- Laikmeta zīmes - http://www.laikmetazimes.lv -

Pireneju pussalas mozaīkas

Ievietoja Ervīns Jākobsons 2009. gada 29. marts 12:00 sadaļā Ceļojumi

Šie ir manas dzīvesbiedres Solvitas ceļojuma iespaidi Pireneju pussalā. Kopā ar Solvitu varēsiet iepazīt Spānijas provinces Kataloniju un Andalūziju, pabūt Gibraltārā un apmeklēt Seutu Āfrikā, iegriezties Andorā un izbaudīt peldi siltajos Vidusjūras ūdeņos Monako. Priecīgu ceļojumu!

****

Cik brīnišķīgi, ka mums ir tāds Tēvs debesīs, kas redz mūsu sapņus un ļauj tiem piepildīties. Jau sen manu vēlmju sarakstā bija ceļojums uz Spāniju un, pavisam negaidot, Dievs dāvāja šādu iespēju. Kopā ar vēl 55 tautiešiem es varēju izbaudīt šīs senās un skaistās zemes krāšņumu no tās ziemeļu robežām līdz pat vistālākajam dienvidu punktam.

Izbraucam no Rīgas, pa ceļam apskatām Drēzdeni, un tad cauri visai Eiropai dodamies uz Francijas dienvidiem, uz Aviņjonu - arhibīskapu un teātra festivālu pilsētu. Aviņjona atrodas Ronas upes krastā un daudzo baznīcu un zvanu dēļ tiek saukta par skanošo jeb zvanošo pilsētu. Tā slavena ar savām viduslaiku celtnēm, no kurām nozīmīgākās ir Pāvesta pils un tai līdzās esošā katedrāle. Atgādināsim, ka 14. gadsimtā Aviņjona kādu brīdi bija pāvestu rezidence. Pilsētas seno daļu apņem 4,8 km garš mūris ar astoņiem vārtiem un 39 torņiem. Pils pakājē atrodas 12. gadsimtā būvētais Sv. Benezeta tilts, kas gan nav pabeigts, - tas sniedzas tikai līdz upes vidum un beidzas ar Sv. Nikolasa kapelu, kas uzbūvēta uz tā.

Netālu no Aviņjonas slejas majestātiskais Gardas tilts - seno romiešu meistardarbs. Šis 2000 gadus vecais un 49 metrus augstais akvedukts atstāj grandiozu iespaidu. Tiltam ir trīs arkāžu rindas - pirmā 142 metrus gara, vidējā sastāv no 11 arkām 242 metru garumā, bet trešajā rindā ir 35 arkas 272 metru garumā. Tilta augšpusē ir liela rene, faktiski kanāls, pa kuru senatnē ūdeni no avota pie Uzes novadīja līdz Nīmes pilsētiņai. Kopējais akvedukta garums ir 42 kilometri.

Šķērsojam Spānijas robežu. Mūsu ceļš ved uz Figerasu - sirreālisma ģēnija Salvadora Dalī dzimto pilsētu, kur atrodas muzejs ar vienu no lielākajām mākslinieka darbu kolekcijām pasaulē. Muzeja ēkas vīnsarkanās sienas ar dzeltenajiem punktiņiem, milzīgo olu rinda uz jumta un daudzās zelta manekenu skulptūras atgādina kāda jukuša ķēniņa karaļvalsti. Muzeja krājumi glabā neskaitāmus mākslinieka šedevrus, te apskatāmas viņa instalācijas, juvelierizstrādājumi un interaktīvie objekti. Šeit atrodas arī Dalī kapavieta.

Nākamajā dienā dodamies uz Monseratas klosteri, kas jau gandrīz 1000 gadu pieder benediktīniešu ordenim. Neatkārtojamu varenību šai Katalonijas svētvietai piešķir aptuveni 1200 klinšu, kas ieskauj klosteri no visām pusēm. Klostera baziliku grezno krāšņs altāris ar kataloniešu mākslinieku gleznojumiem, bet aiz tā pa īpašu eju var piekļūt Monseratas Dievmātei, kas paslēpta aiz bieza stikla. Katalonijas Melnā Dievmāte ir neliela apzeltīta melnkoka statuja, kuru it kā esot darinājis evaņģēlists Lūka. Mūsu ēras 50. gadā šo relikviju uz Kataloniju atvedis apustulis Pēteris. Mūsdienu zinātnieki gan domā, ka statuja darināta ne agrāk par 12.gadsimtu. Pēc mauru iebrukuma Melnā Dievmāte gadsimtiem bija paslēpta kādā kalnu alā. Klosterī iespējams dzirdēt arī pasaulslaveno zēnu kori, kura tradīcijas ir senākās Eiropā, bet klostera muzejs lepojas ar vienu no labākajām mākslas kolekcijām Spānijā - te apskatāmi Pikaso, Dalī, Degā un citu mākslinieku darbi. Bez sakrālajām celtnēm klostera kompleksā ietilpst vairākas ēkas, kas nodrošina cilvēku laicīgās vajadzības - veikali, ēdnīca, viesnīca.

