- Laikmeta zīmes - http://www.laikmetazimes.lv -

Korejas atmoda

Ievietoja Ervīns Jākobsons 2008. gada 5. janvāris 09:11 sadaļā Atmodas vēsture

Viens no spilgtākajiem piemēriem kristīgās draudzes straujai izaugsmei ir Koreja ar tās unikālo devumu Dieva Valstības darbā. Sākot no pirmajiem Kristus sekotājiem pirms vairāk nekā 200 gadiem, Korejas draudze izaugusi līdz daudzu miljonu lielai Dieva armijai. Gandrīz 30% valsts iedzīvotāju ir kristieši - pārsteidzošs skaitlis Āzijas zemei! 35% Korejas kristiešu pieder vasarsvētku vai harizmātiskajām draudzēm un vasarsvētku draudžu teoloģiju un pielūgsmes veidu pārņēmušas arī citas konfesijas. Prezbiterāņi, metodisti, baptisti, anglikāņi, katoļi lūdz par slimajiem, praktizē runāšanu mēlēs, slavē To Kungu paceltām rokām un piedzīvo Dieva Vārdam līdzejošas zīmes un brīnumus. Korejas draudze ir Svētā Gara dzīvības piepildīta.

Sākums

Ar kristīgo mācību korejieši pirmoreiz saskārās 1592. gadā, kad japāņu okupācijas iestādes atļāva spāņu priesterim Gregorio de Kaspedam sludināt šajā zemē. Taču plosījās karš un spāņu misionārs nespēja veikt sev uzticēto misiju. Nākamā saskarsme notika Korejas kroņprinča So Hjuna vizītes laikā Ķīnā, kur viņš sastapa dažus katoļu priesterus. Pēc šīs vizītes vairāki korejiešu studenti devās uz Ķīnu studēt teoloģiju. 1794. gadā Ķīnā tika kristīts pirmais korejietis Sjungs Hūns Lī. Ticīgo skaitam pieaugot, radās nesaskaņas ar Konfūcija mācības piekritējiem. Konfliktā iesaistījās valdošās aprindas, kas kristiešus izmantoja grēkāžu lomai savu politisko mērķu sasniegšanai. Sākās vajāšanas, daudzus piemeklēja mocekļu nāve.

Otrais vilnis

Karu un politisko intrigu nogurdinātā tauta bija izslāpusi pēc garīgas atjaunotnes. Bībele jau bija tulkota korejiešu valodā. Sadarbībā ar ārzemju misionāriem šo darbu paveica divas korejiešu grupas - viena Mandžūrijā, otra Ķīnā. Svēto Rakstu pieejamība atviegloja misionāru ienākšanu Korejā. 1884. gada septembrī, ASV Ziemeļu prezbiterāņu padomes sūtīts, valstī ieradās H. N. Alens, bet 1885. gada aprīlī viņam sekoja prezbiterānis H. G. Andervuds un metodists H. G. Apencellers. Protestantu misionāriem bija ievērojama loma korejiešu sabiedrības modernizācijā - viņi dibināja slimnīcas, bāreņu namus, skolas. Prezbiterāņiem un metodistiem sekoja anglikāņu, baptistu un pareizticīgo misionāri.

Lielā atmoda

1903. gadā Vonsanā sākās notikumi, kas savu kulmināciju sasniedza 1907. gadā Phenčanas apkārtnē un vēsturē iegājuši ar Korejas Lielās atmodas nosaukumu. Šai atmodai bija raksturīgi agri rīta lūgšanu dievkalpojumi un nopietnas Bībeles studijas. Uzsvars tika likts uz patiesu grēku nožēlu. Atmoda strauji izplatījās visā Korejas pussalā un pāri tās robežām - Mandžūrijā un Ķīnā. Draudžu skaits strauji auga, valstī darbojās dažādu konfesiju misionāri un evaņģēlisti.

