- Laikmeta zīmes - http://www.laikmetazimes.lv -

Dāvids Vilkersons: Dieva mīlestība paliks

Ievietoja Ervīns Jākobsons 2011. gada 3. oktobris 07:00 sadaļā Vasarsvētku kustība

2011. gada 27. aprīlī pasaules kristīgo sabiedrību satrieca ziņa, ka autoavārijā Teksasā 79. gadu vecumā Mūžībā aizsaukts viens no pasaulē pazīstamākajiem evaņģēlistiem, mācītājiem un kristīgajiem praviešiem Deivids Vilkersons. Vilkersona vārds labi pazīstams arī Latvijas kristiešiem - gan ar grāmatām „Krusts un duncis”, „Liec bazūni pie mutes” un „Vēstījumu” sēriju, gan dievkalpojumiem Rīgā 2003. gadā un Tallinā 2004. gadā. Nu pravieša balss ir apklususi, taču mums paliek viņa bagātīgais garīgais mantojums.

Deivids Vilkersons dzimis 1931. gada 19. maijā Hamandā, Indianas štatā. Viņa tēvs nācis no angļu - velsiešu dzimtas, bet mātes vecāki no Slovākijas. Deivida vectēvs Džejs Vilkersons bija pazīstams kā ceļojošais evaņģēlists, kurš reti kad vienā vietā uzturējās ilgāk par pāris dienām. Savukārt Deivida tēvs Kenne bija izteikts mājas cilvēks. Viņš kalpoja kā mācītājs Pitsburgā. Gan Deivida tēvs, gan vectēvs bija lieli lūdzēji un šo mīlestību uz lūgšanu ieaudzināja arī Deividā. Svētā Gara kristību Deivids piedzīvoja jau sešu gadu vecumā, bet 12 gadu vecumā pēc zēna aizlūgšanas Dievs dziedināja viņa uz nāvi slimo tēvu. No tā laika Deivids cieši ticēja lūgšanas varenajam spēkam.

Plašāk pazīstams Vilkersons kļuva 1958. gadā, kad, būdams vasarsvētku Dieva Asamblejas mācītājs nelielās draudzītēs Skotdeilā un Filipsburgā Pensilvānijā, viņš žurnālā „Life” ieraudzīja fotogrāfiju ar septiņiem pusaudžiem, kurus Ņujorkā tiesāja par tīšu slepkavību. Kaut arī šis notikums radīja viņā nepatīkamas sajūtas, Svētā Gara balss teica: „Brauc uz Ņujorku un palīdzi šiem pusaudžiem!” Šī doma nedeva Vilkersonam mieru, līdz viņš nolēma paklausīt Dieva aicinājumam.

Turpmākos četrus mēnešus Vilkersons sludināja Evaņģēliju ielu bērniem, pusaudžiem, narkomāniem, prostitūtām un organizētām ielu bandām Ņujorkas Manhetenas, Bronksas un Bruklinas rajonos. Tas bija sākums vēlākajiem ielu dievkalpojumiem. 1958. gada jūlijā viņš noīrēja Santnikolasa arēnu Bruklinā, lai noturētu evaņģelizācijas dievkalpojumu šī rajona bandām. Dievkalpojumā daudzi bandu locekļi atdeva savas sirdis Dievam, tostarp arī nežēlīgākās Bruklinas bandas „Mau Maus” līderis Nikijs Kruzs. Tas bija sākums lielai atmodai šajos „lielpilsētas džungļos”.

1958. gadā sākās arī Vilkersona kalpošana narkomāniem un citiem atkarīgajiem, kas vēlāk ieguva nosaukumu „Teen Challenge”. Vispirms vajadzēja nokomplektēt kalpotāju komandu, kura spētu strādāt tik sarežģītos apstākļos. Sākumā jaunās organizācijas necilais miteklis atradās Ņujorkas Steitenas salā, bet 1960. gadā Klintona avēnijā 416 Bruklinā tika atvērts pirmais rehabilitācijas centrs atkarīgajiem. Turpmāko dažu gadu laikā līdzīgi centri izveidojās arī Čikāgā, Filadelfijā, Bostonā, Losandželosā, Toronto un citur. Organizācijas kalpotāji runāja par narkomānijas, seksuālas izlaidības, alkoholisma un vardarbības problēmām gan skolās, gan televīzijas un radio raidījumos. „Teen Challenge” uz Bībeles pamatiem balstīto narkomānu rehabilitācijas programmu par efektīvu atzinušas arī ASV valdības institūcijas.

1967. gadā Deivids Vilkersons sāka jauniešiem domātu evaņģelizācijas dievkalpojumu sēriju visā Amerikā. Šo sapulču mērķauditorija vairs nebija tikai ielu bērni, narkomāni un bandīti, bet garlaicības māktā vidusšķiras jaunatne, pusaudži no pārtikušām ģimenēm, kurus tāpat apdraudēja narkotikas, alkohols un vardarbība. Lai kalpotu šiem jauniešiem, tika izveidota organizācija „CURE Corps” - savdabīga ASV brīvprātīgo Miera korpusa kristīga versija.

1971. gadā Vilkersons pārcēlās uz Lindeilu Teksasā, kur lika pamatus organizācijai „World Challenge”. Tās misija ir izplatīt Evaņģēlija vēsti visā pasaulē. 1973. gadā Vilkersons saņēma Dieva atklāsmi, kas turpmākajos gadu desmitos sagaida ASV un pasauli, ja cilvēki neatgriezīsies no saviem grēkiem un alkatības. Šo atklāsmi viņš publicēja grāmatā „The Visions”. Tajā pareģotas daudzas dabas katastrofas, ekonomiskās un finanšu krīzes, sabiedrības morālais pagrimums. Lielākā daļa no šī redzējuma ir piepildījusies.

