Saknes Debesīs… vai abstraktā garīgumā?

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 19-10-2020

Pēc vasaras atvaļinājuma atsākoties televīzijas sezonai, kopš septembra vidus Latvijas Televīzijas ēterā atkal skatāms raidījums “Saknes debesīs”. Esam jau rakstījuši (lasiet ŠEIT), ka pavasarī par nepārdomātiem izteicieniem citā plašsaziņas līdzeklī no darba tika atlaists raidījuma vadītājs Aleksis Daume. Par jauno vadītāju raidījumu producējošais uzņēmums “Hansa Media” iecēla politisko karjeru Saeimā beigušo Ilmāru Latkovski. Jau tolaik daudzi izteica bažas, vai līdz ar jauno vadītāju netiks mainīts arī raidījuma idejiskais virziens. Par to, ka bažas nav bijušas bez pamata, liecina vairāki vēstījumi, ko bijušie raidījuma veidotāji publicējuši sociālajās vietnēs internetā. Kas īsti noticis ar raidījumu “Saknes debesīs”? Turpini lasīt »



Cīņa par Kalnu Karabahu. Vēsture, mūsdienas, taisnīgums

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē, Vēsture | Publicēts 12-10-2020

Jau 2020.gada jūlijā pasaules ziņu aģentūras vēstīja par bruņotu konfliktu uz Armēnijas un Azerbaidžānas robežas. Savstarpējas apšaudes turpinājās vairākas nedēļas. Šādas konfliktsituācijas reģionā nav nekas jauns - laiku pa laikam tās uzliesmo kopš 20.gadsimta 90.gadiem. Taču 2020.gada 27.septembris pienāca ar vēstīm par daudz nopietnāku karadarbību, kurā tiek izmantota kaujas aviācija un bezpilota droni, tanki un cita bruņutehnika, artilērija un zenītraķešu kompleksi. Ir atsākušās kaujas par Kalnu Karabahu - salīdzinoši nelielu kalnu apvidu pie abu valstu robežas. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi šo reģionu, tā Kalnu Karabahu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība Kalnu Karabahu atzīst par daļu no Azerbaidžānas. Bet vai tas ir taisnīgi un pareizi? Par to šajā rakstā. Turpini lasīt »

“Aizliegtais paņēmiens” pret Mārci Jencīti. Uzbrukumi kristiešiem turpinās

Ievietoja | Sadaļa Kristīgas diskusijas, Valsts un pilsoņi | Publicēts 05-10-2020

Kā katru pirmdienu, arī 2020.gada 21.septembrī Latvijas Televīzijas ēterā bija skatāms raidījums “Aizliegtais paņēmiens”. Tēma - “Garīgā varmācība, manipulācijas ar cilvēku prātiem, naudas izspiešana. Vai un kādas ir reliģijas robežas?” Šādā kontekstā tika “ķidāta” mācītāja Mārča Jencīša un viņa draudzes “Kristus pasaulei” kalpošana. Jencītis ir pretrunīgi vērtēta personība, par kuru viedokļi dalās pat kristiešu vidū. Taču šoreiz nav runa par to, kā mēs katrs viņa darbību vērtējam, bet gan par “Aizliegtā paņēmiena” darba metodēm un žurnālistu ētiku. Vai ir pieņemami manipulēt ar cilvēku sacīto, izraujot atsevišķus teikumus no konteksta un samontējot tos sev vēlamā secībā? Jo tieši tāds bija konkrētais raidījums. Par to domāsim šajā publikācijā. Turpini lasīt »

Varas arogance. Latvijas stāsts

Ievietoja | Sadaļa Arhitektūra, māksla, tēlniecība, Valsts un pilsoņi | Publicēts 24-09-2020

Latvijas publiskajā telpā nereti dzirdama sūkstīšanās par varas absolūto nespēju ieklausīties tautas viedoklī. Dažkārt vara iedzīvotāju domas ignorē tik klaji, ka šāda cinisma priekšā cilvēkiem vienkārši nolaižas rokas. Tas novedis pie iedzīvotāju sabiedriskas un politiskas apātijas, jo “tāpat jau neko nevar izmainīt”. Šādas apātijas izpausme bija arī zemā vēlētāju aktivitāte Rīgas Domes ārkārtas vēlēšanās. Tāds varas “kurlums” ir ļoti bīstams, jo veido vienaldzīgu sabiedrību, kas krīzes situācijā var izrādīties liktenīgi valstij. Pēdējo mēnešu laikā bijuši divi spilgti varas arogances gadījumi - Marsa parka epopeja un sasteigtais lēmums par akustiskās koncertzāles būvniecību strīdīgā vietā. Par šiem gadījumiem vairāk mūsu rakstā. Turpini lasīt »

