Laikmeta zīmes

Strādājot pie raksta “Varavīksne pār Latviju” (lasiet ŠEIT), interneta plašumos uzgāju kādu materiālu, kas savulaik publicēts “Ir.lv” blogu sadaļā. Raksta autors Nikomeds vēsta par eksperimentu bērnu agrīnas seksualizācijas jomā padomju Krievijā slavenā latviešu izcelsmes padomju polārpētnieka Oto Šmita dzīvesbiedres Veras Šmites vadībā. Godīgi sakot, par šādu vēstures faktu līdz šim neko nebiju dzirdējis. Taču boļševiku tā laika mēģinājums tik ļoti sasaucas ar Eiropas un visas Rietumu pasaules šodienas realitāti, ka piedāvāju šo rakstu arī jūsu uzmanībai.

****

1920.gadu sākumā boļševiki Maskavā iedibina laboratoriju - bērnunamu, kas sākotnēji paredzēts augsta ranga boļševiku bērniem (bērnunams “Starptautiskā solidaritāte” - Red.). Galvenā ideja šeit - audzināt “jaunus cilvēkus”. Īpaša nozīme te piešķirta tādai dzimumaudzināšanai, kas dod brīvu izpausmi visiem seksuāliem instinktiem. Pēc dažu gadu prakses šī inovācija tomēr tiek atzīta par neizdevušos. Taču tagad ko līdzīgu cenšas ieviest visā Eiropā.

Kopš boļševiki nāca pie varas 1917.gada oktobrī, tie sāka nojaukt ģimenes tradicionālo institūciju. Jau decembrī tika atceltas baznīcas laulības un ieviesta laulību civilā reģistrācija. Dekrēts “Par laulības šķiršanu” padarīja šķiršanas procesu vienkāršu un viegli pieejamu. Tajā pat laikā tika legalizētas visu veidu laulības, gan geju, gan grupveida. Parādījās “ģimenes komūnas”, kurās “brīvie pilsoņi” saskaņā ar grafiku nodarbojās gan ar seksu, gan ar saimniecību. 1920.gadā legalizē abortus. Šīs “brīvības” rezultātā dramatiski pieaug nereģistrētu laulību un bezmaksas abortu skaits, slimnīcas pat netiek galā ar apmeklētāju plūsmu.

“Jaunās pasaules” arhitektu mērķis: padomju galvenais ideologs Trockis uzskata, ka revolūcija ir veikusi varonīgu mēģinājumu, lai iznīcinātu tā saukto “ģimenes pavardu”. Tā laika presē ģimene tiek zākāta kā novecojusi institūcija. Propagandas rakstu autori paziņo: “Proletariātam nekavējoties ir jāuzsāk ģimenes iznīcināšana”. Laulība tagad ir tīri “fizioloģiska savienība starp darba vīriešiem un darba sievietēm”. Un bērni, kas dzimuši šajā “savienībā”, ir izņemami un nododami kolektīvā aprūpē, lai tie nenovērstu vecākus no jaunās pasaules celtniecības trieciendarba.

Bērniem vecās pasaules kārtības salaušanā ir īpaša loma. Bērnus ir jāizaudzina par šiem “jaunajiem cilvēkiem”, kuri vairs nebūs apgrūtināti ar šķiriskiem, sadzīviskiem un citiem aizspriedumiem, un būs pilnībā gatavi kalpot tikai idejai. Uzticēt bērnu izglītošanu tradicionālai ģimenei būtu augstākā mērā nepareizi. Tādēļ lemj, ka labi būtu bērnus vecākiem atņemt un nodot ideoloģiskiem aprūpētājiem.

Viens no “jaunā cilvēka” veidošanas eksperimentiem tika veikts 1921.gadā, kad Maskavā atklāja psihoanalītisko bērnunamu - laboratoriju. Tās loma, lai gatavotu nākotnes padomju cilvēku, tika novērtēta tik augstu, ka tam pat piešķīra šiko savrupnamu Malajaņikitskas ielā (tagad tur ir Maksima Gorkija muzejs).

Bērnu agrīnas seksualizācijas šūpulis - bērnunams “Starptautiskā solidaritāte”.

