- Laikmeta zīmes - http://www.laikmetazimes.lv -

Carlos Annacondia. Dieva aicināts

Ievietoja Ervīns Jākobsons 2009. gada 3. augusts 07:00 sadaļā Brīnumi notiek

Šis būs stāsts par pazīstamo argentīniešu evaņģēlistu Karlosu Anakondiju. Plašāk pazīstams Anakondija kļuva Argentīnas atmodas laikā 20. gadsimta 80. gados. Viņa sludināšanu vienmēr pavada zīmes un brīnumi, ar kuriem Dievs apstiprina Savu vārdu un autoritāti. 2008. gada jūlijā Anakondija viesojās mūsu kaimiņzemē Igaunijā un ir apsolījis kādreiz apmeklēt arī Latviju.

****

Karlos Alberto Anakondija dzimis 1944. gada 12. martā Buenosairesas priekšpilsētā Kvilmē. Līdz 35 gadu vecumam viņš nodarbojās galvenokārt ar uzņēmējdarbību. Anakondijam piederēja fabrika, viņš bija laimīgi precējies, viņam bija sieva, bērni - nekas neliecināja, ka dzīvē būtu gaidāmas radikālas pārmaiņas. Taču 1979. gada maijā Karlos nokļuva evaņģelizācijas dievkalpojumā Sanhusto pilsētā netālu no Buenosairesas, kur viņu uzrunāja panamiešu mācītāja Manuela Ruiza sludinātā vēsts par Jēzu Kristu, par Viņa dzīvi, nāvi un augšāmcelšanos, par to, ka Viņš nācis, lai glābtu grēciniekus, un ir kungu Kungs un ķēniņu Ķēniņš. Tovakar Karlos uz visiem laikiem atdeva savu dzīvi Jēzus rokās. Viņš pameta uzņēmējdarbību, un, paklausot Dieva aicinājumam, nolēma kļūt par evaņģēlistu.

1982. gadā sākās Argentīnas un Lielbritānijas konflikts Folklendu (Malvinu) salu dēļ. Argentīna karu zaudēja, un tas atstāja smagas, pat dramatiskas sekas argentīniešu apziņā. Nācija jutās pazemota un sagrauta. Vēl spilgtā atmiņā bija garie diktatūras gadi, kad cilvēki tika vajāti savas pārliecības dēļ, neskaitāmi pazuda bez vēsts. Šis posts skāra ļoti daudzas argentīniešu ģimenes. Armija bija tautu pievīlusi, valdība bija pievīlusi, pat baznīca bija pievīlusi. Cilvēki ilgojās pēc pārmaiņām. Šādā brīdī Dievs uzrunāja Anakondiju un teica, ka Argentīna ir nobriedusi garīgai atmodai. Simboliski, bet Karlosa Anakondijas pirmais evaņģelizācijas dievkalpojums notika dienā, kad britu jūras spēki nogremdēja argentīniešu karaflotes lepnumu kreiseri General Belgrano.

Anakondijam bija 37 gadi, kad viņš sāka savu evaņģēlista kalpošanu. Pirmais, ko viņš darīja, - centās uzrunāt vietējo draudžu mācītājus un vienot draudzes kopīgā lūgšanā par atmodu. Tas izdevās. Vēlāk, kad Anakondija jau bija kļuvis par vienu no redzamākajiem Argentīnas atmodas darbiniekiem, daudzi viņa līdzgaitnieki un kolēģi atzina, ka tieši viņš ienesis atmodā jaunu enerģiju un dinamiku, kas ietekmēs valsts garīgo dzīvi vēl daudzus turpmākos gadus. Ik vakaru uz Anakondijas dievkalpojumiem pulcējās tūkstošiem cilvēku. Dievs lietoja šo parasto vīru, lai ar vienkāršu vēsti par krustā sisto Kristu uzrunātu milzum daudz ļaužu. Katru vakaru simtiem vīriešu, sieviešu, jauniešu un bērnu nožēloja grēkus un nodeva savu dzīvi Dieva rokās. Dievs apstiprināja Anakondijas sludināšanu ar līdzejošām zīmēm - notika dziedināšanas, cilvēki tika atbrīvoti no dēmoniskām važām.

Jāteic, ka pirms atmodas Argentīnas baznīca bija kļuvusi par mazefektīvu, demoralizētu sociāli reliģisku struktūru. Tā nespēja kaut cik mazināt sabiedrībā valdošo ļaunumu, nespēja veicināt pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā, nespēja rast kopīgu valodu ne ar valdību, ne pašvaldībām, ne plašsaziņas līdzekļiem. Pat savu draudžu locekļus tā nespēja garīgi stiprināt un iedrošināt, lai tie, kas reiz nākuši pie ticības Kristum, varētu šajā ticībā pastāvēt līdz galam. Arī vairākums evaņģēlisko draudžu tolaik bija pavisam nelielas - pirms atmodas neviena evaņģēliskā draudze Argentīnā nebija lielāka par 200 cilvēkiem.

