Laikmeta zīmes

Cilvēks, par kuru droši var teikt - uzvarētājs. Cilvēks, kurš lielāko daļu sava mūža pavadījis uz lielās skatuves. Cilvēks, kurš producējis vairāk nekā 140 singlus un 80 albumus vairāk nekā 250 miljonus eksemplāru lielā koptirāžā. Cilvēks, kurš joprojām savus cienītājus iepriecina ar jaunām dziesmām un koncertuzvedumiem. Cilvēks, kurš vairākus gadus pēc kārtas atzīts par populārāko kristieti pasaulē, apsteidzot pat Romas pāvestu un Māti Terēzi. Angļu rokmūzikas dzīvā leģenda, unikāla personība, viens no visiemīļotākajiem māksliniekiem pasaulē.

Klifa Ričarda īstais vārds ir Harijs Rodžers Vebs. Viņš dzimis 1940. gada 14. oktobrī Laknovā, Indijā, Rodžera un Dorotijas Vebu ģimenē. 1948. gadā Harijs kopā ar vecākiem un trim jaunākajām māsām pārcēlās uz dzīvi Anglijā. Viņi apmetās Česhantā, Hertfordšīrā, kur Harijs mācījās vietējā skolā, bet pēc tās beigšanas iekārtojās darbā kādā kantorī par klerku.

Sešpadsmitajā dzimšanas dienā tēvs Harijam uzdāvināja pirmo ģitāru. “Viņš man iemācīja trīs akordus,” saka Klifs. “Daudziem maniem vienaudžiem vajadzēja izvēlēties starp darbu pakalpojumu sfērā jeb vietējā fabrikā. Es laimīgi “iespruku” mūzikā.” Jau skolas gados viņš dziedāja grupā The Quintones, bet 1958. gadā nodibināja vienību The Dick Teague Skiffle Group. Vēlāk grupa pārtapa par The Drifters, bet pats Harijs Vebs par Klifu Ričardu.

Pirmos panākumus atnesa dziesma Move It, kas iekļuva otrajā vietā britu mūzikas tabulās. Sekoja koncerti, piedalīšanās televīzijas šovos, filmēšanās. Pasaules slavu Klifs ieguva 1959. gadā, kad dziesmas Living Doll singls nopelnīja zelta diska statusu. Viņš tika atzīts par labāko britu vokālistu. Jaunajai zvaigznei visur sekoja spiedzošu meiteņu pūļi un sensāciju kāri žurnālisti. Klifa pavadošā grupa kārtējo reizi mainīja savu nosaukumu un roka leģenda - Cliff Richard & The Shadows - bija dzimusi.

60. gadi pagāja koncertējot visā pasaulē, gozējoties televīzijas starmešu gaismās un spēlējot galvenās lomas daudzās filmās. Viena pēc otras Klifa dziesmas iekaroja hītparāžu tabulu virsotnes. Viņš kļuva par kompānijas EMI komerciāli veiksmīgāko mākslinieku. Neraugoties uz spožajiem panākumiem, Klifs izjuta iekšēju neapmierinātību. Viņš atceras: “Uz skatuves bija neticams pacēluma vilnis, bet viesnīcā ik reizes nāca atplūdi. Vai tas tiešām bija viss? Mēs bijām pazīstami, populāri, bagāti, bet kaut kas tomēr pietrūka…”

Klifs sāka meklēt atbildes. Šos meklējumus paātrināja tēva nāve 1961. gadā. The Shadows mūziķis Brūss Lokings Klifā atmodināja interesi par Bībeli. Turpmākajos gados viņš cītīgi lasīja Svētos Rakstus un daudz diskutēja ar kristiešiem. “Daži mani radinieki bija iesaistījušies Jehovas liecinieku sektā, un es ar to ilgi nespēju samierināties. Tāpēc satikt īstus kristiešus man bija kas jauns. Tā bija pirmā reize, kad es dzirdēju par Jēzu runājam tik personiski. Viņi man teica, ka, ja es vēlos reālu kristīgu pieredzi, man sevi pilnībā jānodod Kristum. Man ieteica izlasīt Atklāsmes grāmatu 3:20 - Redzi, Es stāvu durvju priekšā un klaudzinu. Ja kas dzird Manu balsi un durvis atdara, Es ieiešu pie viņa un turēšu ar viņu mielastu, un viņš ar Mani. Tovakar savā gultā es teicu Jēzum: “Labi! Es Tev ticu. Es zinu, ka Tu esi šeit, taču es neesmu sevišķi labs lūdzējs. Es vienkārši vēlos, lai Tu būtu manā sirdī.”

