- Laikmeta zīmes - http://www.laikmetazimes.lv -

Nātans Moriss: Latvija būs glābta!

Ievietoja Ervīns Jākobsons 2014. gada 30. jūnijs 07:00 sadaļā Personības

Nātans Moriss (Nathan Morris) ir pretrunīgi vērtēts evaņģēlists, kas nevienu neatstāj vienaldzīgu. Kādi ir sajūsmināti par viņa kalpošanu, citi to bargi kritizē un nosoda, vēl kādi nesaprot, ko īsti domāt par šo sludinātāju. Viņa dievkalpojumi ir emocionāli un skaļi. Reizēm cilvēki, kas nekad nav bijuši tamlīdzīgos dievkalpojumos, ir šokēti par tur redzēto. Tomēr par kādu cilvēku grūti spriest tikai no tā, ko redzam šādos emocionāli piesātinātos pasākumos. Daudz labāk to varam izdarīt mierīgā gaisotnē aci pret aci pie kafijas tases. Šādā sarunā vislabāk atklājas, kas patiesībā ir cilvēka sirdī - viņa domas, sajūtas, motīvi. Pērn publicējām interviju ar Nātanu Morisu (lasiet ŠEIT), kuru viņš sniedza Kristīgajam radio. Arī šogad evaņģēlists tikās ar LKR programmas direktori Mairu Ošenieci un pastāstīja par savu kalpošanu Latvijā un pasaulē.

****

- Kādēļ jūs piekritāt ierasties Latvijā atkal? Jums taču tā noteikti ir liela slodze - piedalīties tik daudzos dievkalpojumos un uzrunāt tik lielu auditoriju?

- Pērn, kad atbraucu uz šejieni, mana sirds burtiski dega sludināt Evaņģēliju Eiropai. Braucot uz Latviju, es nezināju, ko sagaidīt - vai cilvēki te būs atvērti dzirdēt Evaņģēliju. Kad redzēju, ka cilvēki ir garīgi izsalkuši un atsaucas Evaņģēlijam, mana sirds tika aizskarta. Katru vakaru cilvēki nāca pie altāra, atvēra sirdi un atdeva savu dzīvi Jēzum Kristum. Es redzēju kā Dieva klātbūtne pieskaras jauniešiem, redzēju, kā pieskaras veciem cilvēkiem. Svētajam Garam nav vecuma ierobežojumu. Kad esam garīgi izsalkuši un atveram sirdi, Evaņģēlija spēks atnes dzīvību ikvienam.

Latvijā atgriezos tāpēc, ka ticu - Dievs grib pamodināt latviešu sirdis! Es to saku no visas sirds nevis tikai prāta. Latvija būs glābta! Es ticu, ka Dievs te darbosies īpašā, spēcīgā veidā. Ar Dieva žēlastību esmu atgriezies, lai turpinātu sludināt Evaņģēliju. Es ticu, ka latvieši ir izsalkuši pēc Dieva un grib piedzīvot kaut ko reālu, īstu. Es ticu, ka tas ir iemesls, kāpēc Kungs mani atsūtīja uz šejieni. Es neesmu atbilde Latvijai, bet esmu atbraucis kalpot un sludināt Evaņģēliju.

- Jūs teicāt, ka redzējāt, kā Dieva Gars pieskaras cilvēkiem. Kā to var redzēt?

- Mūsu dievkalpojumos notiek daudzas lietas. Cilvēki raud, burtiski izlej savu sirdi asarās, saņem dziedināšanu, nāk, lai atdotu dzīvi Kristum. Jēzus teica, ka Evaņģēliju pavadīs zīmes, kas norāda uz Kristu. Cilvēki tiek atbrīvoti, dziedināti, atjaunoti - tos, kurus velns nomācis, kļūst brīvi. Tās ir zīmes. Jēzus teica: manā vārdā jūs uzliksiet rokas slimajiem un tie būs veseli. Jūs izdzīsiet ļaunos garus, sludināsiet nabagiem. Tā ir Evaņģēlija vēsts - zīmes, kas seko Vārda sludināšanai. Lūk, kā es to zinu - kad redzu cilvēkus liecinot, ko Dievs darījis viņu dzīvē. Ne to, ko sludinātājs darījis, bet ko Dievs ir darījis. Tā ir liecība, ka Dievs Latvijā dara ko īpašu.