Okupācija

Pēc Korejas okupācijas 1910. gadā japāņi represēja patriotiski noskaņotos kristiešus un padzina ārzemju misionārus. Okupācija veicināja izteiktu pretjapāņu noskaņojumu tautā, un 1919. gada 1. martā sākās pretestības kustība, kurā ar savu garīgo un morālo potenciālu iesaistījās arī kristieši. Pretestības kustība tika apspiesta, tomēr korejieši ieraudzīja kristietības patriotisko šķautni, kas vēlāk bija liels atbalsts Evaņģēlija vēsts izplatīšanā. 20. gados draudze piedzīvoja gan japāņu represijas un okupācijas varas antikristīgo politiku, gan ekonomiskās depresijas sekas un sociālistu ideju izplatīšanos. Vairāki korejiešu mācītāji mēģināja atjaunot atmodas uguni - tika izdoti kristīgi žurnāli, dibinātas kristīgas skolas. 30. gados, uzplaukstot japāņu militārismam, korejiešiem tika uzspiests imperatora dievināšanas kults. Daudzi šo spiedienu neizturēja, citi ticības cīņu turpināja pagrīdes apstākļos.

Vasarsvētku draudze

1928. gadā Korejā ieradās amerikāņu misionāre Mērija Ramsija un nodibināja neatkarīgu vasarsvētku misiju. 1932. gadā ar Korejas Pestīšanas armijas sekretāra Hjunga Hū palīdzību viņa nodibināja pirmo vasarsvētku draudzi Korejā. Ramsijai sekoja amerikānis T. M. Pārsons un britu vasarsvētku misionāri E. H. Meredits un L. Vesejs. 1937. gadā Korejā bija jau sešas vasarsvētku draudzes ar 10 kalpotājiem un 173 locekļiem. 1938. gadā tika ordinēti pirmie trīs vietējie mācītāji.

Pirmie neatkarības gadi

1945. gadā Koreja atguva neatkarību. Pussalas ziemeļos komunisti nežēlīgi apspieda draudžu atjaunošanas centienus, bet dienvidi bija amerikāņu kontrolē un te valdīja ticības brīvība. 1950. gadā Ziemeļkorejas komunistu kliķe iebruka Dienvidkorejā. Karš cirta smagas brūces - draudzes tika izpostītas, cilvēki nogalināti. Pēc kara draudžu darbs atjaunojās, valstī ieradās daudzas misijas organizācijas. Pazīstamākās no tām darbojās Amerikas Dienvidbaptistu apvienības, Nācariešu draudzes, Kristus draudzes un Dieva Asamblejas paspārnē. Tika nodibināta Korejas Evaņģēliskā misija.

Pilna Evaņģēlija kustība

1960. gadā sākās liela apjoma evaņģelizācijas darbs - tika rīkotas atmodas sapulces, sākta evaņģelizācija Korejas armijā. Šī kustība deva neatsveramu ieguldījumu dažādu konfesiju kristiešu apvienošanā. Kopdarba priekšgalā izvirzījās Svētā Gara (vasarsvētku) kustība. 70. gados vasarsvētku kustība apvienoja visas konfesijas liela mēroga atmodas dievkalpojumos, kas veicināja līdz šim nepieredzētu draudzes pieaugumu. Sapulci Joido laukumā Seulā apmeklēja miljons cilvēku. Desmit gadu laikā kristiešu skaits pieauga par 400% - no diviem līdz astoņiem miljoniem.

