Rīgas porcelāns. 1.daļa - Kuzņecovu leģenda

Ievietoja | Sadaļa Zīmolu leģendas Latvijā | Publicēts 23-11-2015

Pirmās porcelāna un fajansa fabrikas Rīgā parādījās 19.gadsimta vidū. 1852.gadā darbu sāka Mihaila Račkina fabrika, taču nemākulīgās vadības dēļ to 1859.gadā slēdza. 1869.gadā Rīgas tirgotājs Pāvels Kamarins lūdza Vidzemes gubernatoram atļauju dibināt porcelāna un fajansa fabriku zemes gabalā Benkenholmā (Bieķensalā), tomēr par šīs ieceres tālāko likteni nekas nav zināms. Toties zināms, ka 1874.gadā Rīgā darbojās G.Rudakova fajansa trauku fabrika ar 48 strādniekiem un vienu meistaru. Gadā tā saražoja 25 200 fajansa izstrādājumu. Visi šie sīkie uzņēmumi paliekošu ieguldījumu Rīgas porcelāna ražošanas attīstībā neatstāja.

Viens no pazīstamākajiem zīmoliem porcelāna un fajansa ražošanas jomā cara Krievijā un arī Latvijas pirmās brīvvalsts laikā neapšaubāmi bija Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika. Turpini lasīt »



Latvijas Brīvības karš 1918. - 1920.

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 09-11-2015

11.novembrī Latvijā atzīmē Lāčplēša dienu. Šo atceres dienu savulaik nodibināja par godu Rīgas atbrīvošanai un Latvijas armijas uzvarai pār Bermonta Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju 1919.gadā, taču laikam ritot tā kļuvusi par visu Latvijas karavīru piemiņas dienu. Uzvara pār Bermontu vistiešākajā veidā saistīta ar Latvijas Brīvības cīņām un ir daļa no tā sauktā Neatkarības kara. Diemžēl šodien daudzi latvieši, nemaz nerunājot par Latvijā dzīvojošajiem cittautiešiem, visai maz zina par mūsu senču varonību un uzupurēšanos laikā, kad izšķīrās - būt vai nebūt neatkarīgai Latvijas valstij. Tāpēc šajā rakstā centīsimies ieskicēt Brīvības cīņu norises hronoloģiju, kā arī šo notikumu politisko un vēsturisko fonu. Turpini lasīt »

Līvānu stikls un pārējie

Ievietoja | Sadaļa Zīmolu leģendas Latvijā | Publicēts 25-05-2015

Pirmoreiz Līvenhofas (Līvānu) stikla fabrikas vārds dokumentos minēts 1887.gadā kā Dinaburgas (Daugavpils) tirgotāja Jūliusa Fogesa īpašums. Veicot izpētes darbus, Fogess pārliecinājās, ka Līvenhofā ir labvēlīgi ekonomiskie un izejvielu ieguves apstākļi stikla ražošanai - kvarca smiltis Grīvas mežā, dolomīts Dubnas upē un Rīgas - Orlas dzelzceļa tuvums. Šī iemesla dēļ viņš nolēma nomāt „glāžu šķūni”, kas piederēja baronam Nikolajam Korfam un vienlaikus būvēt jaunu stikla fabriku. Jaunajā fabrikā tika ierīkota viena stikla kausējamā krāsns, galvenais produkcijas veids bija stikla pudeles. Neskatoties uz labvēlīgām dabas resursu izmantošanas iespējām, ražotne strādāja ar zaudējumiem un 1903.gadā bankrotēja.

1903.gadā Juliuss Fogess visus savus īpašumus pārdeva Harkovas pirmās ģildes tirgonim Mihailam Jasnijam un muižniekam Vladimiram Bortkēvičam. Jaunie īpašnieki nolēma ievērojami paplašināt stikla ražošanu un 1904.gadā nodibināja „Līvenhofas stikla un korķu ražošanas akciju sabiedrību”. Turpini lasīt »

Ukraina ģeopolitiskajā cīņā. 1.daļa - Mazliet vēstures

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 13-04-2015

Saistībā ar Ukrainā notiekošo militāro konfliktu Krievijas plašsaziņas līdzekļos un propagandas materiālos nereti parādās viedoklis par Ukrainu kā neizdevušos valsti, kas pēc vēsturiskās taisnības ir Krievijai piederoša teritorija. Savukārt ukraiņu tauta tiek attēlota kā Krievijas ienaidnieku mākslīgi radīts etnoss, kura mērķis ir sašķelt Krievijas vienotību. Krievu nacionālisti, tāpat kā daudzi Krievijas pašreizējās varas pārstāvji, krievus, baltkrievus un ukraiņus uzskata par vienu tautu ar kopīgu vēsturi, kultūru un tradīcijām. Bet kā ir patiesībā? Vai Krievijas impērija ir tas pats kas Senā Krievzeme? Un, kam būtu lielāks pamats tikt sauktai par Senās Krievzemes mantinieci - mūsdienu Krievijai jeb tomēr Ukrainai? Turpini lasīt »

