- Laikmeta zīmes - http://www.laikmetazimes.lv -

Demokrātija… vai tomēr diktatūra?

Ievietoja Ervīns Jākobsons 2013. gada 28. janvāris 07:00 sadaļā Latvijā un pasaulē

Viena no tā sauktās demokrātiskās pasaules pamatvērtībām ir iecietība un tolerance. Šie jēdzieni attiecas gan un rasu, etnisko un nacionālo, gan minoritāšu un reliģisko jomu. Par vienu no tolerantākajām sabiedrībām mūsdienu pasaulē tiek uzskatīta Eiropas Savienība, īpaši Ziemeļvalstis, bet reliģijas jomā arī ASV. Taču, vai tiešām ar iecietību un toleranci vecajās demokrātijās viss ir tik labi, kā tiek sludināts? Ne reizi vien plašsaziņas līdzekļos parādījušās ziņas, kas liek par to šaubīties. Reizēm tolerances izpratne ES ir visai dīvaina - kādu valsti var sodīt tikai par to, ka tās pilsoņi brīvās vēlēšanās ievēlējuši valdību, kuras ideoloģija nepatīk Briseles varenajiem; tiek izrādīta neizprotama pretimnākšana no citām zemēm iebraukušo laimes meklētāju tikumiem un tradīcijām, tai pat laikā ignorējot vietējo iedzīvotāju intereses; tolerēta dažādu morālu perversiju brīvība, bet aizbāzta mute tiem, kas pret to iebilst.

Nesen „Laikmeta zīmju” e-pasta kastītē nonāca vēstule no kādas kristietes juristes. Tajā viņa pauž savu sāpi: „Nosūtu kādu ziņu par to, kā kristietība tiek ierobežota skolās, un kā kristieši tiek izstumti no darba vietām kristīgās pārliecības dēļ. Kā juriste redzu, ka šī tendence ienāk arī Latvijā. Skolās var nākt dažādu ideoloģiju pārstāvji, kuri caur projektiem pat iegūst valsts finansējumu, pamatojoties uz diskriminācijas novēršanu, bet kristieši to nevar.”

Tālāk tiek stāstīts par to, kā vairākās zemēs kristieši, kas arī darba vietā vēlētos rīkoties atbilstoši savai sirdsapziņai un reliģiskajai pārliecībai, šā iemesla dēļ zaudē darbu. Viņi tiek nostādīti izvēles priekšā - vai nu laulāt homoseksuālus pārus, veikt abortus un darīt tamlīdzīgas lietas, kas ir pretrunā Dieva likumiem un kristīgajai pārliecībai, vai arī aiziet no darba. Taču tādā veidā par galvenajiem lēmumu pieņēmējiem valstī, uzņēmumos un sabiedrībā kļūst cilvēki, kam kristīgās vērtības ir vienaldzīgas, kamēr kristieši tiek atstumti no lēmumu pieņemšanas.

Vēl vairāk - daudzās valstīs netaisnība un grēks tiek nostiprināti ar likumu. Tādejādi Dieva Vārda un dievišķo likumu ievērošana var novest pie valsts likumu pārkāpšanas, par ko atsevišķās valstīs ir noteikta kriminālatbildība un tiek piemērots cietumsods. Pamatojums - naida kurināšana pret kādu sabiedrības grupu. Šādu risinājumu mēģina panākt arī Latvijā, Krimināllikuma grozījumos nosakot brīvības atņemšanu par tā saukto naida runu. Bažīties liek fakts, ka paskaidrojot, kas īsti saprotams ar jēdzienu „naida runa”, tā tiek definēta kā nemiera izraisīšana, kūdīšana pret svešādo, kā piemēru minot… homoseksuālismu.

Tā nu itin viegli var sanākt, ka drīz arī Latvijā, tāpat kā vairākās Ziemeļvalstīs un Horvātijā, mācītāji un vienkārši ticīgie pat baznīcā nedrīkstēs citēt Bībeli, kur nu vēl sludināt, ka homoseksuālas attiecības ir grēks. Ja kristieši to tomēr darīs, viņus varēs sodīt ar reālu brīvības atņemšanu. Tā jau ir noticis ar vairākiem mācītājiem, piemēram, Zviedrijā, kas pierāda, ka tamlīdzīgas „demokrātijas” izpausmes tā sauktajā brīvajā pasaulē nav vis nelāgs aprīļa joks, bet visnotaļ skarba realitāte.

