21
Dažas mazāk zināmas latvju dievības
Ievietoja | Sadaļa Stāsti, joki un līdzības | Publicēts 21-06-2010
Šodien ne mazums ļaužu, meklējot savu nacionālo identitāti, labprāt pievēršas senām pagāniskām tradīcijām, tostarp reliģiska rakstura. Tomēr jāatceras, ka dievturības mācība nebūt nav mūsu senču autentiskās dievatziņas atspoguļojums, bet pirmās atmodas laika nacionālās romantikas produkts. Cenšoties atjaunot latviešu pagānisko reliģiju, jaunlatvieši un vēlāk dievturu ideologi izdomāja dievus un dievestības, kas nu jau tautas apziņā kļuvuši gandrīz vai hrestomātiski. Šāda izdomāta dievība ir arī Līgo, kuru mūsu tautieši un tautietes tik braši apdzied vasaras saulgriežos.
Mazliet padomājis, nonācu pie atziņas, ka ne jau visus senos latvju dievus un dievības līdz šim maz izdevies atklāt. Nedaudz parakņājies arhīvu putekļos, no aizmirstības mijkrēšļa laukā cēlu kādu senu rakstu rulli, kas atklāj daudzas līdz šim mazāk pazīstamas latvju dievības. Tagad, Līgo svētku priekšvakarā, nododu šo kultūrvēsturisko dokumentu jūsu vērtējumam.
****
Senās dievestības gaismā cēlis un no aizmirstības putekļiem laukā vilcis
tautas gara mantu apzinātājs, pētnieks un sargs
PRIEVĪŠU JUSTS
Žēlsirdības dievība VAKUŽĒL
Līdzjūtības dievība TEVNUGANNEIET
Skopuma dēmons SKUJUTEV
Šaubu gars AJANU
Vienaldzības gars AMANTAKAS
Izbrīna dievības INUGAN, TUREKĀ
Neprecizitātes gars NEŠTIMMKAUTKAS
Apbrīnas dievība NUTUDOD
Kautrīguma gars KOTAESESJAUNEKO
Pārliecības dievība VAITATĀNAVA
Nožēlas dievība TETEVNUBIJ
Vērtēšanas dievība SŪDSKAUTKĀDS
Izbrīna dievība JOPCIGPOPCIG
Aizkaitinātības dēmons NUVAIZINI
Samierināšanās gars KONUVAIRS
Pavedināšanas dēmons TULABIIZSKATIES
Sievišķu atrunāšanās dievība AMANGALVASĀPA
Seksa uzsākšanas dievība MANIAUKSTS
Seksa pabeigšanas dievība sievišķiem TASBIJVISS
Seksa pabeigšanas dievība vīrišķiem ALIŅUTĀKĀDERĒJA
Otrā rīta dievība KĀI
Ēšanas dievība KĀNURĪS
Pēdējā vārda dievība AMUTITATURI
Aptaujāšanas gars REDZĒJAKO
Aizmāršības gars AMAKATANAVA
Sētnieku aizbildnis TUTENEKAKĀS
Sirsniņmāju aizbildnis TUPIKATE
No senatnes dzīlēm gaismā celto un latvju tautai atpakaļ nodoto seno dievestību
oficiālo statusu apstiprināja un PRIEVĪŠU JUSTU par goda doktoru un študierēto profesoru cēla
PIETUKA KRUSTIŅA VĀRDĀ NOSAUKTĀ
LĪVZEMES, KURZEMES, ZEMGALES UN LATGALES SENATNES GARA MANTU APZINĀŠANAS BIEDRĪBA
Priekšsēdis NIEDRĪŠU VIDVUDS
