09
„Tur uz kalna stāv vienkāršs un nicināts krusts, tas ar kaunu un apsmieklu krauts…” - tā sākas viena no visiemīļotākajām kristīgajām dziesmām, ko savos dievkalpojumos dzied dažādu konfesiju un tautību kristieši visā pasaulē. Dziesmas autors ir Džordžs Bernārs. Šis būs stāsts par dziesmu, tās autoru, tās rašanos un uzvaras gājienu uz savu klausītāju sirdīm.
Džordžs Bernārs dzimis 1873. gada 6. februārī Jangstounas pilsētiņā, Ohaijo pavalstī ASV, taču drīz pēc puikas piedzimšanas ģimene pārcēlās vispirms uz Albiju, bet vēlāk uz Lukasu Aijovas pavalstī. Ar Kristu Džordžs sastapās piecpadsmit gadu vecumā kādā Pestīšanas Armijas evaņģelizācijas dievkalpojumā. Pēc gada nomira Džordža tēvs un, kaut arī jauneklis sapņoja par evaņģēlista kalpošanu, viņam nācās stāties tēva vietā darbā ogļraktuvēs, lai varētu palīdzēt mātei un četrām māsām.
Tomēr jau pēc dažiem gadiem Džordža sapnis par kalpošanu Dievam piepildījās. Viņš pārcēlās uz Čikāgu, kur 1897. gadā aprecējās un kopā ar sievu kļuva par Pestīšanas Armijas virsniekiem un evaņģēlistiem. Šo Dieva svētīto kalpošanu viņi turpināja astoņus gadus, ar Evaņģēlija vēsti apceļojot ASV Vidējo Rietumu štatus. 1907. gadā Bernāru laulātais pāris atstāja Pestīšanas Armijas rindas un Džordžs kļuva par neatkarīgo evaņģēlistu. Vēlāk viņš tika ordinēts Metodistu episkopālajā baznīcā un turpināja pildīt evaņģēlista kalpošanu gan Kanādā, gan ASV Ņujorkā un Mičiganas pavalstī.
1912. gada rudens bija smags laiks Džordža Bernāra dzīvē. Pārbaudījumi un problēmas, kas bija radušās, lika viņam pārdomāt Kristus ciešanu un krusta dziļāko nozīmi. Šajā laikā viņš dzīvoja Albionā, Mičiganā, Albionas koledžas profesora Delosa Fola namā. Reiz, atgriezies no kārtējā evaņģelizācijas ceļojuma, Džordžs atcerējās, kā kādi jauni cilvēki bija izsmējuši viņa sludināto Vārdu un nonicinājuši viņu pašu. Vēlāk viņš rakstīja: „Es biju lūdzis Dievam pilnīgu izpratni par krusta nozīmi kristieša dzīvē. Es daudz lasīju, pētīju un lūdzu. Un tad es sapratu, ka Kristus un krusts nav šķirami! Kristus pie krusta ir kaut kas vairāk nekā tikai reliģisks simbols. Es piepeši ieraudzīju vārdus no Jāņa evaņģēlija 3. nodaļas 16. panta izkāpjam no Bībeles lappusēm un iemiesojam izpirkšanas dziļāko nozīmi darbos. Pārdomājot šo vīziju, radās dziesmas vārdi. Melodiju biju uzrakstījis jau agrāk.”
Tā piedzima dziesma „Vienkāršais krusts”. Šī dziesma bija kā atbilde uz visiem Bernāra jautājumiem un problēmām. Tā izteica pašu Evaņģēlija būtību. Nākamais Bernāra evaņģelizācijas ceļojums bija uz Pokagonu Mičiganā, uz kurieni viņu uzaicināja draugs, vietējais metodistu mācītājs Lerojs Bostviks. Bernārs parādīja Bostvikam vēl nepabeigto dziesmas versiju, un tas sāka to spēlēt uz savas ģitāras, izsakot dažas piezīmes un ierosinājumus. Viņi atkārtoja dziesmu atkal un atkal. Laiku pa laikam Bernārs pagriezās pret virtuves durvīm un vaicāja Bostvika sievai: „Kā jums tas izklausās, māsa Bostvika?” Arī Bostvika kundze izteica vairākus priekšlikumus dziesmas skanējuma uzlabošanai. Tādejādi Bostviku pāris kļuva par dziesmas līdzautoriem.
Dziesmas pirmoreiz tika publiski atskaņota 1913. gada 7. jūnijā atmodas dievkalpojumā Pokagonā, Mičiganā. To izpildīja piecu cilvēku koris vijoles un ērģeļu pavadībā. Vēlāk Bernārs nosūtīja dziesmas manuskripta kopiju vienam no tā laika vadošajiem baznīcas himnu komponistiem Čārlzam Gebrielam, un tas pareģoja dziesmai lielu nākotni. Ārpus baznīcu sienām dziesma pirmoreiz tika atskaņota vienā no lielajiem Čikāgas Evaņģēliskā institūta rīkotajiem pasākumiem.
