- Laikmeta zīmes - http://www.laikmetazimes.lv -

Cilvēka pēdas uz Mēness

Ievietoja Ervīns Jākobsons 2013. gada 4. novembris 07:00 sadaļā Kristus dēļ

Vēlamies pastāstīt par kādu izcilu personību. Amerikas Savienoto Valstu nacionālais varonis, lidotājs-astronauts, cilvēks, kurš staigājis pa Mēness virsmu, pārliecināts kristietis un kristīgais kalpotājs, mīlošs ģimenes tēvs, aktīvs sabiedrības loceklis. Apmeklējis neskaitāmas pasaules valstis, tostarp 80. gadu otrajā pusē arī Latviju. Viņa vārds ir Džeims Irvins.

Džeims Bensons Irvins piedzima 1930. gadā Pitsburgā, Pensilvānijas štatā. Pēc vidusskolas beigšanas viņš 1951. gadā ieguva bakalaura grādu jūras zinībās Savienoto Valstu Jūras akadēmijā un 1957. gadā aeronautikas inženiera maģistra grādu Mičiganas universitātē. Pēc akadēmijas Irvins tika iekļauts ASV Gaisa spēku personālsastāvā un dienēja vairākās aviobāzēs Teksasā. 1961.gadā viņš pabeidza Lidotāju-izmēģinātāju skolu, bet 1963.gadā - Kosmosa pilotu skolu. Kādu laiku Irvins kalpoja ASV Gaisa spēku štābā, piedalījās iznīcinātāju „Loockhead YF-12″ un citu lidaparātu izmēģinājumos. Džeimsa Irvina lidotāja biogrāfijā ir vairāk nekā 7015 lidojuma stundas, no tām 5300 viņš pavadījis iznīcinātāja kabīnē.

Kā mazs zēns Irvins bieži skatījās uz Mēnesi un stāstīja pieaugušajiem, ka kādu dienu noteikti dosies turp. Protams, neviens viņa teikto neņēma vērā, jo šie stāsti tolaik izklausījās no zinātniskās fantastikas lauciņa. Vēl bija ļoti tālu līdz laikam, kad pirmais cilvēks devās kosmosā, kur nu vēl uz Mēnesi. Un tomēr šiem bērna sapņiem bija lemts piepildīties. Irvins bija viens no 19 pilotiem, kurus 1966. gadā iekļāva NASA rindās. Jau 1968. gadā viņam uzticēja izmēģinājumu Mēness moduļa „LTA-8″ komandiera pienākumus, „Apollo-10″ lidojuma laikā viņš bija astronautu atbalsta komandas dalībnieks, bet „Apollo-12″ projektā - Mēness moduļa dublējošais pilots.

Irvins Kosmisko lidojumu izmēģinājumu centrā un “Apollo-15″ kabīnē.

Kosmosā Irvins devās 1971. gada 26. jūlijā ar kuģi „Apollo-15″. Viņa komandas biedri bija Deivids Skots un Alfrēds Vordens. „Apollo-15″ misija bija ceturtā cilvēka izsēšanās reize uz Mēness, bet pats Džeims Irvins - astotais astronauts, kas staigājis pa šī Zemes dabīgā pavadoņa virsmu. Ekspedīcijas laikā Irvins 66 stundas un 55 minūtes pilotēja lunāro moduli „Falcon”, bet kopumā kosmosā tika pavadītas 295 stundas un 11 minūtes, no kurām 19 stundas un 46 minūtes ārpus kosmosa kuģa.

“Apollo-15″ apkalpe - Deivids Skots, Alfrēds Vordens un Džeims Irvins.

