Sākumā šis var šķist dīvains jautājums, jo īpaši pašiem vasarsvētku ticīgajiem, tomēr daļai Latvijas sabiedrības izveidojies tieši tāds viedoklis. Savu artavu šāda uzskata formēšanā devuši plašsaziņas līdzekļi, savu - cilvēku neizpratne par to vai citu vasarsvētku draudžu kalpošanas aspektu. Par vasarsvētku kustību nereti trūkst patiesas un objektīvas informācijas. Diemžēl žurnālisti un arī vairākums reliģisko lietu ekspertu Latvijā nav ieinteresēti šādas informācijas apkopošanā un publicēšanā. Cilvēkiem jāsamierinās ar kārtējo “sensacionālo” materiālu dzeltenajā presē, kas stāsta par sektantu “šausmu darbiem”. Lielākā daļa no šādos rakstos paustajām atziņām nav patiesas, spriedumi tendenciozi, fakti - sagrozīti. Par nožēlu, šai melīgajai propagandai dažkārt piebalso arī “tradicionālo” konfesiju pārstāvji.

Tātad - sekta vai Kristus draudze? Šis jautājums ir gana svarīgs arī pašiem vasarsvētku kristiešiem, īpaši jauniem ticīgajiem, kam savas pārliecības dēļ dažkārt nākas piedzīvot emocionālu vardarbību no paziņām, draugiem, radiem un sabiedrības kopumā, bet nereti arī no paša ģimenes.

Kas ir sekta?

Latvijā jēdzienam „sekta” ir viennozīmīgi negatīvs skanējums, tomēr pasaules praksē tam drīzāk ir neitrāla nozīme. Ielūkosimies dažās no skaidrojošajām vārdnīcām.

• Sekta (lat. secta - virziens, skola) - reliģiska draudze, grupējums, kas atšķēlusies no valdošās baznīcas [Svešvārdu vārdnīca, Rīga, „Liesma", 1978].
• Sekta - ļaužu grupa, kas atdalījusies no lielākas grupas un kam ir noteikti politiski vai reliģiski uzskati, īpaši, ja šie uzskati tiek stingri ievēroti un citi tos uzskata par ekstrēmiem [Collins Cobuild English Language Dictionary, „London, Harper Collins Publishers", 1993].

Bet kā dēvēt sātanisma, okultisma un dažādu pagānisko reliģiju piekritējus? Šādus reliģiski orientētus grupējumus pareizāk būtu saukt par kultiem nevis sektām. Šādu terminoloģiju lieto visā pasaulē.

Gandrīz visas kristīgās konfesijas vēstures gaitā dēvētas par sektām. Par „nācariešu sektu” sauca jau pirmos kristiešus (Apustuļu darbu gr. 24:5 un 28:22), kas tika uzskatīti par vienu no jūdaisma novirzieniem. Šis apzīmējums savā laikā ticis gan luterāņiem, gan baptistiem, gan citām konfesijām, jo vadošās baznīcas acīs jebkurš, kas uzdrošinājās apšaubīt tās uzskatus vai rīcību, vienmēr būs ķeceris. Tikai laika gājums parāda, kādu ieguldījumu universālās Kristus Draudzes un Dieva Valstības labā devusi katra no šādām sava laikmeta garīgajām kustībām.

Draudzes koks

Tēlaini runājot, Kristus Draudzi var salīdzināt ar kuplu, zaļojošu koku, kura saknes ir Izraēls, Jēzus ir stumbrs, bet varenie zari ir kristietības galvenie novirzieni, kuriem ir vēl daudz sīkāku zariņu - denominācijas. Kristus draudzes pamatnovirzieni ir:

• Austrumu rita baznīcas - pareizticīgie, vecticībnieki, koptu pareizticīgie, Armēņu apustuliskā baznīca un citi.
• Rietumu rita baznīcas - Romas katoļu baznīca un dažādie tās strāvojumi, tāpat grieķu katoļi - uniāti, koptu katoļi un citas denominācijas, kas atrodas Romas baznīcas jurisdikcijā.
• Protestantu liturģiskās baznīcas - luterāņi, anglikāņi, episkopāļi un citas baznīcas.
• Evaņģēliskās baznīcas - reformāti, baptisti, metodisti, prezbiterāņi, daļēji arī adventisti un citi.
• Vasarsvētku/harizmātiskā kustība - pentekosti, harizmāti un to novirzieni, daļēji arī atjaunotnes kustības konfesionālajās baznīcās.

