- Laikmeta zīmes - http://www.laikmetazimes.lv -

Sātana mūzika 1: Mēs gribam tikai tavu dvēseli…

Ievietoja Ervīns Jākobsons 2013. gada 13. maijs 07:00 sadaļā Riska zona

Rokmūzika, tostarp tās paveidi hārdroks un heavy metal, ir 20. gadsimta fenomens, kas iesniedzas arī jaunajā gadu tūkstotī. Taču starp daudzajām rokmūzikas grupām un solistiem ir ne mazums tādu, kuru daiļrade un dzīvesveids ir postošs un destruktīvs. Un ir arī tādi, kas atklāti paziņo, ka kalpo sātanam. Tomēr miljoniem šīs mūzikas cienītāju pret šādiem izteikumiem izturas vieglprātīgi, uzskatot, ka aizraušanās ar sātanisma simboliem un retoriku ir tikai izklaides industrijas diktēts skatuves stils, kāds piederas šim mūzikas veidam. Diemžēl tas bieži noved pie traģiskām sekām gan pašu mūziķu, gan šādas mūzikas fanu dzīvē. Raksts, ko piedāvājam, balstīts uz U. Boimera grāmatas „Mēs gribam tikai tavu dvēseli” un Ērika Holmberga filmas „Elles zvani” materiāliem.

****

1969. gadā, trīs gadus pēc pirmās Sātana baznīcas nodibināšanas Sanfrancisko, sātanisms sāka iekarot arī skatuvi. Par pirmo sātanistu rokgrupu tiek uzskatīta britu Black Sabbath (Melnais sabats). Grupas nosaukums aizgūts no kādas šausmu filmas. Uz skatuves Black Sabbath aizrāvās ar okultiem rituāliem - melno mesu, sātana pielūgšanu, raganu kultu, vardarbības propagandu. Uz viņu 1970. gadā izdotā debijas albuma vāka redzama pussabrukusi māja, nokaltuši koku zari un mājas priekšā nedabīgā pozā stāvoša bāla „Drakulas meita”. Savukārt albuma iekšējo vāku rotā noslēpumains, otrādi apgriezts krusts - pazīstams sātanistu simbols.

Sātaniski simboli un teksti parādās arī uz citiem Black Sabbath albumu apvākiem. Tā uz albuma Sabbath Bloody Sabbath (Sabats, asiņainas sabats) apvāka attēlots atbaidošs sātanisks rituāls un izslavētais sātana skaitlis 666. Skaitlis 666 kopā ar galvaskausu un sakrustotiem kauliem bija redzams arī uz grupas fanu krekliņiem. 1980. gadā tika izdota skaņuplate Heaven and Hell (Debesis un elle). Uz tās melnā apvāka attēloti trīs eņģeļi ar nimbiem un sarkani lakotiem nagiem, kas spēlē kārtis un smēķē cigaretes. Uz albuma Born Again vāka smaida velnišķīgi zaļacaina jaundzimuša elles bērna ģīmis - ragi uz kailās pieres, vampīra zobi un gari, asi, dzelteni nagi. Bet uz Vācijā izdotās plates Reflection apvāka lasāmas šādas rindas: „Jau pirmajā skaņuplatē viņi pielūdza sātanu, kurš tad arī patiesi ieradās. Viņš apsolīja tiem panākumus visā pasaulē, ja tikai viņi ik gadu spēlēs lielā sabata laikā. [..] Un tu, nabaga nerrs, kurš turi rokās šo skaņuplati, zini, ka līdz ar to esi pārdevis savu dvēseli.”

Grupas dziļo nodošanos sātanismam atklāj arī daudzu viņu dziesmu teksti. Dziesmā Cornucopia viņi aicina: „Paņem sev kāda dzīvību, tā ir lēta: nonāvē kādu, neviens par to neraudās. Brīvība ir tava, veic savu pienākumu, bet mēs gribam tikai tavu dvēseli.” Dziesmā NIB sātans jau atklāti vervē klausītāju dvēseles: „Daži cilvēki saka, ka mana mīlestība nevar būt īsta. O, mīli mani tagad un tu nenožēlosi. [..] Mans vārds ir Lucifers - lūdzu, ņem manu roku!” Savukārt skaņuplatē Master of Reality (Realitātes saimnieks) skan šādi vārdi: „…tu izvēlējies ļauno ceļu mīlestības vietā. Lai kur tu dzīvo, tu padari mani par šīs pasaules kungu. Tava dvēsele, kuru es tev atņēmu, nav pazaudēta. Šīs pasaules kungs - ļaunais saimnieks! Šīs pasaules kungs - viņš tagad ir tavs biktstēvs!”

