Laikmeta zīmes

„Laikmeta zīmes” jau rakstīja (lasiet ŠEIT) par Eiropas homoseksuāļu lobija aktivitātēm, kas nemitīgi cenšas gan Eiropas Savienības, gan nacionālajā likumdošanā ieviest dažādus likumprojektus, regulas un rekomendācijas, lai nodrošinātu homoseksuālas orientācijas netraucētu popularizēšanu un īpašu tiesisko aizsardzību LGBTI (lesbiešu, geju, biseksuālu, transpersonu un interseksuāļu) kopienām. Tāds daļēji bija gan Eiropas Parlamentā vairākas reizes noraidītais Portugāles deputātes Edītes Estrellas ziņojums, kurš paredzēja agrīnu bērnu seksualizāciju jau no bērnudārza vecuma, gan Ulrikes Lunačekas ziņojums, kas paredz LGBTI personām īpašas tiesības teju visās dzīves jomās.

Ulrike Lunačeka ir Austrijas eiroparlamentāriete, atklāta lesbiete, karojoša feministe šīs ideoloģijas visneiecietīgākajā un radikālākajā formā. Kad Eiropas Parlamentā divas reizes tika noraidīts Estrellas ziņojums, kas aicināja noslēgt juridisku vienošanās starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai paplašinātu bezmaksas abortu pieejamību un veicinātu bērnu agrīnu seksuālo izglītību, Lunačeka nosauca šī likumprojekta pretiniekus par „stulbajiem reakcionāriem”. Tātad arī daudzus no mums. Un tad viņa nāca klajā ar savu projektu, kas jebkuru pretošanos homoseksuāļu un citu perversiju sludinātājiem padarītu par nelikumīgu un sodāmu.

Edīte Estrella - Eiropas bērnu masturbācijas “māte”
un Ulrike Lunačeka - homoseksuāļu niknākais lobijs Eiropas Parlamentā.

Neraugoties uz daudzajiem protestiem, Eiropas Parlaments 2014. gada 4. februārī ar 61,4 procentiem balsu Lunačekas rezolūcijas otro labojumu, oficiāli sauktu „Eiropas Savienības ceļvedis cīņā pret homofobiju un diskrimināciju seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes dēļ”, tomēr apstiprināja. Skumji. Jo aiz maldinošā nosaukuma, kas it kā vērsts uz cilvēktiesību aizstāvēšanu un diskriminācijas novēršanu, patiesībā slēpjas mēģinājums nelielu un neviennozīmīgi vērtētu sabiedrības grupu padarīt vienlīdzīgākus par citiem, nosakot tiem īpašas tiesības un aizsardzību. Citiem vārdiem sakot, cilvēktiesību un diskriminācijas interpretācija turpmāk tiks skatīta no homoseksuāļu viedokļa.

Par Lunačekas sagatavotā ziņojuma sākotnējo variantu balsošana Eiropas Parlamentā nemaz nenotika, jo pret to iebilda vairākas EP politiskās grupas, kas mēģināja šo homoseksuāļu lobija dokumentu padarīt kaut cik pieņemamu un sagatavoja savu variantu, kurā norādīja, ka cilvēktiesības attiecas uz visiem, ne tikai „netradicionāli orientētajiem”. Šajā variantā, sauktā par Alternatīvo, bet vēlāk - par Lunačekas dokumenta pirmo labojumu jeb „Amendment 1″, bija tikai pāris punkti. Tāpēc tie Eiroparlamenta deputāti, kas balsoja PAR pirmo labojumu, patiesībā nobalsoja PRET Lunačekas iesniegto dokumentu.

Diemžēl pirmais (Alternatīvais) labojums tika noraidīts, jo Eiropas Parlaments vēlējās konkretizēt, kādas tiesības uzskatīt par svarīgākām un īpaši aizsargājamām. 4. februārī Parlaments balsoja par rezolūcijas otro labojumu, kas beigās izrādījās Lunačekas sākotnējais dokuments ar pāris nenozīmīgiem labojumiem, un to apstiprināja. Kā jums šķiet, vai tās ir bērnu, invalīdu, vientuļo māšu, vecu ļaužu tiesības, kas Eiropai šķiet svarīgas? Ne uz to pusi! Lesbietes, geji, biseksuāļi, transpersonas, interseksuāļi - lūk, īpaši vērtīgie un aizsargājamie Eiropas Savienībā!

