- Laikmeta zīmes - http://www.laikmetazimes.lv -

Starptautiskā Dieva Draudze

Ievietoja Ervīns Jākobsons 2010. gada 13. septembris 07:00 sadaļā Vasarsvētku kustība

Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības (LVDA) starptautiskais partneris ir Starptautiskā Dieva Draudze, kuras centrs atrodas Klīvlandē, Tenesijas pavalstī ASV. Tā ir otra lielākā vasarsvētku draudžu apvienība pasaulē ar vairāk nekā 7 miljoniem locekļu 180 valstīs un teritorijās. Iepazīsimies ar šo kristīgo denomināciju tuvāk.

Dieva Draudzes sākums meklējams 19. gadsimta nogalē, kad baptistu mācītājs Ričards Špērlings nonāca konfliktā ar savu draudzi, jo uzskatīja, ka kristiešu vienotībai jābalstās uz mīlestības saitēm, nevis konfesionālu doktrīnu. Kaut arī viņš nebija domājis dibināt jaunu baznīcu, drīz vien kļuva skaidrs, ka palikt savā konfesijā nebūs iespējams. Pēc izslēgšanas no baptistu draudzes Špērlings kopā ar dēlu un vēl astoņiem domubiedriem 1886. gada 19. augustā Bārnijkrīkā uz Tenesijas un Ziemeļkarolīnas robežas nodibināja Kristīgo Savienību. Tās mērķis bija veicināt kristiešu dziļāku nodošanos Dievam, evaņģelizāciju un cita veida kalpošanu. Par jaunās draudzes ticības mērauklu tika pasludināta Jaunā Derība, atsakoties no ikvienas mākslīgi radītas konfesionālas doktrīnas.

Līdz 1895. gadam Špērlings nodibināja vēl trīs Kristīgās Savienības draudzes. 1902. gadā Špērlinga dēls Ričards Grīns Špērlings kopā ar V. F. Braiantu Kempkrīkā Ziemeļkarolīnā izveidoja nelielu Svētuma kustības draudzi. Tā kā viņi bija pret jebkādu noteiktu ticības apliecību vai konfesionāliem ierobežojumiem, jaunajai draudzei nebija stingru doktrinālu standartu līdz brīdim, kad tai 1903. gadā pievienojās Embrozs Tomlinsons. Tieši viņš izveidoja draudzes garīgo, organizatorisko un hierarhisko struktūru. Ir nostāsts, ka pirms pievienošanās draudzei, Tomlinsons lūgšanā saņēmis Dieva atklāsmi, ka šī mazā draudzīte nākotnē kļūs par Jaunās Derības draudzes atspulgu mūsdienu pasaulē.

Tomlinsona redzējums un neizsīkstošā enerģija vainagojās ar vēl vairāku draudžu izveidošanu Džordžijas, Ziemeļkarolīnas un Tenesijas pavalstīs. Pirmā draudžu Ģenerālā Asambleja tika sasaukta 1906. gadā. Lai arī šajā sanāksmē vēl netika noformulēta kopēja ticības apliecība, delegāti vienojās, ka nākotnē tiks izstrādāta vienojoša ticības doktrīna un izveidota vienota denominācija. Nosaukumu Dieva Draudze apvienība pieņēma 1907. gadā, bet 1909. gadā Embrozs Tomlinsons tika ievēlēts par Dieva Draudzes pirmo ģenerālpārraugu jeb bīskapu.

Sākumā Dieva Draudze vairāk bija Svētuma kustības nekā vasarsvētku draudze, lai gan vairāki tās locekļi un mācītāji jau 1886. gadā bija pieredzējuši tā saukto „Vasarsvētku svētību”. Pats Tomlinsons līdz iecelšanai ģenerālparrauga amatā Svētā Gara kristību nebija piedzīvojis. Tas notika nedaudz vēlāk, kad uz atmodas dievkalpojumiem Klīvlandē tika uzaicināts kāds sludinātājs, kurš bija apmeklējis Azusa ielas atmodu Losandželosā. Tikai pēc tam, kad arī draudžu bīskaps bija saņēmis šo garīgo svētību, Dieva Draudzes mācībā pamazām sāka nostiprināties vasarsvētku draudžu teoloģija un garīgie principi.

