Uz ežiņas galvu liku… Latvijas Brīvības cīņās kritušo ārzemju karavīru piemiņai

Ievietoja | Sadaļa Arhitektūra, tēlniecība, māksla, Vēsture | Publicēts 09-11-2020

Klāt novembris un līdz ar to Lāčplēša diena, kad pieminam karavīrus, kas ziedojuši dzīvības uz Latvijas brīvības altāra. 1918.-1920.gadā latviešu karavīri spēja nosargāt savu valsti. Bet vai tikai pašu spēkiem? Diemžēl fakti par citu valstu karavīru neatsveramo palīdzību Latvijas neatkarības izcīnīšanā šodien ir mazāk zināmi. Latvijas teritorijas atbrīvošanā piedalījās gan Igaunijas armija Vidzemē, gan Polijas karaspēks Latgalē, gan Lietuvas armija Ilūkstes apriņķī. Visvairāk runāts par Igaunijas un Polijas armiju palīdzību Latvijai, taču mazāk zināma Lielbritānijas un Francijas karavīru piedalīšanās Latvijas Neatkarības karā, bet tikpat kā nemaz nav dzirdēts par Somijas, Dānijas, Zviedrijas un ASV pilsoņu dalību Brīvības cīņās. Turpini lasīt »



Uz ežiņas galvu liku… Brīvības cīnītāju piemiņas vietas - 2.daļa

Ievietoja | Sadaļa Arhitektūra, tēlniecība, māksla | Publicēts 11-11-2019

“Divdesmitais gadsimts Latvijas vēsturē paliks ar divu pasaules karu Brāļu kapiem, ar nacionālo partizānu piemiņas vietām, ar divreiz iegūtu valstisko neatkarību. Un vēl - 20.gadsimts ir bijis izmisuma pilns cīņu laiks par latviešu tautas izdzīvošanu un pastāvēšanu. Arī tagad, nu jau 21.gadsimtā, cīņa turpinās. Lai mēs kā tauta un valsts pastāvētu, mums jāzina sava vēsture, kultūras vērtības, jāgodā un jāatceras savi karavīri. Par valsts vēsturi ir jāstāsta, tā jāatstāj nākamajām paaudzēm. Nepieciešamību to darīt pierāda mūsu pašu nesenā pieredze, kad padomju vara centās izskaust visu, kas saistīts ar Latvijas neatkarību. To veica ne tikai ietekmējot tautu ideoloģiski, bet arī iznīcinot neatkarības simbolus - Brīvības cīņu piemiņas vietas. Tikai labi zinot Latvijas vēsturi, mēs pratīsim novērtēt atgūtās neatkarības nozīmību. No mūsu visu prasmes un godaprāta, kalpojot Tēvzemei, ir atkarīga tās pastāvēšana.” Turpini lasīt »

Zemes reforma vai sociāla revolūcija

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 23-09-2019

Zemes reforma Latvijā. Līdzīgas reformas pēc I Pasaules kara notika daudzviet Eiropā. Tomēr Latvijā tā bija viena no radikālākajām, jo pilnībā iznīcināja muižas kā ekonomisku un politisku spēku. Zemes sadalīšana sīkās saimniecībās ļāva tikt pie zemes jebkuram gribētājam, taču kavēja bagātu latviešu lielsaimniecību attīstību. Sekas šādai zemes sadrumstalotībai jūtam vēl šodien, kad senie īpašumi atkal denacionalizēti. Tāpat joprojām cīnāmies ar postažu, ko zemes reforma nodarīja veco muižu ēkām. Patiesībā var teikt, ka Latvijas agrārreforma bija drīzāk politiski sociāla nevis ekonomiska revolūcija. Jaunas valsts stūrakmens uz veca naida drupām. Šķiru cīņas atriebe. Vai tolaik, pirms teju 100 gadiem, latvieši varēja rīkoties prātīgāk? Daži teiks - citādāk nevarēja. Bet varbūt vajadzēja? Par Latvijas agrārreformas plusiem un mīnusiem stāsta Mārtiņš Ķibilds vienā no LTV raidījuma “Atslēgas” sērijām.