Mediņa linčošana. Izdzīvot un nepadoties

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 17-09-2020

2020.gada augustā kā pērkons no skaidrām debesīm nogranda skandāls - Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) Kalna svētību kopienā Bruknā atklājusi briesmīgus bērnu tiesību aizskārumus. Daudzus kristiešus un ne tikai kristiešus šī ziņa šokēja, jo līdz šim gan kopienas vadītājs, priesteris Andrejs Mediņš, gan pati Bruknas kopiena, kur rehabilitāciju iziet atkarīgie un cilvēki no citām sociālā riska grupām, plašsaziņas līdzekļos tikusi slavēta un vienmēr rādīta tikai pozitīvā gaismā. Turklāt neviens, kurš Andreju pazīst personīgi vai apmeklējis Bruknu, nespēja noticēt, ka apsūdzībām emocionālā un pat fiziskā vardarbībā pret bērniem varētu būt pamats. Jo vairāk tāpēc, ka izmeklēšana tika sākta uz vienas anonīmas sūdzības pamata.

Pēdējās nedēļu laikā par šo tēmu runāts un rakstīts daudz. Izteikušies ir gan tie, kas priesteri Mediņu un viņa darbu Bruknā pazīst labi, gan tādi, kas par notikušo spriež tikai no ziņu virsrakstiem. Šis notikums ir sašķēlis sabiedrību - kā laicīgo, tā diemžēl arī kristīgo. Sociālie tīkli un interneta vietnes ir pilnas ar rakstiem, replikām un komentāriem. Vairākums gan aizstāv priesteri un viņa paveikto, taču valsts institūciju ierēdņi un daļa sabiedrības gatavi Mediņu nosodīt. “Laikmeta zīmes” nolēma neveidot analītisku rakstu par šo gadījumu, bet publicēt fragmentus no dažādiem rakstiem un komentāriem, vien noslēgumā paužot mūsu domas par notikušo. Lasiet, domājiet un veidojiet savu viedokli arī jūs. Turpini lasīt »

Dzimuši Latvijā. Sports – Tāls, Lūsis, Semjonova

Ievietoja | Sadaļa Zīmolu leģendas Latvijā | Publicēts 07-09-2020

Sērijā “Dzimuši Latvijā” stāstām par mūsu zemē dzimušiem un pasaules slavu ieguvušiem cilvēkiem dažādās jomās - mākslā, baletā, zinātnē, akadēmiskajā mūzikā, pat dēkās un piedzīvojumu meklēšanā. Nu pienācis laiks sportam. Arī šajā jomā Latvijai ir ar ko lepoties. Iegūto titulu ziņā vēl ilgi nepārspēts paliks skeletonists Martins Dukurs, savi varoņi mums ir arī kamaniņu sportā, bobslejā, basketbolā, vieglatlētikā, riteņbraukšanā un daudzos citos sporta veidos. Šoreiz par trim no viņiem - šaha lielmeistaru Mihailu Tālu, visu laiku labāko šķēpmetēju Jāni Lūsi un Latvijas sieviešu basketbola leģendu Uļjanu Semjonovu. Turpini lasīt »

2020.gads - Baltkrievija mostas

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 22-08-2020

2020.gada 9.augustā Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanas. Šoreiz tās bija citādākas, nekā Baltkrievijā parasts, jo visai apolitiskie baltkrievi šķita pēkšņi it kā pamodušies no dziļa miega, kā dēļ ilggadējā valsts diktatora varas krēsls sācis šķobīties. Diemžēl arī šīs vēlēšanas baltkrieviem tika nekaunīgi nozagtas. Tas radīja sašutumu daudzos Baltkrievijas iedzīvotājos, kuri izgāja ielās miermīlīgās protesta demonstrācijās, taču piedzīvoja līdz šim nepieredzētu varas represīvā aparāta nežēlību. Policijas vardarbība radīja pretreakciju un vismaz dažas naktis Baltkrievijas pilsētu ielas atgādināja kaujas lauku, kurā bija gan kritušie, gan ievainotie.