„Apollo-15″ bija pirmā ekspedīcija, kas pētīja Hedlija vagu Mēness Apenīnu kalnos Mare Imbrum (Lietus jūras) dienvidaustrumu malā. Izmantojot „Rover-1″ transportieri, Skots un Irvins izpētīja šo Mēness apgabalu un savāca aptuveni 80 kilogramus Mēness virsmas materiāla, tostarp arī unikālo „Genesis rock” - Radīšanas akmeni. Zinātnieki uzskata, ka tas saglabājies vēl kopš Mēness garozas formēšanās laika pirms apmēram 4,5 miljardiem gadu. Lai kā būtu ar gadiem - par Visuma vecumu un tā radīšanu domas dalās, - tomēr šis akmens bija unikāls atklājums zinātnei, kas ļāva daudz vairāk uzzināt par Mēness uzbūvi un vecumu.

Genesis Rock - Radīšanas akmens; pa labi - zinātnieki pēta unikālo atradumu.

Citi „Apollo-15″ sasniegumi - lielākā krava, kāda jebkad nogādāta Zemes vai Mēness orbītā; pirmais zinātnisko instrumentu modulis kosmosā; lielākais attālums, kāds jebkad nobraukts pa Mēness virsmu; pirmā Mēness virsmas navigācijas ierīce, kas bija iemontēta „Rover-1″ transportierī; pirmā Mēness mākslīgā pavadoņa palaišana orbītā; pirmā reize, kad ārpus kosmosa kuģa darbi tika vadīti no kuģa komandas moduļa.

Džeims Irvins uz Mēness.
Attēlā pa kreisi - transportieris “Rover-1″, pa labi - Mēness grunts paraugu ieguve.

Kaut NASA speciālisti „Apollo-15″ ekspedīciju nodēvēja par „vienu no spožākajām kosmosa misijām zinātnes jomā”, pašam Irvinam daudz svarīgāks bija kāds cits notikums - uz Mēness viņš reāli sastapās ar Dievu, Viņa neaptveramo žēlastību un mīlestību. Vairākas reizes šīs ekspedīcijas laikā astronautiem gadījās dažādas tehniskas ķibeles, bija problēmas arī ar veselību. Vienā šādā reizē, kad Irvina komandas biedra dzīvība atradās reālās briesmās un pietrūka cilvēcīgā padoma, Irvins sāka lūgt Dievu. Lai arī uzaudzis kristīgā ģimenē un baznīcā gājis kopš 11 gadu vecuma, šajā savas dzīves posmā Irvins bija kļuvis par nominālu kristieti. Taču tagad viņam bija nepieciešams Dieva padoms un viņš teica: „Dievs, man vajadzīga Tava palīdzība tieši šobrīd!”

Pēc šīs lūgšanas Irvins piedzīvoja Kristus klātbūtni tik varenā veidā, kādu nekad nebija pazinis uz Zemes. Viņš bija pārsteigts, sajūtot šo spēcīgo Dieva tuvumu. Šķita, ka Jēzus stāv viņam tieši aiz muguras. Tas bija tik reāli, ka Irvins pat atskatījās. Tad Tas Kungs parādīja viņam problēmas atrisinājumu un cilvēka dzīvība tika izglābta. Šī neparastā satikšanās ar Jēzu 380 000 kilometru attālumā no Zemes pārmainīja astronauta dzīvi uz visiem laikiem. „Es skatījos uz Zemi, kas bija tik maza, un domāju, kas gan esmu es,” vēlāk teica Irvins. „Tikai puteklītis Visumā, tomēr pietiekami nozīmīgs, lai Dievs mani mīlētu un pieskartos manai dzīvei. Es jutos priviliģēts kā eņģelis, kad varēju raudzīties uz Zemi no Dieva skatupunkta.”

“Apollo-15″ Mēness modulis.

Pēc lidojuma uz Mēnesi Irvinam tika piešķirti trīs goda doktora grādi astronautikas zinātnē - Mičiganas universitātē, Viljama Dževela koledžā un Samfordas universitātē Birmingemā, Alabamā. Astronauts apbalvots arī ar daudziem valsts, pašvaldību un sabiedrisko organizāciju apbalvojumiem, tostarp NASA medaļu par izcilību, vairākiem Gaisa spēku apbalvojumiem, Apvienoto Nāciju Miera medaļu. 1972. gadā 30. ASV astronauts un 55. kosmonauts pasaulē, pulkvedis Džeims Irvins, tika atvaļināts no NASA un ASV Gaisa spēkiem un ieskaitīts rezervē.

