- Laikmeta zīmes - http://www.laikmetazimes.lv -

Vasarsvētku draudžu Dziesmu svētki

Ievietoja Ervīns Jākobsons 2010. gada 26. aprīlis 07:00 sadaļā Vasarsvētku kustība

Vairāk nekā desmit gadus - no 1997. - 2008. gadam - ļaudis no dažādām Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības draudzēm ik gadu pulcējās kopā, lai pagodinātu Dievu ar mūziku, dziesmām un deju. Gadu gaitā šis pasākums tika dēvēts gan par Dziesmu svētkiem, gan Dziesmu dienu, gan Dziesmu festivālu, bet 2008. gadā tas ieguva Pielūgsmes festivāla nosaukumu. Par šī dziesmotā saieta mājvietu bijusi Rīga, Jelgava, Ventspils. Festivāls risinājies gan vienu, gan divas dienas un koncertu skaits svārstījies no diviem līdz pat četriem.

Šādu dziedāšanas svētku ideja radās LVDA bīskapam Jānim Ozolinkevičam. Vēsturisku iemeslu dēļ Latvijas vasarsvētku draudzēs, kas visus padomju gadus bija spiestas darboties pagrīdes apstākļos, muzikālās tradīcijas nebija tik izkoptas, kā citu konfesiju draudzēs. Lielākajā daļā vasarsvētku draudžu vienīgā muzikālā aktivitāte bija kopdziedāšana un tikai dažās draudzēs tika izmantotas arī citas muzikālās kalpošanas formas. Prioritāte bija lūgšanu dzīvei, bet dziesma un mūzika atstāta pabērna lomā. Tomēr tā ir ne mazāk svarīgs kalpošanas instruments, jo arī caur dziesmu tiek pasludināts Dieva Vārds. Dziesmu svētku mērķis bija pārmainīt šo situāciju. Bīskaps atceras: „Sākotnēji mans mērķis bija stimulēt cilvēkus mācīties dziedāt, jo muzikālais līmenis draudzēs bija zems. Vēlējos, lai dziedātāji nostiprinātos un kļūtu spēcīgāki muzikāli, bet jo īpaši, lai tie pieaugtu garīgi un izveidotos par patiesiem Dieva priesteriem.”

1997. gada sākumā tika izveidota svētku organizācijas komiteja, par kuras priekšsēdētāju kļuva Rīgas vasarsvētku draudzes (tagad draudze „Cerība”) toreizējais mācītājs Imants Konutis. Komitejā darbojās arī draudzes kora vadītājs, valsts akadēmiskā kora „Latvija” direktors Māris Ošlejs, draudzes koncertmeistare Inga Ošleja un draudzes „Dzīvības Avots” toreizējā muzikālās kalpošanas vadītāja Solvita Jākobsone. Draudzēm tika izsūtīts nošu materiāls, bija doma sapulcināt dziedātājus no dažādām pilsētām uz kopīgiem mēģinājumiem Rīgā, tomēr tā laika ekonomiskā un finansiālā situācija daudziem neļāva ierasties.

Pirmais LVDA  Dziesmu festivāls notika 1997. gada 5. aprīlī Pestīšanas Templī Rīgā. Piedalījās draudžu kori, ansambļi, grupas un solisti, kā arī festivāla kopkoris. Daži muzikālie kolektīvi bija pat īpaši izveidoti tieši šim pasākumam. Runājot par pirmā festivāla muzikālo un māksliniecisko līmeni, tas bija ļoti dažāds - kontrasti starp dažādu draudžu kolektīviem bija milzīgi. Kļuva skaidrs, ka draudzēm nopietni jāpadomā gan par mūzikas, gan izpildījuma kvalitāti, lai uz svētkiem nebūtu kauns aicināt arī viesus.

Neskatoties uz problēmām, festivāls savu mērķi sasniedza un draudžu muzikālajā kalpošanā notika lielas pārmaiņas. Cilvēki noticēja, ka ir iespējams visu darīt labāk un kvalitatīvāk. Nopietnāka kļuva attieksme pret darbu mēģinājumos, vairākas draudzes sameklēja vokālos pedagogus, pavadošos mūziķus, sāka izmantot citus muzikālās izteiksmes veidus. Rezultāti neizpalika. Jau otrajos Dziesmu svētkos muzikālais līmenis bija manāmi uzlabojies un turpmāk ar katru gadu tas kļuva arvien labāks. Muzikālā kalpošana pamazām ieņēma pienācīgu vietu vasarsvētku draudžu ikdienā.

Jelgavas draudzes kalpotāja un Latvijas Kristīgās kalpošanas skolas pasniedzēja Gunta Matjuhova, atceroties to laiku, saka : „Pirmos svētkus mēs veidojām līdzīgus lielajiem Dziesmu svētkiem - lai viss būtu solīdi un skaisti. Vēlāk svētki jau tika veidoti īstā Vasarsvētku noskaņā - lai būtu sirdij un arī ausij. Galvenais, lai klausītāji varētu dziedāt līdzi, lai tie būtu svētki ne vien dziedātājiem un muzikantiem, bet arī klausītājiem. Man šķiet, ka mums tas izdevās, jo visi šajā pasākumā jutās atraisīti un brīvi. Tajā pašā laikā netrūka arī dziļuma un nopietnības, jo dziesmām Dieva godam bija jāskan patiešām skaisti un vareni.”

