Alutiņi, vecais brāli! 3.daļa

Ievietoja | Sadaļa Zīmolu leģendas Latvijā | Publicēts 06-07-2015

Bauskas alus

Bauskas alus leģenda sākās 1873.gadā, kad 32 gadus vecais Teodors Lodings (Theodor Lohding) no ebreju uzņēmēja Judeloviča iegādājās “Zelchert” alus brūzi un nosauca par Teodora Lodinga alus darītavu. 19.gadsimta beigās Lodinga alus darītava bija viens no trim lielākajiem rūpniecības uzņēmumiem Bauskā un arī viens no lielākajiem alus darītājiem reģionā. Alus dzesēšanai izmantoja Mēmeles ledu, ko zāģēja ziemā un uzglabāja speciālos pagrabos. Ūdens līmenis upē tolaik bija augstāks, tāpēc pagrabu un krasta nostiprināšanai tika uzbūvēta betonēta siena, kas vēl šodien labi redzama, iebraucot Bauskā no Rīgas puses. Turpini lasīt »



Alutiņi, vecais brāli! 2.daļa

Ievietoja | Sadaļa Zīmolu leģendas Latvijā | Publicēts 29-06-2015

No „Waldschlößchen” līdz „Aldarim”

1865.gadā Bavārijas aldaris Johaness Dauders Rīgas pievārtē Sarkandaugavā uzbūvēja alus darītavu, ko nosauca par “Waldschlößchen” (”Meža pils”). Tad arī tika uzceltas pirmās alus brūža ēkas, bet ražošanas iekārtas pasūtīja turpat netālu esošajā Vērmaņa mašīnbūves fabrikā. 1880.gadā alus darītavu no Daudera iegādājās inženieris ķīmiķis, doktors Ādolfs fon Bingners, kura vadībā uzņēmums piedzīvoja ievērojamu modernizāciju.

Tā kā pieprasījums pēc laba alus pieauga gadu no gada, no1890. līdz 1891.gadam notika plaša uzņēmuma rekonstrukcija, kad tika uzbūvētas lielākā daļa ražošanas ēku. Turpini lasīt »

Alutiņi, vecais brāli! 1. daļa

Ievietoja | Sadaļa Zīmolu leģendas Latvijā | Publicēts 22-06-2015

Alus - latviešu nacionālais dzēriens, viena no mūsu nacionālajām vērtībām. Fragmentāras ziņas par alus darīšanu mūsdienu Latvijas teritorijā atrodamas jau 13.-16.gadsimta hronikās, tiesību kodeksos, līgumos un citos avotos. Pagānisma laikmetā alu latvieši izmantojuši ne tikai dzeršanai ikdienā, bet arī dažādos rituālos. Pirmā liecība par alu atrodama jau senākajā rakstītajā avotā par mūsu zemi - “Indriķa hronikā”. 1198.gadā par Ikšķiles lībiešiem hronists raksta, ka, atsakoties no kristīgās ticības, viņi pēc savas paražas vārīja medu un kopīgi iedzēruši un apspriedušies, pieņēma lēmumus.

Livonijas valsts laikmetā alus kļuva par ļaužu visvairāk lietoto dzērienu - to dzēra gan ikdienā, gan svētkos, kāzās un bērēs, Baznīcas svētku dienās un laicīgos godos. Latviešiem putojošs alus kauss bija laimes, veiksmes un ražīguma simbols. Īpaši rosīgi alus darīšana notika laukos. Sākumā visiecienītākais alus veids bija medalus, taču viduslaiku beigās medalus brūvēšana pamazām apsīka. Arvien vairāk tika dzerts no graudiem brūvēts alus, kas bija lētāks par medus dzērienu. Brūvēšanai izmantoja ne tikai miežus, bet arī kviešus un auzas, pazīstamas bija arī viršu alus. Lai brangais dzēriens tik drīz nesaskābtu, tam pievienoja ozolu mizas, pelašķus, vaivariņus. Turpini lasīt »

Līvānu stikls un pārējie

Ievietoja | Sadaļa Zīmolu leģendas Latvijā | Publicēts 25-05-2015

Pirmoreiz Līvenhofas (Līvānu) stikla fabrikas vārds dokumentos minēts 1887.gadā kā Dinaburgas (Daugavpils) tirgotāja Jūliusa Fogesa īpašums. Veicot izpētes darbus, Fogess pārliecinājās, ka Līvenhofā ir labvēlīgi ekonomiskie un izejvielu ieguves apstākļi stikla ražošanai - kvarca smiltis Grīvas mežā, dolomīts Dubnas upē un Rīgas - Orlas dzelzceļa tuvums. Šī iemesla dēļ viņš nolēma nomāt „glāžu šķūni”, kas piederēja baronam Nikolajam Korfam un vienlaikus būvēt jaunu stikla fabriku. Jaunajā fabrikā tika ierīkota viena stikla kausējamā krāsns, galvenais produkcijas veids bija stikla pudeles. Neskatoties uz labvēlīgām dabas resursu izmantošanas iespējām, ražotne strādāja ar zaudējumiem un 1903.gadā bankrotēja.