PAR īpašām tiesībām LGBTI nobalsoja 394 eirodeputāti, PRET bija 176, ATTURĒJĀS - 72.
79% deputātu balsoja saskaņā ar savas politiskās grupas viedokli nevis personīgo pārliecību.

Lai gūtu ieskatu pieņemtā dokumenta būtībā, ielūkosimies tikai dažos Lunačekas rezolūcijas formulējumos.

• Komisijai būtu jāsekmē līdztiesība un jāizskauž diskriminācija
  dzimumorientācijas un dzimumidentitātes dēļ, īstenojot jaunatnes un izglītības programmas

Citiem vārdiem sakot, Eiropai nevis vienkārši jāizskauž jebkāda veida diskriminācija (jautājums, protams, kā un cik plaši definē diskriminācijas jēdzienu), bet ar dažādām izglītības programmām jāiepotē bērnu apziņā doma, ka homoseksuālisms vai dzimuma maiņa ir normāla parādība, un ka iespējami daudz dažādi ģimenes modeļi, ne tikai Satversmē ierakstītā laulība starp vīrieti un sievieti.

• Komisijai arī turpmāk būtu jāstrādā Pasaules Veselības organizācijas ietvaros, lai no garīgo un uzvedības traucējumu saraksta svītrotu ar dzimumidentitāti saistītus traucējumus un nodrošinātu pārkvalifikāciju, ar kuru tiktu atcelts slimības statuss, risinot sarunas par 11. Starptautisko slimību klasifikatoru (ICD-11)

Tātad Eiropas Komisijai, kurā nav ne mediķu, ne psihologu, jāizdara spiediens uz profesionāļiem, lai tie izņem kādu slimību no slimību klasifikatora! Tas nozīmē, ka dzimumidentitātes traucējumi tiktu pielīdzināti veselīgam stāvoklim, kas savukārt radītu šķēršļus šo traucējumu novēršanai pat tiem, kas to vēlas.

• dalībvalstīm būtu jānodrošina vārda un pulcēšanās brīvības ievērošana, jo īpaši (izcēlums mūsu - Red.) attiecībā uz praida gājieniem un līdzīgiem pasākumiem

Rezolūcija rekomendē visām ES dalībvalstīm, arī Latvijai, īpaši atbalstīt tieši homoseksuāļu pasākumus. Kāpēc? Ar ko citas sabiedrības grupas sliktākas, ja īpaši tiek aicināts atbalstīt tikai vienu?

• dalībvalstis nedrīkstētu pieņemt tiesību aktus, kuros ir ierobežota vārda brīvība attiecībā uz dzimumorientāciju un dzimumidentitāti

Tas nozīmē, ka Latvija nedrīkstēs pieņemt nekādus likumus, kas aizliegtu vai ierobežotu netradicionālu seksuālu attiecību propagandēšanu jebkur, arī skolās un bērnudārzos. Bet tos likumus vai normas, kas šajā jomā jau pieņemtas, nāksies atcelt.

• Eiropas Savienības Komisijai un Padomei būtu jāapsver iespēja uzskatīt par Eiropas Savienības dibināšanas pamatā esošo vērtību pārkāpumu tiesību aktus, kurus dalībvalstis pieņēmušas, ierobežojot vārda brīvību attiecībā uz dzimumorientāciju un dzimumidentitāti

Šī norma vērsta pret valstīm, kas jau pieņēmušas homoseksuālisma propagandu un reklāmu ierobežojošus likumus. Taču izrādās, ka šādi ierobežojumi jāuzskata par Eiropas pamatvērtību pārkāpumu! Vai patiesi tādas ir Eiropas Savienības patiesās vērtības? Beidzot to pasaka arī mums. Diemžēl par vēlu.