****

Daudzās grāmatās un avīžu rakstos stāstīts par Irvina vēsturisko lidojumu, bet tikai retajā runāts par brīnišķīgo dzīvi un kalpošanu, kādu viņš piedzīvoja pēc savas atgriešanās uz Zemes. Nākamos 20 savas dzīves gadus pulkvedis Irvins veltīja augstāka mērķa sasniegšanai - daudz augstāka, nekā došanās projām no Zemes jaunu atklājumu meklējumos. Šis mērķis bija palīdzēt cilvēkiem sasniegt dzīvē katram savu augstāko lidojumu. Kopā ar ģimeni un līdzstrādniekiem Irvins ceļoja pa pasauli, dalīdamies savā unikālajā pieredzē un sludinādams cerības un iedrošinājuma vēsti.

Pēc atgriešanās uz Zemes, ejot parādē pa Ņujorkas ielām viņš raudzījās to daudzo tūkstošu sejās, kas bija atnākuši paskatīties uz Mēness iekarotājiem. Dievs ielika šos cilvēkus astronauta sirdī un viņš juta atbildību dalīties ar viņiem Jēzus Kristus liecībā. Tāpat kā daudzi Dieva ļaudis kristietības vēsturē, arī Irvins pēc savas dramatiskās sastapšanās ar Dievu saņēma jaunu spēku, pārliecību un drosmi kļūt par Kristus liecinieku un Viņa sūtni pasaules tautām. Viņš uzstājās 50 000 Dienvidu baptistu konvencijas locekļu priekšā Hjūstonas kosmodromā, sludināja kadetiem Gaisa spēku bāzēs Korejā, pabija Taivānā. Un visās šajās vietās cilvēki atdeva savas sirdis Jēzum.

Dzeims Irvins - Savienoto Valstu nacionālais varonis.

Daudzi vēlējās redzēt un dzirdēt cilvēku, kurš bijis uz Mēness, tāpēc, paklausot kristīgu padomdevēju, tostarp evaņģēlista Billija Grehema ieteikumam, Irvins kopā ar sievu Mēriju 1972. gadā nodibināja misiju „High Flight Foundation” („Augstākā lidojuma fonds”). Tā ir starpkonfesionāla kristīga organizācija, kuras mērķis ir pasludināt Labo Vēsti un paust cilvēcei, ka „Dieva staigāšana pa Zemi ir daudz svarīgāka par cilvēka staigāšanu uz Mēness.” Fonda uzdevums ir palīdzēt ikvienam pieaugt ticībā un piedzīvot savu augstāko lidojumu kopā ar Dievu. „Dievs nolēma sūtīt Savu Dēlu Jēzu Kristu uz šo zilo planētu,” teica Irvins, „un caur ticību Jēzum mēs varam sastapties ar Dievu pašu. Jēzus teica: Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība. Neviens netiek pie Tēva, kā vien caur Mani.”

„Augstākā lidojuma fonda” paspārnē darbojas vairākas misijas programmas. Viena no tām ir Miera Ķēniņa Labās gribas vēstnieki, kas dodas pie daudzu valstu un nāciju līderiem, lai pasniegtu tiem viņu valsts karogu. „Apollo 15″ lidojums tika uzskatīts par Apvienoto Nāciju kopīgu kosmosa ekspedīciju, tāpēc astronautiem uz Mēness līdzi bija visu ANO dalībvalstu karogi. „Apollo 15″ apkalpe darbojās kā ANO Labas gribas vēstnieki un pēc atgriešanās uz Zemes tika apbalvoti ar ANO Miera medaļu, ko pasniedza toreizējais šīs organizācijas ģenerālsekretārs U Tans.

Attēlā pa kreisi - ANO ģenerālsekretārs U Tans pasniedz ANO Miera medaļas “Apollo-15″ komandai; pa labi - Apvienoto Nāciju Miera medaļa.

