klīvlendā, Tenesijā. Tomēr šīs mācību iestādes teoloģiskie uzskati viņam šķita pārāk konservatīvi un prasības studentiem pārāk stingras. Pēc viena semestra Billijs koledžu atstāja. Atvadoties, koledžas vadītājs Bobs Džouns brīdināja jauno cilvēku neizniekot savu dzīvi velti: “Lielākais, par ko jūs varat kļūt, ir nabadzīgs lauku baptistu sludinātājs. Taču jums ir balss, kas spēj uzrunāt cilvēkus. Dievs var lietot jūsu balsi. Un Viņš var to darīt varenā veidā.”

Billijs Grehems vidusskolu beidzot.

1937.gadā Billijs iestājās Floridas Bībeles institūtā (tagad Floridas Trīsvienības koledža), pēc tam slavenajā Vītonas koledžā Ilinoisā, ko pabeidza 1943.gadā, iegūstot bakalaura grādu antropoloģijā. Mācību laikā jauneklis pieņēma izšķirošo lēmumu uzticēties Bībelei kā vienīgam, nemainīgam Dieva Vārdam un savu dzīvi veltīt Evaņģēlija sludināšanai. Spert šo nozīmīgo ticības soli jauneklim palīdzēja Holivudas Pirmās presbiterāņu draudzes evaņģēliste un izglītības darba vadītāja Henrieta Mīrsa.

1943.gada 13.augustā Billijs devās Dieva svētītā laulībā ar savu Vītonas koledžas studiju biedreni Ruti Bellu (1920.-2007.), kuras vecāki bija presbiterāņu misionāri Ķīnā. Dievs Grehemu ģimenei dāvāja piecus bērnus - Virdžīniju (dz. 1945.g.; kristīgā lektore un grāmatu autore), Anni (dz. 1948.g.; misijas “AnGeL Ministries” dibinātāja), Ruti (dz. 1950.g.; “Ruth Graham & Friends” dibinātāja un prezidente, vada kristīgas konferencas ASV un Kanādā), Frenklinu (dz.1952.g.; evaņģēlists, Billija Grehema Evaņģēliskās asociācijas un labdarības organizācijas “Samarieša soma” ["Samaritan's Purse"] prezidents) un Nelsonu (dz. 1958.g.; mācītājs, dibinājis misiju “East Gates Ministries International”, kas izplata kristīgo literatūru Ķīnā). Grehemiem ir 19 mazbērni un liels pulks mazmazbērnu.

Attēlā augšā - Billija Grehema un Rutes Bellas laulības; attēlā apakšā - Grehemu ģimene.

1939.gadā Grehems tika oficiāli ordinēts mācītāja kalpošanai ASV Dienvidu baptistu Konvencijā. Sākumā viņš kalpoja Apvienotajā Evaņģēlija Tempļa draudzē, sludināja arī citās apkārtnes draudzēs. 1943.-1944.gadā Grehems bija mācītājs Vesternspringsas baptistu draudzē netālu no Vītonas, kad Billija draugs Torejs Džonsons no Čikāgas pastāstīja viņam par radioprogrammu “Songs in the Night”, kam draudēja bankrots finanšu trūkuma dēļ. Grehems un Vesternspringsas draudze bija gatavi ņemt šo radioprpgrammu savā aizgādnībā. Par  programmas direktoru Grehems uzaicināja vēlāk leģendāro gospeldziedātāju, basbaritonu Džordžu Beverliju Šī (par viņu lasiet ŠEIT). “Songs in the Night” atjaunotā versija tika prezentēta 1944.gada 2.janvārī. Tā sākās Billija Grehema kalpošana radio.

1947.gadā, 30 gadu vecumā Billijs Grehems kļuva par Ziemeļrietumu apvienotās Mākslas koledžas, Bībeles skolas un Teoloģijas semināra prezidentu Mineapolē. Tobrīd viņš bija visjaunākais kādas koledžas vai universitātes prezidents visā Amerikā. Grehems vadīja koledžu no 1948. līdz 1952.gadam. Līdztekus viņš gatavojās kļūt par kapelānu bruņotajos spēkos, taču slimības dēļ netika apstiprināts dienestam armijā. Pēc atveseļošanās Grehems kļuva par pilna laika evaņģēlistu sava drauga Toreja Džonsona un kanādiešu evaņģēlista Čārlza Templtona dibinātajā organizācijā “Youth for Christ” (YFC). Kā daudziem tā laika evaņģēlistiem, arī Grehemam nebija akadēmiska grāda teoloģijā. Viens no YFC vadītājiem Čārlzs Templtons iestājās Prinstonas Teoloģijas seminārā un mudināja Grehemu darīt to pašu, taču viņš atteicās, aizbildinoties ar aizņemtību koledžas prezidenta amatā.