• dalībvalstīm būtu jāreģistrē un jāizmeklē aiz naida pret LGBTI personām izdarīti noziedzīgi nodarījumi un jāpieņem krimināltiesību normas, kurās būtu aizliegta naida kurināšana dzimumorientācijas un dzimumidentitātes dēļ

Kas patiesībā slēpjas aiz saukļiem par cīņu ar naida kurināšanu un naida izpausmēm? Eiropas līdzšinējā pieredze rāda, ka naida jēdziens nereti tiek interpretēts patvaļīgi un ļoti plaši. Cilvēku var notiesāt tikai par to, ka viņš nepiekrītat homoseksuāļu ideoloģijai un pauž to publiski, vai par to, ka homoseksuālas attiecības tiek nosauktas par grēku. Turklāt tas nebūs administratīvs sods - uzskatu dēļ cilvēku pataisīs par kriminālnoziedznieku. Tādejādi jebkādi protesti pret geju praidiem vai publiska sava viedokļa paušana homoseksuālisma jautājumā turpmāk kļūs neiespējami. Vienas šauras sabiedrības grupas dēļ būtiski tiks ignorētas sabiedrības vairākuma tiesības.

• ar šo [rezolūciju] tiks pavērta iespēja palielināt varavīksnes ģimeņu un LGBTI ģimeņu atzīšanu

Tomēr daudzi Eiropas pilsoņi nevēlas šādu varavīkšņainu „dažādību”. Gandrīz 210 000 cilvēku parakstījās pret Lunačekas ziņojumu Eiropas aktīvo pilsoņu interneta vietnē „CitizenGO”, 40 000 Spānijas iedzīvotāju to izdarīja vietnē „HazteOir.org”. Parakstus vāca un dažādas protesta akcijas rīkoja arī daudzas ģimenes aizstāvības organizācijas visā Eiropā, tika nosūtīts tūkstošiem protesta vēstuļu Eiroparlamenta deputātiem un Parlamenta vadībai, deputāti saņēma neskaitāmus telefona zvanus. Visbeidzot 2. februārī simtiem tūkstošu iedzīvotāju daudzās Eiropas pilsētās apvienojās miermīlīgās demonstrācijās un zibakcijās. Kopumā vairāk nekā 1 miljons Eiropas pilsoņu izteica protestu pret īpašu tiesību piešķiršanu homoseksuāli orientētām personām.

Opozīcija Lunačekas rezolūcijai bija lielākā demonstrācija pret kādu no EP ziņojumiem, kas jebkad pieredzēta. Tas bija reāls Eiropas pilsoņu protests pret morālu degradāciju un seksuālu perversiju uzspiešanu. Diemžēl daudzi eiroparlamentārieši ignorēja faktu, ka katra EP deputāta pienākums ir Briselē pārstāvēt sava vēlēšanu apgabala pilsoņu vairākuma viedokli. Viņiem svarīgāks šķita internacionālais LGBTI lobijs, kas darbojas nevis visu ES pilsoņu, bet savas grupas šaurās interesēs. Cik liela ir šī lobija aktivitāte, redzams no Estrellas, Lunačekas un tamlīdzīgiem ziņojumiem, rezolūcijām un likumdošanas iniciatīvām, kas mērķtiecīgi, ar apskaužamu neatlaidību atkal un atkal parādās Eiropas Parlamentā.

• Eiropas Parlaments uzdod Parlamenta priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, visām šeit minētajām aģentūrām un Eiropas Padomei

Tas liek jautāt, cik saistoša šī rezolūcija ir ES dalībvalstīm? Šobrīd tai ir tikai rekomendējošs raksturs, bet likumdošana šajā jomā joprojām paliek katras valsts kompetencē. Tomēr no iepriekšējās pieredzes zināms, ka tamlīdzīgas rezolūcijas, lai arī formāli rekomendējošas, ļauj Eiropas Komisijai un citām ES institūcijām izdarīt spiedienu uz dalībvalstīm, lai tās iekļautu rezolūcijās minētās normas savu tiesību aktos. Bet tas, cik Latvijas ierēdņi naski ieviest likumdošanā normas, kas nemaz nav obligātas, bet tikai rekomendētas, mums labi zināms. Daudz kas no Lunačekas rezolūcijā minētā jau nostiprināts vai arī tiek mēģināts nostiprināt Latvijas likumdošanā. Kas šodien ir tikai rekomendācija, rīt viegli var kļūt likums. To, ka Estrelas un Lunačekas ziņojumi nav kaut kas Latvijai tāls un svešs, pierāda asociācijas „Papardes zieds” priekšsēdētājas Ivetas Kelles rakstītais interneta žurnālam „Satori”: „Mums ir jāprot bērnam paskaidrot, ka dzimumorgānu glāstīšana ir jauka, patīkama, taču darāma vienatnē”.