Dziesmu svētku repertuāru centās veidot plašu un daudzveidīgu - svētkos skanēja gan korāļi un ticības himnas, gan spiričueli un gospelmūzika, gan draudžu mūziķu autordziesmas un instrumentāli priekšnesumi. Pateicoties Dziesmu svētkiem populāra kļuva un vasarsvētku draudžu kalpošanā stabili nostiprinājās mūsdienīga slavas un pielūgsmes mūzika. Pirmajā festivālā tikai daži kolektīvi izpildīja šāda veida mūziku, bet šodien reti kuras draudzes muzikālajā kalpošanā nav slavas un pielūgsmes dziesmas.

Svētku pasākumi tika veidoti tā, lai piesaistītu dažāda vecuma un muzikālās gaumes cilvēkus. Allaž apmeklēti bija koncerti bērniem, kur savu prasmi un Dieva dotos talantus rādīja svētdienskolu audzēkņi. Aizrautīgas degsmes un prieka pilni bija koncerti jauniešiem. Lielu klausītāju interesi izraisīja koncerts, kurā katra LVDA draudze rādīja savu muzikālo varēšanu. Bet svētku kulminācija nemainīgi bija noslēguma koncerts, kur Dieva godināšana dziesmā un mūzikā skanēja ar īpašu svaidījumu.

Dziesmu svētkos vienmēr bija padomāts arī par kādu muzikālu knifiņu, organizēts kāds neparasts muzikāls kolektīvs. Jau pirmajā Dziesmu festivālā tika radīts draudžu kopkoris. Nākamajā gadā visus iepriecināja „semināra koris”, kas bija izveidots no pirms nedēļas notikušā amerikāņu komponista un mūziķa Terela Brinsona vadītā mūzikas un pielūgsmes semināra dalībniekiem. Spilgtā atmiņā palicis no draudžu mācītājiem un kalpotājiem veidotais vīru koris un viņu skandētais spiričuels „When the Saints Go Marching In”. Festivālā uzstājušies arī ārzemju misionāri un mācītāji Horhe Gīrons, Džerijs un Terija Robertsi, Daniels Pedraza un citi. Bet 2008. gada Pielūgsmes svētkos atkal piedalījās kopkoris, kas uzstājās ar īpašu Dieva slavēšanas un pielūgsmes programmu.

LVDA Dziesmu svētki nebija tikai muzikāls pasākums vien. Katrs koncerts tika veidots kā dievkalpojums - tajos skanēja Dieva Vārds, vadošo vasarsvētku mācītāju svētrunas, tika aizlūgts par cilvēku vajadzībām. Pēc svētkiem bieži vien nācās dzirdēt liecības par pārmanītām dzīvēm, dziedinātām gara, dvēseles un miesas vainām. Šajos svētkos cilvēki piedzīvoja īstu Vasarsvētku gaisotni.

Šodien LVDA muzikālās aktivitātes ir ieguvušas citas formas un izpausmes, tāpēc Dziesmu festivāls vairs nenotiek. Tā vietā nākuši bīskapa J. Ozolinkeviča rīkotie lūgšanu dievkalpojumi, uz kuriem regulāri tiek aicināti dažādu LVDA draudžu muzikālie kolektīvi, kam tagad ir iespēja daudz plašāk izpausties Dieva godināšanā un pielūgsmē nekā tas bija Dziesmu svētkos. Tomēr, šādas pārmaiņas nenozīmē, ka doma par Dziesmu svētkiem būtu atmesta pilnīgi. Iespējams, nākotnē atkal varētu tikt sarīkots kāds plašāks Dziesmu festivāls, Dziesmu svētki, kas atkal pulcētu vasarsvētku kristiešus un viesus no visas Latvijas.

Bībelē 150. psalmā teikts: „Visi, kam dvaša, lai slavē To Kungu!” Mūzika tikai pēdējo 100 gadu laikā ir kļuvusi par izklaides žanru. Patiesībā tā radīta Dieva teikšanai, Dieva slavēšanai. Pateicoties Baznīcai, gadsimtu gaitā ir radītas lielas muzikālas vērtības. Ja starp sprediķiem, lūgšanām un Bībeles lasījumiem nebūtu šis kopā saturošais muzikālais elements, dievkalpojuma gaisotne daudz zaudētu. Dziesma ir dota Dieva godam, lai cilvēks kopā ar visu radību varētu slavēt un pagodināt visvareno Radītāju, Glābēju un Svētdarītāju - mūsu Dievu.

  

Rakstā izmantoti materiāli no LVDA izdevuma “Dzīvības Avots” 2. un 3. numura 1998. gada pavasarī un ziemā, kā arī žurnāla „Tikšanās” 2000. gada maija un 2001. gada jūlija numura.
© Ervīns Jākobsons. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz autoru obligāta.

Līdzīgie raksti:

    Nekas nav atrasts


Raksts atrodams vietnē Laikmeta zīmes: http://www.laikmetazimes.lv

Saite uz rakstu: http://www.laikmetazimes.lv/2010/04/26/vasarsvetku-draudzu-dziesmu-svetki/

© 2009 - 2013 Laikmeta zīmes. Visas tiesības aizsargātas.