08
Tie, kas interesējas par vēsturi un politiku, noteikti būs redzējuši fotogrāfijas no Nirnbergas Starptautiskā kara tribunāla ar amerikāņu sardzes karavīriem baltās ķiverēs un cimdos. Taču pavisam maz cilvēku zina, ka līdzīgās formās tērpti karavīri apsargāja Nirnbergā ieslodzījumā esošos nacistus, kā arī dažādus Rietumu sabiedroto armijas objektus. Tie bija bijušie latviešu un igauņu leģionāri jeb tā sauktās Baltiešu sardzes rotas. Šī baltiešu karavīru vēstures lappuse ir ļoti svarīgs ierocis cīņai ar Krievijas propagandu, kas attēlo baltiešu leģionārus kā nacistu sabiedrotos. Ir nepārprotami skaidrs, ka amerikāņi un angļi nekad nebūtu pieļāvuši apsargāt Nirnbergā tiesājamos kara noziedzniekus “nacistu sabiedrotajiem” gan iespējamo bēgšanas mēģinājumu, gan sabiedriskās domas spiediena dēļ.
Pēc Otrā Pasaules kara amerikāņu karavīri Eiropā bija noguruši un gribēja ātrāk tikt mājās, tādēļ virspavēlniecība nolēma atslogot armiju un izveidot palīgrotas no atbrīvotajiem karagūstekņiem un bēgļiem. Vispirms šādas vienības izveidoja no poļu bēgļiem, bet 1946.gada aprīlī Nirnbergas garnizona priekšnieks, ASV armijas pulkvedis Martins ierosināja nodibināt sardžu vienības arī no latviešu un igauņu karavīriem. Maijā šīs idejas īstenošanai no Mercfeldas gūstekņu nometnes latviešiem un igauņiem izveidoja divas izmēģinājuma sardžu grupas - katrā pa vienam virsniekam un 15 karavīriem, kuri jau 27.jūnijā sāka sardzes dienestu Nirnbergas - Firtas amerikāņu garnizonā. Latviešu grupu vadīja leitnants Jānis Lielkājis. Nedaudz vēlāk Švabahā izveidoja vēl vienu latviešu vienību leitnanta Caunes vadībā.
ASV armijas latviešu inženieru-konstruktoru rotas 8710 un palīgvienības 7318 piedurknes uzšuves.
Atsauksmes par disciplinētajiem un militāri pieredzējušajiem baltiešu karavīriem bija labas. Gandrīz visi baltiešu karavīri bija dienējuši Leģionā, tāpēc tos nevajadzēja īpaši apmācīt - bija vien jāpielāgojas amerikāņu militārajam reglamentam. Gada nogalē - 6.decembrī - ASV armijas komandieris Vācijā ģenerālis Maknarnijs parakstīja baltiešu sardžu vienību jeb Baltic Guard statūtus, tā dodot juridiskas tiesības šādu vienību dibināšanai. Baltic Guard uzdevums bija veikt garnizona dienestu - apsargāt degvielas novietnes un citus militārus objektus, veikt transportēšanas un celtniecības uzdevumus.
Frankonijas apgabala latviešu bēgļu nometņu ģenerālsekretārs R.Nīkurs
pasniedz Virsaiša Viestura sardzes rotai tās karogu. Firta, Vācija.
Baltiešu sardzes rotu veidošana notika lielā slepenībā, lai par to neuzzinātu “Austrumu sabiedrotie”. Arī amerikāņu štābā sākumā viedokļi dalījās, jo latviešu un igauņu leģionāru tiesiskais statuss vēl nebija līdz galam noteikts. 1946.gada oktobrī Nirnbergas Starptautiskais tribunāls pasludināja SS par noziedzīgu organizāciju, tomēr tribunāla spriedumā teikts: “Par noziedzniekiem nav atzīstamas tās personas, kuras valsts piespiedusi iestāties par locekļiem SS organizācijā tādā veidā, ka tām nebija citas iespējas, un šīs personas nav pastrādājušas kara noziegumus.” Tika atzīts, ka igauņu un latviešu Waffen SS vienības nav pieskaitāmas SS noziedzīgajai organizācijai. Bijušos leģionārus atbrīvoja no gūsta un bēgļu nometnēm pēc īpašas filtrācijas procedūras, kuras mērķis bija pārliecināties, ka cilvēks nav bijis iesaistīts nacistu noziegumos. Pēc tam bijušie leģionāri pilnīgi oficiāli varēja iestāties ASV armijas darba dienestā - Labour Service Company.