Tāpēc ir interesanti uzzināt, kā tad saistībā ar Lunačekas ziņojumu balsojuši eiroparlamentārieši no Latvijas. Paradoksāli, bet par Estrellas, Lunačekas un tamlīdzīgām iniciatīvām Latvijas sabiedrību visvairāk informējusi un savas bažas paudusi Tatjana Ždanoka, kamēr mūsu nacionālie bāleliņi klusēja. Taču klusēšana, kā zināms, var nozīmēt arī piekrišanu. Lai objektīvi novērtētu balsošanas rezultātus, jāņem vērā, ka katrs deputāts pieder kādai no Parlamenta politiskajām grupām un katrai grupai bija sava nostāja šajā jautājumā. Daži deputāti, iespējams, nevēlējās nostāties opozīcijā savas frakcijas viedoklim, tāpēc balsoja „politiski lojāli” nevis saskaņā ar savu pārliecību.

Latvijas eiroparlamentāriešu balsojums.

PRET īpašu tiesību piešķiršanu seksuālās orientācijas dēļ nobalsoja Eiropas Tautas partijas biedri Inese Vaidere un Kārlis Šadurskis, kas saskanēja ar viņu frakcijas pozīciju. Pretēji savai politiskajai grupai, kas aicināja atturēties, PRET nobalsoja arī Eiropas Konservatīvo un reformistu biedrs Roberts Zīle. Taču Sandra Kalniete un Krišjānis Kariņš atklāti nostājās homoseksuāļu pusē un balsoja PAR, pretēji savas politiskās grupas - Tautas partijas pozīcijai. PAR balsoja arī Eiropas Kreiso apvienības pārstāvis Alfrēds Rubiks. Savukārt Ivars Godmanis atturējās, lai gan viņa Liberāļu un demokrātu alianse bija par. Pavisam jocīgi izrīkojās līdz šim teju vienīgā atklātā rezolūcijas pretiniece Latvijas eiroparlamentāriešu vidū Tatjana Ždanoka, tāpat Aleksandrs Mirskis, kuri balsošanā nepiedalījās vispār. Acīmredzot negribēja sabojāt attiecības ar savām Zaļo/ Eiropas Brīvās alianses un Sociālistu frakcijām.

Bet kā tad balsoja Eiropas Parlamenta politiskās frakcijas un atsevišķas valstis. Viennozīmīgu atbalstu LGBTI pauda četras politiskās grupas - Zaļie/Eiropas Brīvā alianse (Greens/EFA), Eiropas Kreiso apvienība/Ziemeļu zaļie kreisie (GUE-NGL), Sociālisti un demokrāti (S&D) un Liberāļu un demokrātu alianse (ALDE/ADLE). Tātad kreisie un liberāļi. Pārējo politisko grupu domas dalījās - lai gan Eiropas Tautas partija (EPP), Eiropas Konservatīvie un reformisti (ECR), Eiropa par brīvību un demokrātiju (EFD; eiroskeptiķi) un Neatkarīgo deputātu grupa (NI; nacionālisti) pārsvarā balsoja pret, tomēr salīdzinoši lielais deputātu skaits, kas balsošanā atturējās, neļauj tās viennozīmīgi uzskatīt par Lunačekas rezolūcijā paustās ideoloģijas pretiniekiem.

Eiropas Parlamenta politisko grupu balsojums.
Pirmajā kolonnā “par” balsojušo skaits, otrajā “pret”, trešajā - tie, kas atturējās.