- Jā, zīmes patiesi ir redzamas! Vai jūs to redzat visā pasaulē, kur sludiniet?

- Jā, taču es nedomāju, ka tam ir kāds sakars ar konkrētu sludinātāju. Tam ir sakars ar Jēzu Kristu. Bībele skaidri saka, ka Evaņģēlijs ir Dieva spēks glābšanai. Ja sludinām pilnu Evaņģēliju, mēs sludinām glābšanu, dziedināšanu, atjaunošanu un Dieva žēlastību. Mēs sludinām Svētā Gara kristību. Visas zīmes, kas pavada Evaņģēliju, ir Dieva spēks. Dievs Savu Vārdu apstiprina ar zīmēm un brīnumiem. Cilvēkiem ir jādzird Evaņģēlijs, un, kad viņi to dzird, Svētais Gars nāk ar spēku, lai apstiprinātu nevis sludinātāja teikto, bet Dieva Vārdu. Lūk, kāpēc es ticu, ka pasaules tautas šajās pēdējās dienās tiks satricinātas Dieva spēkā. Es neticu, ka Kristus Draudzei jāaiziet no šīs pasaules čukstot. Es ticu, ka Kristus atgriežas pēc Draudzes, kas mirdz godībā, ka mēs atstāsim šo zemi kā nevainojama Kristus līgava - uzvarā.

Šodien Eiropā ir vērojams nemiers, kari, politiska bezspēcība, satricinājumi ekonomikā. Jēzus teica, ka pēdējās dienās būs kari un karu daudzināšana, ka tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti. Es runāju par nemieru, kas vēl tikai būs. Būs tumsa, kas nonāks pār pasauli, bet Jēzus ir teicis: šis Evaņģēlijs tiks sludināts par liecība visām tautām un tad nāk gals. Jēzus teica, ka vistumšākajā laikā atspīdēs gaisma. Kad cilvēki ir izmisumā, Evaņģēlijam jātiek pasludinātam. Jēzus saka ļoti konkrēti: ŠIS Evaņģēlijs. Viens Evaņģēlijs - Jēzus Kristus Evaņģēlijs visā tā pilnībā. Es ticu, ka pat vistumšākajos brīžos Evaņģēlija gaisma mirdzēs spoži Latvijai, Eiropai un visām pasaules tautām. Mums ir bijusi privilēģija sludināt lieliem cilvēku pūļiem visā pasaulē. Esam redzējuši, kā cilvēki nāk pie Kristus, kā aklie redz, kurlie dzird, kroplie staigā. Tas ir Jēzus Kristus Evaņģēlijs.

- Jūs esat teicis, ka žēlastība, kas izlējusies pār jums, ir pateicoties jūsu vecāku lūgšanām. Viņi ir kopā ar jums arī Ķīpsalas hallē. Kāda ir sajūta, kad vecāki ir tur, kur jūs sludināt?

- Kad pērn pārbraucu no Latvijas, teicu saviem vecākiem, ka Latvija ir brīnišķīga zeme. Šai nācijai ir ne vien skaistas vietas, ko drukāt uz pastkartēm, bet cilvēki, kas izsalkuši pēc Dieva klātbūtnes. Teicu: ja mēs vēl kādreiz atgriezīsimies Latvijā, jums jābrauc līdzi. Viņi atlidoja uz šo lielo evaņģelizāciju un man ir prieks, ka mans tēvs un māte, kuri visus šos gadus ir lūguši - ka tā viņiem ir liecība, kā Dievs darbojas Latvijā. Viņi tik daudzus gadus ir lūguši, lai Eiropa būtu glābta. Es esmu no Anglijas un esmu daļa no Eiropas. Mana sirds deg , kad Dievs kaut ko dara Eiropā. Dažas no šīm aizmirstajām vietām, par kurām cilvēki saka, ka Dievs tur nekad neko nedarīs, ir tieši tās vietas, kuras Dievs pacels, atjaunos un dziedinās pagātnes rētas. Es pateicos Dievam, ka mans tēvs un māte ir šeit ticot, ka Latvija būs glābta.