1903.gadā Juliuss Fogess visus savus īpašumus pārdeva Harkovas pirmās ģildes tirgonim Mihailam Jasnijam un muižniekam Vladimiram Bortkēvičam. Jaunie īpašnieki nolēma ievērojami paplašināt stikla ražošanu un 1904.gadā nodibināja „Līvenhofas stikla un korķu ražošanas akciju sabiedrību”. Turpini lasīt »

Brāļi Irbīši

Ievietoja | Sadaļa Zīmolu leģendas Latvijā | Publicēts 16-02-2015

To latviešu izgudrotāju un dizaineru pulkā, kas ne vien radījuši pazīstamus un tautā iemīļotus zīmolus, bet paši ir zīmols, kas darījis Latvijas vārdu pazīstamu pasaulē, ir divi brāļi - Kārlis un Ādolfs Irbīši. Sporta, mācību un kara lidmašīnas, VEF logotips, daudzi no populārākajiem VEF un Rīgas radiorūpnīcā ražotajiem radioaparātiem - tāds ir viņu ieguldījums Latvijas aviobūves un radiodizaina jomā. Šoreiz Latvijas zīmolu leģendās - brāļi Irbīši. Turpini lasīt »

Valters Caps un “Minox” leģenda

Ievietoja | Sadaļa Zīmolu leģendas Latvijā | Publicēts 13-10-2014

Latvijas Pirmās brīvvalsts laika leģendas - fotokameras „Minox” izgudrotājs Valters Caps (Walter Zapp) dzimis 1905.gada 4.septembrī Rīgā tirgotāja ģimenē. Viņa tēvs Kārlis bija Lielbritānijas pavalstnieks, māte Emīlija Antonija Ida Burhards - vācbaltiete. Pirmā Pasaules kara laikā Krievijas varas iestādes Capu ģimeni, tāpat kā daudzus vācu tautībai piederīgos, izsūtīja uz Iekškrieviju. Ģimene apmetās Ufā Urālos. Pēc kara, saskaņā ar līgumu starp jauno Latvijas valsti un Padomju Krieviju, Capi atgriezās dzimtenē. Šeit Valters iekārtojās darbā grāmatu spiestuvē kā litogrāfa māceklis. Taču jau 1921.gada nogalē ģimene pārcēlās uz Tallinu, no kurienes bija paredzējusi doties tālāk uz Rietumeiropu.

Bērnībā Valteram bija vāja veselība, tādēļ skolu viņš apmeklēja maz. Taču jau kopš agras jaunības viņu saistīja dažādi konstrukciju elementi un mehānismi. Caps bija autodidakts ar Dieva dotu izcilu konstruktora talantu. Igaunijā viņš vispirms apguva graviera amatu, bet 1922.gadā sāka strādāt Tallinas labākajā mākslas foto darbnīcā pie Valtera Lemberga. Tur Caps iepazinās ar fotografēšanas mākslu un fotoaparāta darbības principiem, strādāja ar attīstīšanas un palielināšanas aparatūru. Tieši šeit viņa prātā pirmoreiz piedzima doma par kompaktas fotokameras radīšanu, kaut tolaik daudzi to uzskatīja par nerealizējamu ideju. Turpini lasīt »

Sveiks lai dzīvo! - 2.daļa

Ievietoja | Sadaļa Zīmolu leģendas Latvijā | Publicēts 28-07-2014

Dzirkstošais valdzinājums

Vēl viens Latvijā ražots dzērienu zīmols, kas pazīstams visā pasaulē, ir „Rīgas šampanietis”. Pareizāk sakot, pazīstams ir ne tik daudz pats produkts, kā tehnoloģija, pēc kuras tas izgatavots. Turklāt „Rīgas šampanietis” ir vienīgais dzirkstošais vīns ārpus Šampaņas provinces Francijā, kam dzēriena nosaukumā atļauts lietot vārdu „šampanietis”.  Tas tāpēc, ka tieši Rīgā tika izgudrota unikāla vīna raudzēšanas tehnoloģija, kas, nezaudējot kvalitāti, ļāva iegūt gala produktu daudz ātrāk un lielākos apjomos, nekā ar klasisko šampanieša pagatavošanas metodi. Turpini lasīt »