Oto Šmits, slavenais padomju polārpētnieks, matemātiķis, ģeogrāfs, ģeofiziķis, astronoms (līdzekļus izglītībai gādājis viņa vectēvs Fricis Ērgle, kas dzīvojis turpat blakus Raiņa bērnības vietai Birkineļiem). Pēc 1917.gada apvērsuma Šmits strādā Izglītības tautas komisariātā un Vera Šmite, viņa dzīvesbiedre, sadarbībā ar Lunačarski un Krupskaju, ir viena no iestādījuma, ko sauc par “Детский дом-лаборатория при Государственном психоаналитическом институте”, dibinātājām.

Izglītības pamatā šeit ir Zigmunda Freida idejas par bērnības seksuālām fantāzijām, kas galu galā var pārvērsties par neirotiskiem traucējumiem, ja bērnībā apslāpēta to izpausme. Krievijas freidisti, kas sapņoja par Freida un Marksa mācību apvienošanu, uzskatīja, ka bērns izaugs par harmonisku personību, bez neirozēm un kompleksiem, ja seksuālās audzināšanas rezultātā notiks seksuālo instinktu brīva izpausme jau no mazotnes.

Bērnunama vadītāja Vera Šmite apmeklē starptautiskos psihoanalītiķu kongresus, tiekas ar pašu Freidu. Viņas viedoklis izklāstīts kādā viņas ziņojumā kongresā Vīnē (1924). Lūk, ko viņa raksta: “Psihoanalīze rāda, ka ir nepieņemama kļūda liegt bērniem seksuālo dzīvi, un uzskatīt, ka seksualitāte sākas tikai pēc pubertātes un dzimumorgānu nobriešanas.” Un tālāk: “Mūsu bērnunama audzēkņi apmierina savas seksuālās vajadzības droši un bez bailēm skolotāju acu priekšā, jo šīs vajadzības taču neatšķiras no bada, slāpēm vai noguruma.”

Padomju psihoanalīzes entuziasti Oto un Vera Šmiti - bērnu seksualizācijas pionieri.

Nav brīnums, ka par šo bērnunamu Maskavā sāk klīst dīvainas baumas. Pati Vera Šmite arī to apstiprina: “Runā, ka mūsu institūtā notiekot briesmīgas lietas - gan, ka mēs eksperimentu dēļ priekšlaicīgi seksuāli uzbudinot bērnus, gan vēl daudz kas cits.” Turpmākās pārbaudes šīs baumas apstiprina: “Seksualitātes izpausmes un masturbācija novērota lielākai daļai bērnu, kuri dzīvo šajā bērnunamā. Bērni, kuri tikko tur ieradušies, vēl nemasturbē”.

Bērnunamā nomainījās 50 pedagogi. Kāpēc vajadzēja pamest šādu prestižu darbavietu savrupmājā Maskavas centrā tajos briesmīgajos bada gados? To skaidro speciālisti psihologi: bērnu neierobežoti brīvais sekss daudzos skolotājos izraisīja smagus iekšējos konfliktus. Rezultātā neierobežoti brīvā seksuālā vaļība noveda pie nevadāma bērnu autoerotisma, kas biedēja ne tikai audzinātājus, bet pat tik kvēlus psihoanalīzes piekritējus, kādi bija Šmiti. Eksperimentu ar bērnu psihi atzina par neizdevušos un 1925.gadā bērnunamu slēdza.

Bet nu, pēc nepilna gadsimta, bērnu seksualitātes ideju atdzīvina mūsdienu Eiropas “bērnu eksperti”. Experts say: sexuality education should start from birth - 2010.gadā Pasaules Veselības organizācijas Eiropas birojs izstrādā programmu ar “seksuālās izglītības standartiem”, saskaņā ar kuriem, seksuālo izglītošanu jāuzsāk jau no dzimšanas! Kā norādīts šajā dokumentā, mērķis ir “attīstīt prasmes, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu to, ka bērni un jaunieši paši var noteikt savu seksualitāti un attiecības dažādās attīstības stadijās Tas ļauj paplašināt savas iespējas, lai pilnībā izbaudītu savu seksualitāti un attiecības.”