Dieva Draudzes starptautiskā misija sākās 1909. gadā, kad Bahamu salu iedzimtais Edmonds Bars kopā ar sievu Rebeku ieradās ASV, lai Floridā piedalītos kādā kristīgā nometnē. Šeit abi piedzīvoja Svētā Gara kristību un vēlējās nekavējoties atgriezties dzimtenē, lai pilna Evaņģēlija vēsti pasludinātu saviem tautiešiem. Roberts Evans, atvaļināts metodistu kalpotājs, iedeva Baram naudu, lai tas atgrieztos Bahamās un pats apsolīja drīzumā sekot. Evans pārdeva visus savus īpašumus, devās uz Maiami un iegādājās biļeti uz Bahamām. 1910. gada 4. janvārī viņš kopā ar sievu un palīgu Karlu Padžetu ieradās Bahamu salu galvaspilsētā Nasavā. Viņi bija pirmie Dieva Draudzes misionāri ārpus ASV un Kanādas. Sestajā Ģenerālajā Asamblejā 1911. gadā tika savākts ziedojums Evansa misijai - 21,05 dolāri. Evansam sekoja citi misionāri, kas devās uz dažādām pasaules zemēm. 1926. gadā tika nodibināta Dieva Draudzes Pasaules misijas organizācija.

Šodien Dieva Draudze darbojas visos pasaules kontinentos, izņemot Antarktīdu. Āfrikā tai ir vairāk nekā 5000 draudžu ar 810 000 locekļiem; Āzijā, Austrālijā un Klusā okeāna reģionā 8793 draudzes ar 3 359 000 locekļiem; Latīņamerikā un Karību salās 10 000 draudzes ar 1 131 107 locekļiem; Eiropā un Tuvajos Austrumos 3650 draudzes ar 585 252 locekļiem. Ziemeļamerikā Dieva Draudzei ir vairāk nekā miljons locekļu. Bez šīm draudzēm Dieva Draudzes misionāri un kalpotāji darbojas vēl 82 271 misijas un sludināšanas vietās visā pasaulē.

Kopš tās dibināšanas Dieva Draudzes teoloģija nav daudz mainījusies, tomēr mācības jautājumi tiek regulāri pārskatīti Ģenerālās Asamblejas sēdēs. Draudzes mācībā dominē tēzes par personiskām attiecībām ar Dievu, svētdzīvi un to, ka Svētā Gara kristība un dāvanas turpina darboties arī mūsdienu draudzē un pieejamas ikvienam kristietim. No citām vasarsvētku denominācijām Dieva Draudze atšķiras ar kāju mazgāšanas praksi Svētā Vakarēdiena laikā, līdzīgi kā tas ir Septītās dienas adventistu un dažu citu konfesiju draudzēs.

20. gadsimta otrajā pusē Dieva Draudze atteicās no savām sākotnēji stingrajām prasībām apģērba, matu sakārtojuma, kosmētikas un rotaslietu jomā, kā arī mīkstināja nostāju attiecībā uz TV, kino, dejām un citām „pasaulīgām izpriecām”. Agrākā stingri konservatīvā nostāja šajos jautājumos vēsturiski saistīta ar ASV dienvidaustrumu štatu reliģiskajām tradīcijām un tikumiem. Tomēr uzskatu liberalizācija laicīgos jautājumos nenozīmē atteikšanos no garīgām doktrīnām, kas balstītas Svēto Rakstu mācībā un noformulētas Dieva Draudzes Ticības apliecībā.

Dieva Draudzes daudzās kalpošanas nozares nodrošina šim nolūkam īpaši izveidoti nozaru departamenti. Garīdznieki un laji kalpo ģimenēm, vīriem un sievām, bērniem un jaunatnei. Notiek aktīvs sociālais un žēlsirdības darbs, savukārt draudzes evaņģelizācijas programmas izveidotas darbam gan ar Amerikas indiāņiem un spāniski runājošiem cilvēkiem, gan ebrejiem un afroamerikāņiem. Nozīmīgs ir draudzes kapelānu dienests, kas kalpo armijā, policijā, cietumos, slimnīcās un citur. Strādāts tiek arī ar cilvēkiem, kas darbojas biznesa jomā. Nozīmīga vieta draudzes kalpošanā atvēlēta mūzikai. Dieva Draudzes Muzikālās kalpošanas departaments, kas pazīstams arī kā „Spirit Sound Music Group”, izdod mūzikas ierakstus un rīko mūzikas konferences. Ar izdevējdarbību nodarbojas apgāds „Pathway Press”.