****

Pēc Brīvības cīņām pirmo patiesas brīvības gadu Latvija sagaidīja sadragāta. Piecus gadus zemi bija postījis pasaulē lielākais karš. 80 000 lauku sētu iznīcinātas, vairāk nekā 100 000 - smagi cietušas. Tā bija ceturtā daļa no visām saimniecībām. Teju 30% aramzemes bija atmatā. Turpini lasīt »

Viltotā vēsture mūsdienu kinematogrāfā

Ievietoja | Sadaļa Arhitektūra, tēlniecība, māksla, Latvijā un pasaulē | Publicēts 14-04-2019

Kopš bērnības mana aizraušanās ir vēsture. Pusaudža gados tiku izlasījis visus man pieejamos vēsturiskos romānus un stāstus, vēlāk pārgāju uz nopietnāku arheoloģisko, vēsturiski dokumentālo un biogrāfisko literatūru. Apmeklēju arī muzejus, kuros vien varēja atrast ko vēsturisku. Un, protams - kino. Esmu centies noskatīties teju ikvienu filmu par vēsturi, vai tā stāstītu par senatni vai jaunākiem laikiem. Tomēr pēdējos gados tieši vēsturiskās filmas visbiežāk likušas man vilties, jo ar katru gadu tās kļūst patiesajai vēsturei arvien neatbilstošākas, piedzīvo vēstures stilizāciju, tiek piesātinātas ar nesaprotamiem un liekiem mistikas elementiem.

“Laikmeta zīmēs” jau esam rakstījuši par radošā tandēma Aigara Graubas un Andreja Ēķa nepiedodamajiem vēstures falsificējumiem filmās “Rīgas sargi” un “Baiga vasara” (lasiet ŠEIT). Tomēr ne jau tikai šo autoru kinodarbi pazīstami ar savu apzināti vieglprātīgo attieksmi pret patieso vēsturi. Tas pats sakāms par daudzām jaunāko laiku vēstures filmām gan ASV, gan Krievijā, gan citur, tāpat par šobrīd populārajiem vēsturiskajiem televīzijas seriāliem. Šodien televizoru un lielajos ekrānos vien retu reizi var skatīt filmas, kuras pret vēsturi izturas ar patiesu cieņu un pietāti. Turpini lasīt »

Vadoņa sapnis par Rīgu. Kā “lielais sējējs” pusi Vecrīgas “nopļāva”

Ievietoja | Sadaļa Arhitektūra, tēlniecība, māksla, Vēsture | Publicēts 20-11-2018

Latvija lepojas ar savas galvaspilsētas Rīgas vēsturisko centru, tostarp vecpilsētu, kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Diemžēl daļa vēsturiski vērtīgo Vecrīgas namu gājuši bojā Otrā Pasaules kara gados un tam sekojošā padomju perioda nevērībā pret kultūrvēsturisko mantojumu. Arī šodien vecpilsētai raksturīgo vidi kropļo starp viduslaiku un jūgendstila pērlēm iebūvētās neiederīgās stikla un betona jaunbūves. Tomēr maz ir tādu, kas zinās, ka lielākie postījumi Vecrīgai nodarīti nevis karu un okupācijas rezultātā, bet pirmās brīvvalsts laikā, īpaši autoritārisma periodā, kad pārprasta nacionālisma vārdā tika nojauktas daudzas vēsturiski vērtīgas ēkas, pat veseli kvartāli. Par Ulmaņa pompozajiem Rīgas pārbūves plāniem stāsta Mārtiņš Ķibilds vienā no LTV raidījuma “Atslēgas” sērijām.

****

1935.gada oktobra vidū pašā Vecrīgas sirdī ap Rīgas Doma baznīcu sāka dunēt darbi. Kā skudras rosījās vīri ar laužņiem un veseriem, krustu šķērsu braukāja kravas auto. Vai Doma laukumā lika jaunu bruģi? Ierīkoja pirmo Ziemassvētku tirdziņu? Nē - viņi šo laukumu veidoja! Pirms tam tāds tur nekad nebija bijis. Nojauca desmitiem māju, lai taptu Vecrīgas šaurībai nedabīgi liels bruģa tuksnesis, reizes piecas lielāks par Rātslaukumu. Kopš Ulmaņa 15.maija apvērsuma bija pagājis gads un jaunajam režīmam vajadzēja jaunus simbolus. Doma laukums kļuva par pirmo lāpstas cirtienu grandiozā vecās Rīgas pārbūves plānā. Laukumam, protams, deva 15.maija vārdu. Turpini lasīt »