Kas mūs sagaida nākotnē? 1.daļa – Globalizācijas garīgie aspekti

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 16-03-2015

Pirms gada sociālajos tīklos tika diskutēta mācītāja Mārča Jencīša runa, ko viņš teica Latvijas neatkarības deklarācijas gadadienai veltītajā dievkalpojumā draudzē „Kristus pasaulei”. Viedokļi par dažām no runā paustajām tēzēm ir pretrunīgi pat kristiešu vidū, tomēr vairākas M.Jencīša domas „Laikmeta zīmēm” šķita pārdomu vērtas. Tiesa, kā norāda autors, viņa sacīto nevajadzētu uztvert kā pravietojumu - tās ir Bībeles studiju, lūgšanu un ģeopolitiskās situācijas vērtējuma veidots mācītāja personīgs viedoklis. „Laikmeta zīmju” formāta un skaidrāka izklāsta dēļ esam šo materiālu sadalījuši divās daļās. Pirmajā daļā - par Dieva radītās pasaules un cilvēces vēstures garīgajiem aspektiem. Publicējam M.Jencīša runas fragmentus, saglabājot autora domu un stilu.

****

Bez Bībeles un Svētā Gara atklāsmes nav iespējams pareizi saprast politiskos, ekonomiskos, reliģiskos un ģeopolitiskos procesus. Lasot dažādus rakstus internetā, dažādas grāmatas, redzam, ka dažādi uzskati ir gan cilvēkiem, kas tic Dievam, gan tiem, kas netic. Lai saprastu, kas patiesībā notiek, nepieciešams Dieva Svētais Gars, kurš darbojas caur Dieva Vārdu. Svētais Gars caur Dieva Vārdu atklāj patiesību. Mans mērķis ir atklāt galvenos garīgos, politiskos un fiziskos procesus, lai katrs pats spētu izdarīt secinājumus, kas mūs sagaida nākotnē un kāda ir mūsu loma šajā procesā. Turpini lasīt »

Brāļi Irbīši

Ievietoja | Sadaļa Zīmolu leģendas Latvijā | Publicēts 16-02-2015

To latviešu izgudrotāju un dizaineru pulkā, kas ne vien radījuši pazīstamus un tautā iemīļotus zīmolus, bet paši ir zīmols, kas darījis Latvijas vārdu pazīstamu pasaulē, ir divi brāļi - Kārlis un Ādolfs Irbīši. Sporta, mācību un kara lidmašīnas, VEF logotips, daudzi no populārākajiem VEF un Rīgas radiorūpnīcā ražotajiem radioaparātiem - tāds ir viņu ieguldījums Latvijas aviobūves un radiodizaina jomā. Šoreiz Latvijas zīmolu leģendās - brāļi Irbīši. Turpini lasīt »

Seksuālā revolūcija boļševiku gaumē

Ievietoja | Sadaļa Par šo un to | Publicēts 12-01-2015

Pieņemts uzskatīt, ka tā sauktā seksuālā revolūcija iesākās 20.gadsimta 60.gados hipiju kustības un “brīvās mīlas” ideoloģijas ietekmē. Taču tā nav. Ko Rietumu pasaule piedzīvoja gadsimta vidū, padomju Krievija pamēģināja jau gadsimta sākumā. 1917.gada 19.decembrī, tūlīt pēc pazīstamajiem dekrētiem “Par mieru” un “Par zemi”, parādījās arī dekrēts “Par laulības atcelšanu” un dekrēts “Par civillaulību, par bērniem un par ierakstīšanu civilstāvokļa aktu grāmatā”. Vienlaikus tika pieņemts dekrēts “Par soda atcelšanu homoseksuālistiem”. Kādu brīdi “jutekliskuma dumpis”, kā to nodēvēja Ļeņins, bija viens no Padomju Krievijas un pēc tam arī Padomju Savienības valstiskuma pamatiem. Tas bija mērķis, uz ko jātiecas visiem “uzvarējušā proletariāta” valsts iedzīvotājiem. Turpini lasīt »