Džeimsa Irvina ģimene savu misijas ceļojumu laikā šos karogus dāvināja dažādu valstu vadītājiem, lai vēstītu tautām par cerību Kristū. Starp citu, ir dzirdēti apgalvojumi, ka arī Latvijas brīvvalsts karogs pabijis uz Mēness. Lai arī tolaik Latvija bija okupēta un atradās ārpus ANO jurisdikcijas, tomēr ASV Baltijas okupācijas neatzīšanas politikas dēļ Baltijas valstu karogi esot bijuši uz Mēness. Tās gan ir neapstiprinātas ziņas, taču, ja tas patiešām bijis tā, žēl, ka pulkvedis Irvins nepiedzīvoja Latvijas neatkarības pilnīgu atjaunošanu un nepaspēja Latvijas „Mēness” karogu pasniegt arī mūsu valsts prezidentam.

Džeims Irvins fonda “High Flight” vārdā pasniedz “Mēness” karogus valstu vadītājiem.
Augšā pa kreisi - ASV prezidentam Ričardam Niksonam, pa labi - Spānijas karalim Huanam Karlosam; apakšā pa kreisi - Zviedrijas karalim Kārlim XVI Gustavam, pa labi - Nīderlandes pārstāvim.

„Augstākā lidojuma fonda” darbā piedalījās arī citi amerikāņu astronauti - Als Vordens, Viljams Pogs un Čārlzs Djuks, kas pirms lidojuma uz Mēnesi arī bija tikai tāds svētdienas kristietis. Šī astronautu komanda sludināja dažādos kongresos un konferencēs, skolās un augstskolās, militārajās bāzēs un dažādu pilsonisko grupu saietos visā Amerikā. Fonda projektu vidū bija arī Bībeles izplatīšana avioreisos, palīdzība kara dalībnieku un karagūstekņu ģimenēm Vjetnamas kara laikā, mobilā Kosmosa muzeja izveidošana, kā arī piedalīšanās Bībeles arheoloģijas ekspedīcijās - kopš 1982. gada Džeims Irvins organizēja sešas ekspedīcijas uz Ararata kalnu Turcijā, lai meklētu Noasa šķirsta paliekas.

Meklējot Noasa šķirstu Ararata kalnā.

Fonds izdevis arī vairākas Irvinu ģimenes sarakstītas grāmatas - Džeimsa Irvina „To Rule the Night” („Valdīt pār nakti”), „Destination: Moon” („Galamērķis - Mēness”), „More Than an Ark on Ararat” („Vairāk nekā šķirsts uz Ararata kalna”), „More Than an Earthling” („Vairāk nekā Zemes iedzīvotājs”); viņa sievas Mērijas grāmatas „The Moon Is Not Enough” („Mēness - tas vēl nav viss”), „Seeing The Invisible” („Redzēt neredzamo”), „Reflections in the Son” („Pārdomas Dēlā”). Speciāli jauniešiem izveidots „Project Uplift”, kas, balstoties uz kristīgiem principiem, palīdz jauniem ļaudīm saprast, kādu izglītību un karjeru dzīvē izvēlēties, motivē un iedrošina.

“High Flight Foundation” izdotās grāmatas.

Savas dzīves laikā pulkvedis Irvins viesojies daudzās pasaules valstīs - visur, kur viņu vēlējās dzirdēt, tostarp arī tādās totalitārisma zemēs kā Padomju Savienība, Ķīnas Tautas Republika un komunistiskā Vjetnama. „Lielākā daļa ir ieinteresēti mūs klausīties tāpēc, ka esam bijuši iesaistīti kosmosa programmā. Mēs stāstām viņiem par Visuma un telpas jautājumiem, taču, ja vien ir iespēja, dalāmies arī garīgajās lietās,” teic fonda darbinieki. Tādejādi cilvēkiem, kas nekad nenāktu uz baznīcu, ir iespēja dzirdēt vēsti par Jēzu Kristu.

