Uz ežiņas galvu liku… Pieminekļi Tēvzemei un brīvībai

Ievietoja | Sadaļa Arhitektūra, māksla, tēlniecība | Publicēts 14-11-2016

Ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir pazīstams Brīvības piemineklis Rīgā, kas kļuvis par brīvības un neatkarības simbolu vairākām latviešu paaudzēm. Taču bez šī Kārļa Zāles meistardarba Latvijā ir virkne citu Latvijas brīvībai veltītu monumentu, kas rotā citu pilsētu parkus un laukumus. Iespējams, oficiāli šiem pieminekļiem ir pavisam cits nosaukums, tomēr tauta tiem vienmēr piešķīrusi tiešo šo nozīmi - būt Brīvības simboliem. Lielākā daļa šo pieminekļu padomju okupācijas gados tika nopostīti un atjaunoti tikai pēc neatkarības atgūšanas.

Monumentālajā mākslā, tostarp pieminekļos, visuzskatāmāk atklājas jebkuras sabiedrības garīgās un morālās vērtības. Šajā ziņā Latvijai ir ar ko lepoties. Turpini lasīt »



Uz ežiņas galvu liku… Brīvības cīnītāju piemiņas vietas - 1.daļa

Ievietoja | Sadaļa Arhitektūra, māksla, tēlniecība | Publicēts 07-11-2016

Bija pagājuši tikai daži mēneši, kopš pēdējais svešzemju karavīrs tika padzīts no Latvijas, kad 1920.gada 1.maijā toreizējais Ministru prezidents Kārlis Ulmanis kritušajiem Brīvības cīņu varoņiem veltīja šādus vārdus: “Visi darbi nobāl un paliek mazi to varoņu darbu priekšā, kuri par Latvijas un Latvijas valsts tapšanu ir savas galvas ķīlā devuši, (..) kurus mūža miegā aijā sirmās Daugavas sēru dziesma Nāves salas malā, kurus sedz garās balto krustu rindas Brāļu kapos. Viņi - mūsu svētie, kuriem uz mūžu paliek mūsu pateicība…”

Tautas bezgalīgā pateicība saviem varoņiem, kurā apvienotas Tēvzemes mīlestība un gadsimtos veidotās mirušo piemiņas tradīcijas, jau pirmajos Latvijas valsts pastāvēšanas gados tika apliecināta arī materiālā formā. Daudzu šādu piemiņas vietu iekārtošanā piedalījās pazīstami Latvijas tēlnieki un arhitekti. Turpini lasīt »

Rīgas OMON - impērijas pēdējie kareivji

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 26-09-2016

Runājot par 1991.gada janvāra barikāžu un augusta puča notikumiem, neiztrūkstoši šo notikumu kontekstā tiek pieminēts Rīgas OMON jeb tā saukto “Melno berešu” vārds. Šī milicijas specvienība to dienu notikumu hronikās iegājusi kā tumšs un Latvijas neatkarībai neapšaubāmi naidīgs spēks. Daudzi ir dzirdējuši par omoniešu asiņaino lomu cīņā par padomju impērijas saglabāšanu, visiem spēkiem pretojoties mūsu zemes neatkarībai, taču tikai retais, īpaši paaudze, kas dzimusi pēc neatkarības atjaunošanas, zinās kā un kāpēc šāda vienība tika izveidota, tās vēsturi un to, kā OMON no nelokāmiem cīnītājiem ar noziedzību kļuva par galēji reakcionāru slepkavu bandu. To centīsimies noskaidrot šajā rakstā. Turpini lasīt »

PSRS militārās agresijas 1945 - 1991. 1968.gads – Čehoslovākija

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 29-08-2016

60. gadu vidū Čehoslovākijas komunistu režīms kļuva arvien nepopulārāks tautas vidū. Lai glābtu sociālistisko iekārtu bija nepieciešamas nopietnas reformas. To labi apzinājās arī daļa čehu un slovāku komunistu. 1968. gada 5.janvārī par Čehoslovākijas Komunistiskās partijas 1.sekretāru kļuva Aleksandrs Dubčeks. Tā paša gada aprīlī Dubčeks pasludināja “Čehoslovākijas Komunistiskās partijas rīcības programmu” - reformu plānu, kas bija vērsts uz politiskās sistēmas liberalizāciju. Programmā bija akcentēta sabiedrības demokratizācija un pilsoņu brīvības, iespēja ieviest brīvā tirgus elementus, atvērt valsti starptautiskajai konkurencei, paplašināt uzņēmumu rīcības brīvību. Reformatori nebūt nevēlējās gāzt pastāvošo politiski ekonomisko sistēmu, bet tikai to uzlabot, izveidojot “sociālismu ar cilvēcīgu seju”.

