- Laikmeta zīmes - http://www.laikmetazimes.lv -

Brīvs no okultisma

Ievietoja Ervīns Jākobsons 2008. gada 4. janvāris 11:54 sadaļā Brīnumi notiek

2003. gada septembrī Rīgā notika evaņģelizācijas pasākums “Mosties, Latvija 2003!”. Latvijas vasarsvētku draudžu aicināts tajā sludināja pazīstamais franču evaņģēlists, misijas “Cerība un Atbrīvošana” dibinātājs un vadītājs Frenks Aleksandrs. Frenks sludina Evaņģēliju daudzās pasaules zemēs. Galvenokārt tās ir franču valodā runājošās valstis, tomēr viņš labprāt dodas arī uz citiem reģioniem, lai Labā Vēsts par glābšanu Jēzū Kristū sasniegtu visas tautas. Frenka Aleksandra darba kalendārā ir Peru, Argentīna, Urugvaja, Gviāna Dienvidamerikā; Kongo, Togo, Madagaskara, Maurīcija, Benina Āfrikā; Šrilanka, Indija un Pakistāna Āzijā; Beļģija un Vācija Eiropā.

****

Daudzus gadus es biju saistīts okultisma tīklos. Tas viss sākās kā mūsu ģimenes patiesi garīgie meklējumi. Mēs gribējām saprast, kāda ir cilvēka dzīves jēga. Beigu beigās šie meklējumi mūs noveda pie zīlēšanas, tas ir, nākotnes pareģošanas ar kāršu palīdzību. Bērnībā es redzēju, kā māte zīlē nākotni pēc kārtīm. Dažreiz es šo to uzzināju arī par savu nākotni. Tomēr, lai gan māte bija labi pazīstama pareģotāja, viņa nekad neredzēja, ka viņas dēls kļūs Evaņģēlija sludinātājs. ”Dieva ceļi nav mūsu ceļi,” teikts Jesajas grāmatā 55:8. Zīlēšanai māte izmantoja arī kristāla bumbu un noteica likteni pēc plaukstu līnijām. Viņa pasludināja nākotni, tulkoja sapņus, zīlēja pēc fotogrāfijām un pat praktizēja melno maģiju.

Neskatoties uz visu šo darbošanos, mūsu ģimeni vajāja nopietnas finansiālas problēmas, mēs bijām tuvu bankrotam. Par manu tēvu nebija nekādu ziņu, brālis alkohola un narkotiku ietekmē kļuva arvien agresīvāks. Es no šādas dzīves centos aizbēgt piedaloties augsta ranga sacensībās cīņu mākslas klubos. Tā es atbrīvojos no iekšējas agresivitātes, tomēr rūgtums un naids sirdī palika. Es biju karatē čempions, tomēr dzīvoju pastāvīgās bailēs.

Māte atvēra savu biroju un sāka nodarboties ar spiritismu. Tā ir ticība, ka dzīvajiem iespējams nonākt kontaktā ar mirušajiem. Mana tante mēģināja kontaktēties ar manu onkuli, kas bija gājis bojā autokatastrofā. Okultisms kļuva par mūsu aizraušanos. Brālis daudz laika pavadīja meklējot patiesību dažādās reliģijās un kultos, tomēr joprojām bija ar dzīvi neapmierināts. Galu galā viņš nopirka Bībeli, lai meklētu patiesību tur. Kādu dienu pārnācis mājās un ieraudzījis, ka kārtējo reizi nodarbojamies ar spiritismu, viņš dedzīgi stājās tam pretī un teica, ka Dieva Vārds šādas darbības kategoriski nosoda.

Tomēr viss kļuva arvien ļaunāk. Mājā notika dīvainas, neizskaidrojamas parādības. Mani nepārtraukti vajāja bailes, šķita, es sajukšu prātā. Vientulība noveda pie psihozes. Tā kā manām ciešanām bija garīgs pamats, tām vajadzēja garīgas zāles, ne ķīmiju. Es vēlējos būt brīvs, nevis ieslodzījumā vai medicīniskā aprūpē. Pēc kāda laika man kļuva pilnīgi skaidrs, ka tie nav mirušie, kas mums atbild spiritisma seansu laikā, bet dēmoni, ļaunie gari. Mēs bijām pievilti! Pats Jēzus teica, ka starp dzīvajiem un mirušajiem ir milzīgs bezdibenis un neviens to nespēj pārvarēt. Kad redzēju, ka mana sešus gadus vecā māsa iet šo pašu ceļu, es sapratu, ka okultajiem spēkiem nav žēlastības un tie vēlas vienīgi mūsu bojāeju. Pienāca diena, kad piedzīvoju ļoti spēcīgu tumsas spēku triecienu, kas iedvesa manī šausmas un mudināja uz pašnāvību. Izšķirošajā mirklī es guļamistabas vidū nokritu uz ceļiem un lūdzu Dievu, ja Viņš eksistē, lai glābj mani!