Atmoda atnesa Argentīnas baznīcai garīgu atjaunotni un skaitlisku pieaugumu, sakārtoja tās struktūru, deva kvalificētus līderus, nostiprināja vienotību mācītāju vidū, izraisīja lielu evaņģēlisku aizrautību, radīja milzīgu izaugsmi mācekļu apmācības un kalpošanas jomā. Atmodas rezultātā radās daudz jaunu draudžu. Cilvēku pieplūdums bija tik liels, ka dievkalpojumi notika trīs un pat četras reizes dienā. Ar laiku draudzes pieauga tik ļoti, ka nācās slēgt baznīcas un īrēt teātrus un kinozāles. Argentīnas atmoda reģistrēta kā viena no ilgstošākajām atmodām kristietības vēsturē.

Šodien Anakondija joprojām sekmīgi turpina savu evaņģēlista kalpošanu un tiek uzskatīts par vienu no visefektīvākajiem starpkonfesionālajiem lielpilsētu evaņģēlistiem. Viņš nodibinājis evaņģelizācijas organizāciju Salvation Christian Mission Team, kas ietilpst Argentīnas Dieva Asamblejas draudžu aliansē. Kaut arī Anakondija nav mācījies nevienā teoloģiskā seminārā vai Bībeles koledžā, nav studējis homilētiku vai sludināšanas mākslu, viņš ir spējis vest pie Kristus neskaitāmus ļaužu pulkus gan Argentīnā, gan citur pasaulē - ASV, Peru, Salvadorā, Puertoriko, Bolīvijā, Urugvajā, Spānijā, Vācijā, Somijā, Krievijā, Japānā un vēl daudzās valstīs. Viņa sludinātajā vēstī ieklausās neskaitāmi ļaudis no dažādiem sociālajiem slāņiem un dažādām tautībām visos piecos kontinentos. Viņa vienkāršā, bibliskā sludināšana spēcīgi uzrunā cilvēkus, atved tos altāra priekšā un padara par patiesiem Kristus mācekļiem. Katrā viņa dievkalpojumā ierodas no 5000 līdz pat 20 000 cilvēku, bet visos garajos kalpošanas gados vairāk nekā divi miljoni ir apliecinājuši vēlmi savu dzīvi nodot Kristus rokās.

Kas ir Karlosa Anakondijas panākumu pamatā? Ko viņš dara tādu, ko nedara citi? Pirmajā mirklī šķiet, ka viņš rīkojas gluži tāpat kā vairākums tradicionālo evaņģēlistu. Viņš sludina Evaņģēliju un aicina ļaudis atgriezties pie Kristus, apmāca padomdevējus, kā vadīt cilvēkus grēku nožēlas lūgšanā, viņa darbinieki pieraksta jaunatgriezto vārdus un adreses, lai vēlāk palīdzētu tiem atrast vietējo draudzi. Tāpat kā Billijs Grehems un Luiss Palau viņš saviem evaņģelizācijas pasākumiem piesaista plašu attiecīgā reģiona konfesiju un draudžu atbalstu. Tāpat kā Dvaitam Mūdijam un Billijam Sandejam, viņam nav formālas akadēmiskas teoloģiskās izglītības. Tāpat kā Reinhardam Bonkem un T.L. Osbornam, viņa dievkalpojumos notiek brīnumi, dziedināšanas un ļauno garu izdzīšana. Nav viņš arī vienīgais, kurš sludina zem klajas debess un kura dievkalpojumi ilgst trīs un vairāk stundas.

Anakondijas panākumu atslēga ir reālās dzīves kontekstā pasludināts Evaņģēlijs, apvienots ar bezkompromisa garīgu cīņu un masveida aizlūgšanu praksi. Prese šo cilvēku dēvē par “vīru bez speciālas izglītības, taču Svētā Gara pilnu”. Viņa sludināšana drīzāk līdzinās vienkāršam stāstam vai liecībai nekā argumentētam didaktiskam sprediķim. Anakondija pats teic, ka neesot labs sludinātājs, taču Tas Kungs viņam devis žēlastības pilnu sirdi, kam sāp pazudušie, devis spēku tos uzrunāt un piepildīt viņu vajadzības. Anakondija lūdz par slimajiem un izdzen ļaunos garus Jēzus Kristus vārdā. Dvēseles tiek glābtas, cilvēki saņem dziedināšanu no visdažādākajām slimībām un kaitēm. Ir gadījumi, kad trūkstošo orgānu vietā rodas jauni vai arī pilnībā atjaunojas neveselie. Nereti cilvēki, kas tikai iet garām dievkalpojumu vietai, krīt zemē turpat uz ielas Dieva spēka un svaidījuma pieveikti. Anakondijas dievkalpojumos ir novērota pat eņģeļu parādīšanās.