Ziemassvētku tradīcijas. Svētku vecītis

Ievietoja | Sadaļa Par šo un to | Publicēts 22-12-2014

Klāt atkal Ziemassvētki. Mūsdienu pasaulē viens no šo svētku populārākajiem personāžiem neapšaubāmi ir Ziemassvētku vecītis. Ik gadu šis omulīgais sarkanā kažokā tērptais vīrs ar kuplu baltu bārdu iegriežas miljoniem ļaužu namos visā pasaulē. Vieniem viņš ir Ziemassvētku vecītis, citiem Santa Klauss, vēl kādiem Salatētis, Sv.Nikolass, Sinterklāss, Papa Noël, Babbo Natale. Mājokļos viņš iekļūst pa skursteni, caur atvērtu vēdlodziņu vai vienkārši pa durvīm. Stāsta, ka šis smaidošais vīrs mīt tālu ziemeļos, bet savos pasaules klejojumos dodas ziemeļbrieža Rūdolfa vilktās kamanās. Taču Santa Klausam ir arī reāls prototips - Miras bīskaps Sv.Nikolajs, ko pazina kā trūcīgu ļaužu aizstāvi un apdāvinātāju. Šādā veidā viņš cilvēkiem stāstīja par vislielāko dāvanu pasaulei - Jēzu Kristu. Turpini lasīt »

“Rīgas sargi” - varoņfilma vai farss?

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi, Vēsture | Publicēts 10-11-2014

Lielākais kases gabals kino jomā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas neapšaubāmi ir spēlfilma “Rīgas sargi”. Tā stāsta par Latvijas vēsturē nozīmīgu notikumu - Brīvības cīņām. Tieši no filmas daudzi mūsdienu jaunieši pirmoreiz uzzināja, ka 11.novembris - Lāčplēša diena - ir nevis mītiskā latvju tautas varoņa dzimšanas diena, bet diena, kad atceramies Latvijas armijas uzvaru pār Bermonta karaspēku. “Rīgas sargi” pārspēja visus līdzšinējos latviešu kinoindustrijas rekordus - ar kopējo budžetu vairāk nekā divi miljoni latu tā kļuva par visu laiku dārgāko latviešu kinolenti, speciāli filmas vajadzībām tika uzbūvēta kinopilsētiņa “Cinevilla”, jau piektajā izrādīšanas nedēļā tā kļuva par skatītāko latviešu filmu pēcpadomju periodā.

Kad parādījās pirmās ziņas par filmas uzņemšanu, nopriecājos - šī nu reiz solījās būt viena no retajām skatāmajām latviešu filmām mūsu kinematogrāfa jaunlaiku vēsturē. Kad filmu 2007.gada 11.novembrī sāka izrādīt kinoteātros, nesteidzos tūdaļ to noskatīties. Ažiotāža bija liela, biļetes izpirktas ilgi uz priekšu. Redzot cilvēku pūļus, kas šturmēja kinoteātrus, dzirdot sajūsmas pilnos komentārus pēc filmas noskatīšanās, sapratu, ka uzņemta patiesi patriotiska filma par Latvijas vēsturi. Kas tev deva! Noskatoties filmu biju satriekts. Patriotiska mākslas darba vietā skatītājiem tika piedāvāta pseidovēsturiska autorversija, kas vienu no varonīgākajām lappusēm Latvijas vēsturē pārvērš farsā. Turpini lasīt »

Šindlera šķirsts

Ievietoja | Sadaļa Garīgais laicīgajā | Publicēts 20-10-2014

Viens no labākajiem 90.gadu kinodarbiem ir Stīvena Spīlberga drāma „Šindlera saraksts” (Schindler’s List). Tās pamatā austrāliešu rakstnieka Tomasa Kenīlija grāmata „Šindlera šķirsts” (Schindler’s Ark). Gan filma, gan grāmata stāsta par vācu uzņēmēju Oskaru Šindleru, kurš holokausta laikā izglāba dzīvību vairāk nekā tūkstotim poļu ebreju, nodarbinot tos savā uzņēmumā. Kenīlija grāmatas nosaukumā likta simboliska paralēle ar Bībelē aprakstīto Noasa šķirstu, kas glāba cilvēku dzīvības grēku plūdos. Spīlberga kinodarbs 1994.gadā ieguva septiņas Amerikas Kinoakadēmijas balvas, tostarp tika atzīts par gada labāko filmu. Turpini lasīt »