Ieskatam sniedzam dažus pasaules ziņu kanālos atrodamos faktus par kristiešu diskrimināciju viņu pārliecības dēļ.

****

Skolotājai no sienas liek noņemt Bībeles citātus
foxnews.com

Kādas Ņujorkas skolas skolotāja iesūdzējusi tiesā savu skolu pēc tam, kad skolas vadība viņai likusi no sienām noņemt tur novietotos Bībeles citātus, kā arī bijušā ASV prezidenta Ronalda Reigana citātu. Skolotājai Džoelai Silverai skolas vadība nosūtīja ziņu, ka viņa tiks atlaista, ja no viņas klases netiks aizvākti visi reliģiska satura materiāli. Astoņu lapaspušu garajā vēstulē teikts, ka skolotāju „tiesības uz vārda brīvību un tā paušanu nav gluži tādas pašas, kādas tās ir parastiem iedzīvotājiem.” Starp nevēlamajiem materiāliem tika minēti gan plakāti ar Bībeles citātiem, gan nelielas līmlapiņas ar Dieva Vārdu, ko skolotāja turēja uz sava galda, gan skolēniem domātā aizlūgumu vajadzību kastīte. Tāpat skolas vadība likusi novākt bijušā ASV prezidenta citātu, kurā ir vārdi: „Ja mēs kādreiz aizmirsīsim, ka esam Dieva nācija, tad mēs būsim zudusi nācija.”

Amerikas brīvības likuma centra (American Freedom Law Center) izveidotājs un Silveras advokāts Roberts Muise atzīst, ka līdz šim publiskajās skolās nav redzējis tādu naidīgumu pret kādu reliģiju: „Skolas vadība pret šiem plakātiem un zīmītēm izturas tā, it kā tā būtu pornogrāfija”. Savukārt skolas vadība attaisnojas ar to, ka saņēmusi informāciju no organizācijas „Brīvība no reliģijas”, kurā kādi skolēni vērsušies ar sūdzību. Advokātam ironisks šķiet fakts, ka laikā, kad Džoelai Silverai tiek liegts pie skolēniem vērsties ar Dieva Vārdu, citiem skolotājiem tiek brīvi atļauts reklamēt dažādas nekristīgas lietas, piemēram, geju tiesības.

Britu kristieši gaida tiesas lēmumu
quovadis.lv

 Eiropas Augstākā tiesa izskatīs četru Lielbritānijas kristiešu iesniegumus, kuri apgalvo, ka savas reliģiskās pārliecības dēļ tikuši diskriminēti darba vietās. Nadja Eveida un Šērlija Čeplina saka, ka viņu tiesības tika pārkāptas, kad darba devēji aizliedza viņām, atrodoties darbā, nēsāt krustiņus. Savukārt Liliana Leidele, vietējās pašvaldības laulību reģistratore, atsacījās vadīt civilās partnerības ceremonijas viendzimuma pāriem, kad 2005. gadā tika pieņemts likums, kas to atļauj. Viņa saka, ka saņēmusi disciplinārsodu, un galu galā bijusi spiesta aiziet no darba. Bet laulību konsultants Gerijs Makferleins tika atbrīvots no darba par to, ka atsacījās konsultēt viendzimuma pārus. Visu četru lietas tika noraidītas Nodarbinātības lietu apelāciju tribunālā. Tad viņi iesniedza sūdzības Eiropas Cilvēktiesību tiesā, uzskatot, ka Lielbritānijas likumi pienācīgi neaizsargā viņu reliģiskās tiesības.

Honkonga: protesti pret geju tiesību pārspīlējumu
radiovaticana.va

Tāpat kā Parīzē, arī Honkongā notiek protesti pret likumiem, kas veicina homoseksuālisma izplatību. Tā 2013. gada 13. janvārī ap 50 000 cilvēku bija ieradušies pie valdības ēkas, lai protestētu pret likumprojektu, kas liedz viedokļa brīvību tiem, kuri geju laulības neatzīst par vienlīdzīgām ar vīrieša un sievietes laulību. Honkongā, tāpat kā daļā citu pasaules valstu, pastāv risks, ka jebkura kritika pret homoseksuālisma praksi var tikt iekļauta kriminālnoziegumu sarakstā un par to cilvēki nonāks cietumā. Honkongā šobrīd norisinās kampaņa, kurā pēc dažu homoseksuāli orientētu skatuves mākslinieku ierosinājuma, vairāku mēnešu garumā tiks lemts par geju laulību legalizēšanu, kā arī bērnu adopciju šādu laulību ietvaros.