“High Flight Foundation” Miera Ķēniņa Labas gribas vēstnieki.
Augšā - Mērija un Džeims Irvini; apakšā - Čārlzs Djuks, Alfrēds Vordens, Viljams Pogs.

Līdz pat aiziešanai Mūžībā Džeims Irvins bija un palika „Miera Ķēniņa labās gribas vēstnieks”. Dievs viņu aizsauca mājās 1991. gada 8. augustā. Astronauta miesas apglabātas Ārlingtonas Nacionālajā kapsētā, kur atdusas daudzi Amerikas varoņi. Pēc nāves Džeimsa Irvina vārds ierakstīts Astronautu Slavas zālē, viņa vārdā nosauktas vairākas mācību iestādes Kolorado.

****

Džeimsam Irvinam Mēness bija kas vairāk nekā vairumam cilvēku. Tur viņš bija sajutis Visvarenā Dieva klātbūtni un pieredzējis, kā Debesu Tēvs rūpējas par cilvēku. Pēc šī dzīvi pārmainošā notikuma, atpakaļ uz mūsu planētas pulkvedis Irvins atgriezās ar dziļu atbildības sajūtu cilvēces priekšā. Viņa slavenais teiciens: „Jēzus Kristus staigāšana pa Zemi ir daudz svarīgāka par cilvēka staigāšanu uz Mēness” pazīstams visā pasaulē un atklāj dziļo iekšējo pārmaiņu, kāda šī lidojuma laikā notika Irvina dvēselē.

Irvins uzskata, ka ikvienam reiz būs jāveic savs lidojums Kosmosā - jāšķērso Zemes orbīta, atstājot tālu lejā cilvēcisko sapratni par paralēlās pasaules, ko sauc par Mūžību, uzbūvi un likumiem. Tad svarīgs būs tikai viens - kādas būs tava attiecības ar Radītāju. Vai tu varēsi teikt: visa mana dzīve bija viens liels, brīnišķīgs ceļojums? Viss, kas piedzīvots, viss, kas darīts līdz šim - tas tika dzīvots un darīts šī vienīgā mirkļa dēļ. Vai tu esi gatavs šim mirklim? Pulkvedis Irvins bija gatavs. Ieklausīsimies viņa teiktajā…

****

- Veroties savu kāju atstātajās pēdās uz Mēness virsmas, es sajutu kaut ko īpašu. Zinātnieki teica, ka šīs pēdas tur saglabāsies miljons gadus. Paskatoties uz augšu es varēju redzēt Zemi, kas bija marmora bumbiņas lielumā. Zeme bija tik skaista un tāla, un tomēr, pārsteidzoši - uz Mēness es jutos kā mājās.

Kad mēs atstājām Zemi, līdzi mikrofilmā mums bija lūgšanu līgums. To bija parakstījuši manas draudzes locekļi. Pēc atgriešanās uz Zemes cilvēki no visām pasaules valstīm man teica: „Es lūdzu par tevi!” Es jutu šo spēku uz Mēness. Dienas, ko pavadīju uz Mēness, bija ļoti aizraujošas. Ne tāpēc, ka es biju tur, bet tāpēc, ka tur bija Dievs. Es varēju sajust Viņa klātbūtni. Bija grūti brīži, un tad es lūdzu un acumirklī saņēmu atbildi. „Dievs bija tur tāpēc, ka jūs lūdzāt!” - es vēlāk teicu daudziem.

Dieva vadīti mēs atradām baltu akmeni, „Radīšanas akmeni”. Tas bija atklājums mūsdienu pasaulei. Akmens gulēja uz akmens pjedestāla un uz tā tikpat kā nebija putekļu. Akmens bija vertikālā stāvoklī un mirdzēja saules gaismā. Tas it kā teica: „Šeit es esmu, ņemiet mani!” Dievs darbojas noslēpumainā un brīnumainā veidā. Tas bija kulminācijas brīdis - visaugstākais punkts.