Billijs Grehems - “Youth for Christ” evaņģēlists.

Būdams YFC evaņģēlists, Grehems ar Evaņģēlija vēsti apbraukāja visu Ameriku, viesojās arī Eiropā. 1949.gadā viņš sarīkoja plašu atmodas dievkalpojumu sēriju Losandželosā. Dievkalpojumu vajadzībām tika noīrēta liela telts, reklāmai piesaistīti vairāki nacionāla mēroga preses izdevumi. Paredzēto trīs nedēļu vietā dievkalpojumu sērija turpinājās astoņas nedēļas - tik liels bija cilvēku garīgais izsalkums. Pasākumu plaši atspoguļoja nacionālās radiostacijas un populārākie ASV žurnāli. Tā tikai dažu mēnešu laikā Billijs Grehems kā evaņģēlists kļuva pazīstams visā Amerikā.

Lielā Billija Grehema dievkalpojumu telts Losandželosā 1949.gadā.

1950.gadā Grehems nodibināja “Billija Grehema Evaņģēlisko asociāciju” (BGEA) ar biroju Mineapolē (2001.gadā birojs tika pārcelts uz Šarloti Ziemeļkarolīnā). Bez plaša mēroga evaņģelizācijas dievkalpojumu organizēšanas BGEA ir vēl vairāki darba virzieni. Teju kopš asociācijas dibināšanas ik nedēļu ēterā skan radioraidījums “Hour of Decision”, ko translē simtiem radiostaciju visā pasaulē. BGEA veido arī kristīgas TV programmas ASV un Kanādas telekanāliem. Tiek izdots žurnāls “Decision”, lielākajos ASV laikrakstos publicēta īpaša sleja “My Answer”. BGEA stāvējusi arī pie žurnāla “Christianity Today” šūpuļa. Asociācijai pieder kinostudija “World Wide Pictures”, kas producējusi vairāk nekā 130 kristīgas filmas. Nozīmīgs darbs evaņģēlija pasludināšanā norit interneta vidē. 2013.gada aprīlī BGEA sāka jaunu evaņģelizācijas programmu “Mana cerība” (”My Hope”), kuras mērķis ir Evaņģēlija pasludināšana mājas grupās, demonstrējot video “Krusts” ar Billija Grehema piedalīšanos. Šī programma jau parādījusi ceļu pie Kristus miljoniem cilvēku visā pasaulē.

BGEA izdotais žurnāls “Decision”.

Taču pasaules slavu Billijam Grehemam atnesa jau pieminētie masu evaņģelizācijas pasākumi brīvā dabā un lielās sporta, kultūras un sanāksmju hallēs, arēnās un stadionos. Grehems šos dievkalpojumus nosauca par kruseidiem (angļu crusades, burtiski tulkojot “krusta karš”, arī “krusta gājiens”, parasti gan tiek tulkots kā “evaņģelizācijas dievkalpojums, pasākums vai kampaņa”). Pēc 2001.gada 11.septembra terora aktiem Grehems nosaukumu “kruseids” nomainīja ar vārdu “misija”, lai musulmaņi šos dievkalpojumus neuztvertu kā “kara pieteikumu” viņu reliģijai. Šodien BGEA rīkotie pasākumi galvenokārt tiek saukti par evaņģelizācijas misijām, festivāliem vai svētkiem.

Grehems bija pirmais evaņģēlists pēc Otrā Pasaules kara, kas tik plaši saviem dievkalpojumiem sāka izmantot sporta halles, stadionus un parkus. Viņš bija arī pirmais pēc 19.gadsimta sludinātāja Dvaita Mūdija, kas masu pasākumos aicināja cilvēkus iznākt altāra priekšā grēcinieka lūgšanai. Viņa altāra aicinājumu vienmēr pavadīja Šarlotes Eliotas brīnišķīgā himna “Just As I Am” (”Kāds esmu, tāds es atnāku”) (vairāk par dziesmu ŠEIT). Pēc dievkalpojumiem cilvēkiem vienmēr tika dota iespēja runāt ar kristīgiem padomdevējiem, lai uzzinātu vairāk par Dievu, tāpat saņemt Jāņa evaņģēliju vai kādu citu kristīgu literatūru. Daudzi no Grehema dievkalpojumiem ilga vairākas nedēļas - 1954.gadā Londonā tie turpinājās 12 nedēļas, bet 1957.gadā “Madison Square Garden” zālē Ņujorkā - 16 nedēļas.