ASV armijas Eiropā Darba dienesta latviešu vienību piedurknes uzšuves.
Vienu no pirmajām ASV armijas Vācijā Darba dienestā izveidoja 8920. jeb Virsaiša Viestura rotu. Tās pamatā bija abas jau izveidotās latviešu sardžu vienības, kuras apvienoja un ieskaitīja Manheimas garnizonā. 1947.gada 16.janvārī latviešu sardžu rota kopā ar kādu poļu rotu nodeva svinīgo solījumu. Šajā laikā rotā bija astoņi virsnieki un 272 karavīri. Kopumā ASV armijas paspārnē tika izveidotas četras latviešu sardzes rotas, kurās dienēja aptuveni 1000 karavīru. Lai gan Latvijas valsts vairs nepastāvēja, rotām bija sarkanbaltsarkanie karogi, uz karavīru piedurknēm emblēma Latvijas karoga krāsās un no 1948.gada arī krāsojums uz ķiveres. Baltiešu sardžu rotu karavīrus dēvēja par “melnajiem” formastērpa tumšās krāsas dēļ, ko papildināja balts zīda kaklauts, baltas getras un josta, kā arī balti cimdi. Līdztekus amerikāņiem arī angļu un franču militārā vadība izveidoja līdzīgas baltiešu vienības, kurās dienēja tā sauktās pārvietotās personas jeb dīpīši (no angļu displaced persons - DP).
Lielbritānijas okupācijas karaspēka Vācijā latviešu sardzes rotu karavīri veicot dienesta uzdevumus.
Atšķirībā no latviešiem, igauņu vienību tapšanā liela loma bija vienam cilvēkam - jūras spēku virsniekam, bijušajam igauņu zemūdenes komandierim Verneram Pūrandam. Vairs neesošas valsts virsnieka formastērpā ar tresēm un ķēdēm Pūrands ieradās bēgļu un gūstekņu nometnēs, lai atgādinātu sabiedrotajiem, ka Igaunijas armija un valsts juridiski vēl eksistē. Pūrands labā angļu valodā paskaidroja - lai gan Igaunija ir okupēta, neviens viņu no dienesta nav atvaļinājis, tāpēc viņa pienākums ir pārstāvēt valsti un tās pilsoņu intereses. Pūrandam bija sakari ASV štābā Heidelbergā un tas palīdzēja vienoties par igauņu sardzes vienību izveidošanu.
Verners Hans Pūrands (kreisajā pusē) un igauņu sardzes rotas karavīrs.
Neilgi pēc Vācijas kapitulācijas, 1945.gada 8.augustā, tika izveidots starptautisks tribunāls individuālai un kolektīvai kara noziedznieku tiesāšanai. Vācijas pilsētas Nirnbergas izvēle bija simboliska un reizē praktiska. Tieši šajā pilsētā nacisti organizēja slavenos masu saietus. Nirnbergas Tiesu pils bija pārdzīvojusi sabiedroto aviācijas uzlidojumus kara laikā un palikusi gandrīz neskarta. Tā bija plaša ēka, kuras kompleksā ietilpa arī cietums. Speciāls lifts nogādāja tiesājamos no kamerām tieši tiesas zālē, kas bija ideāls risinājums no drošības viedokļa. 1945.gada 20.novembrī sākās tiesas process pret 22 dzīvi palikušajiem nacistu vadoņiem. Mazāk zināms, ka pēc šī tiesas procesa no 1947. - 1949.gadam sekoja vēl 12 procesi, kuros tiesāja reālos noziegumu izpildītājus - 177 ārstus, juristus, SS un policijas vienību, soda ekspedīciju dalībniekus, uzraugus, augstus valsts ierēdņus.
Viestura rotas karavīri veicot dienesta pienākumus un atpūtā.