Dr. Dāvids Jongi Čo

Starp daudzām draudzēm, kas radās atmodas laikā, vienai bija īpaša loma Svētā Gara kustībā. Tā ir Joido Pilna Evaņģēlija draudze Seulā ar mācītāju Dr. Dāvidu (Paulu) Jongi Čo. Čo dzimis 1936. gadā, jaunībā bijis pārliecināts budists, taču pēc lūgšanā saņemtās dziedināšanas no tuberkulozes, kļuvis par kristieti. Dāvids gribēja būt ārsts, bet Jēzus viņu piepildīja ar Svēto Garu un kādā vīzijā aicināja sludinātāja kalpošanai. Pēc Bībeles skolas pabeigšanas Čo 1958. gadā nodibināja telts draudzi Seulā. 1962. gadā viņa vadībā uzbūvēja Atmodas centru, kas vēlāk pārtapa Pilna Evaņģēlija centrālajā draudzē. 1966. gadā Jongi Čo tika ievēlēts par Korejas Dieva Asamblejas vadītāju. 1968. gadā viņš Korejas Nacionālajā koledžā ieguva grādu jurisprudencē, vēlāk praktiskās teoloģijas doktora grādu Betānijas koledžā ASV. Joido Pilna Evaņģēlija draudze reģistrēta kā lielākā vietējā draudze pasaulē. 1973. gadā tai bija 10 000 locekļu, 1979. gadā 100 000, 1987. gadā 500 000, bet šodien draudzes locekļu skaits tuvojas miljonam. Vadīt šo milzīgo draudzi mācītājam Čo palīdz 100 palīgmācītāju un 1000 mājas grupu līderu.

Lūgšana - atslēga atmodai

Ja korejiešiem jautātu, kas, viņuprāt, ir atmodas atslēga, atbilde viennozīmīgi skanētu - lūgšana. Dr. Jongi Čo par savas draudzes fenomenālās izaugsmes pamatu uzskata pozitīvas domāšanas un apliecināšanas mijiedarbību lūgšanā. Liela uzmanība tiek pievērsta lūgšanā ietverto vajadzību vizualizācijai lūdzēja iztēlē un konkrētībai sarunā ar Dievu. Čo ieteikums katram kristīgam kalpotājam ir ik dienas lūgšanai veltīt ne mazāk kā trīs stundas. Viņš ir pārliecināts, ka tad panākumi neizpaliks. Īpašs fenomens, kas raksturīgs tikai Korejai, ir tā sauktie lūgšanu kalni. Tie ir pakalni, kuru nogāzēs izcirstas daudzas alas, kur tūkstošiem ticīgo sarunājas ar Dievu. Cilvēki šeit ierodas saulei lecot un pavada vairākas stundas vai pat dienas. Nereti lūgšanu cellēs ļaudis piedzīvo atklāsmes, vīzijas un īpašu Svētā Gara pieskārienu. Cilvēki te saņem brīnumainas dziedināšanas, savu problēmu veiksmīgu atrisinājumu. Lūgšanu kalniem ir nenovērtējama loma Korejas atmodas kustībā. 1945. gadā Korejā bija tikai divi lūgšanu kalni, 1975. gadā jau 207, 1988. gadā 462, bet 1994. gadā 500.

Ar skatienu nākotnē

90. gados sākās jauns posms Korejas draudzes vēsturē. Skaitliskā pieauguma vietā lielāka uzmanība tika pievērsta draudžu garīgajai izaugsmei. Šo posmu kristieši uzskata par sagatavošanās laiku, lai vēlāk ieņemtu vadošo lomu Korejas atkalapvienošanās procesā. Savā īsajā pastāvēšanas vēsturē, ejot cauri grūtībām un vajāšanām, Korejas draudze turpina augt un attīstīties. Tā iemantojusi paliekošu vietu korejiešu sirdīs. No kristiešiem gaida, lai tie nākotnē spēlētu vadošo lomu apvienotās Korejas dzīvē.

P.S. Par Korejas draudzes fenomenu lasiet Dr. Jongi Čo latviski izdotajās grāmatās “Lūgšana - atslēga atmodai” un “Ceturtā dimensija”.

 

Raksts publicēts LVDA izdevuma “Dzīvības Avots” 3. numurā (1998. gada ziema) un žurnālā “Tikšanās” 2004. gada februārī.
© Ervīns Jākobsons. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz autoru obligāta.

Līdzīgie raksti:

    Nekas nav atrasts


Raksts atrodams vietnē Laikmeta zīmes: http://www.laikmetazimes.lv

Saite uz rakstu: http://www.laikmetazimes.lv/2008/01/05/korejas-atmoda/

© 2009 - 2013 Laikmeta zīmes. Visas tiesības aizsargātas.