No 1947. līdz 2005.gadam, kad Grehems pārtrauca aktīvu kalpošanu, viņš sludinājis 417 evaņģelizācijas pasākumos 185 pasaules valstīs un teritorijās sešos kontinentos. Pirmais viņa kruseids notika 1947.gada septembrī Grandrapidos, Mičiganā, un to apmeklēja 6000 cilvēku. 1991.gadā Grehems piedalījās savā lielākajā dievkalpojumā Ziemeļamerikā, kur Ņujorkas Centrālparkā viņā klausījās 250 000 cilvēku. Bet vislielākā auditorija, ko Grehems jebkad uzrunājis, ir 1,1 miljons cilvēku Joido laukumā Seulā, Dienvidkorejā, 1973.gadā. Saskaņā ar statistiku, kopumā Billija Grehema dievkalpojumos vairāk nekā 3,2 miljoni cilvēku atsaukušies aicinājumam “pieņemt Kristu kā savu personīgo Glābēju”. Savā garajā mūžā Grehems ir pasludinājis Evaņģēliju vairāk cilvēkiem, nekā jebkurš cits sludinātājs visā kristietības vēsturē.

Grehema dievkalpojumu neatņemama daļa bija mūzika. Jau minējām viņa mūža sadarbību ar dziedātāju Džordžu Beverliju Šī. Grehema kruseidu mūzikas direktors daudzus gadus bija Klifs Berovs. Viņš arī vadīja 500 - 5000 cilvēku lielo pielūgsmes kori, kāds tika veidots katrā pilsētā vai valstī, kur sludināja Grehems. Grehemam bija savi iemīļoti pianisti un citi muzikanti, kas kuplināja BGEA dievkalpojumus daudzus gadus. Katrā Grehema kruseidā piedalījās arī Amerikā un pasaulē pazīstami kristīgie mūziķi - Džonijs Kešs, Klifs Ričards, Maikls W. Smits, Bono, Kenijs Rodžers, Andrē Kroučs, grupa “DC Talk” un daudzi citi. Novērtējot ciešo sadarbību ar mūzikas pasauli, Billija Grehema vārds 1999.gadā tika iekļauts Amerikas Gospelmūzikas Asociācijas Slavas zālē.

Nešķirami partneri un draugi uz mūžu - Billijs Grehems, Džordžs Beverlijs Šī un Klifs Berovs.

Billijs Grehems bija pirmais Rietumu evaņģēlists, kam Aukstā kara gados izdevās sludināt ļaudīm aiz “Dzelzs priekškara”. Brīnumainā kārtā komunistu vara viņam atļāva vērsties pie tūkstošiem cilvēku Austrumeiropā un Padomju Savienībā, aicinot uz mieru un saprašanos tautu starpā. Tādā veidā viņam pavērās iespēja līdzās “runām par mieru” pasludināt arī tīro Evaņģēlija vēsti. Šodien ir grūti pateikt, vai padomju vara izmantoja evaņģēlistu savai “miera” propagandai, vai drīzāk evaņģēlists izmantoja šo propagandu, lai ar Kristus vēsti iekļūtu ateisma tumsas pārņemtajās zemēs. 1967.gadā Grehems sludināja Dieva Vārdu Dienvidslāvijā, 1977., 1985. un 1989.gadā Ungārijā, 1978.gadā Polijā, 1982., 1984. un 1988.gadā Padomju Savienībā, 1982.gadā Austrumvācijā (VDR), 1982.gadā Čehoslovākijā, 1985.gadā Rumānijā. Viņš apmeklējis arī Ķīnu 1988.gadā un Ziemeļkoreju 1992. un 1994.gadā.

Billijs Grehems aiz “Dzelzs priekškara”.
Attēlos augšā - Austrumberlīnē pie Brandenburgas vārtiem un Timišoarā, Rumānijā;
apakšā - luterāņu katedrālē Varšavā, Polijā, un tiekoties ar Ziemeļkorejas diktatoru Kimu Ir Senu.