Piemēram, paredzēts informēt bērnus no dzimšanas līdz četriem gadiem par prieka un baudas sajūtu, pieskaroties savam ķermenim un, ka baudīt fizisko tuvību (vai ar pedofiliem?) ir normāli. Masturbācija agrīnā vecumā kā prieka avots maziem bērniem - “…enjoyment and pleasure when touching one’s own body, early childhood masturbation. Discovery of own body and own genitals. The fact that enjoyment of physical closeness is a normal part of everyone’s life…” (”…prieks un bauda, pieskaroties savam ķermenim, masturbējot agrīnā vecumā. Iepazīt savu ķermeni un ģenitālijas. Baudīt fizisku tuvību ir ikviena cilvēka dzīves normāla daļa…” - Red. tulk.)

Masturbēšanas instrukcija “puisīšiem un meitiņām”.
Ievērojiet - puisis (attēlos augšā) masturbējot domā par seksu gan ar meiteni, gan citu puisi.

Parakstījusies Gunta Lazdāne, viena no galvenajām šī sātaniskā projekta autorēm. Agrāk dibinājusi nedzimušo bērnu slepkavošanas organizācijas „Planned Parenthood” Latvijas filiāli „Papardes zieds”.

Skumji. Marksistu mums netrūka pagājušā gadsimta sākumā. Tagad netrūkst kultūrmarksistu. Smagu kauna nastu mums liek nest arī kā latvietis atpazīstamais Nils Muižnieks, kurš ar piekasīga cietumsarga centību uzrauga politkorektuma važās saslēgto Eiropu.

Gandrīz visi latviešu marksisti 1937.-38.gadā tika nošauti. Izsprukt laimējās tikai Šmitam un vēl kādam retajam. Kāds karmiskais sods gaida mūsdienu latviešu kultūrmarksistus?

****

“Laikmeta zīmju” komentārs

Ģimenes atbalsta organizācijām nereti pārmet situācijas pārspīlēšanu, nepārbaudītu ziņu izplatīšanu, pat atklātus melus. Arī “Laikmeta zīmes” saņēma labu devu kritikas pēc plašu rezonansi izraisījušās publikācijas “Eiropas “vērtības”. Drīz arī Latvijā” (lasiet ŠEIT). Kādi cilvēki no Eiropas valstīm, kas tika pieminētas publikācijā, rakstīja, ka publicētais esot meli un nekas tāds šajās zemēs nenotiekot. Viņi paši esot vecāki un to labi zinot. Tā kā rakstā izmantotais faktu materiāls bija balstīts galvenokārt uz internetā pieejamo informāciju, ko ne vienmēr iespējams pārbaudīt, sākām šaubīties - varbūt atsevišķi fakti patiešām ir krietni pārspīlēti? Taču tad pienāca vēstules no citām šajās zemēs dzīvojošām ģimenēm, kas teica - viss esot tieši tā.

Attēli no Eiropā izdotām seksuālās “apgaismošanas” grāmatiņām.

Bija grūti saprast, kāpēc vienā valstī dzīvojoši cilvēki sniedz tik pretrunīgu informāciju? Kāpēc interneta resursi ir pārpilni ar satraukto vecāku palīgā saucieniem, kamēr citi saka - viss ir kārtībā? Taču tad sapratām, ka šeit nekonfrontē tikai konservatīvu un liberāli noskaņotu ļaužu atšķirīgā pasaules uztvere. Tā ir nopietna garīga cīņa, kas tiek izcīnīta garīgajā dimensijā un materiālajā pasaulē atspoguļojas vien kā refleksija. Uzbrukumi tradicionālajai laulībai, perversiju pielīdzināšana normālām attiecībām, seksuālā visatļautība - tā ir daļa no šīs cīņas. Un, kā jau karā mēdz būt, izmantoti tiek visdažādākie līdzekļi. Varbūt krāsas dažkārt patiešām tiek sabiezinātas, bet tikai tāpēc, ka briesmas ir reālas.