Klifa dzīvē sākās jauns posms. Izšķirošais solis tika sperts 1966. gada 16. jūnijā, kad Billija Grēma evaņģelizācijas pasākumā, stāvot 25 000 cilvēku priekšā, Klifs Ričards pirmo reizi publiski apliecināja savu ticību: “Tiem, kas nav kristieši, varu teikt tikai to, ka viņu dzīvei nav īstas jēgas, kamēr viņi nav ieaicinājuši savā dzīvē Kristu.” Otrā rītā šie vārdi bija laikrakstu pirmajās lappusēs. Daudzi Klifa fani raudāja, jo domāja, ka viņa popzvaigznes karjera ir beigusies. Citi savu vakardienas elku atklāti izsmēja.

Tomēr fani raudāja velti. Pretēji prognozēm, Klifs nekļuva par garīdznieku vai kristīgu sludinātāju, bet izvēlējās citu ceļu. “Es sāku redzēt savu darbu šovbiznesā kā Dieva dotu dāvanu. Nolēmu, ka būtu muļķīgi to visu pamest brīdī, kad man bija tik daudz klausītāju, ar kuriem es varēju dalīties savās pārdomās par dzīvi. Tikai īsu brīdi es sev jautāju par savu vietu ierakstu industrijā, kur ticība bija “slikta vēsts” un ar saukli “Sekss, narkotikas un rokenrols!” tika izpostītas daudzas dzīves. Es nolēmu palikt uz skatuves. Man bieži jautā, kā es tieku galā ar dzīvi, būdams kristietis rokenrola pasaulē. Ar Kristus palīdzību es spēju sastapties ar šīm grūtībām.”

Klifa Ričarda kristīgā pārliecība nemazināja viņa muzikālo veiksmi. 1967. gadā viņam atkārtoti piešķīra britu labākā vokālista titulu, bet 1968. gada lielākais hits Congratulations Eirovīzijas dziesmu konkursā ierindojās otrajā vietā, tikai par punktu atpaliekot no dziesmas uzvarētājas. “Kad es kļuvu par kristieti,” Klifs kādā intervijā stāsta, “mainījās mana attieksme. Pēkšņi vairs nebija tik svarīgi vienmēr būt pirmajam. Svarīgāk bija, lai visu, kas man dots, es ieliktu savā darbā. Jēzus maina cilvēka attieksmi pašam pret sevi un citiem.”

60. gadu beigas un 70. gadi Klifa dzīvē bija aktīvs kristīgās kalpošanas laiks. Viņš piedalījās daudzās kristīgās TV pārraidēs un filmās, iesaistījās dažādos labdarības projektos. 1967. gadā klajā nāca Klifa pirmais kristīgais albums Good News, kam 1970. gadā sekoja About This Man un His Land. Pēdējais tapa pēc Izraēlas apmeklējuma, kur Klifs piedalījās Billija Grēma finansētas filmas uzņemšanā.

70. gadi bija Klifa Ričarda “ražas laiks” arī šovbiznesa lauciņā. 1973. gadā dziesma Power To All Our Friends Eirovīzijas dziesmu konkursā ierindojās 3. vietā. 1976. gadā īstenojās sens Klifa sapnis - 20 koncerti Maskavā un Ļeņingradā, kurus kopumā apmeklēja 91 000 viņa mūzikas cienītāju. Bet šī gadu desmita lielākie hīti Miss You Nights, Devil Woman un We Don’t Talk Anymore guva vēl nebijušus panākumus abās okeāna pusēs.