Īpaši Grehemam rūpēja cilvēku garīgais stāvoklis Padomju Savienībā. Pirmoreiz Maskavā viņš ieradās kā tūrists 1959.gadā un lūdza Dievam iespēju atgriezties šeit vēlreiz, lai sludinātu Evaņģēliju. 1982.gadā pēc Krievijas Pareizticīgo Baznīcas patriarha Pimena ielūguma Grehems piedalījās starptautiskā konferencē “Reliģiskie darbinieki par svētās dzīvības dāvanas glābšanu no kodolkatastrofas”. Viņam arī tika dota iespēja sludināt Maskavas pareizticīgo katedrālē un Centrālajā baptistu baznīcā. 1984.gadā Grehems atgriezās PSRS, lai sludinātu četrās pilsētas - Maskavā, Ļeņingradā (tagad Sanktpēterburga), Tallinā un Novosibirskā. Divpadsmit dienu laikā viņš sludināja vairāk nekā 50 reizes - gan pareizticīgo, gan baptistu dievnamos, apmeklēja pareizticīgo Garīgo akadēmiju Ļeņingradā un Zinātņu Akadēmijas pilsētiņu Novosibirskā, tikās ar valsts vadītājiem.

Billijs Grehems apmeklējot pareizticīgo un baptistu dievnamus Padomju Savienībā.

1988.gadā Grehems ieradās PSRS uz Krievzemes kristīšanas tūkstošgades svinībām. Šoreiz viņš sludināja Maskavā un Kijevā. Uz dievkalpojumu Kijevā sapulcējās 15 000 cilvēku, daļa Grehema svētrunu klausījās uz ielām uzstādītajos skaļruņos. Grehemns apmeklēja arī Zagorsku, kur tikās ar PSRS vadītājiem un sniedza intervijas avīžu, radio un televīzijas korespondentiem. 1991.gadā Grehems atkal ieradās Maskavā, lai uzrunātu 5000 mācītājus, sludinātājus un kristīgos kalpotājus, kas bija sabraukuši no visas PSRS. Arī šoreiz evaņģēlists tikās ar PSRS prezidentu Mihailu Gorbačovu un Krievijas prezidentu Borisu Jeļcinu. Taču tikai pēc PSRS sabrukuma beidzot piepildījās Grehema lielais sapnis - 1992.gadā notika viņa kruseids Olimpiskajā sporta kompleksā Maskavā. Uz dievkalpojumiem ieradās kopumā 155 000 cilvēku. Olimpiskajā stadionā visiem vietas nepietika, tāpēc daļa cilvēku stadionā notiekošo skatījās un klausījās uz ielas speciāli uzstādītajos videoekrānos. Šajos dievkalpojumos savu dzīvi Kristum atdeva teju ceturtā daļa klausītāju - gandrīz 40 000 cilvēku. Pēc dievkalpojumiem Maskavā izveidojās desmitiem jaunu draudžu.

Billija Grehema kruseids Olimpiskajā centrā Maskavā 1992.gadā.

Kristieši no Latvijas apmeklēja gan 1984.gada Billija Grehema dievkalpojumos Olevistes baznīcā Tallinā, gan 1991.gada Grehema Sludināšanas skolā Maskavā, gan īpaši kuplā skaitā 1992.gada dievkalpojumos Olimpiskajā sporta kompleksā. Tomēr ierasties un sludināt mūsu zemē klātienē lielajam evaņģēlistam tā arī nesanāca. Vienīgais pasākums ar Billija Grehema netiešu piedalīšanos notika 1995.gadā Rīgā vispasaules projekta “Global Mission” ietvaros, kad ar satelīta palīdzību dievkalpojumus no Sanhuanas Puertoriko translēja uz lielajiem ekrāniem VEF Kultūras pilī un kinoteātrī “Palladium”. 20.gadsimta 90.gados Rīgā notika arī Billija Grehema Evaņģelizācijas skola vietējo draudžu mācītājiem un kalpotājiem, ko vadīja BGEA pārstāvis, mācītājs Viktors Hams. Bet 21.gadsimtā Latvijā notikušas divas BGEA organizētas evaņģelizācijas kampaņas ar Billija dēla Frenklina Grehema piedalīšanos - “Cerības festivāls” 2010.gadā un “Baltic Youth Festival” 2012.gadā.