Black Sabbath ir autori arī plaši pazīstamajam rokmūzikas simbolam - uz augšu pastieptai rokai ar izstieptu rādītājpirkstu un mazo pirkstiņu. Vairums jauniešu, kas rokmūzikas koncertos lieto šo zīmi, pat nenojauš par tās patieso nozīmi - tā ir simbols sātanam un viņa diviem ragiem. Kā ciniski izteicies Black Sabbath dalībnieks Ronijs Džeimss Daio: „Daudzi cilvēki domā, ka zina, kāda jēga ir šai zīmei, bet mēs zinām, ko tā nozīmē patiesībā.” Grupas uzstāšanos kāds jauniešu žurnāls aprakstījis šādi: „Viņi ārdās kā velna apsēsti. [..] Pār skatuvi klājas bālgani zaļa bieza migla. [..] Uz aizmugurē esošā ekrāna mirgo angļu upurvietas Stounhedžas aprises. [..] Un pašā priekšā, līdz ceļiem miglā, Jans Gilans kā velna apsēsts purina savas brūnās cirtas un auro [..] trakojošajā pūlī, kas kā apburts dejo melnās mesas pavadījumā.” Kāds grupas fans piebildis: „Pie viņu mūzikas pat bez narkotikām vari būt kaifā.” 

Arī bijušais Black Sabbath dalībnieks Ozijs Osborns, kurš no grupas aizgāja 1978. gadā un sāka solokarjeru, savos koncertos izmanto sātanisma rituālus. Jau uz viņa debijas soloalbuma Blizzard of Ozz (Oza sniegavētra) vāka Ozijs redzams guļot miglas apņemtā ainavā ar galvaskausiem un melnu kaķi, ietīts sarkanā priestera sutanā, ar sitienam paceltu melnu krustu. Savulaik neatņemama Osborna koncertu daļa bija brīdis, ko viņš veltīja, lai uz skatuves nokostu galvas dzīviem putniem un reiz šādi izrīkojās arī ar beigtu sikspārni, ko kāds uzmeta uz skatuves. Kādā no savām dziesmām Osborns atklāti vēršas pie 20. gadsimta visbrutālākā sātana pielūdzēja, okultista un maga Elistera Kroulija, kas pazīstams arī ar iesauku Lielais zvērs 666. Kāds mūzikas recenzents Oziju Osbornu nosaucis par Lucifera mīluli.

Kroulija sātanisma mācības piekritējs ir arī pazīstamās rokgrupas Led Zeppelin (Svina cepelīns) līderis Džimijs Peidžs. Kad pēc koncertturnejām un skaņuplašu ierakstiem Peidžs vēlējās atjaunot spēkus, viņš devās uz savu māju Lohnesa ezera krastā. Kādreiz šis nams bija piederējis Elisteram Kroulijam, kurš tur rīkoja sava slepenā sātanisma kulta iesvētīšanas rituālus. Līdztekus darbībai mūzikā Peidžs atvēra okultās literatūras veikalu. Kādā intervijā Peidžs izteicies: „Rokkoncerts patiesībā nav nekas cits kā rituāls, kurā tiek atbrīvots un transformēts psihiskais spēks. Led Zeppelin koncerti balstās galvenokārt uz skaļumu, atkārtošanos un ritmu. Tiem ir līdzība ar Marokas transa mūziku, kuras sākotne un mērķi ir maģiski. Led Zeppelin koncertā mūziķu un publikas mērķis ir enerģija. Lai to sasniegtu, jāķeras pie maģiska spēka avotiem, lai cik bīstami tas būtu.”