Pēc šīs lūgšanas es izgāju no mājas. Klīstot pa ielām, trīs reizes sastapu kādu kristīgu jauniešu pulciņu. Sapratu, ka Dievs atbild uz manu lūgšanu, piegāju pie viena no jauniešiem un izstāstīju savu problēmu. Viņš man nolasīja Bībeles tekstu, un Dieva Vārda autoritāte mani uzrunāja: “Lai jūsu vidū nav neviena, kurš savu dēlu vai meitu upurē ugunī, kurš praktizē buršanu un zīlēšanu, skaidro zīmes, uzliek lāstus, jeb izsauc garus un jautā padomu mirušajiem. Ikviens, kurš dara tādas lietas, ir Dievam nepatīkams.”

Aizgāju uz dievkalpojumu, kur tika sludināts dzīvs Jēzus Kristus Evaņģēlijs. Biju pārsteigts! Izrādās, es nebiju grēcinieks tāpēc, ka nodarbojos ar okultismu, bet grēcinieks pēc savas dabas! Uzzināju, ka tikai Jēzus Kristus var piedot manus grēkus, ka Viņš ir augšāmcēlies un dzīvs! Teicu sludinātājam: “Es gribu, lai jūs par mani aizlūdzat, jo lielāks ir tas, kas jūsos, nekā tas, kas manī.” Lūdzu Dievam piedošanu par visiem saviem grēkiem un pieņēmu Jēzu kā Glābēju un Kungu. Dieva mīlestība piepildīja mani kā spirdzinoša ūdens straume. Mocību uguns norima un pārdabisks miers apņēma mani no galvas līdz kājām. Es biju pilnīgi brīvs! Zināju, ka esmu kļuvis par kristieti, ka man ir piedots un ka manī ir mūžīgā dzīvība. Devos uz mājām un dalījos šajā prieka vēstī ar māti. Viņa nepazina savu dēlu! Tikai pirms dažām stundām es biju izgājis no mājas pilnīgi nomākts. Tad es skrēju pie sava brāļa, lai arī viņam pavēstītu jauno ziņu, jo viņš regulāri aizlūdza par mums. Satiku viņu pusceļā, acis pildīja asaras, bet sirds bija pilna prieka.

Mēs bijām glābti! Tas nozīmē, ka pagriezām muguru grēkam un ticībā saņēmām piedošanu Jēzū Kristū. Caur savu nožēlu mēs salauzām visas vienošanās, līgumus un zvērestus, kurus gan apzināti, gan neapzināti bijām noslēguši ar tumsas pasauli. Māte tika atbrīvota no zīlēšanas gara. Mēs pilnībā nodevāmies Dievam un paļāvāmies tikai uz Dieva Vārda autoritāti. Mums nācās arī ārēji saraut pagātnes saites - iznīcinājām visus okultos priekšmetus: grāmatas, amuletus, svēto attēlus, medaljonus. Visa mana ģimene atgriezās pie Jēzus. Mēs piedzīvojām attiecību atjaunošanu un Kristus uzvaru mūsu dzīvē.

Es nekļuvu par kristieti pēc burvju nūjiņas mājiena, man bija nepieciešama grēksūdze. Pēc tam centos savu dzīvi sakārtot tā, kā to māca Bībele. Es to darīju ar prieku un mīlestību, jo zināju, ka Dievs mani mīl tik ļoti, ka manis dēļ atdeva Savu Dēlu Jēzu Kristu krusta nāvē. Es uzticējos Viņa apsolījumiem, un Viņa Vārds atnesa iekšēju dziedināšanu, atbrīvoja no visām saitēm. Svētais Gars man atklāja, ka cīņu mākslas un Evaņģēlijs nav savienojami. Jēzus mācīja, ka nevar vienlaikus kalpot diviem kungiem. Līdz šim es biju kalpojis kara dievam Marsam, bet Jēzus teica, ka mana kalpošana ir mīlestība. Jāteic, ka šo aizraušanos atstāt bija ļoti grūti. Cīņu laikā es piedzīvoju divus nelaimes gadījumus, un Tas Kungs man no jauna atgādināja, ka šī nodarbe jāpārtrauc. Kādu rītu es pamodos brīvs, atbrīvots no cīņu mākslām. Dievs bija izdarījis to, ko es nespēju. Viņš atbildēja uz manas ģimenes un draudzes lūgšanām. Es lūdzu Dievu, lai Viņš pēc Sava apsolījuma piepilda mani ar Svēto Garu. Šis apsolījums, ko atrodam Marka evaņģēlija 16. nodaļā, domāts visiem, kas tic Viņa Vārdam. Dienā, kad devos uz Vāciju, lai izpildītu karadienesta pienākumus, pār mani nonāca Svētais Gars tieši tāpat kā Vasarsvētku dienā pār Jēzus mācekļiem. Kāds prieks! Kāds debešķīgs “reibums”! Kāda drosme pēc tam!