Sveiks lai dzīvo! - 1. daļa

Ievietoja | Sadaļa Zīmolu leģendas Latvijā | Publicēts 21-07-2014

Ar alkoholu esmu uz „jūs”. Tomēr, domājot par Latvijas zīmolu leģendām, nevar nepieminēt dažas, kas tā vai citādi saistītas ar šo jomu. Rīgas melnais balzams, Rīgas šampanietis, Allažu ķimelis - tie ir dzērieni, kas izpelnījušies atzinību visā pasaulē. Tāpēc, lai man piedod tie „Laikmeta zīmju” lasītāji, kuriem šķiet, ka jebkādā veidā cildināt alkoholiskus dzērienus ir nepieņemami. Jo šis nav raksts par alkoholu vai uzdzīvi. Šis ir raksts par dažiem zīmoliem, kuriem pateicoties Latvijas vārds izskanējis tālu aiz mūsu zemes robežām. Patiesībā jau šie produktu nav radīti, lai kāds tos lietojot piedzertos vai nonāktu atkarību jūgā. Daži no šeit minētajiem dzērieniem sākumā tika izmantoti kā zāles, citi - tikai pa spicglāzītei augstos svētkos. Mēs nereklamējam alkoholu, mēs stāstām par precēm un zīmoliem, ar ko Latvija var lepoties.

„Melnais samts” no Rīgas

Viduslaikos alķīmiķi, mēģinot no parasta metāla iegūt zeltu, atklāja „aqua vita” jeb „dzīvības ūdeni” - mūsdienās labāk pazīstamu kā spirtu. Tas radīja apvērsumu zinātnes un medicīnas pasaulē. Savukārt viņu 16. un 17.gadsimta kolēģi uz spirta un dažādu augu uzlējumu bāzes mēģināja radīt balzamu, kam piemistu spējas dziedināt un atdot jaunību. Taču, kas neizdevās alķīmiķiem, to 18.gadsimta vidū paveica Rīgas kalējmeistars un farmaceits amatieris Abrahams Kunce, izgatavodams un pārdodams dziedniecisku zāļu uzlējumu, ko uzskatīja par brīnumlīdzekli pret dažādām kaitēm. Turpini lasīt »

VEF - Latvijas lepnums. 2.daļa - padomju gadi un noriets atjaunotajā Latvijā

Ievietoja | Sadaļa Zīmolu leģendas Latvijā | Publicēts 02-06-2014

Pēc kara daudzi Valsts elektrotehniskās fabrikas VEF cehi bija izlaupīti un izpostīti, katlu māja un vairāki korpusi uzspridzināti. Tomēr darbs ātri tika atjaunots. Jau 1944.gada nogalē tika izlaista pirmā produkcija - kabatas lukturīšu un telefonu baterijas. 1945.gadā darbu atsāka fotopapīra ražošanas cehs. Tā paša gada nogalē tika izlaists pirmais pēckara radioaparāts „VEF Super M557″, kas VEF vārdu padarīja slavenu visā Padomju Savienībā. Drīz sekoja augstākās klases radiouztvērējs „VEF Super Lux”. Izgatavoja arī radiotranslācijas reproduktorus un galvas telefonus, atjaunojās telefona aparātu un centrāļu ražošana.

1949.-1950.gadā Padomju Savienībā sāka ieviest vienotu valsts standartu - GOST. Turpini lasīt »

VEF - Latvijas lepnums. 1.daļa - Pirmās brīvvalsts laiks

Ievietoja | Sadaļa Zīmolu leģendas Latvijā | Publicēts 26-05-2014

Katrai valstij, katrai tautai ir sava vēsture un savi varoņi, ar ko tā lepojas. Mēs dažkārt mēdzam aizmirst, ka latvieši ir ne mazāk gudri, stipri un varoši, kā citām tautām piederīgie. Mēs aizmirstam, ka arī mūsu zemē tapuši izgudrojumi un produkti, kas Latvijas un Eiropas industriālā mantojuma vēsturē ierakstīti zelta burtiem. Gadsimtu gaitā mums bijuši gan lieli, gan mazi uzņēmumi, slaveni un mazāk slaveni zīmoli. Taču ir arī tādi uzņēmumi, kas nav tikai vienkārši ražošanas objekti, bet nacionālas nozīmes lepnums. Tāda bija - nu jau diemžēl bija - Valsts elektrotehniskā fabrika VEF, ko padomju varas gados mēdza dēvēt par Latvijas rūpniecības flagmani. Un patiesi - VEF un daudzi tās inženieru izgudrojumi un ražotie produkti ir sasniegumi, ar kuriem mēs varam lepoties pat pasaules mērogā. Turpini lasīt »