Viena no pazīstamākajām Led Zeppelin dziesmām ir Stairway to Heaven (Kāpnes uz debesīm), kurā apdziedāts tāda paša nosaukuma mitoloģisks ēģiptiešu kults. Taču šīs dziesmas teksts ietver arī kodētu atzīšanos ticībā sātanam. Ja dziesmu spēlē pretējā virzienā, ko bez speciālas aparatūras izdarīt nevar, dzirdami sekojoši teikumu fragmenti: „Klausies! Es dzīvoju kopā ar sātanu… Es dziedāšu, jo dzīvoju ar sātanu… Kalpo man!… Tur nav bēgšanas… ar sātanu, jo mums jādzīvo sātanam… Valdniek sātan!” Šādus slepenus vēstījumus, kā tagad kļuvis zināms, var dzirdēt arī citu ar okultismu saistītu mūzikas grupu ierakstos. Piemēram, grupas Black Oak Arkansas (Arkanzasas melnais ozols) dziesmā When Electricity Came to Arkansas solists kādā vietā izdod nesaprotamas skaņas. Atskaņojot šo vietu atpakaļgaitā, kļūst dzirdams: „Sātans, sātans, sātans! Viņš ir dievs, viņš ir dievs, viņš ir dievs!” Bet vispatiesākos vārdus, ko jebkad izteicis kāds okultā roka mūziķis, spēlējot atpakaļgaitā var dzirdēt vienā no grupas Plasmatic (Plazma) albumiem: „Piekrāptie pat nenojauš, ka viņus krāpj.”

Arī leģendārie Rolling Stones savas karjeras sākuma gados ir flirtējuši ar sātanismu. Savu 1967. gada albumu viņi nosauca Their Satanic Majesties Request (Viņa sātaniskās majestātes prasības). Grupas solists Miks Džegers atzinis, ka šī albuma radīšanai Rolling Stones iedvesmojis Sanfrancisko Sātana baznīcas augstais priesteris Antons Šandors Lavejs. Nedaudz vēlāk radās dziesma Sympathy for the Devil (Simpātijas pret velnu), kas drīz vien kļuva par Amerikas sātana pielūdzēju himnu. Intervijā kādam žurnālam grupas ģitārists Kīts Ričards izteicās: „Melnā maģija ir kaut kas tāds, kas būtu jāpēta katram. Tajā ir apslēptas lielas iespējas. Ir magi, kas domā, ka mēs esam Lucifera aģenti, un ir tādi, kas domā, ka mēs esam pats Lucifers.”

Rolling Stones albuma Get Yer Ya - Ya’s Out nosaukums sasaucas ar frāzi, ko bieži izmanto vudu kultā, bet albuma Goat’s Head Soup (Āža galvas zupa) atsevišķi fragmenti pat ierakstīti reālā vudu rituālā un kādā no dziesmām dzirdami dēmonu apsēsta cilvēka kliedzieni. Albuma apvāka iekšpusē redzama nogriezta āža galva (klasisks sātanisma simbols), kas peld verdošā katlā. Kīts Ričards bija ievērojis, ka Rolling Stones dziesmas ļoti bieži rodas spontāni, līdzīgi iedvesmai spiritistu vidē. Viņš paskaidroja, ka dziesmas lielā skaitā atnāk, kad to autori ir gatavi kļūt par garu medijiem.

Šajā daiļrades posmā īpaša saikne Rolling Stones saistīja ar Elistera Kroulija skolnieku un sekotāju kinorežisoru Kenetu Engeru. Viņa mūža darbs ir filma Lucifer Rising (Lucifera pamošanās). Lucifera lomai Engers izraudzījās Rolling Stones solistu Miku Džegeru. Viņa priekštecis šajā lomā ģitārists Bobijs Bosolijs bija sajucis prātā un izdarījis necilvēcisku slepkavību, ar sava upura asinīm uz sienas uztriepdams nesaprotamas rakstu zīmes. Neskatoties uz šo biedējošo faktu, Džegers uzrakstīja filmai dziesmu Invocation of My Demon Brother (Lūgums manam dēmonu brālim) un tās hipnotiskajā skaņu pavadījumā notēloja Lucifera lomu. Kinokritiķi par filmu izteicās: „Ellišķīga fantasmagorija, kurā Engers pielūdz dēmonus un svin kaut ko līdzīgu melnajai mesai.”

Rolling Stones un sātana pielūdzēju attiecības aprāvās pēc kāda asiņaina slaktiņa. 1969. gada 6. decembrī pamestajā Altamont Speedway trasē Sanfrancisko tuvumā notika rokmūzikas festivāls. Par apsargiem un kārtībniekiem tika nolīgta bēdīgi slavenā motociklistu banda Hell’s Angels (Elles eņģeļi), taču viņi piedzērās un visbrutālākajā veidā sāka terorizēt festivāla apmeklētājus. Līdz pilnīgai katastrofai nonāca festivāla kulminācijas koncertā. Skanot dziesmai Carol, vairāki jauni cilvēki izģērbās kaili un sāka rāpot skatuves virzienā, it kā tā būtu altāris. Elles eņģeļi sita viņus ar nūjām un spārdīja smagajiem zābakiem, taču, jo brutālāk tie tika piekauti, jo šķita, ka kaut kāds pārdabisks spēks spiež tos piedāvāt sevi kā upurus. Tas bija kā rituāls - upuri ne tikai pieņēma sāpes un brutalitāti, bet gandrīz vai pieprasīja to.