Atgriezies Francijā, nolēmu slēgt ar Dievu publisku derību. Kristījos ūdenī kā to māca Bībele. Vēlāk kopā ar ģimeni sākām sociālu kalpošanu, dalot pārtiku, drēbes un mēbeles trūcīgajiem. Tas deva iespēju kontaktēties ar simtiem cilvēku, no kuriem daudzi sastapās ar Kungu Jēzu. Sāku liecināt par Jēzu uz ielām, vēlāk sludināt kristiešu sanāksmēs. Es sludināju, bet, lai nopelnītu iztiku, strādāju dažādus darbus - biju pārdevējs, remontstrādnieks, audzinātājs. Patlaban mēs ar sievu esam pilna laika kalpotāji Francijā Trojas pilsētā. Mūsu misija rīko evaņģelizācijas dievkalpojumus gan Francijā, gan citās valstīs. Savā darbā esam piedzīvojuši, kā Dievs atbrīvo, glābj un dziedina. Tomēr vislielākais no Viņa darbiem ir cilvēka jaunpiedzimšana. Bībelē teikts: “Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns.”

Vēlos jums pastāstīt par vīziju, kas mīt misijas “Cerība un Atbrīvošana” komandas sirdī. Šodien vairāk nekā jebkad agrāk draudzei ir jāmobilizē visi spēki Evaņģēlija atbrīvojošās vēsts sludināšanai tautu vidū. Ņemot vērā šo neatliekamo vajadzību, es un mana sieva Liliana pirms vairākiem gadiem nolēmām atsaukties Svētā Gara aicinājumam sludināt Evaņģēliju. Šis aicinājums joprojām ir spēkā. Mums ir jāuzvelk krusta karogs!

Mēs pateicamies Dievam, ka daudzas denominācijas ir mobilizējušas savus spēkus, lai piedzīvotu, kā Dievs glābj miljoniem cilvēku. Draudzīgā roka, kuru mums sniedz franču un citu valstu evaņģēliskie līderi, ir darījusi stipras mūsu “zvejas tīklu virves” par godu Dievam.

Misija “Cerība un Atbrīvošana” ir iesaistījusies vairāku kontinentu garīgās cīņas frontē. Mūsu vīzija īpaši attiecas uz valstīm, kurās par “garīgo epidēmiju” kļuvis okultisms. Piemēram, Dienvidāfrikā valda makumba un ubandisms, animiskajā Āfrikā fetišisms un totēmisms, Eiropu pārņēmis materiālisms un māņticība, Āzijā valda hinduisms un budisms.

Esmu pateicīgs Dievam, ka Viņš aicinājis mani un manu sievu šādā kalpošanā. Vīzija par dažādām tautām prasa nesavtīgu Kristus Miesas ziedošanos lūgšanās, finansiālajā atbalstā un aktīvā līdzdalībā tur, kur tiek rīkoti mūsu evaņģelizācijas pasākumi.

Es lūdzu Dievu, lai Viņš arī jums dotu vēlēšanos pievienoties mūsu kalpošanai, veidojot efektīvas partnerattiecības, lai vēl tūkstošiem dvēseļu varētu atstāt tumsu un nonāktu gaismā!

 

Raksts pirmoreiz publicēts žurnālā “Tikšanās” 2003. gada augustā.
© Ervīns Jākobsons. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz autoru un pirmpublikāciju obligāta.

Līdzīgie raksti:

    Nekas nav atrasts


Raksts atrodams vietnē Laikmeta zīmes: http://www.laikmetazimes.lv

Saite uz rakstu: http://www.laikmetazimes.lv/2008/01/04/brivs-no-okultisma/

© 2009 - 2013 Laikmeta zīmes. Visas tiesības aizsargātas.