Dziesmas pirmizdevumu finansēja Botviku laulātais pāris. Drīz pēc tās publicēšanas 1915. gadā dziesma nonāca pazīstamā evaņģēlista Billija Sandeja kampaņu mūzikas vadītāja Homēra Roudhīvera uzmanības lokā un viņš to sāka izmantot Sandeja evaņģelizācijas dievkalpojumos. Tādejādi dziesma iegruva arvien lielāku popularitāti kristiešu vidū - vispirms ASV, pēc tam visā pasaulē. Taču tā nepadarīja Bernāru finansiāli bagātāku. Bernārs pārdeva dziesmas autortiesības Roudhīvera mūzikas kompānijai par simbolisku maksu - nieka 500 dolāriem. Jāpiezīmē, ka autortiesību atgūšana daudzus gadus vēlāk Bernāram prasīja 5000 dolārus, bet 2007. gadā šīs tiesības jau maksāja 10 000 dolārus.
Pirmoreiz dziesma tika ierakstīta 1921. gadā, kad to iedziedāja Virdžīnija Ašere. Vēlāk dziesmu izpildījušu un ierakstījuši daudzi no ievērojamākajiem 20. gadsimta mūziķiem - Als Grīns, Čets Atkins, Elvis Preslijs, Džims Rīvs, Džonijs Kešs, Meheilija Džeksone, Tenesijs Ērnijs Fords, Vincs Gils, Alans Džeksons, Džordžs Beverlijs Šī, „The Oak Ridge Boys”, „Bill Gaither Vocal Band” un daudzi citi. Britu televīzijas dramaturgs Denis Poters dziesmu iekļāvis vairākās savos projektos, no kuriem pazīstamākā ir 1978. gadā uz ekrāniem iznākusī TV drāma „Pennies from Heaven”.
Pēc 1. Pasaules kara Džordžs Bernārs turpināja evaņģēlista kalpošanu. Trīsdesmitajos un četrdesmitajos gados viņš ceļoja pa visu valsti, starplaikos mieru un atpūtu rodot savās mājās Albionā. Šeit viņš nodibināja misiju savas mūzikas un Evaņģēlija traktātu izplatīšanai. Mūža pēdējos gadus Bernārs pavadīja Rīdsitijā, Mičiganā, kur 1958. gada 9. oktobrī 85 gadu vecumā tika aizsaukts Mūžībā. Netālu no viņa pēdējās dzīvesvietas stāv 12 pēdas augsts krusts, kurā iekalti vārdi: „„Vienkāršais krusts” - šis ir Džordža Bernāra, šīs lieliskās himnas komponista, nams”.
1990. gadā Džordža Bernāra namā Rīdsitijā tika atklāts Vienkāršā krusta vēstures muzejs, kas stāsta par komponista un evaņģēlista dzīvi un kalpošanu. Bet 1998. gadā Vienkāršā krusta fonds atjaunoja veco metodistu baznīciņu Pokagonā, kurā pirmoreiz tika atskaņota šī dziesma. Līdz tam baznīcas ēka daudzus gadus tika izmantota kā kūts un bija ļoti nolaistā stāvoklī. 2000. gadā līdzās baznīcai uzstādīta piemiņas zīme, kuras vienā pusē lasāms dziesmas rašanās stāsts, bet otrā var iepazīties ar baznīciņas vēsturi.
Džordžs Bernārs sarakstījis vēl daudzas baznīcas dziesmas, tomēr neviena no tām nav spējusi atkārtot „Vienkāršā krusta” panākumus. Kādā vēstulē Bernārs ar ironiju teic: „Ļaudis melš, ka es esot autors tādām dziesmām kā, piemēram, „The Old Gray Mare”, „The Old Oaken Bucket” un pat „Rock of Ages” („Svētā klints jel atveries”). Tāpat nereti tieku jaukts ar angļu filozofu Džordžu Bernardu Šovu.”
Tomēr vēsturē Bernārs iegājis ar vienu vienīgu dziesmu. „Vienkāršais krusts” ir kļuvis par vienu no visu laiku iemīļotākajām evaņģēliskajām dziesmām. To dzied miljoni visā pasaulē. Tas ir viens no kristīgās ticības muzikālajiem standartiem, ko izmanto dažādu konfesiju evaņģēliskie kristieši visos kontinentos. Īpaši uzrunājoši šī dziesma skanējusi Lielās Piektdienas dievkalpojumos.
Tur uz kalna stāv vienkāršs un nicināts krusts,
Tas ar kaunu un apsmieklu krauts.
Tomēr mīlu es to, jo tur Pestītājs mans
Tiek par upuri manis dēļ kauts.
Cik tas vienkāršais krusts man ir dārgs,
Un arvienu tas dārgāks man būs.
Pie šī krusta es pieglaudīšos,
Līdz par kroni tas godībā kļūs!