Kad Rolling Stones sāka dziedāt Sympathy for the Devil, apsargi sāka sist publiku, vairs neizvēloties upurus. Asiņaino kautiņu skatuves priekšā nebija iespējams apturēt. Hell’s Angels sajuta asinis, gaisā zibēja naži. Rolling Stones, kas vienmēr bija rotaļājušies ar vardarbības tēmu, tagad vairs netika vaļā no gariem, ko paši bija izsaukuši. Un, kad Luciferu stilizējošais Miks Džegers dēmoniskā pozā stāvēdams nodziedāja dziesmu Under My Thumb (Zem mana īkšķa), Elles eņģeļi pašā skatuves priekšā aukstasinīgi nodūra 18 gadus veco afroamerikāni Mereditu Hanteru. Altamontas šausmas prasīja vēl trīs nogalinātos un milzīgu skaitu ievainoto. Cilvēku, telšu un automašīnu pieblīvētajā laukumā tika reģistrēti vismaz 20 smagi negadījumi. Kāda automašīna lielā ātrumā iedrāzās pūlī un nogalināja divus cilvēkus. Kāds jaunietis narkotiku reibumā noslīka kanālā, bet kādu citu, kura kājas bija nokļuvušas ugunī, ar smagiem apdegumiem nācās nogādāt slimnīcā.

Altamontas traģēdija. Attēlā pa labi augšā - “Elles eņģeļi” piekauj apmeklētājus. Attēlā pa labi apakšā - pūlī redzams vēlāk nogalinātais jaunietis Meredits Hanters.

Miku Džegeru tik ļoti satrieca Altamontā pieredzētais, ka viņš nekavējoties pārtrauca visus kontaktus ar Kenetu Engeru. Engers to komentēja šādi: „Viņš gribēja maģiju iztēloties kā vienkāršu rotaļu, taču tagad tā kaut kādā veidā bija pārvērtusies patiesībā. Viņš bija uztvēris filmu kā joku, bet tagad jutās pārāk iejaukts, lai uzskatītu to tikai par izklaidi.” Bet, kamēr Rolling Stones atteicās no Kroulija okultisma un atgriezās pie mazāk riskantā šovbiznesa, viņu kolēģis, britu rhythm and blues pionieris Greiems Bonds bija spiests samaksāt daudz lielāku cenu. Šis saksofonists un bundzinieks, kas sevi uzskatīja par Elistera Kroulija ārlaulības dēlu, 1974. gada 8. maijā neizprotamā veidā pakrita braucoša vilciena priekšā Londonas metro un tika identificēts tikai pēc divām dienām un pirkstu nospiedumiem. Vienīgā manta, kas palika nesakropļota, bija maģiskais sudraba amulets, kuru viņš nēsāja ap kaklu. Bonda draudzene pēc nelaimes gadījuma intervijā žurnālam New Musical Express ar šausmām atcerējās kādu ierakstu, kad mūziķis bija pilnībā atveidojis Kroulija rituālu Bringing Down the Light (Gaismas iznīcināšana). Pēkšņi, bez redzama iemesla, visa ierakstu studijas siena bija vienās liesmās.

Rokenrola elles uguni spļaujošie dēmoni - tā kāds žurnāls nosaucis grupu KISS. Pat viņu producents Bobs Ezrins apzīmējis šos četrus mūziķus par atraisīta ļaunuma un neapvaldīta jutekliskuma simboliem. Bet bijušais grupas bundzinieks Pīters Kriss lepni paziņojis: „Es uzskatu sevi par ļaunu. Es vienādi ticu kā velnam, tā Dievam. Katru no viņiem var izmantot, lai nokārtotu lietas.” Savukārt Džīns Saimons, kurš pazīstams ar spēju saldkaisli izbāzt savu garo mēli (sens, pagānisks dēmonu pagodināšanas simbols), atzinies, ka interesējas par kanibālismu. Ir versija, ka grupas nosaukuma patiesā jēga neesot vis skūpsts, bet anagramma no Kings In Satanic Service - Karaļi sātana dienestā. Viņu ellišķīgā dziesma God of Thunder (Pērkona dievs) pavēl: „Es savācu tumsu ap sevi, lai tā mani iepriecinātu, un es pavēlu tev mesties ceļos Pērkona dieva priekšā!”