Izvarotā Latvija. PSRS galvenā karabāze

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 22-10-2018

Latvijas PSR - Padomju Savienības rietumu robežas lielākā militārā bāze. Padomju armijas, aviācijas un flotes koncentrācija Baltijā bija milzīga. Visvairāk militarizēta bija tieši Latvija - mūsu mazajā zemītē atradās vairāk nekā 3000 militāru objektu. Šodien ir ļaudis, kuri vaimanā par Latvijā dislocētiem nieka 1000 citu valstu NATO karavīriem, kas ir mūsu sabiedrotie, taču izliekas aizmirstam, ka padomju gados te atradās vairāk nekā 100 000 okupācijas armijas militārpersonu. Par to, kā Padomju armija “izvaroja” mūsu zemi un par šīs brutālās vardarbības sekām, kuras jūtam vēl šodien, stāsta Mārtiņš Ķibilds vienā no LTV raidījuma “Atslēgas” sērijām.

****

Pēc Otrā pasaules kara Vāciju piemeklēja sociāls sprādziens - simtiem tūkstošu vācu sieviešu veica abortus, tūkstošiem laida pasaulē bērnus bez tēviem. Vācijai pāri bija gājusi Sarkanā armija - izvarotāju armija. Pārnestā nozīmē to pašu var teikt par Padomju armiju Latvijā. Šis būs stāsts par 50 gadus ilgu izvarošanu, sāpīgu abortu 20.gadsimta 90.gados un nepārejošām sekām joprojām. Turpini lasīt »

Baigais gads. Par to, kā gada laikā piecreiz aplaupīja Latvijas tautu

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 02-07-2018

Par 1940.gada vasaras traģiskajiem notikumiem, kad dažu mēnešu laikā tika iznīcināta Latvijas valsts, tiek runāts un rakstīts daudz. Mēs zinām par Molotova - Ribentropa noziedzīgo vienošanos un tā slepenajiem protokoliem, par krievu karabāzēm Latvijā un valsts pilnīgu okupāciju, par Maskavas ultimātu Ulmaņa ministru kabinetam un marionešu valdības izveidošanu, par nelikumīgajām Saeimas vēlēšanām, kas noveda pie padomju varas pasludināšanas Latvijā, visbeidzot par latviešu it kā pazemīgo “lūgumu” iekļaut mūsu zemi PSRS sastāvā. Taču tās visas ir lielvalstu ģeopolitiskās spēlītes - tā sauktā lielā politika. Bet kā juku laikos jūtas parastais cilvēks? Ko Latvijas valstiskuma zaudēšana nozīmēja ierindas pilsonim? Par to stāsta Mārtiņš Ķibilds vienā no LTV raidījuma “Atslēgas” sērijām.

****

1940.gada jūnijs. Padomju Savienība okupē Baltijas valstis, tostarp Latviju. Dažu mēnešu laikā valsts tiek iznīcināta un sagrauta līdz pamatiem. Bet kas ir valsts pamats? Tie ir cilvēki. Cilvēkiem šī okupācija nozīmēja laupīšanu. Šis būs prātam neaptverams stāsts par pieciem laupīšanas viļņiem, ko Latvija piedzīvoja viena gada laikā. Ne velti šo laika posmu mēs šodien saucam par Baigo gadu. Turpini lasīt »

Padomju boļševiku noziegumi 1917-1991. Gruzija

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 14-05-2018

Ar Krievijas Pagaidu valdības atbalstu 1917.gada 9.martā Tiflisā (Tbilisi) tika izveidota Īpašā Aizkaukāza komiteja (Ozakoms), par kuras locekļiem kļuva 4.Valsts Domes deputāti, kas pārstāvēja gruzīnu, armēņu un azerbaidžāņu nacionālās partijas. Lielākais gruzīnu politiskais spēks šajā komitejā bija sociāldemokrāti meņševiki. Pēc oktobra apvērsuma, 1917.gada 15.novembrī Ozakomu nomainīja Aizkaukāza komisariāts - Krievijas Aizkaukāza guberņu koalīcijas valdība, kas neatzina jauno boļševiku varu Petrogradā. Aizkaukāza komisariāts sadarbojās ar citiem pretboļševiku spēkiem Kubaņā, Donā, Terekā un Dagestānā.