- Dievs jūs lieto un jūs noteikti apzināties šos Pāvila vārdus: tad nu nedzīvoju vairs es, bet manī dzīvo Kristus. Tas nozīmē visu dzīvi veltīt Viņam…

- Kristus Evaņģēlijs nav kas tāds, par ko varētu ar Dievu diskutēt. Mēs neslēdzam ar Dievu darījumus. Jēzus Kristus nāca kā Dieva upura jērs - Viņš paņēma cilvēces grēkus uz sevi, samaksāja ar savām asinīm, lai mēs varētu būt Dieva taisnība. Dievs ir teicis: lai tu varētu Man sekot, tev jāņem savs krusts un jāseko Man. Tev jānošķiras no pasaules, jānošķiras no grēka. Es esmu devis tev žēlastību, lai tu varētu uzvarēt grēku savā dzīvē. Esmu tev devis pieeju, lai tu varētu nākt žēlastības troņa priekšā ar savām nastām un dzīves rētām, ar savu nedrošību un grēku, un Es tev piedošu. Taču Man vajag visu tavu dzīvi, visu tevi. Tu nevari dzīvot pa daļai pasaulē, pa daļai Kristū. Jēzus teica: ja tu mīli šo pasauli, ja tu mīli šīs pasaules lietas, šīs pasaules grēkus, tu neesi Manis cienīgs. Kad mēs savu dzīvi atdodam Jēzum, mēs sakām: ņem visu manu dzīvi un esi manas dzīves Kungs - visaugstākais manā dzīvē. Visi mani sapņi ir tavi, mana dzīve ir tava. Kur tu liksi man iet, es iešu, ko tu liksi man darīt, es darīšu, neatkarīgi no tā, ko tas man maksās. Esmu pilnīgi tavs.

Pāvils teica: Kristus manī - apskaidrošanas cerība. Kad Kristus ir tevī, Viņš paņem tevi visu, lai tu varētu uzvarēt šo pasauli. Ja tu pa daļai dzīvo pasaulē un pieļauj grēku savā dzīvē, ja tu ļauj, lai miesas kārība iegūst savu daļu, lai tā pārņem tevi, tu vienmēr dzīvosi dzīvi, kurā ir sakāve. Bet, ja atdodam Dievam visu, tad, pat ja kļūdāmies, pat ja savā miesā esam vāji, Kristus dod spēku uzvarēt ienaidnieku, uzvarēt grēku. Jēzus teica Atklāsmes grāmatā, ka mūsu apsūdzētājs sātans apsūdz cilvēkus dienu un nakti. Viņš norāda uz viņu kļūdām un vājībām, bet Bībele saka, ka viņi ir sātanu uzvarējuši ar Jēra asinīm un ar liecības vārdu. Ja Kristus ir mūsos, Viņš dod mums spēku un stiprumu, lai mēs dzīvotu uzvarošu dzīvi.

- Ir viegli cilvēkiem teikt pacilājošas un patīkamas lietas, bet kā ir, kad Dievs liek iet pie cilvēka un teikt: ja tu neatgriezīsies, tad varbūt šī ir tava pēdējā iespēja? Vai nebaidāties no cilvēku reakcijas?

- Cilvēki iespējams saka: kas tu tāds esi, lai man tā teiktu? Mana atbilde ir: es neesmu tas, kas tev to saka. Tas nav mans darbs - norādīt uz tavu grēku. Mans darbs ir norādīt uz To, kurš samaksāja par tavu grēku. Es norādu tev ceļu pie Kristus. Dieva Vārdā 2.Vēstulē korintiešiem 5.nodaļā teikts, ka Kristus mīlestība mūs burtiski spiež, velk, ved no tumsas pie Dieva, kur ir dzīvība. Jo, ja viens ir nomiris par visiem, tad visi ir miruši, lai tie, kas dzīvo, vairs nedzīvotu sev, bet Tam, kas nomira par viņiem un uzcēlās no mirušajiem. Tas neesmu es, kas norāda uz tavu grēku un saka, kas tev jādara - tas ir Kristus, tā ir Viņa mīlestība, cena, ko Viņš samaksāja. Kristus saka: Es nomiru par tevi, lai tu dzīvotu. Bet, lai tu varētu dzīvot, Es tevi velku, spiežu tevi dzīvot priekš manis. Nedzīvo sev, nedzīvo šai pasaulei. Dzīvo man un Es tev došu dzīvību, prieku un mieru. Tā ir varena vēsts! Sludinātāja darbs ir nevis nosodīt, bet norādīt uz To, kurš samaksāja cenu, lai mēs būtu brīvi. Aleluja!