Līdzās masu evaņģelizācijas dievkalpojumiem, daudzus simtus miljonus cilvēku Grehema sludinātā vēsts sasniegusi ar televīzijas, radio, video, kino un interneta starpniecību. Lēš, ka ieskaitot radio, TV un interneta tiešraides, Billija Grehema uzrunāto cilvēku skaits sasniedzis 2,2 miljardus. Jaunas iespējas Evaņģēlija pasludināšanā BGEA pavērās līdz ar satelīttehnoloģiju attīstību. Pirmoreiz satelīts tika izmantots 1985.gadā, kad Grehema dievkalpojumus Šefīldā, Anglijā, pārraidīja televīzijas stacijas visā Lielbritānijā. 1989.gada Londonas kruseidu ar satelīta palīdzību tiešraidē varēja noskatīties 250 Lielbritānijas pilsētās un ciemos un 300 apdzīvotās vietās Āfrikas kontinentā. 1991.gadā satelīttelevīzijas iespējas tika izmantotas Centrālajā un Dienvidamerikā, lai Grehema dievkalpojumus no Buenosairesas Brazīlijā pārraidītu uz 20 Latīņamerikas valstīm.

Tomēr vislielākais pasākums, kurā tika izmantotas satelīttehnoloģijas, bija projekts “Global Mission” 1995.gadā. Vairākas dienas Billija Grehema evaņģelizācijas dievkalpojumi no Sanhuanas Puertoriko caur satelītu tika pārraidīti uz tūkstošiem pilsētu, ciematu un lauku sētu visā pasaulē, nodrošinot sinhrono tulkojumu 48 valodās, tostarp latviski. Baznīcās, teātros, pilsētu laukumos, sporta arēnās un citās vietās no Krievijas līdz Ruandai, no Dienvidkorejas līdz Mehiko miljoniem ļaužu uz lielajiem ekrāniem skatījās Billiju Grehemu sludinām glābjošo Evaņģēlija vēsti.

Visu mūžu Billijs Grehems centies veicināt evaņģelizācijas kustību ne vien Ziemeļamerikā, bet arī citur pasaulē. 1993.gadā BGEA atvēra Billija Grehema Mācību centru Ešvillā, Ziemeļkarolīnā, lai palīdzētu kristiešiem dziļāk iepazīt Bībeli un sagatavoties kalpošanai. Domājot par evaņģēlistiem jaunattīstības valstīs, īpaši par jauno evaņģēlistu paaudzi, Grehems 1983., 1986. un 2000.gadā Amsterdamā, Nīderlandē, organizēja liela mēroga mācību konferences ceļojošajiem evaņģēlistiem. Uz šīm konferencēm pulcējās tūkstošiem evaņģēlistu no vairāk nekā 200 valstīm.

Lai apvienotu kristiešus no visām konfesijām pasaules evaņģelizācijai, Grehems izveidoja tā saukto Lozannas kustību. Pirmais Pasaules evaņģelizācijas kongress notika 1974.gadā Šveices pilsētā Lozannā. Uz to sapulcējās 2700 dalībnieki no 150 valstīm. Kustības mērķis ir stiprināt un uzmundrināt Baznīcu pasaules evaņģelizācijai, iekļaujot arī ideoloģiskos un socioloģiskos šīs jomas aspektus. Grehems lūdza britu mācītāju Džonu Stotu vadīt Lozannas Pakta izstrādi, kam pēc Grehema vārdiem vajadzētu “izaicināt un vienot evaņģēliskos kristiešus lielajam pasaules evaņģelizācijas uzdevumam”. Lozannas kustības garīgā ietekme bijusi un joprojām ir jūtama daudzās pasaules valstīs. Kustības kongresi notikuši arī 1989.gadā Manilā, Filipīnās, un 2010.gadā Keiptaunā, Dienvidāfrikā. Pēdējā piedalījās 4000 dalībnieku un 1000 viesu no 197 valstīm, tostarp Latvijas.

Augšā no kreisās - Džons Stots un Billijs Grehems raksta Lozannas Paktu; Billihs Grehems sludina Lozannā 1974.gadā. Attēlā apakšā - Lozannas konference Keiptaunā, Dienvidāfrikā, 2010.gadā.