80. gadi turpināja Klifa panākumu sēriju. Viņam tika piešķirti daudzi dažādi goda nosaukumi un tituli. Dziesmas My Pretty One, Some People, kā arī  populārais Ziemassvētku hits Mistltoe and Wine atkal rotāja dziesmu tabulu augšējās ailītes. 1988. gadā Klifs Ričards ar vērienu nosvinēja savas karjeras 30 gadu jubileju. Uz koncertiem Vemblija stadionā tika pārdots 144 000 biļešu, bet jubilejas izlase Private Collection kļuva par Klifa visu laiku visvairāk pārdoto albumu.

Kaut arī 80. - 90. gados Klifs vairs neierakstīja speciāli kristīgās mūzikas tirgum domātus albumus, tomēr kristīgās vēsts klātbūtne jūtama daudzās viņa dziesmās. Tas redzams arī tādos 90. gadu albumos kā Together, The Album, arī Real As I Wanna Be. Kristīgās mūzikas kompānijas šīs dziesmas apkopojušas vairākās izlasēs, no kurām lielākā - Yesterday, Today, Forever - nāca klajā 1998. gadā, atzīmējot Klifa Ričarda 40. skatuves jubileju.

Klifa 90. gadu lielākais veikums neapšaubāmi bija mūzikls Heathcliff. Ar milzīgiem panākumiem to vairākus gadus rādīja uz labākajām Londonas skatuvēm. Šīs izrādes mūzika apkopota divos albumos. 1998. gadā pasaule atzīmēja Klifa Ričarda fantastiskās karjeras 40 gadus, bet, sagaidot jauno gadu tūkstoti, Klifs kārtējo reizi iepriecināja savus fanus - jaunais singls The Millenium Prayer atkal iekļuva tabulu virsotnēs.

Līdztekus mūzikai Klifs vienmēr bijis ražīgs filmaktieris un televīzijas seriālu dalībnieks. Viņš filmējies tādās filmās kā “Nopietna apsūdzība”, “Expresso Bongo”, “Jaunie”, “Vasaras brīvdienas”, “Cel mani augstāk” u.c., kā arī B. Grēma finansētajās lentēs “Divi par artavu”, “Viņa zeme”. Klifs piedalījies pasaules vadošo telekompāniju šovos un seriālos, neskaitāmos kristīgos raidījumos, spēlējis lomas izrādēs “Aladins un viņa brīnumlampa”, “Pelnrušķīte”.

Klifs Ričards pazīstams kā vairāku populāru grāmatu autors. Viņa autobiogrāfija “Kurš ir Klifs?”, grāmatas “Tu, es un Jēzus”, “Jēzus, tu un es” un “Vecpuiša filozofija” kļuvušas par bestselleriem un piedzīvojušas atkārtotus izdevumus.

Svarīgu vietu savā kristīgās kalpošanas darbā Klifs atvēlējis evaņģēlija pasludināšanai. Gadu gaitā viņš sadarbojies ar tādiem evaņģēlistiem kā Billijs Grēms, Luis Palau, Bils Lathams, Diks Saunders. Savos evaņģelizācijas koncertos Klifs uzstājies kopā ar Džoniju Kešu, Riku Veikmanu, The Crusaders, The All Souls Orchestra.

Klifs dibinājis vairākas biedrības un fondus. Plaši pazīstama ir viņa sadarbība ar evaņģēlisko palīdzības organizāciju TEAR Fund, rūpējoties par badacietējiem un citiem dzīves pabērniem trešās pasaules valstīs. Ar viņa palīdzību dibinātais Arts Centre Group apvieno kristīgas pārliecības radošo profesiju pārstāvjus. “Pasaulei ir vajadzīgi mākslinieki ar morālu spēku,” viņš saka, “un tā viņus atradīs tikai kristiešu vidū.” 1991. gadā dibinātā Cliff Richard Tennis Foundation mērķis ir iedrošināt bērnus un jauniešus vairāk nodarboties ar tenisa spēli. Fonds palīdzējis uzsākt tenisa nodarbības daudzās britu sākumskolās. Klifa lolojums ir arī Roy Castle Lung Cancer Foundation, kas veltīts viņa ar plaušu vēzi mirušā drauga piemiņai. Fonds Liverpūlē atvēris plaušu vēža zinātniskās pētniecības centru.