Draudzes paspārnē darbojas divas universitātes - 1918. gadā dibinātā Lī universitāte Klīvlandē un Patenas universitāte Oklendā. Bez šīm ASV universitātēm Dieva Draudzei ir Bībeles koledžas un skolas daudzās pasaules valstīs, tostarp Starptautiskā Bībeles koledža Kanādā, Eiropas Teoloģiskais seminārs Vācijā, Eirāzijas Teoloģiskais seminārs Krievijā, Hana Janga Teoloģijas universitāte Korejā un citas. Kopumā Dieva Draudze atbalsta 116 mācību iestādes, kurās mācās 30 000 studentu.

Laika gaitā no Dieva Draudzes atdalījušās vairākas citas denominācijas. 1917. gadā izveidojās Dieva Draudzes atzars ar centru Čatanugā, bet 1922. gadā radikālu kristiešu grupa Džordža Henslija vadībā, kas dievkalpojumos izmantoja dažādas ekstrēmas prakses, piemēram, indīgu čūsku ņemšanu rokās, atdalījās no centrālās draudzes un nosauca sevi par „Dieva Draudzi Ar Līdzejošām Zīmēm”. 1923. gadā Embrozs Tomlinsons izveidoja Pravietisko Dieva Draudzi. Pavisam nosaukums „Dievs Draudze” dots astoņām vasarsvētku draudžu denominācijām. 1953. gadā Tenesijas Augstākā tiesa noteica, ka centrālajai Dieva Draudzei turpmāk līdzās savam nosaukumam jālieto norāde „Klīvlande, Tenesija”, lai to varētu atšķirt no citām grupām ar līdzīgu nosaukumu.

Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības un Dieva Draudzes savstarpējās attiecības regulē 1996. gadā noslēgtais līgums. Kā īpašs punkts tajā noteikts, ka Latvijas draudzēm kāju mazgāšana Vakarēdiena laikā nav obligāta, jo mums ir atšķirīgas vēsturiskas tradīcijas. Tāpat noteikts, ka LVDA augstāko vadītāju drīkst saukt par bīskapu, kas atbilst Latvijas tradīcijai. Dieva Draudze sniedz LVDA garīgu un praktisku atbalstu, ar tās palīdzību nodibināta un sekmīgi darbojas arī Latvijas Kristīgās kalpošanas skola Jelgavā. Jāpiebilst, ka ne LVDA, ne vasarsvētku Starptautiskajai Dieva Draudzei nav nekādas saistības ar tāda paša nosaukuma garīgo kustību, ko Latvijā pārstāv Ārijs Roslēvičs un viņa draudzes.

No šķietami necilas draudzītes 19. gadsimta beigās, šodien izaugusi viena no ietekmīgākajām vasarsvētku draudžu apvienībām pasaulē. Vairāk nekā 120 gadus Dieva Draudze bijusi kustība, kas fokusējas uz Evaņģēlija pasludināšanu Svētā Gara spēkā. Dieva draudzes vadītāji ir vieni no respektētākajiem vasarsvētku kustības līderiem pasaulē. Draudzes globālais aicinājums ir pasaules evaņģelizācija. Reizē tas ir arī aicinājums uz māceklību un lūgšanu. Tas ir aicinājums uz nodošanos, aicinājums būt kanālam Dieva rokās, lai arī modernā laikmeta ļaudis piedzīvotu Vasarsvētku atmodu.

  

Raksts pirmoreiz publicēts žurnāla “Tikšanās” 2010. gada aprīļa numurā.
© Ervīns Jākobsons. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz pirmpublikāciju un autoru obligāta.

Līdzīgie raksti:


Raksts atrodams vietnē Laikmeta zīmes: http://www.laikmetazimes.lv

Saite uz rakstu: http://www.laikmetazimes.lv/2010/09/13/starptautiska-dieva-draudze/

© 2009 - 2013 Laikmeta zīmes. Visas tiesības aizsargātas.