2014.gada 26.novembrī Latvijas TV ēterā varēja skatīt seksuālās izglītības jautājumiem veltītu raidījumu “Punkts uz “i”", kurā ministriju un citu valsts iestāžu pārstāvji kārtējo reizi centās sabiedrībai iegalvot, ka nekas no dažu Eiropas Parlamenta rezolūciju rekomendācijās minētā Latvijā neesot plānots. Sākās raidījums ar it kā patiesu vēlmi saprast vecāku satraukuma iemeslus, taču vēlāk raidījuma vadītājs Oļegs Ignatjevs asi uzbruka nevalstiskajām organizācijām, kas atbalstīja referendumu par izmaiņām Bērnu tiesību aizsardzības likumā, apsūdzot tās faktu sagrozīšanā, melos un politiskā angažētībā. Latvijā nekādi draudi bērnu tikumībai nepastāvot un arī Eiropā viss nemaz neesot tik slikti. Bet Pasaules Veselības organizācijas dokumentu, kas skaidri un gaiši visām ANO dalībvalstīm rekomendē bērnu seksuālu “izglītošanu” jau no bērnudārza vecuma, žurnālists nosauca par nenozīmīgu papīrīti.

Tātad draudu nav? Raidījumā tika demonstrētas bērniem domātas grāmatiņas, kas liecina, ka uztraukumam tomēr ir pamats, taču žurnālists un atbildīgie ierēdņi vienā balsī stāstīja, ka veikalos gan šādas grāmatas varot nopirkt, taču skolām tās nav obligātas. Ievērojiet - nav obligātas. To, ka šādas grāmatiņas “labi cilvēki” skolēniem un skolu bibliotēkām izdala bez maksas, ierēdņi, protams, noklusēja. Piemēram, grāmatiņa “Tieši tev”, ko izdevusi organizācija “Papardes zieds”, bērniem stāsta par visintīmākajām lietām. Attēlos redzami gan peņi, gan vagīnas, gan kailu puišu attēli, kas stāv pagriezušies viens pret otru. Tur rakstīts, ka masturbēt ir patīkami un tas palīdz izzināt savu seksualitāti, tāpat pilnīgi normāli esot izjust intīmas simpātijas pret sava dzimuma cilvēkiem.

Jāpiezīmē, ka šādas grāmatiņas skolā tika dalītas bez vecāku piekrišanas un tās saņēma ne jau vidusskolēni, bet 12 gadus veci bērni. Kad vecāki sūdzējās skolas mācību pārzinei, tā pārmeta, ka bērni tiekot audzināti nepareizi, ka tos nedrīkstot ielikt rāmjos. Pēc tam pārzine uzbruka vecākiem, ka viņu pārliecība ir pārāk reliģiska, ka šis ir cits laikmets un tikumība sen vairs nav vispārpieņemta dabiska vērtība, bet gan reliģisku fanātiķu izdomāti principi. Būtībā mācību pārzine apliecināja, ka atbalsta bērnu seksuālu izglītošanu bez vecāku piekrišanas. Cik šādi domājošu skolotāju vēl ir Latvijas skolās? Iespējams, šāda “izglītošana”, kas stāsta par seksa tehniku un tolerē seksuālas perversijas, aizmirstot par tikumību un patiesām jūtām, Latvijas skolās vēl nav obligāta, taču kā sabiedrība var būt droša, ka neatradīsies “progresīvi” skolotāji, kas būs gatavi bērnus seksuāli “apgaismot” pēc savas iniciatīvas?

Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Ja ES Parlamentā regulāri tiek izskatītas rezolūcijas, kas mudina uz bērnu agrīnu seksualizāciju, un vairākās ES valstīs šādi eksperimenti jau notiek, kāds pamats apgalvot, ka Latvijā tā nebūs? Mūsu ierēdņi vienmēr izcēlušies ar izcili pakalpīgu attieksmi Eiropas rekomendāciju ieviešanā. Ja Eiropa pieņems attiecīgas regulas, tās agrāk vai vēlāk ieviesīs arī pie mums. Teikt, ka problēma nepastāv un arī Eiropā viss ir labākajā kārtībā, ir sabiedrības iemidzināšanai domāta ’strausa politika’. Ir svarīgi, lai vecāki būtu informēti par draudošajām briesmām un modri sekotu, ko un kā viņu bērniem skolā māca. Nepieļausim mūsu bērnu izmantošanu bezdievīgiem eksperimentiem.

© Nikomeds, Ervīns Jākobsons (ievads, komentārs). Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz interneta vietni www.laikmetazimes.lv obligāta.

Līdzīgie raksti:

Nekas nav atrasts