- Tā bija atbilde visiem skeptiskajiem viedokļiem, kas pagājušajā gadā izskanēja. Daži teica, ka Dievs nekad nerīkotos kā Nātans Moriss - neietu pie cilvēkiem un neteiktu: ja tu neatgriezīsies, tev notiks tas un tas. Bet, tā ir Dieva mīlestība, kas tā darīja. Bīskaps Jānis Ozolinkevičs reiz teica: Dievs nevienu tā uzreiz publiski neapkaunos. Viņš runā tavā sirdī vienreiz un otrreiz, bet, ja tu spītīgi neklausi, tad var pienākt arī tava pēdējā žēlastības iespēja. Tāpēc, ja tu esi kristietis, nožēlo savus grēkus mājās un vari būt drošs, ka neviens tevi neuzrunās un kājās nepiecels.

- Bet tagad parunāsim par Evaņģēlija kustību Eiropā. Dzirdēju, ka jūs nemaz nebijāt šādus Eiropas braucienus plānojuši. Dievs pārplānoja?

- 2014.gada janvārī es lūdzu Kungu: Dievs, ko Tu esi mums sagatavojis šajā gadā? Man bija sajūta, ka Svētais Gars uz mani runā un saka: šis gads būs atvērto durvju gads. Sapratu, ka šis vārds domāts kaut kam vairāk nekā tikai man. Vēlāk uzzināju, ka jūdu kalendārā 2014.gads burtiski nozīmē „atvērtas durvis”. Svētais Gars man teica, ka šajā gadā notiks lietas, kas daudzus šokēs. Viņš aizvērs kādas durvis un notiks lietas, kas šokēs cilvēku sirdis. Pat Draudze būs šokēta. Viņi uzdos jautājumu: kā tas varēja notikt? Tajā pašā laikā Dievs saka: kad vienas durvis aizveras, būs durvis, kuras Es atvēršu un kuras neviens nevar aizvērt.

Es neesmu politiķis, bet ir acīmredzams, ka pasaulē radies liels nemiers - gan tas, kas notiek Ukrainā, gan lietas, kas daudzās zemēs pagājušajā gadā notikušas ekonomikas jomā. Tās ir zīmes. Cilvēku sirdīs Eiropā ir liels nemiers. Cilvēki nav droši, dzīvo bailēs, ka viss palēnām jūk un brūk. Tajā pašā laikā es ticu, ka Dievs atver žēlastības durvis, ka būs liela atmoda, kas pāršalks Eiropu. Es teicu Kungam: Kungs, ved mani uz vietām, kur Tava sirds grib, lai es būtu, lai varētu darboties Tavs spēks! Es ticu, ka Dievs mani ir atvedis uz Latviju ne dievkalpojumu dēļ, ne arī tādēļ, lai mums būtu laba sadraudzība. Ir kāds dziļāks mērķis - lai Draudze atmostos, lai Svētais Gars mūs pamodinātu, lai Dieva klātbūtne nonāktu mūsu vidū, ka ne tikai pazudušie tiek glābti, bet arī mēs paši tiekam atjaunoti un atgriežamies pie pirmās mīlestības, lai Dieva uguns deg mūsu sirdīs un Latvija pieredz milzīgu dvēseļu pļauju.

Mums ir jāsāk tagad. Šis ir atvērto durvju laiks. Evaņģēlists Stīvs Hils reiz teica: iespēja ir jāizmanto, kamēr tā ir dzīva. Kad durvis ir vaļā, ir jāiet tām cauri. Nav runa par konfesijām, par to, kurā nometnē tu atrodies - runa ir par to, ka pazudušajiem jābūt glābtiem. Es neesmu atbraucis naudas dēļ, slavas dēļ. Esmu atbraucis Dieva Valstības dēļ, lai mēs varētu izmest glābšanas riņķi. Mums jāsludina Latvijai, ka Kristus ir ceļš, patiesība un dzīvība. Par teoloģiju varēsim strīdēties vēlāk, bet, kamēr uz Latvijas ielām ir pazuduši cilvēki, mēs sludināsim par Kristus asinīm. Dosim viņiem šo glābšanas riņķi. Es jūs aicinu skaļā balsī - ja tu tici, ka Dieva griba ir atvērt durvis, pievienojies un esi kopā ar mums. Vediet pazudušos, vediet slimos, vediet tos, kas salauzti, tos, kuriem sāp, lai viņi dzird, lai viņi redz, ka Jēzus Kristus var darīt viņus brīvus. Tā ir mana sirds un es ticu - tā ir arī Dieva sirds Latvijas cilvēkiem.