Ar dziedinošo Kristus vēsti Billijs Grehems kalpojis arī vietās, kur valda sāpes, izmisums un bezcerība. Viņš runāja Oklahomas federālo iestāžu ēkas spridzināšanas upuru piemiņas dievkalpojumā 1995.gadā. Pēc 2001.gada 11.septembra teroraktiem, BGEA izveidoja speciālu apmācību programmu kapelāniem, kas strādā ar negadījumos un katastrofās cietušajiem. Billijs Grehems vadīja 11.septembra upuru piemiņas dievkalpojumu Vašingtonas Nacionālajā katedrālē, kurā piedalījās prezidents Džordžs Bušs un citi valsts līderi. 2002.gadā tika izveidota īpaša BGEA Ātrās reaģēšanas vienība, lai sniegtu palīdzību viesuļvētrā cietušajiem Lafajetā, Luiziānā. Kopš tā laika šī komanda kalpojusi cilvēkiem vairāk nekā 150 katastrofu zonās. 2006.gadā Grehems sludināja Dieva Vārdu viesuļvētrā “Katrīna” cietušajiem sava dēla Frenklina rīkotajā “Cerības festivālā” Ņūorleānā.

BGEA Ātrās reaģēšanas vienības kapelāni darbā.

Pēc 2010.gada postošās zemestrīces Haiti, BGEA 2011.gadā organizēja šajā zemē plašu evaņģelizācijas kampaņu “Mana cerība”, kuras laikā vairāk nekā 121 000 cilvēku atdeva savu dzīvi Kristum. Programma noslēdzās ar vairāk nekā 57 000 mājas dievkalpojumu un trim lieliem masu dievkalpojumiem, no kuriem vienā sludināja Billijs Grehems, bet divos - Frenklins Grehems. Šos dievkalpojumus pārraidīja visas Haiti vadošās radio un televīzijas stacijas.

Viens no Billija Grehema kalpošanas virzieniem bija evaņģelizācijas darbs studējošās jaunatnes vidū. Grehems bija regulārs viesis kristīgo studentu organizācijas “InterVarsity Christian Fellowship” ikgadējās misijas konferencēs, kur izaicināja tūkstošiem jauniešu kļūt par Jēzus Kristus sekotājiem, pilnībā nododot savu dzīvi Kunga rokās. Grehems sludinājis arī daudzos ASV universitāšu un koledžu studentu ciematos, piemēram, “Evaņģēlija gada” ietvaros Minesotas Universitātē 1950.-1951.gadā, četru dienu misijā Jēlas Universitātē 1957.gadā, nedēļu garā dievkalpojumu sērijā Ziemeļkarolīnas Universitātē 1982.gadā. 1955.gadā viņš kopā ar Londonas mācītāju un teologu Džonu Stotu vadīja dievkalpojumu sēriju Kembridžas Universitātē Lielbritānijā. Grehemam bija nozīmīga loma arī tā sauktajā Jēzus ļaužu (Jesus People) atmodā 60.gadu beigās un 70.gadu sākumā.

Billijs Grehems tiekoties ar studējošo jaunatni ASV universitātēs un koledžās.

Grehems asi nostājās pret jebkādām rasisma izpausmēm. Viņš vairākkārt teicis, ka neredz nekādu biblisku pamatojumu rasu segregācijai. 1953.gadā dievkalpojumos Čatanugā, Tenesijā, viņš demonstratīvi nogāza barjeras, kas atdalīja baltos no melnajiem, un brīdināja baltos klausītājus: “Mēs esam lepni un domājam, ka esam labāki par citām rasēm. Dāmas un kungi, sava lepnuma dēļ mēs nonāksim ellē!” 1957.gadā Grehems uzaicināja afroamerikāņu mācītājus Tomasu Kilgoru un Gārdneru Teiloru piedalīties savu slaveno Ņujorkas dievkalpojumu organizācijas komitejā. Aparteīda ēras laikā viņš konsekventi atteicās apmeklēt Dienvidāfriku, līdz valdība atļāva baltajiem un melnajiem dievkalpojumos sēdēt kopā. “Mana sirds ir aizskarta, kad redzu baltos plecu pie pleca ar melnajiem stāvam Kristus krusta priekšā!” - izteicies Grehems.

Grehems ar afroamerikāņu jauniešiem lielpilsētu ielās.

