Laikmeta zīmes

Līdz ar valsts neatkarības atgūšanu 1991. gadā Jelgavas vasarsvētku draudzes dzīvē iestājas jauns posms. Draudzes locekļi aktīvi izmanto jauniegūto brīvību un sludina Evaņģēliju, draudzi apmeklē misionāri un kristiešu grupas no ASV un citām valstīm. Jelgavā rodas vairākas jaunas draudzes, kas diemžēl negatīvi ietekmē vasarsvētku draudzi - tā zaudē daļu savu locekļu, kuri sāk apmeklēt šīs jaundibinātās draudzes. Tomēr arī šoreiz draudze izdzīvo un ne tikai - tā atkal sāk pieaugt.

1994. gada rudenī, lai pilna laika kalpošanu veltītu Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienībai (LVDA), no amata atkāpjas draudzes mācītājs Jānis Ozolinkevičs. Par mācītāju kļūst Gunta Matjuhova (dzimusi Eņģele). 70. gados Gunta vadīja jauniešu kalpošanu draudzē, bet no 1988. gada bija palīgmācītāja. Draudzē darbojas ansamblis, svētdienskola, jauniešu kalpošana, Gunta Matjuhova sāk kalpošanu arī Ozolnieku pansionātā. Vasarās tiek rīkotas svētdienskolas nometnes, draudzē pieaug jauniešu skaits, sākas darbs Zentenē. Jauniešu darbu vada Dans Lode (1994 - 1995), Modris un Baiba Ozolinkeviči (1995 - 1996) un Ilze Krastenberga (1997). 1995. gadā īsu brīdi tiek izdots draudzes laikraksts „LaPA” jeb „Latvijas Pentekostu Avīze”, šo darbu vada un kopā ar draudzes jauniešiem veic Baiba Ozolinkeviča.

Jelgavas vasarsvētku draudzes loceklis Imants Konutis sāk kalpot kā mācītājs Rīgas vasarsvētku draudzē (tagad draudze „Cerība” - Red.). Draudzes diakoni šajā laikā ir Ilmārs Boss, Modris Ozolinkevičs, Guntis Eņģelis un Nikolajs Patejenoks. 1995. gadā daļa draudzes locekļu no draudzes aiziet doktrinālu nesaskaņu dēļ, vēlāk izveidojot Ozolnieku vasarsvētku draudzi „Ticības spēks”.

1998. gada 12. jūlijā Gunta Matjuhova vada pēdējo dievkalpojumu kā draudzes vecākā mācītāja. 1998. gada jūlijā par vecāko mācītāju tiek ievēlēts Agris Ozolinkevičs, kurš nesen atgriezies no studijām Starptautiskās Dieva Draudzes garīgajā seminārā ASV. 1998. gada 4. oktobrī A. Ozolinkeviču LVDA bīskaps ordinē par mācītāju Jelgavas vasarsvētku draudzē. 1998. gadā sākas arī remonta un celtniecības darbi tagadējā draudzes namā J. Asara ielā 8.

Jelgavas draudzes jaunā dievnama būvniecība.

2000. gadā, pēc 25 gadiem, kas pavadīti Sv. Jāņa baznīcā, Jāņa ielā 1, draudze pārceļas uz LVDA piederošām telpām Jāņa Asara ielā 8. Draudzes jauniegūtā mājvieta celta kā Laulību pils, un 1996. gadā to no bankrotējošās bankas „Baltija” ar Starptautiskās Dieva Draudzes atbalstu nopērk LVDA. Sākumā dievkalpojumi notiek mazajā zālē ēkas pirmajā stāvā, bet vēlāk, kad celtniecības darbi pabeigti, tos sāk noturēt dievnama lielajā zālē. 2000. gada 15. oktobrī tiek ierakstīts pirmais dievkalpojums Latvijas Kristīgajam radio, un turpmāk, vairāku gadu garumā , katru reizi, kad mēnesī ir piecas svētdienas, radio ēterā skan ieraksts no Jelgavas vasarsvētku draudzes. 2006. gadā Jelgavas draudze sāk kalpošanu arī Olainē.

2009. gada 25. jūnijā tiek svinēti Jelgavas vasarsvētku draudzes 80. gadasvētki. No 2011. gada draudze palīdz darba atjaunošanā Vasarsvētku kustības šūpulī Latvijā - Dobelē, kur kalpo draudzes mācītāja G. Matjuhova. Draudzē aktīvi darbojas svētdienskola, ko vada Ruta Ozolinkevica. Jelgavas draudzes rīkotās svētdienskolas un jauniešu vasaras nometnes kļūst par gada garumā gaidītu notikumu ne tika Jelgavas draudzes svētdienskolā un jauniešu kalpošanā, bet arī citās LVDA draudzēs. Jauniešu kalpošanu vada Vadims un Renata Beliji. Jelgavas draudzē nekad nav trūkuši muzikāli talanti, un arī tagad te kalpo divas slavēšanas grupas.