No Eiropas Savienības dalībvalstīm klaju atbalstu homoseksuāļu lobijam pauda teju visas Ziemeļvalstis - Zviedrija, Dānija, Somija, arī Igaunija. Tāpat Beļģija, Bulgārija, Kipra, Grieķija, Čehija, Īrija, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Portugāle, Slovēnija, Spānija. Taču daudzu valstu deputātiem domas dalījās, nosveroties gan uz vienu, gan otru pusi, vai arī diplomātiski atturoties. Šādas valstis ir Austrija, Horvātija, Francija, Vācija, Ungārija, Itālija, Latvija, Slovākija, Apvienotā Karaliste. Un tikai trīs valstis bija gatavas atklāti nostāties pret grēka un amoralitātes invāziju Eiropā - Lietuva, Polija un Rumānija. Ja visi Latvijas eiroparlamentārieši būtu nobalsojuši atbilstoši savai pirms tam paustajai nostājai, arī Latvija būtu šo valstu skaitā. Taču tā nenotika.

Šāds balsojums gan daudziem šķiet dīvains. Kāpēc deputāti, kas līdz tam bija pret rezolūcijas pieņemšanu, pēkšņi mainīja savu viedokli? Un kādēļ Konservatīvie, kas vienmēr iestājušies par tradicionālām vērtībām, balsošanā nolēma atturēties? Kas spieda vairākas tradicionāli katoliskas un pareizticīgo zemes, kur vienmēr valdījusi opozīcija homoseksuāļu propagandai, balsot pretēji savu tautu gribai? Izskanējis viedoklis, ka tā noticis LGBTI lobija netīro spēlīšu dēļ. Daudzi deputāti vienkārši apjuka daudzo variantu un nosaukumu jūklī un domāja, ka balso par uzlabotu Alternatīvo (pirmo) variantu, kaut patiesībā nobalsoja par nedaudz izmainītu Lunačekas ziņojuma pamatvariantu, kas veikli tika nosaukts par otro labojumu. Tomēr, ja eiroparlamentāriešu galvās valda šāda putra, nav brīnums, ka to izmanto dažādu tumšu spēku lobiji, lai dabūtu cauri savus likumprojektus.

Vairāki EP deputāti un darbinieki izteikušies, ka Lunačekas ziņojamu atbalstījuši pavisam nedaudz Eiropas pilsoņu, kamēr aptuveni 1 miljons cilvēku pateikuši skaidru NĒ homoseksuāļu tīkojumiem. Taču šis fakts diemžēl nozīmē, ka Eiroparlamenta deputāti aizstāv nevis pilsoņu vairākuma, bet dažādu grupējumu intereses. Tāpēc, tuvojoties kārtējām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, ir svarīgi zināt, kā Latvijai nozīmīgos jautājumos balsojuši mūsu ievēlētie deputāti. Tautai jāzina savi „varoņi”. Lai nākamajās vēlēšanas spētu ievēlēt tādus politiķus, kas pārstāvētu mūsu nevis svešas vērtības.

Estrella, Lunačeka, Kinsija institūts (lasiet ŠEIT) - tie visi ir vienas ķēdes posmi, kas apkalpo tumšu un bīstamu grupu intereses. Viņi darbojas globālā mērogā ar vienu mērķi - graut tradicionālo ģimenes modeli un vērtības, uzspiežot sabiedrībai abortu, homoseksuāļu un citu morālo kroplību nāves kultūru. Viņu īstenotās stratēģijas galvenais mērķis ir bērni un pusaudži. Kinsija institūts ar saviem pedofiliski orientētajiem pētījumiem pat panācis ANO akreditāciju, kas, kā zināms, atbalsta abortu netraucētu pieejamību, genderisma ideoloģiju un dažādas homoseksuāļu aktivitātes. Daudzās valstīs tiek ieviestas obligātas izglītības programmas, kas veicina bērnu agrīnu seksualizāciju. Šādi likumi tiek pieņemti pretēji daudzu miljonu eiropiešu gribai, bet tos, kas iebilst šādai kārtībai, var krimināli sodīt par „naida kurināšanu” un „homofobiju”.