Barselona - otra lielākā Spānijas pilsēta, Katalonijas galvaspilsēta un viena no lielākajām Vidusjūras ostām. Pilsētas galvenā katedrāle ir lielākā gotikas stila celtne Spānijā, turpat līdzās atrodas arī viduslaiku ēku rajons Barri Gotic, bet apkārtējie laukumi un pilis ir īsti baroka šedevri. Izbaudām pastaigu pa slavenāko Barselonas ielu - Rambla bulvāri, kur katram ir iespēja parādīt sevi un aplūkot citus. Ielas galā iepretī jūrai slejas piemineklis Amerikas atklājējam Kristoforam Kolumbam. Interesants objekts ir pašā pilsētas centrā izvietotais brīvdabas muzejs - tā sauktais Spāņu ciemats.

Vislielākais Barselonas lepnums neapšaubāmi ir arhitekta Antonio Gaudi atstātais mantojums. Spoža pērle starp citiem Gaudi darbiem ir joprojām nepabeigtā Temple Sagrada Familia - Svētās ģimenes katedrāle, kam raksturīgas daudzkrāsainas keramikas mozaīkas un dabā noskatīti tēlniecības veidojumi. Šīs baznīcas būvi Gaudi sāka tālajā 1882. gadā, taču arhitekta nāve 1926. gadā pārtrauca celtniecības darbus. Celtnei vēl nav galvenā - Kristus torņa, šobrīd ir uzcelti 8 no 12 apustuļu torņiem, kā arī Ciešanu un Kristus piedzimšanas fasādes. Vēl jāuzbūvē četru evaņģēlistu un Jaunavas Marijas torņi. Pabeigt šo būvi plānots 2021. gadā. Barselonā apskatāmas arī citas Gaudi projektētas ēkas, piemēram, Casa Mila „La Pedrera” un Casa Batllo - dzīvojamie nami ar savdabīgi viļņotām fasādēm un skursteņiem, kas atgādina abstraktas skulptūras. Ir vērts apmeklēt arī Guela dārzu.

Aplūkojam alu pilsētiņu Guadiksu, bet pēc tam dodamies uz Rondu, ko Hemingvejs tik spilgti attēlojis savā grāmatā „Kam skanēs zvans”. Pilsēta būvēta uz kaļķakmens klintīm, kuras pāršķēlusi 100 metrus dziļa aiza, kas sadala pilsētu vecajā un jaunajā daļā. Pāri aizai dažādos gadsimtos uzbūvēti trīs tilti, no kuriem jaunākais būvēts 18. gadsimtā. Pilsēta lepojas arī ar 1785. gadā celto vēršu cīņu arēnu Plaza de Toros, kas ir vecākā un slavenākā Spānijā. Jāpiebilst, ka tieši Rondā 17. gadsimtā tika izgudroti mūsdienu vēršu cīņu noteikumi.

Pašos Spānijas dienvidos Vidusjūrā iestiepjas zemesrags, uz kura 400 metru augstumā paceļas kaļķakmens klints. Tas ir Gibraltārs - Lielbritānijai piederoša teritorija ar savu pārvaldi, karogu un naudu. Šī pilsētvalsts ir tikai piecus kilometrus gara, kilometru plata, un tajā dzīvo 30 000 iedzīvotāju - spāņi, angļi, maltieši, portugāļi, itālieši, ebreji. Klints lēzenākajā pusē izvietojusies pilsēta ar ostu. Interesants ir Gibraltāra lidlauks. Būvējot skrejceļu, briti savulaik sabēra jūrā zemi un akmeņus puskilometra garumā. Autoceļš, kas ved no Spānijas uz klints dienvidu galu, šķērso šo skrejceļu, veidojot savdabīgu krustojumu. Pirms kārtējās lidmašīnas nosēšanās satiksme tiek apstādināta un mašīnas, autobusi, motocikli gaida, kamēr gaisa laineris aiztrauksies tiem garām.