Kristību dievkalpojums brīvā dabā.

Draudze turpina augt, regulāri tiek noturēti kristību dievkalpojumi, turpinās kalpošana Ozolnieku pansionātā, arī Jelgavas cietumā draudzes kalpotāji ir bieži viesi. Draudze turpina atbalstīt darbu Zentenē, ko veic Edmunds Linde, bet Olainē - Gita un Armands Lindes. Šodienas garīgie vadītāji turpina celt uz pamatiem, kurus gandrīz pirms 85. gadiem ielika draudzes un Vasarsvētku kustības pionieri. Dievs ceļ „savu Baznīcu, un elles vārti to neuzveiks ” (Mateja 16:18; jaunais tulkojums).

****

Jelgavas draudzes nozīme Vasarsvētku kustībā Latvijā un arī visā bijušās PSRS, īpaši Padomju Latvijas laikā, ir nenovērtējama. Draudze vienmēr bijusi viena no aktīvākajām Evaņģēlija pasludināšanā un misijas darbā. Tās kalpotāji padomju gados devās sludināt Dieva vārdu uz daudzām Latvijas pilsētām, palīdzēja atjaunot vasarsvētku draudžu darbu Aizputē, Liepājā, Cīravā, Salienā un Grobiņā; neskatoties uz varas iestāžu veiktajām vajāšanām, nekad netika pārtraukta dievkalpojumu noturēšana. Laikrakstā „Darba Uzvara” minēts, ka Imants Zvirgzdiņš un Hermuts Eņģelis „neaprobežojas ar sludināšanu tikai Jelgavā un tās tuvākajā apkārtnē, bet sāka mērot ceļus pat uz vistālākajiem Kurzemes nostūriem”.

Dievkalpojumus 70. un 80. gados Jelgavā bieži apmeklēja viesi ne tikai no citām Latvijas pilsētām, bet no visas Padomju Savienības. Valsts Drošības komiteja šajā laikā nosauca Jelgavu par „Pentekostu Meku”. 80. gadu sākumā draudzes mācītājam Jānim Ozolinkevičam reliģijas lietu pilnvarotais piedāvāja aizbraukt no Padomju Savienības uz dzīvi Rietumos. VDK, atzīstot draudzes ietekmi, meklēja ceļus, lai apturētu, vai vismaz traucētu tās sekmīgu darbību. Diemžēl tas viņiem daļēji izdevās, radot draudzē nacionāla rakstura nesaskaņas. Trīs reizes laikā no 1978. līdz 1988. gadam draudzē notika ievērojami šķelšanas mēģinājumi, kā iemeslu izmantojot atšķirīgo Austrumu tradīciju, kas lielāku uzmanību piešķir cilvēka ārienei un konkrētam izturēšanās veidam dievkalpojumos, piemēram, sievietes nedrīkst valkāt bikses un lietot kosmētiku, galvā tām jābūt lakatam vai cepurei un tamlīdzīgi.

Neskatoties uz visu, šodien daudzās pasaules valstīs var sastapt cilvēkus, kuru dzīve tikusi radikāli izmainīta dievkalpojumos Jelgavas vasarsvētku draudzē. 2012. gada novembrī Maskavā šā raksta autors sastapa mācītāju Vasīliju Vitjuku, kurš, būdams komandējumā Jelgavā mikroautobusu rūpnīcā „RAF”, kādā svētdienas vakarā apmeklēja Jelgavas vasarsvētku draudzes jauniešu dievkalpojumu. Šajā dievkalpojumā viņš uzticēja savu dzīvi Jēzum Kristum un viņa dzīve radikāli mainījās. Šobrīd Vitjuks kalpo par liela apgabala vecāko mācītāju Krievijā. Šī ir tikai viena no daudzajām liecībām vienas nelielas draudzes ietekmei visā pasaulē. ASV, Vācijā, Kanādā un visā bijušās Padomju Savienībā var sastapt kristiešus, kas Jelgavu atceras kā vietu, kur piedzīvotais ietekmējis visu viņu dzīvi.