“Laikmeta zīmes” pārsteidza daļas Latvijas iedzīvotāju attieksme pret notikumiem Baltkrievijā. Sociālajos tīklos internetā var lasīt gan Lukašenko cildinošus, gan protestētājus nosodošus ierakstus, tāpat Lukašenko propagandas tiražētus mītus par to, ka visi protestētāji ir kādu vārdā nenosauktu spēku uzpirkti, bet paši protesti - Rietumu specdienestu inspirēti. Tas pierāda, cik maz šie rakstītāji zina par patieso stāvokli Baltkrievijā un saprot, kas tur šobrīd notiek. Turpini lasīt »

“Vella kalpi” romānā, filmā un patiesībā

Ievietoja | Sadaļa Arhitektūra, māksla, tēlniecība, Grāmatu tārps | Publicēts 04-08-2020

Kad 20.gadsimta 90.gadu sākumā “Laikmeta zīmju” redaktora rokās pirmoreiz nonāca Rutku Tēva romāns “Trīs vella kalpi”, abas filmas par vella kalpu piedzīvojumiem biju skatījies daudzas reizes. Bērnībā “Vella kalpi” un “Vella kalpi Vella dzirnavās” bija manas iemīļotākās latviešu kinofilmas. Laikam gan būs grūti atrast latvieti, kurš kaut reizi nebūtu redzējis kādu no šīm Rīgas kinostudijas vēsturiskajām kostīmfilmām. Padomju laikā tās bija populāras visā Padomju Savienībā. Tāpēc romāns manī raisīja divējādas sajūtas - nelielu vilšanos par to, ka literārajam oriģinālam tomēr pietrūkst filmu spriedzes un nebēdnības, bet tajā pašā laikā simpātijas par Rīgas vēstures adekvāto attēlojumu, kas romānā ir daudz tuvāks patiesībai nekā filmās.

Daudzi, kas romānu lasījuši jau pēc filmu noskatīšanās, piedzīvojuši līdzīgas sajūtas. Tas liecina, ka Rutku Tēva literārais darbs krietni atšķiras no Aleksandra Leimaņa muzikālajām filmām. Patiesībā tie ir divi dažādi daiļdarbi. Turpini lasīt »

“Sieviešu jautājums” kristīgā draudzē

Ievietoja | Sadaļa Kristīgas diskusijas | Publicēts 23-07-2020

Atjaunotajā Latvijas Republikā jautājums par sieviešu ordināciju garīgā amatā tiek diskutēts vismaz kopš 20.gadsimta 90.gadiem. Laiku pa laikam šī tēma kļūst aktuālāka, tad atkal pierimst. Diskusijās iesaistās ne vien kristieši, bet nereti arī plašāka sabiedrība. “Laikmeta zīmes” līdz šim šo tēmu komentējušas nav, taču tagad savas domas izteikt mūs pamudināja evaņģēlistes, cietuma kapelānes un dzejnieces Rudītes Losānes 2020.gada 9.aprīļa raksts interneta žurnālā “Satori”. Jau kādu laiku bijām ievērojuši, ka Rudīte dažādās intervijās sākusi paust arī bibliski strīdīgas idejas. Tas lika jautāt - kas gan notiek ar cienījamo teoloģi? Turpini lasīt »

Pasaules zīmolu ikonas. Kečups un “Heinz” impērija

Ievietoja | Sadaļa Zīmolu leģendas pasaulē | Publicēts 10-07-2020

Klāt vasara un līdz ar to arī lielais grilēšanas un āra cepšanas laiks. Par neatņemamu piedevu pie ceptas vai grilētas gaļas kļuvis kečups - nu jau arī latviešu virtuvē. Kā teikts kādā reklāmā: “Līgo galds bez kečupa ir tas pats, kas Jānis bez ozollapu vainaga”. Mūsu ēdienkartē kečups ienācis no ASV. Ikvienas amerikāņu ģimenes ledusskapī jūs 97 gadījumos no 100 atradīsiet kečupu. Vidēji katrs amerikānis gadā apēd trīs pudeles kečupa. Vasarā, kad Latvijā teju ikvienā dārzā tiek iedarbināti grili un citas cepamierīces, situācija ir līdzīga. Tāpēc šoreiz stāstīsim par iecienītāko tomātu mērci pasaulē - kečupu, un pazīstamāko tās ražotāju - kompāniju “Heinz”. Turpini lasīt »