- Nātans Moriss patiešām sauc skaļi. Cilvēki ir jautājuši, kādēļ šī dinamiskā sludināšana ir tik skaļa? Vai to pašu nevar pateikt klusāk? Taču, redzot viņu sludinām, šķiet, ka viņš varētu pat savu sirdi izraut un atdot, lai tikai cilvēki saprastu Dieva vēsti. Nātan, vai pirms savas atgriešanās jūs bijāt tikpat enerģisks un skaļš, vai arī Svētais Gars jūs padarīja tādu?

- Kad Dievs mūs izglābj, Viņš maina mūsu raksturu, nogludina visus asos stūrus, taču Viņš lieto to personību, ko izglābis. Pēteris bija drosmīgs māceklis, arī runāja viņš skaļi. Reizēm Jēzum pat vajadzēja teikt: Pēteri, patiesībā tu vēl neko nesaproti. Taču Dievs lietoja viņa drosmi. Viņš bija tas, kas izkāpa no laivas un gāja pa ūdens virsu. Tāds bija viņa raksturs. Jā, arī viņš klupa, kā ikviens no mums klūp, bet viņš bija drosmīgs. Arī es visu daru no sirds. Es biju grēcinieks un grēkoju no sirds. Bet, kad Jēzus paņēma manu dzīvi, Viņš ielika man sirdī uguni. Es nesaku, ka visiem jābūt tādiem - Dievs lieto arī cilvēkus, kas mierīgi māca Viņa Vārdu. Bet, ja tu ej uz misijas laukiem Āfrikā un citur, kur reizēm jāsludina 30 000 cilvēku, tad jāapzinās, ka viņi nenāks nožēlot grēkus tikai tāpēc, ka tu viņiem patīc. Ja tu viņiem Evaņģēlija vēsti čukstēsi, viņi papļāpās savā starpā un aizies. Dievs ir ielicis manī drosmi sludināt Jēzus Kristus Evaņģēliju. Es nesaku, ka šis ir vienīgais veids, kā to darīt, bet tas ir veids, kā Dievs mani lieto.

Vienmēr esmu bijis cilvēks, kurš tad, kad citi saka: tas nevar būt!, atbild: es tomēr mēģināšu! Tāds es esmu. Cilvēki saka: Dievs vairs nedara brīnumus, Eiropa ir garīgi sausa, Eiropā vairs netic šīm lietām. Bet es esmu drosmīgs teikt, ka Bībele saka - Dievs dziedina un glābj! Bībele saka, ka Dieva Valstībā burtiski ar varu laužas iekšā. Mums jābūt drosmīgiem, lai pasludinātu patiesību. Dažiem tas patiks, citiem nepatiks, taču es esmu tāds, kāds esmu. Ir bijuši laiki, kad mēģināju mainīties un jutu, ka Dieva svaidījums no manis aiziet. It kā Dievs teiktu: Es tevi tādu radīju un gribu, lai tu esi tas, kādu Es tevi esmu izveidojis. Nemēģini būt kā citi - esi tas, kas esi. Es to nevaru izmainīt, bet es lūdzu, lai cilvēki skatītos nevis uz metodi, kā es sludinu, bet redzētu sirdi un varētu sajust svaidījumu tajā, ko Dievs dara. Vai mēs kliedzam, vai esam klusi - ne jau tas ir svarīgi. Svarīgi ir, ko Dievs dara. Es vienmēr saku: daudzi cilvēki ir klusi, taču mēs pārāk ilgi esam bijuši klusi. Es ticu, ka ir pienācis laiks skaļi pasludināt - Jēzus Kristus ir Kungs pār visiem! Āmen!

- Vai jūs vienmēr iepriekš zināt, ko katru reizi sludināsiet, vai arī Dievs dod vārdu īsu brīdi pirms sludināšanas?