Padomju gados draudzes mācītājs J. Ozolinkevičs bieži devās kalpošanas braucienos uz Ukrainu, Krieviju, Baltkrieviju, Moldāviju, Armēniju, Lietuvu, Igauniju un Uzbekiju. VDK viņu uztvēra tik nopietni, ka pat tagad, vairāk nekā 20 gadus pēc Padomju Savienības sabrukuma, J. Ozolinkevičam liegta iebraukšana Baltkrievijā. Pērnavas pilsētā Igaunijā mācītājs J. Ozolinkevičs palīdzēja vasarsvētku draudzes dibināšanā. No Jelgavas vasarsvētku draudzes izgājuši daudzi mācītāji, kas šodien kalpo dažādās pilsētās Latvijā un aiz tās robežām. Gunta Matjuhova Dobelē, Armands Linde Olainē, Dans Lode Siguldā, Modris un Baiba Ozolinkeviči Rīgā, Guntis Eņģelis Aizputē, Nikolajs Belousovs, Roberts Ekša, Raimonds Krastiņš un Viktors Besarabs Jelgavā, Jānis Tautvaitis Ozolniekos, Leonīds Fiļimonovs Jūrmalā, Pāvils Pūliņš Valdemārpilī. Bijušais draudzes loceklis Johans Reimers kalpo Vācijā, Fjodors Saļva - ASV. Kā mācītāji kalpojuši arī Imants Konutis, Viktors Piļipčuks un Vasilijs Fiļimonovs. Divi draudzes mācītāji - Jānis Ozolinkevičs un Emanuels Prokopenko - ordinēti par bīskapiem. Daudzi no tiem, kas pie Dieva atgriezās Jelgavas draudzē, šodien kalpo arī citu konfesiju baznīcās.

Salīdzinoši nelielai draudzei, kuras locekļu skaits nekad nav pārsniedzis 250, tas ir ievērojams daudzums mācītāju un kalpotāju. Un tieši tas ir iemesls šīs draudzes panākumiem un izdzīvošanas spējai. Draudzē vienmēr tikuši sagatavoti jauni kalpotāji, kas stājušies iepriekšējo vietā, un tai nekad nav bijis jāmeklē kāds no malas, kas turpinātu iesākto darbu. Tā pati varējusi bagātīgi svētīt citas draudzes ar kalpotājiem. Svētajos Rakstos rakstīts: „kas sēj uz svētību, tas arī pļaus uz svētību” (2. Korintiešiem 9:6; 1965. gada revidētais teksts). Jelgavas vasarsvētku draudzes vēsture ir spilgts piemērs tam, kā Dievs uzticami piepilda Savu Vārdu.

Jelgavas vasarsvētku draudzes dievkalpojums.

Vairāki Jelgavas draudzes kalpotāji studējuši teoloģiju Krievijā, ASV un Vācijā. Pašreizējais draudzes vecākais mācītājs Agris Ozolinkevičs bija starp pirmajiem studentiem Eirāzijas Teoloģiskajā seminārā, kurš 1992. gadā tika atklāts Maskavā, vēlāk viņš ieguva maģistra grādu teoloģijā Starptautiskās Dieva Draudzes Teoloģiskajā seminārā ASV, Klīvlendā, Tenesijas štatā. Mācītāja Gunta Matjuhova ieguvusi maģistra grādu teoloģijā Eiropas Teoloģiskajā seminārā Vācijā. Bakalaura grādu šajā skolā ieguvuši Ērika Karro, Gita un Armands Lindes, Renata un Vadims Beliji. Daudzi citi draudzes cilvēki mācījušies un vēl turpina mācīties dažādas Bībeles skolās Latvijā. Draudzes vadība vienmēr atbalstījusi draudzes locekļu vēlmi mācīties Bībeli, un arī tas minams kā iemesls draudzes spējai pārdzīvot grūtus laikus, ar ko sastopas ikviena draudze pasaulē, turpināt augt un attīstīties.

Pateicoties draudzes aktivitātēm un ietekmei padomju gados, Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības centrs šodien neatrodas valsts galvaspilsētā Rīgā, bet Jelgavā. Šodien Latvijā ir vairāk nekā 70 vasarsvētku draudzes, tomēr Jelgavas vasarsvētku draudze vēl arvien ieņem vienu no centrālajām vietām Vasarsvētku kustībā mūsu zemē.

Līdzīgie raksti:

• Laiku lokos. Jelgavas vasarsvētku draudze
• Vasarsvētku kustība un Jelgavas vasarsvētku draudze - 2. daļa: Padomju okupācijas gadi 1940 - 1991
• Vasarsvētku kustība un Jelgavas vasarsvētku draudze - 1. daļa: Pirmās Republikas laiks 1928 - 1940
• Celmlauži. Latvijas vasarsvētku kustībai - 80.
• Vasarsvētku draudžu Dziesmu svētki