Bieži tiek uzskatīts, ka kristīgā Baznīca nepamatoti vajā homoseksuālas personas. Taču Baznīca nevēršas pret pašām šīm personām un viņu cilvēcisko cieņu, bet aizstāv Dieva ieceltu un svētītu laulību, kurā var augt un pilnvērtīgi attīstīties bērni. Jāpiezīmē, ka pret viendzimuma laulībām iestājas pat daļa homoseksuālistu. Šobrīd laulības starp viendzimuma pāriem legalizētas Beļģijā, Portugālē, Spānijā, Holandē, Zviedrijā, Norvēģijā, Dienvidāfrikā, kā arī deviņās ASV pavalstīs.

****

Savas vēstules nobeigumā kristīgā juriste vēršas pie draudzēm, lūgšanu grupām un visiem labas gribas cilvēkiem, aicinot šo problēmu paturēt savās aizlūgšanās, lai Latvijā nekad netiktu pieņemti tādi kristiešus diskriminējoši likumi, kā vienā otrā „vecās demokrātijas” zemē. Šī ir garīga cīņa, jo „ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā” (Efeziešiem 6:12). Ne jau pret varas pārstāvjiem un viņu pieņemtajiem likumiem noris galvenā cīņa, kaut gan kristiešiem jābūt aktīviem arī šajā jomā un vienmēr jānostājas patiesības pusē. Tomēr galvenā cīņa tiks izcīnīta garīgajā dimensijā, un tikai tad šīs cīņas sekas atspoguļosies materiālajā pasaulē.

Kamēr tapa šis raksts, no Strasbūras pienāca ziņas, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa tomēr nolēmusi aizliegumu profesionālo pienākumu laikā nēsāt ķēdīti ar krustiņu uzskatīt par diskrimināciju. Šāds lēmums pieņemts koptu kristietes Nadjas Eveidas lietā, kas strādā aviokompānijā „British Airways”. Cilvēktiesību tiesas spriedumā norādīts, ka Eveidas kundze darbavietā tikusi diskriminēta ticības dēļ, pārkāpjot viņas cilvēktiesības, kas paredzētas Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 9. punktā. Tādejādi šis spriedums kļūs par precedentu, kas turpmāk ikvienam kristietim dos iespēju savā darba vietā brīvi nēsāt kristīgo ticību apliecinošus simbolus. Tiesa, pazīstot Eiropas Savienības reizēm gluži maniakālo toleranci pret visu svešo, vienlaikus ignorējot pašu iedzīvotāju tiesības, šādus simbolus noteikti būs atļauts nēsāt arī citu reliģiju pārstāvjiem -musulmaņiem, budistiem, jūdaistiem. Un var gadīties, ka dažās valstīs pieņemtie noteikumi, piemēram, par galvas lakatu, parandžu, burku un citu seju aizsedzošu priekšmetu nēsāšanas aizliegumu, zaudēs likuma spēku.

Būs ļaudis, kas šo Cilvēktiesību tiesas spriedumu uzskatīs par pierādījumu tam, ka kristiešu diskriminācija vismaz demokrātiskajā pasaulē nenotiek valsts līmenī, bet ir atsevišķu politiķu, ierēdņu un uzņēmēju personīga iniciatīva. Tomēr šie cilvēki ir pietiekami spēcīgs lobijs, lai ar viltus un dažādu puspatiesību palīdzību panāktu kristiešu diskriminācijas nostiprināšanu likumdošanas līmenī. Ārēji neviens it kā nevēršas pret baznīcu, tomēr praksē kristiešiem nereti tiek liegts brīvi paust savu un Bībeles (Dieva) viedokli par kādu sabiedrības grupu vai notikumu, bet dažkārt arī rīkoties saskaņā ar savu sirdsapziņu. Tas tikai apstiprina Svētajos Rakstos teikto: „[..] visi, kas grib svētbijīgi dzīvot Kristū Jēzū, [..] tiks vajāti” (2. Timotejam 3:12). Kāds varbūt iebildīs, ka demokrātiskajā Eiropas Savienībā masveida kristiešu vajāšana nav iespējama, tomēr tieši ES šodien arvien vairāk sliecas uz vienotas unitāras valsts izveidi, kas ar laiku varētu kļūt par vienu no totālas diktatūras perēkļiem mūsdienu pasaulē.