Pašā klints virsotnē atrodas kafejnīca un skatu platforma, te var apskatīt arī milzīgus 19. gadsimta lielgabalus. Visapkārt ir mūra nocietinājumi, bet klints iekšienē izrakti tuneļi, kas veido labirintu 60 kilometru garumā. Pastaigājoties pa šeit izveidoto dabas liegumu, var sastapt brīvi klīstošus Ziemeļāfrikas mērkaķīšus. Tie ir tik ļoti pieraduši pie cilvēkiem, ka nepārtraukti uzbāžas, pieprasot, bet reizēm arī nekaunīgi nočiepjot kādu kārumu. Gibraltāra dienvidos atrodas Europa point, kur Eiropas kontinents pienāk vistuvāk Āfrikai. Saulainā laikā no šejienes skaidri saskatāmi Marokas Atlasa kalni. Starp Gibraltāru un Maroku kursē prāmji.

No Eiropas tālākā dienvidu punkta Āfrika atrodas tikai 14 kilometru attālumā. Kāpjam uz prāmja un dodamies turp. Jāteic, mēs vēl joprojām atrodamies Eiropas Savienības teritorijā, jo Seutas pilsēta Āfrikas ziemeļos pieder Spānijai. Bet tas nekas - kopš šīs dienas es pavisam godīgi varēšu teikt, ka esmu bijusi Āfrikā, kaut gan Seuta ne ar ko īpašu neatšķiras no līdzīgām pilsētām Eiropas dienvidos. Tūristi te vairāk ierodas iepirkties, pastaigāties pa pludmales promenādi vai patusēt pilsētas ielās un laukumos. Mēs izvēlamies peldi Vidusjūras siltajos ūdeņos un dodamies atpakaļ uz Eiropu.

Mūs gaida viena no skaistākajām Spānijas provincēm - Andalūzija. Jau kopš neatminamiem laikiem Gvadalkiviras upes krastos atrodas Sevilja - Karmenas un Figaro pilsēta. Tā lepojas ar lielāko gotisko katedrāli Eiropā, kuru grezno milzīgs altāris ar apzeltītiem kokgriezumiem. Altārī novietotas 1270 figūras, tas darināts 45 gadus, un tā radīšanā izmantoti 30 kilogrami zelta. Seviljas katedrāle atzīta par visbagātāk izgreznoto kristiešu dievnamu pasaulē. Te atdusas arī pazīstamais jūrasbraucējs Kristofors Kolumbs. Līdzās katedrālei slejas Hiraldas tornis - augstākais minarets (95 m) pagātnes islāma pasaulē. Netālu atrodas vēl viens arābu arhitektūras šedevrs - Alkazara pils ar mūžīgi ziedošajiem dārziem. Pēc mauru padzīšanas no Pireneju pussalas astoņus gadsimtus Alkazars bija Spānijas karaļu rezidence. Arī tagad, kad Spānijas karalis ierodas Seviljā, viņš apmetas Alkazara pilī. Seviljā apskatāma arī viena no vecākajām vēršu cīņu arēnām Spānijā - pirms vairāk nekā 200 gadiem celtā Plaza de Toros de la Maestranza ar 1400 vietām. Tūristu un pilsētas iedzīvotāju iecienīta pastaigu vieta ir Spānijas laukums un vēsturiskais Santa Cruz rajons. Un, protams, neoklasicisma stilā celtā tabakas fabrika, kurā reiz strādājusi Karmena - Prospēra Merimē slavenā daiļdarba galvenā varone.

Gvadalkiviras vidustecē atrodas vēl viena slavena Andalūzijas pilsēta - Kordova. 12. gadsimtā, kad Kordova bija vietējā arābu emirāta galvaspilsēta, te dzīvojuši miljons iedzīvotāju. Ceļš uz Kordovu ved pāri upei pa unikālu sešpadsmit arku akmens tiltu, ko būvējuši romieši mūsu ēras sākumā. Aiz tilta sākas vecpilsēta. Tās ievērojamākais objekts ir uz romiešu tempļa drupām celtā Lielā mošeja Mezquita jeb Tūkstoš stabu templis. Mošejas būve sākta 785. gadā, gadsimtu gaitā tā pletusies plašumā, līdz aizņēmusi veselu pilsētas kvartālu. Mošejas teritorija ir 24 000 m2 liela, un tā spēj uzņemt 25 000 apmeklētājus vienlaikus. No ārpuses tā atgādina lielu cietoksni, tikai iekšpusē atklājot savu majestātiskumu. Griestu arka savieno daudzkrāsainas (balts ar sarkanu) kolonnas. Sākumā bijušas 1013 kolonnas, taču celtniecības beigās palikušas vien 856. Kolonnas vestas no visas pasaules - no seniem tempļiem, pilīm un tamlīdzīgām vietām. Divas pilnīgi vienādas kolonnas šeit grūti atrast. Uz mošejas sienām redzamas rakstu vietas no Korāna. Viduslaikos mošejas vidū iebūvēts kristiešu dievnams. No divām pusēm Lielo mošeju ielenc senais ebreju kvartāls, kas maz mainījies kopš laikiem, kad Kordova piederēja pie Rietumeiropas varenākajām pilsētām.