Tomēr tradicionālās laulības un ģimenes aizstāvju cīņa par veselīgu ģimeni Eiropā turpinās. Tā kā pašreizējā statusā Lunačekas ziņojums dalībvalstīm nav obligāts, cīņa turpināsies nacionālās likumdošanas līmenī. Diemžēl Latvijas plašsaziņas līdzekļi maz informē sabiedrību par Eiropas Parlamentā sagatavoto vai jau pieņemto rezolūciju dziļāko būtību un konsekvencēm. Savukārt ierēdņi un homoseksuāļu lobijs nemitīgi atsaucas uz dažādām Eiropas rezolūcijām un rekomendācijām, mēģinot arī mūsu likumdošanā ieviest apšaubāmas likuma normas. Tikai aktīva sabiedrības iesaistīšanās un nemitīga cilvēku informēšana par notiekošo var apturēt dažādas iniciatīvas, kas apdraud mūsu nākotni. Tikai kopā mēs spēsim nosargāt tradicionālu ģimeni un savus bērnus.

Viena no Lunačekas ziņojuma daļām īpaši veltīta izglītības iestādēm, skolām un bērnudārziem, kuros paredzēts ieviest mācību par vienlīdzību, balstoties uz seksuālo orientāciju un dzimuma identitāti. Pēc EP rezolūcijas pieņemšanas, Eiropas Komisijai jāizstrādā vadlīnijas, lai visās dalībvalstīs tiktu atzītas un respektētas „dažādas ģimenes formas”, netiktu ierobežota homoseksuāļu vārda un pulcēšanās brīvība. Tomēr, cik plaši dalībvalstis to vēlēsies darīt, paliks katras valsts ziņā. Tāpēc Latvijai joprojām ir iespēja sekot Horvātijas piemēram un likumā noteiktā ceļā pasargāt bērnus no nevēlamas LGBTI ietekmes mācību iestādēs un sabiedriskajā dzīvē. Biedrība „Sargāsim mūsu bērnus!” aicina parakstīties par grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas aizliegtu homoseksuālu attiecību propagandu bērnu audzināšanas iestādēs un ļautu sarīkot tautas nobalsošanu šajā jautājumā (par to, kur un kā parakstīties, lasiet ŠEIT).

Svētie Raksti teic, ka, tuvojoties laiku beigām pasaule grims arvien lielākā ļaunumā. Tāpēc nevajadzētu brīnīties par arvien pieaugošo morālo degradāciju, kāda šodien vērojama Eiropā un visā pasaulē. Taču Dieva Vārds saka: „Netaisnais lai dara vēl netaisnību, nešķīstais lai grimst vēl nešķīstībā, bet taisnais lai dara arī turpmāk taisnību, svētais lai pastāv arī turpmāk svētumā” (Atklāsmes gr. 22:11). Mums nāksies izšķirties, kurā pusē vēlamies būt, kam ticēt, uz ko paļauties. Tuvojas laiks, kad katram būs jāizdara izvēle, vai tāpat kā pirmajiem kristiešiem iet „lauvas rīklē”, vai arī nodot savu Glābēju. Katram savas sirdsapziņas priekšā būs jāatbild uz jautājumu, vai Kristus un patiesības dēļ viņš ir gatavs ciest netaisnību, upurējot savu reputāciju, brīvību un, ja vajadzēs, arī dzīvību? Jo: „Visi, kas grib svētbijīgi dzīvot Kristū Jēzū, tiks vajāti” (2.Timotejam 3:12).

Šķiet atkal pienācis laiks, kad Baznīcām un draudzēm nāksies atdzīvināt mazliet piemirsto padomju laika pieredzi izdzīvošanas cīņā pret vardarbīgu ideoloģiju. Eiropas Savienība nav pirmā lielvara vēsturē, kas iet šādu sabrukuma ceļu. Ja Kristus vēl kādu laiku kavēsies nākt, vēstures grāmatās par ES varēsim izlasīt kā par lielvaru, kas izstūma Dievu no sava pamatlikuma un ikdienas dzīves, uzbruka ģimenei un laulībai, pavedināja netiklībā bērnus un šīs atkrišanas dēļ tika aizslaucīta vēstures mēslainē. Jo cīņa pret Dieva radīto kārtību nekad nav vienlīdzīga. Katra vara, kas uzbrūk Dieva radītajai kārtībai, pati sevi iznīcina. Tāpēc, Kristum uzticīgie, stiprinieties - uzvara pieder Tam Kungam, nevis šīs pasaules lielvarām!

Līdzīgie raksti:

• Eiropas “vērtības”. Drīz arī Latvijā