- Es daudz laika pavadu lūdzot Dievu, lai varētu dzirdēt Viņa Vārdu. Tad es eju cilvēku priekšā ar to, ko jūtu savā sirdī, taču bieži vien varu būt jau dievkalpojuma telpā, kad Svētais Gars saka: runā to, dari tā. Un man ir jāpaklausa, jo, kad mēs paklausām, Kungs atbrīvo svaidījumu, spēku, dod brīvību. Mums ir jāgatavojas dievkalpojumam, jādara viss, ko varam, taču, kad nonākam vietā, kur Dievs darbojas, paklausība Svētajam Garam mūs vada uz stāvokli, kad Dievs var darīt neiespējamo.

- Šajos dievkalpojumos cilvēki arī nokrīt uz grīdas. Vai varat to komentēt?

- Es par to varētu stāstīt daudz, taču gribētu, lai cilvēki nepievērstu tik daudz uzmanības tam, ka kāds nokrīt. Cilvēki dažreiz ir šokēti, kad kāds nokrīt. Taču mani tas nešokē. Bībele saka, ka kalni drebēja no Dieva klātbūtnes. Vasarsvētku dienā visa vieta, kur mācekļi bija sapulcējušies, tika satricināta. Vai tu domā, ka cilvēki, kas tur bija, netrīcēja? Kad karavīri atnāca arestēt Jēzu Ģetzemanes dārzā, tikko vārds izskanēja no Jēzus mutes, cilvēki nokrita. Es jautāju: vai patiešām tas šķiet tik neiespējami? Kad Dieva klātbūtne ienāk telpā, vai var būt, ka cilvēkus tas neskar? Daži cilvēki var drebēt, citi nokrīt uz sava vaiga, citi uz ceļiem. Taču, ja mērķis būtu, lai kāds nokrīt, tad kāpēc visiem vienkārši neapgulties uz grīdas? Ne jau par to mēs cīnāmies. Godīgi sakot, man ir vienalga. Esmu redzējis kā cilvēki krīt, esmu redzējis kā cilvēki dreb, esmu redzējis cilvēkus raudam, redzējis cilvēkus saucam uz Dievu - tas viss ir tikai miesas rekcija, kas veidota no pīšļiem. Ir apbrīnojami, ka šo veidojumu pārņem Dieva Gars, Dieva godība, Dieva klātbūtne. Es nebaidos no šīm lietām. Svarīgi ir, ka cilvēki piedzīvo Dieva klātnību, ka Dievs kaut ko izdara viņu sirdī, viņu garā. Ja cilvēki mēģina to darīt miesā, ja viņi to dara tikai tāpēc, lai citi to redzētu, es viņus apturu. Bet, kad Svētais Gars pieskaras, man nav bail, ja viņi guļ uz grīdas. Kad Dieva Gars nonāk, viņi vienkārši nevar nostāvēt kājās.

Cilvēki strīdas par daudzām lietām. Paaudze pirms mums strīdējās par to, vai mēles ir no Dieva, vai vajag runāt mēlēs. Mūsu paaudze strīdas par krišanu Dieva klātbūtnē. Taču izlasiet Bībeli un paskatieties, kas notika, sākot no 1.Mozus grāmatas līdz pat Atklāsmei - kad cilvēki piedzīvoja Dievu, daudzi gandrīz nomira. Ne jau burtiski bija beigti, bet nokrita zemē Dieva varenības priekšā. Viņi bija Dieva godības pārņemti. Vai šodien kaut kas ir mainījies? Es ticu, ka nē. Es ticu, ka tā notiek arī šodien, kad Dieva klātbūtne tev pieskaras. Vai mērķis ir nokrist? Nē, tavai sirdij ir jāmainās. Es negrasos apturēt cilvēkus un neteikšu viņiem: tas nav no Dieva! Neskatieties uz metodi, skatieties uz Gara augli. Daudziem šodien ir jāzina - kad atnāk Svētais Gars, tevi pārņem Dieva godība. Vai tu nokritīsi uz ceļiem, uz savu vaigu vai uz muguras - tur nav nekādas atšķirības. Tava sirds, tavs gars tiek atjaunoti. Aleluja!