Tieši šajos procesos kā sargi piedalījās latviešu un igauņu sardzes rotu karavīri, kas 1947.gada martā nomainīja amerikāņus Tiesas pils apsardzē. Tiesa, ir arī versija, ka latvieši sardzes dienestu sākuši tikai 1947.gada novembrī, jo 1947.gada 28.novembra pavēlē Viestura rotas komandieris kapteinis Jānis Lielkājis raksta: “Šī gada 18.novembrī plkst. 13 pārņemt sardzi Tiesu pilī, pamats - mutisks rīkojums”. Lai nu kā, pēc latviešu un igauņu karavīru ierašanās amerikāņu militārā policija veica vairs tikai divas funkcijas - konvojēja ieslodzītos tiesas zālē un uz nāvessoda izpildi. Savukārt baltieši veidoja Nirnbergas Tiesu pils cietuma ārējo un iekšējo apsardzi.
Virsaiša Viestura rotas piemiņas vairogs, uzšuve un ķivere. Rotas devīze: “Tēvzemei un brīvībai”.
Latviešu karavīri sargāja Nirnbergas Tiesu pili un cietuma ārējo valni, bet, iespējams, darbojās arī kameru apsardzē. Par cietuma iekšējo drošību atbildēja igauņu sardzes rota. Sardzes posteņi bija izvietoti ne vien pa visu Tiesu pils perimetru, bet arī pie kameru durvīm. Baltiešu sargi veda ieslodzītos uz pastaigas laukumiem un nopratināšanām. Nirnbergas Tiesu pils cietumam bija četri vai pieci bloki ar vairākiem simtiem kameru. Vienas sardzes maiņa ilga 24 stundas. Sargu galvenais uzdevums bija novērst pašnāvības. Ar ieslodzītajiem sarunāties netika liegts, ja viņi paši to vēlējās.
Baltiešu sardzes dienests Nirnbergas Tiesu pils cietumā.
Sākoties tā sauktajai Berlīnes krīzei 1948.gadā, kad PSRS bloķēja Rietumberlīnes apgādi ar pārtiku un izejvielām, tika izveidots gaisa tilts pilsētas apgādei. Šajā situācijā 1948.gada 15.novembrī latviešu sardzes posteņus Nirnbergas Tiesu pilī nodeva igauņiem un vāciešiem, bet Viestura rotu pārcēla uz pierobežas mežiem sargāt svarīgākās ASV armijas lauka noliktavas. Vēlāk latviešu vienības tika pārceltas uz Štutgartes apkaimi apsargāt ASV armijas korpusa galvenās pavēlniecības iestādes. Nav precīzi zināms, kad latviešu sardzes rotas tika likvidētas sakarā ar ASV armijas samazināšanu Eiropā. Zināms vien tas, ka 50.gadu vidū amerikāņi pārgāja uz jauniem formastērpiem. Militārajam palīgdienestam ieviesa vienotas pelēkas formas. Ap 1955.gadu latviešu rotu personālsastāvā parādījās nelatviski uzvārdi. ASV armijas baltiešu sardzes rotas pavisam likvidēja 60.gadu sākumā. Vairākums bijušo sardzes rotu karavīru emigrēja uz Kanādu, ASV un Austrāliju.
ASV okupācijas zonas Vācijā baltiešu palīgvienību Goda zīme.
Sardzes palīgvienības franču okupācijas zonā likvidēja vēl agrāk - jau 50.gadu vidū. Savukārt britu Reinas armija Vācijā atradās krietni ilgāk, tostarp arī tās baltiešu palīgrotas. Pēdējo šādu vienību - 323.MSO (Mixed Service Organisation) transporta rotu - likvidēja tikai 1996.gadā (!). Tiesa, pēdējos gadu desmitos britu armijas baltiešu rotās dienēja vairs tikai pavisam nedaudz latviešu, igauņu un lietuviešu - pārējie bija visdažādāko tautību karavīri.
Attēlā kreisajā pusē - Britu Reinas armijas 323.transporta vienības krūšu nozīme;
labajā pusē - 323.vienības pēdējais komandieris K.Bušs 1996.gadā Bīlefeldē, Vācijā.
Līdzīgie raksti:
- Nekas nav atrasts