Iespējams, ka šim kokam vēl nav attīstījušies visi zari. Ja 16. un 17. gadsimts piederēja protestantiem, 18. un 19. gadsimts evaņģēliskajiem, bet 20. gadsimts vasarsvētku kustībai, tad par turpmāko laiku līdz Kristus otrajai atnākšanai pagaidām vēl grūti spriest.

Vasarsvētku kustības daudzveidība

Balstoties vienotā bibliskā redzējumā, vasarsvētku kustība tomēr nav noslēgta, šauri dogmatiska sistēma. Dažkārt ļaudīm no malas vai citu konfesiju cilvēkiem ir grūti orientēties lielajā uzskatu, virzienu un kalpošanas formu dažādībā, kāda valda vasarsvētku/harizmātiskajā kustībā. Nosauksim tās pamatvirzienus:

• Klasiskās vasarsvētku draudzes - kustība, kuras saknes meklējamas 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma ASV garīgajās atmodās. Uzsver Svētā Gara kristību ar līdzejošu zīmi - runāšanu svešās mēlēs (valodās), kā tas aprakstīts Vasarsvētku dienas notikumā Bībelē Apustuļu darbu grāmatas 2. nodaļā.
• Apustuliskās draudzes - klasiskajām vasarsvētku draudzēm līdzīga kustība galvenokārt Eiropā, kas radusies Velsas atmodas (1906) ietekmē.
• Nekonfesionālās harizmātiskās draudzes - vasarsvētku kustības mūsdienu atzars, kas radies 20. gadsimta 60. gados. To mēdz dēvēt arī par „trešā viļņa” kustību. Uzsver Svētā Gara dāvanu nozīmi un realitāti mūsdienu baznīcā. Sākotnēji par harizmātiem dēvēja atjaunotnes kustības konfesionālajās baznīcās, bet vēlāk no draudžu locekļiem, kas kaut kādu iemeslu dēļ vairs nevarēja vai negribēja palikt savās draudzēs, izveidojās neatkarīgas kristiešu draudzes.
• Atjaunotnes kustība - garīga kustība konfesionālajās baznīcās, kas atzīst Svētā Gara kristības un Svētā Gara dāvanu nozīmi draudzes kalpošanā. Atjaunotnes kustība skārusi teju visas konfesijas - katoļus, luterāņus, anglikāņus, metodistus, baptistus, pareizticīgos un citas konfesijas.

Vasarsvētku/harizmātiskās kustības ietvaros pastāv vēl daudz dažādu sīkāku atzarojumu, piemēram, Ticības kustība, „Upes kustība” [River movement], kas izaugusi no tā sauktās „Toronto svētības” draudzēm un citas. Pavisam pasaulē šobrīd ir apmēram 500 miljoni vasarsvētku/harizmātiskajām draudzēm piederīgo. Oficiāli tā ir otra lielākā kristiešu denominācija pēc Romas katoļiem. Tomēr, ņemot vērā, ka tradicionālajās katoļu zemēs tikpat kā visi iedzīvotāji tiek automātiski reģistrēti kā baznīcai piederīgi, vienalga, vai viņi ir vai nav praktizējoši kristieši, varētu būt, ka jau šobrīd vasarsvētku/harizmātiskā kustība kļuvusi par lielāko denomināciju kristietībā de facto.