Viens no īpašiem brīnumiem, kādi notiek Anakondijas dievkalpojumos, ir bojātu zobu dziedināšana. Zobi tiek salaboti bez jebkādas ārstu iejaukšanās un līdzdalības. Katrs par to var pārliecināties pēc aizlūgšanas mutē iespīdinot kabatas lukturīša gaismu. Tur var redzēt spožu spīdīga materiāla plombu. Profesionāli stomatologi pārbaudījuši šādu gadījumu autentiskumu un secinājuši, ka zobi patiešām ir salaboti ar ļoti laba, cieta un zobārstiem nezināma materiāla plombu, ko neņem pat urbis. Taču, pats galvenais - šīs plombas turas ļoti stingri un nekrīt ārā. Tas ir fenomens, ko līdz šim nav spējis izskaidrot neviens.

Argentīnā ir ļoti daudz dēmonisko un rituālo reliģiju piekritēji, tradicionālā kristietība sajaukusies ar okultismu, notiek elku pielūgsme. Anakondijas misija ir izveidojusi vienu no profesionālākajām atbrīvošanas kalpošanām pasaulē. Skaļā balsī, ar ārkārtīgi lielu enerģiju un drosmi Anakondija publiski izaicina dēmonus, kamēr tie tādā vai citādā veidā sāk manifestēt savu klātbūtni. Ik vakaru tūkstošiem cilvēku redz kā Jēzus Kristus vārdā tiek svinēta uzvara pār dēmoniskajiem spēkiem. Šajā kalpošanā Anakondijam palīdz speciāli apmācīta komanda Pablo Botari vadībā, kas aizlūdz par apsēstajiem, kamēr tie top pilnīgi brīvi. Dažreiz šis process ilgst līdz pat trijiem četriem no rīta. Atbrīvoto dramatiskās liecības ir dzīvs piemērs Dieva spēka pārākumam pār sātaniskajiem spēkiem.

Daudzi mācītāji un kristīgie kalpotāji liecina, ka pēc Anakondijas dievkalpojumiem viņu pilsēta ir garīgi mainījusies. Viņi runā par “atjaunotu svētumu”, kas nonācis pār draudzēm un skāris visus sabiedrības slāņus. Kāds stāsta par futbola stadionu, ko draudze noīrējusi dievkalpojumiem uz turpmākajiem sešiem gadiem. Cita draudze sākusi noturēt 17 dievkalpojumus katru nedēļu, šim mērķim īrējot piecas kinoteātru ēkas. Vēl kāds mācītājs ziņo par “ievērojamām pārmaiņām cilvēku dzīvesveidā un attieksmē Anakondijas kalpošanas rezultātā”. Laika atskaite šajās pilsētās tiek dalīta “pirms Anakondijas” un “pēc Anakondijas”.

Kalpošanas darbā piedalās arī Anakondijas ģimene. Viņš ir precējies ar Mariju Lujanu, viņiem ir deviņi bērni un seši mazbērni. Vairāki no Anakondijas dēliem palīdz tēvam kalpošanā. Mozus Anakondija ir jauniešu sludinātājs, bet Kotijs Anakondija palīdz atbrīvošanas kalpošanā un rūpējas par ļaužu vajadzībām. Savukārt Anakondijas znots Djego Karbone ir ne vien pielūgsmes vadītājs, bet arī dedzīgs sludinātājs.

Anakondijas garīgais redzējums ir evaņģelizēt Argentīnu, Ameriku un visu pasauli pasludinot Jēzus Kristus dzīvības Evaņģēliju. Viņa misija ir kalpot Kristus baznīcai organizējot plašus evaņģelizācijas pasākumus. Bet viņa Dieva dotais uzdevums ir nodot evaņģelizācijas rezultātā iegūto ražu, smaga darba un pūļu saldo augli - cilvēku dvēseles - Draudzei, lai tā augtu ticībā un spēkā Dievam par godu.

Ieklausīsimies vēlreiz Karlosa Anakondijas teiktajā: „Mums patīk Dieva spēks. Mums ir vajadzīgs Dieva spēks. Taču bieži vien mēs nevēlamies lietot šo spēku un turpinām iet savus ceļus. Tas Kungs mums šodien saka: Es gribu dot jums spēku! Es gribu jūs lietot! Es gribu jūs svētīt! Tikai - esiet svēti, kā Es esmu svēts!.”

 

Raksts pirmoreiz publicēts žurnāla “Tikšanās” 2008. gada jūnija un jūlija numuros.
© Ervīns Jākobsons. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz autoru un pirmpublikāciju obligāta.

Līdzīgie raksti:


Raksts atrodams vietnē Laikmeta zīmes: http://www.laikmetazimes.lv

Saite uz rakstu: http://www.laikmetazimes.lv/2009/08/03/carlos-annacondia-dieva-aicinats/

© 2009 - 2013 Laikmeta zīmes. Visas tiesības aizsargātas.