Cieša draudzība Grehemu saistīja ar afroamerikāņu cilvēktiesību aktīvistu, mācītāju Martinu Luteru Kingu. Viņš uzaicināja Kingu sludināt savā dievkalpojumu sērijā Ņujorkas “Madison Square Garden” zālē, “Yankee” stadionā un Taimskvērā 1957.gadā. Šos dievkalpojumus kopumā apmeklēja vairāk nekā 2,3 miljoni cilvēku. 1960.gadā viņi abi kopā devās uz 10.Vispasaules baptistu kongresu Riodežaneiro Brazīlijā. 1963.gadā, kad Kings bija apcietināts par piedalīšanos protesta akcijās, Grehems panāca viņa atbrīvošanu, iemaksājot drošības naudu. Kad Kingu 1968.gadā nogalināja, Grehems izteicās, ka “Amerika zaudējusi dižu sociālo līderi un pravieti”. Grehemam bija labas attiecības arī ar citiem afroamerikāņu kristiešu cilvēktiesību kustības aktīvistiem.

Billijs Grehems un Martins Luters Kings.

Billijs Grehems bijis garīgais padomnieks vairākiem ASV prezidentiem, bet ticies ir ar pilnīgi visiem, sākot ar Hariju Trumenu līdz pat Barakam Obamam. Īpašas attiecības viņu saistīja ar Dvaitu Eizenhaueru, Lindonu Džonsonu un Ričardu Niksonu. Džonsona prezidentūras laikā Grehems gluži vai dzīvoja Baltajā namā un tika uzskatīs par prezidenta tuvu draugu. Džonsons pat piedāvāja Grehemam vietu savā ministru kabinetā, taču viņš atteicās. Džonsons bija arī pirmais ASV prezidents, kas apmeklēja Grehema evaņģelizācijas dievkalpojumu Hjūstonā, Teksasā, 1965.gadā. Grehems bija garīgais padomdevējs arī Niksonam un vadīja prezidenta privātos lūgšanu dievkalpojumus, par ko viņam tika piedāvāta vēstnieka vieta Izraēlā. Bet 2010.gada aprīlī Grehemu viņa mājā Ziemeļkarolīnā privātā lūgšanu vizītē apmeklēja Baraks Obama. Grehems arī izvadījis prezidentus pēdējā gaitā - Lindonu Džonsonu 1973.gadā, Ričardu Niksonu 1994.gadā, Ronaldu Reiganu 2004.gadā.

Billijs Grehems un ASV prezidenti.
Attēlos augšā - ar Dvaitu Eizenhaueru un Lindonu Džonsonu;
attēlos apakšā - ar Ričardu Niksonu un Bilu Klintonu.

Grehems vienmēr stingri atbalstījis ASV ārpolitiku, īpaši Aukstā kara laikā. Viņš asi nostājās pret komunismu, šī iemesla dēļ atbalstot ASV intervenci Vjetnamā. Grehems ir ASV Demokrātu partijas biedrs, taču labas attiecības viņam ir arī ar republikāņu politiķiem. Tomēr 1979.gadā Grehems atteicās pievienoties baptistu mācītāja Džerija Falvela vadītajai kristiešu politiskajai kustībai “Morālais vairākums”. “Es esmu par morāli, tomēr morāle nav tikai sekss - tā ietver arī cilvēka brīvību un sociālo taisnīgumu. Evaņģēlists nedrīkst sevi identificēt ar konkrētu partiju vai cilvēku. Mums jābūt pa vidu, lai sludinātu visiem cilvēkiem - gan labējiem, gan kreisajiem.”

Billijs Grehems tiek cienīts ne vien kristīgajā, bet arī laicīgajā sabiedrībā. Viņu ir aicināts uz dažādiem TV šoviem, viņa attēli publicēti uz visu lielāko ASV žurnālu vākiem. 1964.gada Pasaules izstādē Ņujorkā Grehemam bija pašam savs paviljons. 1998.gadā viņu uzaicināja uzstāties ikgadējā inovāciju un ideju TED (Technology Entertainment Design) konferencē, kur pulcējas zinātnieki, izgudrotāji un domātāji no visas pasaules. Pasaulē pazīstamā evaņģēlista vārdā nosaukta iela Klīvlendā, Tenesijā (Billy Graham Avenue) un viņa dzimtajā Šarlotē, Ziemeļkarolīnā (Billy Graham Parkway). Kopš 1989.gada Billijam Grehemam ir sava zvaigzne Holivudas Zvaigžņu alejā. Viņš ir vienīgais garīdznieks, kas spējis iekļūt šajā prominenču slavas alejā.