Pastaigājoties pa Kordovas šaurajām ieliņām, ir vērts ielūkoties māju pagalmos - patio, kas ir pilni ziedu. Tā reizē ir māksla un kordoviešu mīlestība, ielikta ikvienā ziedā, tā aprūpē, kompozīciju veidošanā - ziedi aug pagalma vidū, tā malās, uz marmora plāksnēm, piestiprināti pie sienām, gar kāpņu margām. Patio ir cits par citu skaistāki, arī īpašnieka turību apliecinoši.

No Kordovas dodamies uz Andoru - pundurvalstiņu uz Spānijas un Francijas robežas. Andora ir viena no mazākajām valstīm Eiropā, kas tūristus vilina ne vien ar pasakainām dabas ainavām, bet arī ar priekšrocībām, ko dod brīvā ekonomiskā zona. Neskaitāmie veikali piedāvā visplašāko preču klāstu un, pats galvenais, cenas bez nodokļiem. Ziemā Andora ir slēpotāju un snovbordistu paradīze. Šeit ir pieci lieliski slēpošanas centri, lielākā slēpošanas trašu platība Pirenejos, augsta līmeņa serviss.

Sakām ardievas Spānijai. Priekšā garais ceļš gar Francijas Vidusjūras piekrasti, ieskaitot slaveno franču Rivjēru, un pēdējais mūsu ceļojuma pieturas punkts - Monako. Monako ir otra mazākā valsts Eiropā, taču viena no bagātākajām pasaulē. Tā sastāv no četrām kopā saplūdušām pilsētām - spēļu centra Montekarlo, industriālās Fontvillas, viesnīcu rajona Lakondaminas un galvaspilsētas Monakovillas, kas izvietojusies uz 63 metrus augstas klints un bieži tiek saukta par „Akmens ligzdu”. Te atrodas vecpilsēta ar šaurām bruģētām ieliņām un sarkanbrūniem dakstiņu jumtiem; šeit apskatāma arī monumentālā, svētajam Nikolajam veltītā katedrāle, kas būvēta 1875. gadā un 1215. gadā celtā Grimaldi dzimtas pils.

Valsts pompozākā daļa neapšaubāmi ir Montekarlo. 1865. gadā celtais Grand Casino izskatās pēc īstas pils. Izrādās, ka jau 1870. gadā spēļu bizness valstij ienesa tik daudz naudas, ka Monako kļuva par beznodokļu zemi. Kazino priekšā atrodas slavenais Kazino dārzs. Jāteic, ka ziedos grimstoši dārzi un parki aizņem pārsteidzoši lielu daļu valsts teritorijas. Četrus hektārus lielajā Fontvillas parkā var aplūkot augus no visas pasaules, princeses Greisas rožu dārzā smaržo 4000 rožu krūmu, bet Eksotisko augu dārzā var redzēt 7000 dažādu kaktusu.

Monako var apmeklēt vienu no lielākajiem okeanogrāfijas muzejiem pasaulē, kas nosaukts slavenā franču okeanogrāfa Žaka Īva Kusto vārdā, izbraukt slaveno F-1 trasi un aplūkot popzvaigžņu, sportistu un citu prominenču villas un dārzus. Ja ir vēlēšanās, var pagulšņāt pilsētas pludmalē vai, piemēram, oktobra nogalē veldzēties 210C siltajos Vidusjūras ūdeņos. Taču var arī vienkārši pastaigāties pa jūrai atkarotās krastmalas bulvāri ar grezniem restorāniem, glaunām viesnīcām un baltiem debesskrāpjiem. Neaptverami dārgas viesnīcas un restorāni, dārglietu un briljantu kolekcijas veikalu skatlogos, smalki modes nami, kazino, šikas jahtas piekrastes ūdeņos, visdārgākie auto un bagātākie cilvēki - tāda ir Monako.

Es no sirds pateicos Dievam par savu sapņu piepildījumu un šo lielisko, ārkārtīgi skaisto un bagātīgo ceļojumu. Paldies Tev, Tēvs, par šo dāvanu!

 

Raksts pirmoreiz publicēts žurnālā “Tikšanās” 2007. gada janvārī un februārī.
© Ervīns Jākobsons. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz autoru un pirmpublikāciju obligāta.

Līdzīgie raksti:

    Nekas nav atrasts


Raksts atrodams vietnē Laikmeta zīmes: http://www.laikmetazimes.lv

Saite uz rakstu: http://www.laikmetazimes.lv/2009/03/29/pireneju-pussalas-mozaikas/

© 2009 - 2013 Laikmeta zīmes. Visas tiesības aizsargātas.