29
Ir noslēdzies Cerības festivāls, kas no 5. - 7. novembrim notika Arēnā Rīga. Tā mērķis bija motivēt lielu skaitu kristiešu no dažādām draudzēm kopīgi līdzdalīt pēc iespējas lielākai daļai Latvijas iedzīvotāju, neatkarīgi no vecuma, tautības, sociālā statusa, ticības vai politiskās pārliecības, uz kristīgo vērtību pamata balstītu vēsti par cerību.
Festivāla organizēšanas darbi sākās 2009. gada nogalē. Tika izveidota festivāla izpildkomiteja un 19 organizatoriskā darba komitejas. Par izpildkomitejas priekšsēdētāju kļuva Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis, par festivāla direktoru - Bilija Grehema Evaņģēliskās asociācijas Austrumeiropas kalpošanas vadītājs Viktors Hamms. Cerības festivāla organizēšanā piedalījās 569 baptistu, luterāņu, adventistu, metodistu, vasarsvētku un citu konfesiju draudzes, kā arī aptuveni 4000 brīvprātīgie.
Gatavojoties festivālam, Latvijas reģionos notika vairāki organizatoriskas dabas semināri un tikšanās. 2010. gada maijā notika 9 semināri draudžu vadītājiem gan Rīgā, gan Latvijas reģionos un Lietuvā. Kopumā tos apmeklēja vairāk nekā 500 draudžu vadītāji no 270 dažādu konfesiju draudzēm. Ir notikušas arī 8 komiteju un 5 mācītāju tikšanās un lūgšanu vakariņas.
Cerības festivālam tika organizēts vairāk nekā 800 balsu liels apvienotais draudžu koris. 2010. gada aprīlī Rīgā Mateja baznīcā noritēja draudžu koru diriģentu seminārs, kura mērķis bija sākt savlaicīgu gatavošanos festivālam. Seminārā kopā pulcējās vairāk nekā 60 koru diriģenti un slavēšanas grupu vadītāji. Gatavojoties pasākumam, reģionos notika 5 koru koncerti - Jelgavā, Valmierā, Talsos, Liepājā un Rīgā.
Lai sagatavotu kristiešus Evaņģēlija pasludināšanas darbam, tika rīkoti kursi „Kristīgā dzīve un liecība”. Latvijā šos kursus izgāja 3748 cilvēki. Rīgā vien tie notika 12 dažādās baznīcās un centros. Kopumā Latvijā un Lietuvā kursi notika 150 dažādās vietās. Savukārt, apmācību kursu „Kristīgā dzīve un liecība - pasniedzējiem” apmeklēja vairāk nekā 100 cilvēki. Cerības festivālā kā garīgie padomdevēji piedalījās vairāk nekā 1000 šajos kursos apmācīti brīvprātīgie.
Kopš 2009. gada 10. decembra notika ikvakara aizlūgšanas par festivāla norisi. Savukārt kustības „Andrejs” ietvaros kristiešiem bija iespēja lūgt par konkrētiem cilvēkiem, kurus tie gatavojās uzaicināt uz festivāla pasākumiem. Šajā kustībā piedalījās 939 cilvēki, kas aizlūdza par 9624 cilvēkiem. Festivāla ietvaros tika rīkotas arī divas īpašas lūgšanu un gavēšanas dienas draudzēm. Nedēļu pirms Cerības festivāla tika sākta 10 dienu un 24 stundu nepārtraukta lūgšanu stafete, kurā piedalījās dažāda vecuma un dažādu konfesiju cilvēki.
2010. gada 7. un 8. maijā Rīgā gandrīz 600 sievietes apmeklēja konferenci „Tikai viena lieta vajadzīga”, kurā uzstājās Pasaules Baptistu Alianses sieviešu apvienības prezidente Dorotija Selebano no Dienvidāfrikas. Savukārt bērni vecumā no 6 līdz 12 gadiem tika aicināti piedalīties radošajā konkursā „Iekrāso cerību”. No apmēram 400 iesūtītajiem darbiem apmēram 300 zīmējumu apceļoja vairākas draudzes Latvijā. Zīmējumu konkurss noslēdzās ar izstādi Rīgas domē.
Darbs ar bērniem un jaunatni bija īpašā Cerības festivāla rūpju lokā. 2010. gada vasarā un rudenī notika 8 nometnes, kuras apmeklēja gandrīz 250 bērni, pusaudži un jaunieši no bērnu namiem un maznodrošinātajām ģimenēm vecumā no 7 līdz 19 gadiem. 2009. gada nogalē starptautiskā labdarības organizācija „Samaritan’s Purse” kopā ar dažādu kristīgo konfesiju draudzēm veica akciju „Ziemassvētku bērns”, kuras ietvaros uz Latviju tika nogādātas gandrīz 60 000 dāvanu pakas bērniem.
2010. gada 5. jūnijā Rīgā notika jauniešu pasākums „HOPE”, kas pulcēja ap 2000 jauniešu. Pasākumā uzstājās grupas „Jorspeis”, „Man‐Hu”, „Vēstniecība” un Valdis Indrišonoks. Uz šo pasākumu jaunieši ceļu mēroja no daudzām Latvijas vietām, tostarp Liepājas, Rēzeknes un pat no Lietuvas. Savukārt septembrī notika 3 dienu ilgs velobrauciens „Par cerību!”, kur jaunieši vienu, divas vai trīs dienas brauca no Ventspils, Liepājas, Kuldīgas, Valkas, Jēkabpils, Saldus, Valmieras, Cēsīm un citām vietām, lai satiktos pie Arēnas Rīga. Velobrauciens noslēdzās Mežaparkā ar nelielu koncertu un kopīgu maltīti.