- Mēs esam tie, kam jāraksta šodienas „Apustuļu darbi”, vai ne? Ko jūs sagaidiet no dievkalpojumiem Latvijā?

- Es sagaidu, ka Dievs joprojām būs Dievs, ka Svētajam Garam tiks dota vieta. Es zinu - kad mēs uzaicinām Svēto Garu, tad cilvēki tiek glābti, dziedināti, atjaunoti un piepildīti ar Svēto Garu. Tur, kur bija nāve, atnāk dzīvība, kur bija tumsa, atnāk gaisma. Es ticu, ka jebkur, kur sludina Evaņģēliju, tie, kas to dzird, tiek glābti. Bieži vien Dievam nav problēmu glābt pazudušos, bet ir problēma ar Draudzi, kas nenāk kopā, neapvienojas. Mēs domājam: viņi nav no manas nometnes, nav no manas baznīcas. Mana sirds Latvijai ir, ka draudzes, to vadītāji, Dieva cilvēki nojauktu savus mūrus un ieklausītos sirdī, kas saka, ka mēs esam šeit, lai glābtu pazudušos. Dzirdēt Dieva Vārdu, ieklausieties Svētā Gara balsī - durvis ir atvērtas. Jēzus mīlestība tevi velk un es saucu: nāc Jēzus vārdā! Būsim kopā, jo, kur ir vienotība, Dievs pavēl savai svētībai atnākt. Un, kad tas notiek, tad vēl ilgi pēc tam, kad evaņģēlists aizbraucis, Dievs turpina izliet Savu Garu. Tāpēc nojauksim mūrus. Varbūt ir atšķirība veidā, kā mēs pielūdzam, veidā, kā sludinām, zināmās teoloģiskās lietās. Taču runa ir par Dieva Valstību. Mēs sludinām Kristu krustā sisto, lai cilvēki varētu būt glābti, dziedināti un atjaunoti. Lūk, kam es ticu.

- Cilvēki jautā: vai tad mums jāiet uz visiem dievkalpojumiem? Pietiek, ja atnākam uz vienu.

- Tas būtu tas pats, kā pateikt: ja esi izslāpis - iedzer tikai vienu ūdens malku. Taču, ja tu turpināsi dzert, visa tava miesa tiks atjaunota. Bieži vien mums šķiet, ka mums jau ir gana. Bet tā ir cilvēciska lepnība. Ja tu turpināsi nākt Dieva klātbūtnē, Dievs turpinās lauzties iekšā daudzās mūsu sirds lietās un mūsu dzīvē. Bībele teic: topiet Gara pilni. Tev jābūt piepildītam nepārtraukti. Apustuļu darbu grāmatas 2.nodaļā viņi tiek piepildīti ar Svēto Garu, bet 4.nodaļā viņi lūdz atkal. Ēka, kur tie atrodas, atkal sakustas un viņi atkal tiek piepildīti ar Svēto Garu. Un nākamajās nodaļās Bībele teic, ka ar lielu drosmi viņi sludina Evaņģēliju. Te redzama viņu sirds izaugsme. Tie, kas dievkalpojumus apmeklē regulāri, būs Gara pilni līdz pašiem dziļumiem, un es ticu, ka viņi nekad vairs nebūs tādi kā agrāk. Tā notiek, kad noliekam malā savus plānus un dodam vietu Dievam. Vai nesaka, ka apustuļi apgrieza pasauli kājām gaisā? Es ticu, ka Dievs pacels un lietos cilvēkus no Latvijas, kas apgriezīs pasauli kājām gaisā. Dievs darbosies visā Latvijā un Latvija nekad vairs nebūs tāda kā agrāk. Aleluja!

Nātana Morisa Latvijas dievkalpojumu videoierakstus varat skatīt ŠEIT.


Rakstā izmantota intervija Latvijas Kristīgajā radio 2014.gada 11.jūnijā.
© Maira Ošeniece. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz autori  obligāta.

Līdzīgie raksti:

    Nekas nav atrasts


Raksts atrodams vietnē Laikmeta zīmes: http://www.laikmetazimes.lv

Saite uz rakstu: http://www.laikmetazimes.lv/2014/06/30/natans-moriss-latvija-bus-glabta/

© 2009 - 2013 Laikmeta zīmes. Visas tiesības aizsargātas.