Savukārt Dienvidkalifornijas grupa Eagles par savu rašanos var pateikties rakstnieka Karlosa Kastaņedas okultajai filozofijai. Kopš 1972. gada šī grupa ir viena no iecienītākajām amerikāņu mūzikas vienībām. Taču reti kurš apzinās, ka dažas no viņu melodiskajām, viegli iegaumējamajām dziesmām ir ar okultu vēstījumu. Tādi ir Eagles superhīti One of These Nights un Hotel California. Pirmajā dzirdami vārdi: „Es meklēju velna meitu… Es jūtu viņas tuvumu, bet nekur nevaru viņu atrast… Tev ir tavi dēmoni, [..] bet man ir tikai gabals no manis paša…”

Savukārt Hotel California stāsta par cilvēku, kam gadījusies baisa okulta pieredze. Vēlu vakarā viņš brauc pa šoseju cauri tuksnesim un tālumā ierauga gaismu. Viņš aptur automašīnu, lai pārnakšņotu šajā vietā. Kad viņš ieiet Hotel California, viņam nav skaidrības, kur viņš atrodas - tās varētu būt debesis, bet varētu būt arī elle. Naktī viņš dzird balsi, kas saka, ka šis gars nav šeit bijis kopš 1969. gada. Tad viņš kļūst par sātaniska rituāla liecinieku. Gars saka: „Mēs visi esam šeit ieslodzīti pēc pašu izvēles.” Viņi sapulcējas Meistara istabā uz svētku maltīti. Tad viņi dursta to ar tērauda nažiem, taču nevar tā vienkārši nodurt Bestiju. Apmeklētājs šausmās bēg no viesnīcas. Taču viņam jākonstatē, ka viņš gan var katrā laikā „izkāpt”, bet nekad nevarēs šķirties no Hotel California. „Atslābinies”, nakts gars viņam saka. „Mēs esam ieprogrammēti, lai saņemtu pavēles. Tu vari jebkurā laikā „izkāpt”, bet tu nevari aiziet.”

Ir pamatotas aizdomas, ka dziesmas Hotel California teksts saistīts ar Sanfrancisko Sātana baznīcu, kas atrodas… Kalifornijas ielā. Sakritība? Albuma Hotel California vāka iekšpuses kreisajā pusē redzami trīs logiem līdzīgi caurumi. Vidējā logā samanāma kāda seja - Sātana baznīcas galvas Antona Laveja seja. Eagles menedžeris Lerijs Selters atzinis, ka daži grupas mūziķi kontaktējas ar Sātana baznīcas locekļiem. Vislabāk Eagles filozofiju izteic viņu dziesmas Good Day in Hell (Laba diena ellē) vārdi: „Tajā labajā līcī [..] es gribēju sadegt liesmās un pie tam redzēt, kā es pazūdu. [..] Jā, tā bija laba diena ellē!”

Okultisms, maģija, sātans, dēmoni - kas aiz visa tā slēpjas? Ticība dēmonu (ļauno garu) pasaulei, kura gan nav redzama, bet ar kuru cilvēks var kontaktēties, ir izplatīta visā pasaulē. Ar šādu pieredzi cauraustas ir ne tikai tā sauktās primitīvās tautas, bet aizvien lielākā mērā arī Rietumu kultūra. Miljoniem eiropiešu šodien noliecas okultisma priekšā, tāpat miljoniem amerikāņu nodarbojas ar burvestībām, melno maģiju un sātana kultu. Milzīgs ir spiritistu (mirušo garu izsaucēju) skaits, kuru lielākais centrs ir Brazīlija. To cilvēku skaits, kuri var pastāstīt par sastapšanos ar kādu neredzamu varu un spēku, kas no neredzamajām dimensijām iedarbojas uz redzamo pasauli, mērāms miljonos. Arī Bībele skaidri un noteikti apliecina pārdabisko spēku eksistenci. Tāpēc šis faktors nedrīkst palikt neievērots vai noliegts.