Reformas guva plašu Čehoslovākijas iedzīvotāju atbalstu un šis politiskā atkušņa periods tika nosaukts par “Prāgas pavasari”. Taču PSRS vadība to uztvēra kā draudu visai sociālistisko valstu nometnei. Turpini lasīt »

Latviešu leģions patiesības gaismā

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 14-03-2016

Gadu no gada, tuvojoties dažiem zīmīgiem kalendāra datumiem, Krievija un tās vietējie līdzskrējēji Latvijā un Igaunijā izspēlē bēdīgi slaveno “Baltijas nacisma” kārti. Igauņu un latviešu karavīri tiek apsūdzēti kā cīnītāji par nacisma interesēm un pat noziegumos pret cilvēci. Diemžēl šādi apgalvojumi atrod dzirdīgas ausis ne vien Krievijā un citās bijušās PSRS republikās, bet dažbrīd arī Rietumos, kur cilvēki vāji orientējas Austrumeiropas zemju sarežģītajos likteņos un vārdi “nacisms” un “SS” izraisa viennozīmīgi negatīvas emocijas.

Viens no galvenajiem uzbrukumu objektiem šajā propagandas karā ir tā sauktais Latviešu SS brīvprātīgo leģions. Tieši šie divi burti - SS - ļauj Krievijai izmantot leģionāru tēmu, lai uzbruktu Latvijai starptautiskajā arēnā un noskaņotu pret valsti Latvijas krievvalodīgos iedzīvotājus. Šāda Krievijas rīcība rada pastāvīgu spriedzi Latvijas sabiedrībā un starpnacionālajās attiecībās - krievi nesaprot, kāpēc latvieši aizstāv “nacistu līdzskrējējus”, savukārt teju katrai latviešu ģimenei pazīstams kāds, kas cīnījies leģionā, un tautā šie vīri tiek uzskatīti par nacionālajiem varoņiem. Lai labāk saprastu problēmas būtību, nepieciešams kaut nedaudz iepazīties ar leģiona vēsturi. Turpini lasīt »

Padomju boļševiku noziegumi 1917-1991. Kazahstāna

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 15-02-2016

Pēc Februāra revolūcijas politiskā dzīve aktivizējās visās Krievijas tā sauktajās nacionālajās nomalēs. 1917.gada jūnijā kazahu inteliģences pārstāvji Orenburgā sasauca 1.Viskirgīzu kongresu. Kongresa darba kārtībā bija arī jautājums par kirgīzu (tolaik ar šo vārdu apzīmēja arī kazahus) apdzīvoto apgabalu autonomiju demokrātiskas Krievijas sastāvā. Kongresā tika ievēlēti Krievijas Satversmes sapulces deputāti no kazahu apdzīvotajiem apgabaliem, kā arī Krievijas musulmaņu kongresa delegāti. Absolūtais kongresa dalībnieku vairākums nepieņēma boļševiku rīcības programmu un apvienojās politiskajā partijā “Alaš”, kuras mērķis bija “kazahu tautas atbrīvošana no koloniālā jūga”. Par partijas vadītājiem kļuva Krievijas 1.Valsts Domes deputāts Alihans Bukeihanovs un avīzes “Kazah” redaktors Ahmets Baitursinovs. Turpini lasīt »

Ziemassvētku tradīcijas. Svētku mūzika

Ievietoja | Sadaļa Par šo un to | Publicēts 21-12-2015

Mūsu ēras 313.gadā Romas imperators Konstantīns Lielais izdeva dekrētu par reliģijas brīvību un kristietība kļuva par vienu no oficiālajām reliģijām impērijā. Tomēr Romas iedzīvotāji, īpaši vienkāršā tauta, līdzās jaunajai ticībai turpināja piekopt pagānu tradīcijas un svinēt pagāniskos svētkus. Tādus svinēja arī ziemas saulgriežu laikā. Decembra vidū svinēja Saturnālijas par godu zemkopības dievam Saturnam, bet 25.decembrī “Neuzvaramās Saules svētkus” (Natalis Invicti Solis), kuros godināja saules dievu Mitru. Svētku laikā tika pārtraukti visi darbi, ļaudis pasniedza cits citam dāvanas, vergi drīkstēja sēdēt pie viena galda ar kungiem.