Ciešas saites Klifu Ričardu vieno ar Lielbritānijas karalisko ģimeni. Jau kopš savas karjeras pirmajiem gadiem Klifs piedalījies daudzos karaļnama rīkotajos pasākumos, tajā skaitā Karalienes Mātes dzimšanas dienu svinībās, karalienes valdīšanas 25 gadu jubilejā, princeses Diānas bērēs un viņas piemiņas koncertā Altorpā, citos pasākumos. Par ieguldījumu labdarības darbā 1995. gadā Klifs Ričards tika iecelts bruņinieka kārtā un viņam piešķīra titulu “sers”.

Kad prese raksta par Klifu Ričardu, noteikti tiek minētas divas lietas. Pirmā ir viņa kristīgā pārliecība. Nav iespējams stāstīt par Klifu, neminot viņa ticību, jo tā raksturo visu, ko viņš dara. “Mans lielākais personiskais ieguvums ir kristīgā ticība, kas deva patieso jēgu manai dzīvei un vēl vairāk mūzikai,” saka Klifs.

Otra lieta, kas interesē žurnālistus, ir Klifa vecpuiša dzīve. “Reiz par mani teica, ka es dzīvojot celibātā. Es tā neuzskatu. Ja es gribētu rīt apprecēties, tad nekas nespētu mani atturēt. Kāpēc neesmu precējies? Laulība ir liela ziedošanās, bet, ja esi mākslinieks, tas no tevis prasa lielu laika atdevi. Taču nekad nav par vēlu. Ir cilvēki, kas kļuvuši par tēviem 70 gadu vecumā. Es vienkārši par to neraizējos. Man ir jautājuši, vai es neesmu gejs. Nē, neesmu. Dievs radīja mūs kā vīriešus un sievietes un ir vispārpieņemts veids, kā vīrietis un sieviete kļūst tuvi viens otram.”

Nebūs cilvēka, kurš nepiekristu, ka Klifs Ričards ir uzvarētājs. Viņš nav “vecs dinozaurs”, bet joprojām spēkpilna superzvaigzne. Nav Klifam līdzīgu mākslinieku, kas teju piecus gadu desmitus pēc kārtas ieņemtu pirmās vietas dziesmu tabulās. Nekad neslēpjot savu ticību, viņš tomēr spējis savu popularitāti noturēt nemainīgi augstu.

Bēdīgi, bet Klifs ir viens no nedaudzajiem kristiešu māksliniekiem popmūzikā, kurš pieredzējis tik lielus panākumus. Daudzi pazīstami mūziķi, pievēršoties kristietībai, zaudē savus klausītājus. Savukārt, daudzi lieliski kristīgie mūziķi nav spējuši kļūt populāri ārpus kristīgās sabiedrības. Pamats, uz kā balstās Klifa Ričarda fenomenālie panākumi, ir cieņa pret savu klausītāju uzskatiem. Viņš tiem nekad nav pārāk uzbāzies ar “tīru gospelmūziku”, tomēr nekad arī nav slēpis Kristus gaismu, kas mīt viņā. Klifs saka: “Ja es vēlos pārstāvēt Dievu, tad man tas jādara vislabākajā veidā, kādā vien spēju. Tāpēc, nesot Kristus Karogu, es iešu rokmūzikā tik tālu, cik vien spēšu.”

Cliff Richard kristīgie albumi:

• 1967  Good News
• 1970  About That Man
• 1970  His Land
• 1974  Help It Along
• 1978  Small Corners
• 1982  Now You See Me… Now You Don’t
• 1984  Walking In The Light
• 1985  It’s A Small World
• 1986  Hymns & Inspirational Songs
• 1988  Carols
• 1995  The Winner
• 1998  Yesterday Today Forever (2CD, izlase)
• 2002  Rockspel (izlase)

Cliff Richard kristīgie video:

• 1967  Two A Penny (mākslas filma)
• 1969  His Land (muzikāls ceļojums pa Svēto zemi)

Līdzīgie raksti:

• Carman: Evaņģēlijs mūzikā