1918.gada 10.februārī Tiflisā tika sasaukts Aizkaukāza Seims. Turpini lasīt »

Padomju boļševiku noziegumi 1917-1991. Tbilisi traģēdija, 1989.gads

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 14-05-2018

PSKP CK ģenerālsekretāra Mihaila Gorbačova sāktā pārbūves (perestroika) un atklātības (glasnostj) politika daudzviet Padomju Savienībā priekšplānā izvirzīja nacionālos jautājumus. Tā notika arī Gruzijā. 1989.gada 18.martā Gruzijas autonomijā Abhāzijā Lihnu ciemā notika abhāzu tautas sapulce, kas ierosināja jautājumu par Abhāzijas APSR izstāšanos no Gruzijas PSR un pilntiesīgas savienotās republikas statusa atjaunošanu, kāds Abhāzijai bija 20.gadsimta 20.gados. Sapulcē piedalījās ap 30 000 Abhāzijas iedzīvotāju. Tas izsauca Abhāzijā dzīvojošo etnisko gruzīnu sašutumu, kas izpaudās protesta mītiņos Gali, Leselidzē, Suhumi un citās pilsētās.

4.aprīlī pēc gruzīnu nacionālās kustības līderu Zviada Gamsahurdijas, Meraba Kostavas, Iraklija Cereteli (nejaukt ar Gruzijas Demokrātiskās Republikas (1918-1921) politiķi un valstsvīru) un Georgija Čanturijas aicinājuma laukumā pie Valdības ēkas Tbilisi sākās beztermiņa politisks mītiņš. Diemžēl republikas vadība pat nemēģināja sākt dialogu ar opozīciju, bet radio ēterā pārraidītais valdības paziņojums mītiņa dalībniekus neapmierināja. Pūlī izplatījās baumas, ka “abhāzu seperātistu akcija” ir Maskavas izprovocēta un sankcionēta. 6.aprīlī laukumā parādījās lozungi: “Nost komunistisko režīmu!”, “Nost PSKP!”, “Nost krievu imperiālismu!”, “PSRS - tautu cietums!”, “Nost padomju varu!”. Turpini lasīt »

Roberts Milbergs. Barikādes atceroties – 2.daļa

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 15-01-2018

Turpinām publicēt pretošanās kustības dalībnieka, Latvijas Tautas Frontes valdes locekļa, 1991.gada janvāra barikāžu viena no idejas autoriem un organizētājiem, 5.Saeimas deputāta Roberta Milberga atmiņu fragmentus par barikāžu laiku Latvijā. Atmiņu 1.daļā (lasiet ŠEIT) stāstījām par politisko un sabiedrisko fonu, kas lika pamatu barikādēm, Latvijas Tautas Frontes valdes izstrādāto “X stundas instrukciju” un tās realizāciju, Vislatvijas tautas manifestāciju Daugavmalā un citiem notikumiem. Šoreiz vairāk par pašu barikāžu nedēļu, uzbrukumu Iekšlietu ministrijai un 4.maija varas visai divdomīgo attieksmi pret tautas nelokāmo apņēmību nosargāt savu neatkarību. Raksts tiek publicēts saīsināti.

****

Turpinājums.

Apskatot aizsargājamos objektus konstatējām, ka viss notiek saskaņā ar mūsu iecerēm. Tā aizsardzības organizāciju pie valdības ēkas Brīvības ielā uzņēmās vadīt LTF domniece no Tramvaju un trolejbusu pārvaldes Zigfrīda Teikmane. Šī maza auguma trauslā sieviete bija apveltīta ar milzu enerģiju, kura brīžiem plūda pāri malām, un kura tik ļoti bija nepieciešama 1991.gada janvāra dienās. Pie sakaru centra Dzirnavu ielā 105 vadību uzņēmās Zinātņu Akadēmijas LTF nodaļas pārstāvis Ivars Kalviņš, bet Dzirnavu ielā 16 - prokurore Inta Stabulniece un akmeņkalis Sandris Skribnovskis. Turpini lasīt »