Zemāko punktu es piedzīvoju 1961. gadā. Tikko biju beidzis Lidotāju-izmēģinātāju skolu un uzskatīju sevi par vienu no labākajiem pilotiem. Kādu rītu, kopā ar mācekli veicot lidojumu vieglā lidmašīnā, mēs nokritām zemē. Lidmašīna neaizdegās, taču guvām nopietnas traumas - liela kaula un žokļa lūzumus, smadzeņu satricinājumu un daudzas brūces, zaudēju vairākus zobus. Kad atjēdzos slimnīcā, ārsti teica, ka es visticamāk nekad vairs nelidošu. Varat iedomāties manu izmisumu.

Saucu uz Dievu: „Kāpēc tā ar mani notika?!” Slimnīcā man bija daudz laika lūgšanai. Es lūdzu gudrību un dziedināšanu. Zināju, ka Dievs mani mīl. Es lūdzu Jēzu Kristu kļūt par manu Kungu un Glābēju, kad man bija 11 gadi. Un Dievs darīja iespējamu, ka es atkal varēju lidot. Man patika liels ātrums un augstums, un tas atveda mani Kosmosa programmā. Piecus gadus es gatavojos lidojumam. 1971. gadā, gandrīz desmit gadus pēc traģiskās avārijas, es biju gatavs lidot uz Mēnesi.

Kad mūsu ekspedīcija atgriezās, es pateicos mūsu kosmosa kuģa projektētājiem un būvētājiem, mūsu sistēmu vadības darbiniekiem lidojuma laikā, tiem amerikāņiem, kas piedalījās lidojuma finansēšanā, tāpat mīļajiem draugiem visā pasaulē, kas aizlūdza par mūsu veiksmi, un es pateicos arī Dievam par to, ka Viņš ļāva mums doties projām no Zemes, lai izpētītu daļu no Viņa debesīm.

Uz medaļām, kas atradās uz „Appolo-15″ borta, bija šāds teksts: „Cilvēka lidojumu caur dzīvi uztur viņa zināšanu spēks.” Es zinu, ka manu lidojumu caur dzīvi uztur Jēzus Kristus zināšanu spēks. Esot uz Mēness saņēmu iedvesmu citēt 121. psalmu: „Es paceļu savas acis uz kalniem: no kurienes gan man nāks palīdzība?” Zināju, ka mana palīdzība nāk no Tā Kunga, kas radījis debesis un zemi. Viņš radīja arī Mēnesi un darīja iespējamu Džeimsam Irvinam atstāt tur savu kāju nospiedumus.

Es ticu, ka Jēzus Kristus staigāšana pa Zemi ir daudz svarīgāka par cilvēka staigāšanu uz Mēness. Kā ir patiesība, ka Viņš staigāja pa Zemi pirms 2000 gadiem, tikpat patiesi ir arī tas, ka šodien Viņš vēlas ienākt tavā dzīvē. Viss, kas tev jādara - jāieaicina Viņš. Viņš vēlas, lai tev būtu dzīvība un dzīvības pārpilnība (Jāņa ev. 10:10). Tas kļūst iespējams, ja tu atzīsti, ka tev nepieciešams Glābējs. Tavai pirmajai lūgšanai jābūt: „Kungs, esi man grēciniekam žēlīgs!”, un pēc tam ticībā jāieaicina Viņš savā dzīvē. Jēzus teica: „Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva, kā vien caur Mani.”

Mana lūgšana ir, lai lasot šos vārdus, tu atdotu savu dzīvi Tam Kungam un turpmāk ļautu Viņam vadīt tavu kāju soļus.

© Ervīns Jākobsons. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz autoru un interneta vietni www.laikmetazimes.lv obligāta.

Līdzīgie raksti:


Raksts atrodams vietnē Laikmeta zīmes: http://www.laikmetazimes.lv

Saite uz rakstu: http://www.laikmetazimes.lv/2013/11/04/cilveka-pedas-uz-meness/

© 2009 - 2013 Laikmeta zīmes. Visas tiesības aizsargātas.