Grehems saņēmis vairāk nekā 30 dažādus apbalvojumus un balvas no valsts, sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām. Viņam piešķirti vairāk nekā 20 goda doktora tituli dažādās ASV augstskolās. Vītonas koledžā izveidots Billija Grehema centrs, kur glabājās evaņģēlista arhīvs. 2007.gadā tika iesvētīta Billija Grehema bibliotēka - muzejs Šarlotē. Kopā ar sirmo evaņģēlistu iesvētīšanas ceremonijā piedalījās bijušie ASV prezidenti Džimijs Kārters, Džordžs Bušs un Bils Klintons. Dienvidu baptistu Teoloģijas seminārā darbojas Billija Grehema Misijas, evaņģelizācijas un kalpošanas skola. Savas dzīves laikā evaņģēlists sarakstījis 33 grāmatas, no kurām vairākas kļuvušas par bestseleriem. Tās izdotas miljonu tirāžās un tulkotas daudzu pasaules tautu valodās.

Billija Grehema bibliotēkas - muzeja komplekss Šarlotē, Ziemeļkarolīnā.

Visu mūžu Grehems bijis pazīstams ar nevainojamu personīgo dzīvi un stingru finanšu disciplīnu. Neviens nekad nav spējis atklāt viņa dzīvē un kalpošanā neko pārmetumu vērtu. Tāpēc izbrīnu rada pēdējos gados interneta vidē parādījušās baumas par Billiju Grehemu kā ietekmīgu masonu. Iespējams, par pamatu šādām baumām kalpo evaņģēlista ciešās attiecības ar ASV prezidentiem un citiem augsta ranga politiķiem. Šīs baumas izplata marginālas sektantiskas grupas, kas atzīst tikai savus uzskatus un nozākā citu konfesiju kristiešus. Viņiem Billijs Grehems ir “antikrists” un “sātanisku maldu sludinātājs”. Iespējams, šādas baumas ražo arī Krievijas “troļļu fabrikas”. Pareizticīgo Baznīca Krievijā vienmēr tikusi izmantota kā politikas instruments, tāpēc sirmā amerikāņu sludinātāja lielā autoritāte kristiešu vidū mūsdienu Krievijas ideologiem šķiet bīstama.

Lai nu kā, lielākā daļa amerikāņu Billija Grehema augsto reputāciju neapšauba. Viņš regulāri tiek ierindots starp dižākajiem amerikāņiem šīs valsts vēsturē un atzīts par vienu no visvairāk apbrīnotajām personībām pasaulē. Gellapa (Gallup) institūts ik gadu veic aptauju “10 pasaules apbrīnojamākie cilvēki”. Kopš 1955.gada šajā sarakstā nemainīgi lasāms Billija Grehema vārds. Evaņģēlists par vienu no cienījamākajiem šīs planētas iedzīvotājiem nosaukts 59 reizes. Vienādi pozitīvi Grehemu novērtē kā vīrieši, tā sievietes. Neapšaubāmi viņš ir viens no cienītākajiem cilvēkiem Amerikā.

2013.gada novembrī, atzīmējot Billija Grehema 95.dzimšanas dienu, miljoniem cilvēku atkal noskatījās cienījamā sludinātāja videosprediķi “Krusts” (The Cross), ko translēja daudzi ASV kabeļtelevīzijas tīkli, vietējās un reģionālās televīzijas. Sprediķis bija redzams arī internetā un tika izdots DVD. Tā bija kulminācija videoliecību sērijai “My Hope with Billy Graham” - evaņģelizācijas projektam, kurā iesaistījās vairāk nekā 26 000 ASV un Kanādas draudzes, un kas pie Kristus atveda vairāk nekā 110 000 cilvēku visā Ziemeļamerikā. Šī Evaņģēlija pasludināšanas kampaņa bija dižā evaņģēlista mūža sveiciens zemei un tautai, kuras garīgajai labklājībai viņš veltījis savu garo mūžu.

© Ervīns Jākobsons. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz autoru un interneta vietni www.laikmetazimes.lv obligāta.

Līdzīgie raksti:

    Nekas nav atrasts


Raksts atrodams vietnē Laikmeta zīmes: http://www.laikmetazimes.lv

Saite uz rakstu: http://www.laikmetazimes.lv/2016/02/08/kristus-vestnesis-billijs-grehems/

© 2009 - 2013 Laikmeta zīmes. Visas tiesības aizsargātas.