Par šādām reģionālām valstu apvienībām vienotā unitārā impērijā ar visaptverošu cilvēku totālas kontroles sistēmu, runā vairāki no mūsdienu praviešiem, kam Dievs ļāvis ieskatīties nākotnes notikumos pasaules beigu posmā. Varētu jau šos cilvēkus pasludināt par jukušiem un viņu teikto neņemt vērā, taču par kaut ko tamlīdzīgu vēsta arī Bībele, kas uzrakstīta pirms tūkstošiem gadu. Tā stāsta par arvien lielāku cilvēces morālu un tikumisku pagrimumu, tuvojoties pasaules beigu laikam, par visaptverošu kontroles sistēmu, bez kuras nebūs iespējama nekāda finanšu vai saimnieciskā darbība, par totalitāru vispasaules valdību Antikrista vadībā, par patiesu kristiešu vajāšanu. Visu šo negāciju iedīgļus varam pamanīt jau šodien.

Daži no šiem mūsdienu pravietiskā vārda sludinātājiem arī apgalvo, ka Baznīca šajā totalitārajā sistēmā tiks padarīta par izsmieklu, apvienojot vienotā mācībā un praksē dažādu pasaules reliģiju idejas. Šāda apvienota „baznīca” izrādās mierpilnu iecietību dažādām cilvēku kārībām, likvidējot grēka un amoralitātes jēdzienus. Šādā pseidoekumeniskā „baznīcā” visu reliģiju pārstāvji dzīvos mierā un saskaņā, pielūdzot katrs savu dievu, bet visi kopā - Antikristu. Savukārt patiesi kristieši, kas nevēlēsies slēgt kompromisu ar sirdsapziņu un piedalīties šajā balagānā, tiks vajāti kā fanātiķi, nemiera cēlāji un naida kurinātāji. Tas liek nopietni pārdomāt, cik ticībā stipriem nāksies būt Dieva bērniem, lai izdzīvotu šādā pasaulē. Tāpat kā pirmo kristiešu laikā, arī pasaules beigu posmā katram būs jāizšķiras, vai savas pārliecības un Kristus dēļ viņš ir gatavs smakt cietumā, tikt mocīts un pat zaudēt dzīvību. Cilvēcīgi tas var šķist neiespējami, tomēr Kristus saka, ka Viņš parūpēsies par savu draudzi un „elles vārtiem to nebūs uzvarēt” (Mateja ev. 16:18).

Bet šajā materiālajā pasaulē mūsu acīm jākļūst tik redzīgām, lai spētu laikus pamanīt un stāties pretī pagaidām vēl it kā sīkajiem mēģinājumiem demokrātijas aizsegā arvien vairāk virzīties uz diktatūras un totalitārisma pusi. Kā savas valsts un Eiropas atbildīgiem pilsoņiem mums jāsaprot, ka ar laicīgās starpnacionālās politiskās, ekonomiskās un finanšu elites rokām savas intereses cilvēku pakļaušanai īsteno globāli garīgi spēki un varas. Tāpēc Baznīca nedrīkst klusēt, tai jāstāsta cilvēkiem par šo realitāti un jāatmasko cilvēces garīgā ienaidnieka viltus un meli. Tas, protams, neizmainīs jau pirms radīšanas Dieva nosprausto plānu pasaules beigu laikam, taču var daudziem atdarīt acis un likt saprast globālo notikumu cēloņus, sekas un likumsakarības. Un, pats svarīgākais - apjaust, ka vienīgā drošā garantija tajā vardarbības, krīžu un haosa pasaulē, kas mūs sagaida nākotnē, ir Kristus - dzīvā Dieva dēls, kurš ir šās pasaules Kungs un uzvarētājs (Filipiešiem 2:9-11; Jāņa ev. 16:33).

  

© Ervīns Jākobsons. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz autoru un interneta vietni www.laikmetazimes.lv obligāta.

Līdzīgie raksti:

    Nekas nav atrasts


Raksts atrodams vietnē Laikmeta zīmes: http://www.laikmetazimes.lv

Saite uz rakstu: http://www.laikmetazimes.lv/2013/01/28/demokratija-vai-tomer-diktatura/

© 2009 - 2013 Laikmeta zīmes. Visas tiesības aizsargātas.