1986. gadā, ejot pa 42. ielu Ņujorkā, Vilkersons sajuta Svētā Gara mudinājumu atgriezties šajā pilsētā, lai dibinātu jaunu draudzi Taimskvērā. Šis Ņujorkas rajons tolaik bija bēdīgi slavens ar daudzajiem pornokinoteātriem, striptīzklubiem, prostitūciju un narkotiku tirdzniecību. Un tieši šeit mācītājam Vilkersonam Svētais Gars lika atvērt baznīcu, kas palīdzētu šejienes „fiziski sagrautajiem un garīgi mirušajiem” ļaudīm atrast ceļu pie Dieva. 1987. gada oktobrī „Time Square Church” vēra durvis apmeklētājiem.

Sākumā draudze mitinājās īrētās telpās vispirms Pilsētas hallē uz 43. ielas Manhetenā, pēc tam Nīderlandiešu teātrī uz 41. ielas. 1989. gadā draudze iegādājās vēsturisko Marka Helingera teātra ēku uz 51. ielas. Ēka, kas celta 1930. gadā kā kinoteātris, vēlāk kļuva par teātri, kurā uzvesti daudzi slaveni Brodveja mūzikli, bet tagad tā kalpo Dieva godam. Taimskvēra draudzei ir vairāk nekā 8000 locekļu, kas pārstāv vairāk nekā 100 Ņujorkā dzīvojošās etniskās grupas. Šī draudze ir kā gaisma naida, nabadzības, narkomānijas un vardarbības tumsā, kāds valda šajā pilsētas rajonā.

Pēc ilgstošām, neatlaidīgām lūgšanām, 90. gadu sākumā Vilkersons juta Dieva pamudinājumu paplašināt savu kalpošanu. Šīs kalpošanas mērķis bija uzrunāt mācītājus visā pasaulē un atjaunot viņu dedzību Kristū. Vilkersons pats par to teicis tā: „Piecdesmit gadus esmu bijis evaņģēlists, taču nekad netiku sludinājis mācītājiem. Tagad, kad pēdējos 15 gadus dalos ievainojumos, sāpēs un kalpošanas grūtībās ar citiem mācītājiem, jūtu, ka beidzot Tas Kungs var pilnībā realizēt manas iespējas, ka tagad es varu kaut ko dot arī citiem mācītājiem.”

Deivids Vilkersons ir vairāk nekā 30 grāmatu autors. Pazīstamākā no tām ir 1963. gadā iznākusī „Krusts un duncis”, kas stāsta par viņa kalpošanu ielu bandu vidū. Grāmata izdota vairāk nekā 50 miljonu lielā tirāžā un tulkota 30 pasaules tautu valodās, arī latviski. Žurnāls „Christianity Today” grāmatu iekļāvis 50 visu laiku labāko evaņģēlisko grāmatu sarakstā. 1970. gadā pēc grāmatas motīviem uzņemta filma „Cross and the Switchblade”, kurā Vilkersona lomu atveido pazīstamais kristīgais aktieris Pets Būns.

Vairāk nekā piecus gadu desmitus Deivida Vilkersona kalpošana bija sludināt un mācīt Dieva tautu. Viņš centās ar Kristus vēsti uzrunāt ikvienu cilvēku, sniedzot palīdzību gan garam, gan dvēselei, gan miesai. Vilkersons bija vasarsvētku draudzes mācītājs, tomēr viņa svētrunas un vēstījumi ir ārpus konfesionāliem rāmjiem - tās ir Dieva atklāsmes, praktiski padomi, kas vada Dieva tautu svēttapšanas ceļā. Savos sprediķos un vēstījumos draudzēm viņš uzsvēra šādas kristīgās patiesības - Dieva svētums un mīlestība uz cilvēkiem, Kristus upura nozīme. Vilkersons necentās kristiešus dalīt pēc konfesionālās piederības, viņš bija evaņģēlists un mācītājs visiem Dieva bērniem.

Vilkersonam bija arī Dieva svētīta ģimenes dzīve. Ar sievu Gvenu laulībā tika nodzīvoti 57 gadi. Dievs šajā laulībā dāvāja četrus bērnus un 11 mazbērnus. Vilkersona dēls Gerijs Vilkersons turpina tēva iesākto - arī viņš kļuvis par evaņģēlistu un mācītāju. Neilgi pirms nāves Deivids Vilkersons savā interneta blogā ierakstīja: „Tie, kas iet caur nāves ēnas ieleju, dzird Tēva čukstu: Es esmu ar jums! Es nevaru jums pateikt, kāpēc tas notiek tieši tagad, bet kādu dienu jūs to sapratīsiet. Jūs redzēsiet, ka tas viss bija daļa no Mana plāna. Tā nebija nejaušība. - Patiesi, kad it viss mums apkārt pārstās eksistēt, Viņa mīlestība paliks. Turieties stipri pie šīs ticības. Stāviet stipri Viņa Vārdā. Šajā pasaulē mums nav citas cerības.”

   

Raksts pirmoreiz publicēts žurnāla „Tikšanās” 2011. gada jūnija numurā.
© Ervīns Jākobsons. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz autoru un pirmpublikāciju obligāta.

Līdzīgie raksti:


Raksts atrodams vietnē Laikmeta zīmes: http://www.laikmetazimes.lv

Saite uz rakstu: http://www.laikmetazimes.lv/2011/10/03/david-wilkerson-dieva-milestiba-paliks/

© 2009 - 2013 Laikmeta zīmes. Visas tiesības aizsargātas.