Mēnesi pirms festivāla sākās tā reklāmas kampaņa. Rīgā tika izvietoti 200 reklāmas plakāti pieturu un ielu reklāmu stendos. Pie Brīvības pieminekļa tika novietots lielformāta reklāmas stends. Sadarbojoties ar Rīgas domi, uz „Rīgas dizains” afišu stabiem tika izvietotas 150 reklāmas. Reklāmas kampaņas ietvaros tika nodrukāti 400 000 ielūgumi. Plakāti un ielūgumi tika izvietoti „Lido”, „Hesburger”, „Chilli pica” un „Maxima” uzņēmumos visā Latvijā. Ielūgumi tika izdalīti arī vairāk nekā 560 baznīcām. Tāpat ielūgumus dalīja 4 organizētas grupas Latvijas pilsētās un 19 grupas Rīgā.
Billija Grehema Evaņģēliskās asociācijas prezidenta un starptautiskās labdarības organizācijas „Samaritan’s Purse” izpilddirektora Franklina Grehema ierašanās Cerības festivālā bija viena no viņa septiņām šādām vizītēm šā gada laikā visā pasaulē. Savas vizītes laikā Franklins Grehems tikās ar Latvijas Valsts prezidentu Valdi Zatleru, Latvijas Pareizticīgo Baznīcas Metropolītu Aleksandru un citiem konfesiju vadītājiem, kā arī piedalījās ar uzrunu Latvijas Nacionālajās lūgšanu brokastīs.
Cerības festivāla trīs vakaros uz skatuves kāpa plaši pazīstami mūziķi no Latvijas un citām pasaules valstīm. Festivālā muzicēja arī 800 dziedātāju kopkoris un simfoniskais orķestris. Katru vakaru ar vēsti par cerību dalījās Franklins Grehems. Festivāla programma tika tulkota arī krievu, lietuviešu, igauņu un zīmju valodās. Festivāla dienās Arēnā Rīga bija organizēta īpaša lūgšanu istaba, bet no 4. novembra vakara līdz 7. novembra vakaram bez pārtraukuma notika lūgšanu un pielūgsmes pasākums Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcā.
Festivālu kopumā apmeklēja 44 350 cilvēku. Vairāk nekā 6200 no tiem apmeklēja festivālu bērniem baznīcā „Prieka Vēsts”, bet 38 150 cilvēki pulcējās Cerības festivālā Arēnā Rīga. Uz festivāla trim vakariem ieradās 17 000 cilvēku no 130 Latvijas pilsētām un ciematiem ar iepriekš rezervētiem vairāk nekā 420 autobusiem. Autobusi ieradās arī no kaimiņvalstīm - Igaunijas un Lietuvas. Lūgšanu un svētīšanas dievkalpojumu apmeklēja 2290 cilvēku.
Festivāla trīs vakaros apņemšanos nodot savu dzīvi Jēzum izdarīja 2125 cilvēki, iznākot Arēnas Rīga zāles priekšā un aizpildot respondentu kartiņu. Savu izvēli telefoniski izdarīja 155 cilvēki. Minētie skaitļi attiecas tikai uz tiem respondentiem, kas aizpildīja kartītes, taču priekšā iznākušo un zvanījušo cilvēku skaits bija daudz lielāks. Festivāla laikā daudzi cilvēki Latvijā tika Dieva aizskarti. Mēs ticam, ka Dieva darbs Latvijā turpinās un neviena sētā sēkla neatgriezīsies atpakaļ bez augļiem. Festivāla iedvesmoti daudzi no mums ir kļuvuši drosmīgāki Evaņģēlija vēsts pasludināšanā.
Kāds jauns mācītājs jautā savam prāvestam: “Bet, prāvesta kungs, ja jūs neatdodat Kristum savu sirdi, jūs nevarat kļūt pestīts!”
Prāvesta atbilde ir patiesi kristīga: “Tas tiesa, manu zēn. Bet taisnība ir arī tas - ja tu domā, ka kļūsti pestīts, atdodot Kristum savu sirdi, tad tu netiksi pestīts. Redzi, manu zēn,” viņš turpināja, raudzīdamies tieši jaunieša acīs, kurās atspoguļojās cīņa starp nedrošību un pretestību, “viena lieta ir izvēlēties Jēzu par savu Kungu un Pestītāju, atdot Viņam savu sirdi un sevi pašu, lai tiktu uzņemts Viņa mazajā ganāmpulciņā, taču otra lieta ir ticēt Viņam kā Pestītājam, kurš izpircis visus grēciniekus, ieskaitot mani, vislielāko no visiem. Saproti, mēs neizvēlamies savu Pestītāju un neatdodam Viņam savu sirdi. Mūsu sirds ir nekam nederīgs lūznis, kas izmetams mēslainē. Atradis dāvanu! Bet tad garām iet mūsu brīnišķais Kungs, apžēlojas par šo lūzni, uzdur to uz sava ceļa spieķa, izvelk no mēslaines un aiznes mājās. Lūk, kā tas notiek.”
Ak, Roberto, vai tad Dievam vajadzīgi bioroboti? Vai tad ne mūsu brīvprātīga nodošanās ir tas vienīgais, ko Dievs mūsos meklē? Jā, Dieva priekšā mēs esam lūžņi, taču caur Jēzus asinīm mēs topam par vērtīgām pērlēm.
Jautājums ir vienkāršs. Kas ir tas, kas mani rosina pieņemt lēmumu par savas dzīves nodošanu Kristum? Roberto domu sapratu, bet Ingara domu gan ne, atiecībā pret Roberto rakstīto.