Pēdējo 40 gadu laikā vasarsvētku kustība ir piedzīvojusi patiešām fenomenālu izaugsmi. Kristietības pētnieks Vinsons Sinans aprēķinājis, ka 80% no tiem, kas šodien meklē Dievu, Viņu atradīs tieši šajā kustībā. Ik gadus vasarsvētku/harizmātisko kristiešu skaits pieaug par 20%.  Lielākā kustības izaugsme vērojama Āfrikā, Latīņamerikas zemēs un Āzijas valstīs.

Pēcvārda vietā

Vai patiešām lielākā un visstraujāk augošā kristiešu denominācija pasaulē būtu pelnījusi apzīmējumu „sekta”? Tā jau sen pāraugusi maza, no „mātes baznīcas” atšķēlušās grupējuma robežas un kļuvusi par ievērojamu kustību modernajā kristietībā. Tādēļ ir skumji vērot, ka Latvijā, pretēji visas demokrātiskās pasaules praksei, kristīgās baznīcas joprojām tiek dalītas „tradicionālajās” un „netradicionālajās”, tātad - „pareizajās” un „nepareizajās”. Bet, kas vienā valstī netradicionāls, pasaulē, iespējams, ir pat ļoti tradicionāls. Būtība nav tradīcijās, bet mācībā, kas balstīta uz Dieva Vārda pamata un Svētā Gara spēkā. Par sektantiem jau minētajā „Svešvārdu vārdnīcā” teikts: cilvēki ar šaurām sava grupējuma interesēm, dogmatiķi. Patiesībā īstie sektanti ir tie, kas sevi no pārējiem nodala ar tradīciju, dogmu un paštaisnības sienu. Un šī kaite var piemeklēt gan tā sauktās „tradicionālās”, gan mazāk tradicionālas draudzes. Bet katrs sektantisms ir Dievam nepieņemams.

Patiesā, garīgā Dieva draudze nav cilvēku veidota denominācija vai konfesija. Svētie Raksti to sauc par Kristus Līgavu, Kristus Miesu. Tas ir daudz plašāks un daudzkārt pārāks jēdziens par jebkuru ideoloģiju, mācību vai tradīcijām. Dieva draudze ir:

• Katoliska - tā ir vispārēja, universāla Kristus Miesa, kas pastāv vienotībā ar savu Galvu.
• Pareizticīga - tā tic, māca, slavē un pielūdz pareizi, kā to māca Dieva Vārds.
• Protestantiska - tā protestē un cīnās pret katru grēku gan Baznīcā, gan pasaulē.
• Luteriska - tā atzīst, ka „taisnais caur ticību dzīvos”, ka esam izglābti žēlastībā.
• Baptistiska - tā tic jaunpiedzimšanai, personīgām attiecībām ar Jēzu un derībai ar Dievu kristībā.
• Adventiska - tā gaida un ilgojas pēc Kristus otrās atnākšanas un ieiešanas Viņa atdusā - Sabatā.
• Pentekostāla - tā tic piepildīšanai ar Svēto Garu un dzīvei Garā ik dienas.
• Harizmātiska - tā tic, ka Svētā Gara dāvanas dotas visai draudzei visos laikos.
• Atjaunotnes - tā ļauj Dievam sevi garīgi dziedināt un atjaunot, lai staigātu Viņa svētumā.

Vai tu piederi šādai draudzei? Ja tā, tu neesi sektants - tu esi daļa no mūžīgās Dieva draudzes. Slavē Dievu par to, lepojies ar to, dzīvo sava augstā stāvokļa cienīgu dzīvi un Dievs tevi svētīs!

Līdzīgie raksti:

• Trešais spēks kristietībā
• Azusa ielas atmoda
• Vasarsvētku kustība un Jelgavas vasarsvētku draudze - 1. daļa: Pirmās Republikas laiks 1928 - 1940
• Priekšvēsture: vasarsvētku kustības saknes
• Eiropas vasarsvētku kustībai - 100