Kristīgajai Baznīcai bija jādomā, kā cīnīties ar pagāniskajām paražām. Lai gan Evaņģēlijos nav minēts precīzs Jēzus Kristus piedzimšanas datums, pāvests Jūlijs I 4.gadsimta vidū 25.decembri pasludināja par Kristus dzimšanai veltītiem svētkiem. Turpini lasīt »

Rīgas porcelāns. 4.daļa - Labākais sestajā daļā zemeslodes

Ievietoja | Sadaļa Zīmolu leģendas Latvijā | Publicēts 14-12-2015

Pēc Otrā Pasaules kara abas Rīgas porcelāna fabrikas atradās grūtā situācijā - lielākā daļa iekārtu bija izvestas, trūka strādnieku un inženiertehnisko darbinieku. Tāpēc jau 1945.gadā Rīgas keramikas fabrikas (bijusī M.S.Kuzņecova porcelāna, fajansa un māla trauku fabrika) kolektīvu papildināja speciālisti no citām Padomju Savienības pilsētām, bet 1946.gadā pie fabrikas izveidoja arodapmācības skolu vietējo speciālistu sagatavošanai. Pamazām tika saremontētas tehnoloģiskās iekārtas, atjaunoti atsevišķi ražošanas iecirkņi un cehi. 1946.gadā uzņēmums ieguva nosaukumu “Rīgas porcelāna un fajansa fabrika”. Turpini lasīt »

Rīgas porcelāns. 3.daļa – Darbnīcas. Porcelāns Art Deco stilā

Ievietoja | Sadaļa Zīmolu leģendas Latvijā | Publicēts 07-12-2015

Viena no Latvijas pirmās republikas zīmolu leģendām neapšaubāmi bija porcelāna apgleznošanas darbnīca “Baltars”. 1924.gada pavasarī mākslinieki Romans Suta un Aleksandra Beļcova ar rakstnieces un žurnālistes Austras Ozoliņas-Krauzes finansiālu atbalstu mēģināja izveidot mākslas keramikas darbnīcu, kas strādātu galvenokārt ar mālu. Ar Ozoliņu-Krauzi abi dzīvesbiedri iepazinās Rīgas mākslinieku grupas izstādē. Kādā no Ausekļa ielas dzīvojamajiem namiem tika uzbūvēta liela krāsns, kur apdedzināšanai ievietoja ap 200 māla oriģinālveidojumu. Diemžēl krāsns izrādījās nederīga un nodomu nācās atlikt.

Šī neveiksme tomēr neatturēja māksliniekus pievērsties apgleznošanai virsglazūras tehnikā, izmantojot gatavus porcelāna un fajansa izstrādājumus. Turpini lasīt »

Rīgas porcelāns. 2.daļa - Jesena un Jakša uzņēmumi

Ievietoja | Sadaļa Zīmolu leģendas Latvijā | Publicēts 30-11-2015

1886.gadā Mīlgrābenā (Jaunmīlgrāvī) darbu sāka otrs nozīmīgākais porcelāna ražošanas uzņēmums Latvijā - rūpnieka Jakoba Kārļa Jesena porcelāna fabrika. Jakobs Kārlis Jesens Rīgā ieradās divpadsmit gadu vecumā no Vācijas. Šeit viņš ieguva izglītību, smēlās biznesa pieredzi  vairākos vietējos uzņēmumos, bet 1875.gadā nolēma dibināt pats savu firmu. Izvēle sliecās uz tobrīd modē nākušo porcelāna ražošanu. 1886.gada 11.februārī Jesens saņēma atļauju fabrikas atvēršanai. Tolaik Mīlgrābenā neizmantoti stāvēja vairāki desmiti vienstāva noliktavu. Atšķirībā no Kuzņecovu fabrikas, Jesena uzņēmuma pamatā bija ārzemju kapitāls. Tajā pašā gadā fabrika tika nodota ekspluatācijā. Turpini lasīt »