Aiz visiem šiem procesiem stāv baisā būtne, ko Bībele apzīmē ar vārdiem sātans un velns. Cits šīs būtnes vārds ir Lucifers. Viņa galvenais mērķis ir atšķirt cilvēku no Dieva. Mūsdienu pasaules sistēma, kas būvēta uz spēka, alkatības, egoisma, godkāres un grēcīgu izpriecu pamatiem, ir viņa darbs, kā to precīzi atklāj jau pieminētā Black Sabbath dziesma Lord of the World (Šīs pasaules kungs). Sātans ir milzīgas dēmonu armijas virspavēlnieks. Dēmoni ir bijušie eņģeļi (Dieva sūtņi), kas kopā ar savu kungu Gaismas eņģeli Luciferu reiz sadumpojās pret Dievu. Ļaunie gari ir spējīgi pakļaut ikvienu cilvēku, kurš, varbūt pats to neapzinoties, atver sevi tiem. Šāda apsēstība izpaužas kā miesīgs vai garīgs sabrukums vai arī kā īpašas spējas, kuru cilvēkam bez dēmonu iemiesošanās nebūtu.

Jo īpaši sātana varā cilvēkus noved nodarbošanās ar okultismu - buršanās, gaišreģu, zīlnieču un spiritisku seansu apmeklēšana, amuletu nēsāšana un tamlīdzīgas lietas. Okultisms ir apvienojošs apzīmējums visām mācībām un praksēm, kuru centrā nav Kristus (pareģošana, burvestības, mirušo izjautāšana, telepātija, gaišredzība, kalpošana elkiem, astroloģija u.c.). Kristietība skaidri apzinās okultās pasaules esamību un māca, ka aiz visiem okultajiem fenomeniem stāv sātans. Iesaistīties okultismā nozīmē pagriezt muguru Dievam. Tādēļ Dieva Vārds pauž skaidru „nē” jebkurai okultai praksei.

Modernā sātanisma ciltstēvi - Alisters Kroulijs un Antons Šandors Lavejs.

Taču sekulārā rokmūzika itin bieži piedāvā dažādus okultus eksperimentus. Tūkstošiem grupu un solistu sapņo iegūt popularitāti par katru cenu, neraugoties uz sekām. Parastā izpratnē izklaides industrijā ar maģiju saprot skatuves maģiju, kad labi ģērbts mags no melna cilindra izbur baltu trusīti. Taču tas nebūt nav tas, ko ar maģiju saprot okultismā. Īstajā maģijā nav vietas roku veiklībai - tā ir vērsta uz to, lai pārvaldītu vai vismaz iespaidotu īstenību ar pārdabisku spēku palīdzību. Tā sauktās baltā un melnā maģija atšķiras tikai pēc to ārēji paustā mērķa, taču to saknes vienlīdz slēpjas okulto, dēmonisko spēku iedarbībā, aiz kuriem stāv sātans. Ar maģiju, lai to sauktu par balto vai melno, nodarbojas cilvēki, kas grib valdīt pār labo un ļauno - tas ir pirmatnējais ļaunuma kārdinājums.

Bez iespējamām fiziskām vai psihiskām anomālijām, tiem, kas iesaistās okultās darbībās, tostarp tiem, kas klausās sātanisku mūziku, iespējami arī citi traucējumi. Piemēram, cilvēkiem, kas vēlētos iepazīt Dievu, dēmoniskās ietekmes dēļ tas bieži kļūst garīgi neiespējami, savukārt kristiešiem rodas nopietnas problēmas attiecībās ar Dievu, grūtības lūgt un lasīt Bībeli. Sekas ir garīgās izaugsmes apstāšanās, svētuma neapzināšanās, uzmācīgi grēcīgas domas, nespēja atšķirt Dieva garu no sātana gara, ticības un garīga prieka samazināšanās, pieaugoša vienaldzība par Svētajiem Rakstiem un pat Jēzus Kristus Evaņģēlija noliegšana. Tāpat var rasties traucējumi morālajā un psihiskajā jomā - depresija un agresivitāte, bailes, seksuālas perversijas, nosliece uz pašnāvību. Tas liek jautāt: vai seksuālās novirzes un tieksme pēc narkotikām, kas tik bieži novērojamas rokmūziķu vidū, nav tas, ko okultisti sauc par „velna atalgojumu” - lietas, ko radījusi vai vismaz padarījusi intensīvākas okultās robežas pārkāpšana?

  

© Ervīns Jākobsons (uz šo salikumu). Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz interneta vietni www.laikmetazimes.lv obligāta.

Līdzīgie raksti:


Raksts atrodams vietnē Laikmeta zīmes: http://www.laikmetazimes.lv

Saite uz rakstu: http://www.laikmetazimes.lv/2013/05/13/satana-muzika-1-mes-gribam-tikai-tavu-dveseli/

© 2009 - 2013 Laikmeta zīmes. Visas tiesības aizsargātas.