Laikmeta zīmes

Par modernās vasarsvētku kustības sākotni uzskata garīgo atmodu, kas 1906. gadā sākās vecā metodistu baznīciņā Azusa ielā Losandželosā, ASV, kur dažādu konfesiju kristieši pavadīja laiku kopīgās lūgšanās, lai saņemtu personīgu Svētā Gara piedzīvojumu tādā veidā, kā tas aprakstīts Apustuļu darbu grāmatā Bībelē. Drīz vien viņi sāka piedzīvot garīgas izpausmes, kādas līdz tam nebija pieredzētas - cilvēki tika piepildīti ar pārdabisku prieku un spēku, sāka runāt nepazīstamās valodās, tika dziedināti no dažādām slimībām. Uz Azusa ielas dievkalpojumiem ļaudis brauca no visas Amerikas un vēlāk arī no visas pasaules.

Viens no tiem, kas izrādīja nopietnu interesi par atmodu Azusa ielā, bija norvēģu metodistu mācītājs Tomass Bols Barats (1862 - 1940) no Kristiānijas, tagadējās Oslo. Turpini lasīt »

2006. gadā pasaules vasarsvētku/harizmātiskā kustība atzīmēja 100 gadus kopš leģendārās Azusa ielas atmodas, ko daudzi uzskata par šīs kustības patieso sākotni. Lielajai jubilejai bija veltīta konference, kas notika “eņģeļu pilsētā” Losandželosā, kur savulaik risinājušies vēsturiskās atmodas galvenie notikumi. Svinībās piedalījās 45 000 viesu no vairāk nekā 100 pasaules valstīm, tostarp daudzi pasaulē pazīstami evaņģēlisti, sludinātāji un mācītāji, slavēšanas un pielūgsmes vadītāji, kristīgie kalpotāji.

Pirmsākumi Azusa ielas atmodai meklējami 19. gadsimta nogalē tā sauktajā svētuma kustībā. Turpini lasīt »

Rīgas vasarsvētku draudze “Dzīvības Avots” ir salīdzinoši jauna draudze, tomēr tā bijusi daudzu jaunu ierosmju un projektu iniciatore un tālākvirzītāja Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienībā. Par to, kā un kāpēc salīdzinoši neliela draudze spējusi īstenot lielus projektus un ieceres, pastāstīs šis raksts.

****

Kopā ar draudzes pirmo mācītāju Agri Ozolinkeviču kavējamies atmiņās tajā tālajā 1995. gada pavasarī, kad viņš ar bakalaura diplomu kabatā atgriezās no studijām Maskavas Teoloģijas institūtā. Tolaik Latvijas Bībeles koledžas direktoram misionāram Terencam Hallam bija radusies doma dibināt Rīgā jaunu vasarsvētku draudzi un viņš piedāvāja Agrim kļūt par tās mācītāju. Maija beigās Latvijā ieradās Bībeles studentu grupa no ASV, lai piedalītos evaņģelizācijas pasākumu sērijā Rīgas skolās, bet vakaros kinoteātrī “Spartaks”. Šie pasākumi pulcēja daudz jauniešu, kas nedēļas noslēgumā tika aicināti uz dievkalpojumu Mākslas darbinieku namā Vaļņu ielā 9. Dievkalpojumā piedalījās 70 cilvēku un šķita, ka jaunajai draudzei pamati ir ielikti.

Taču jau nākamajā svētdienā pēc amerikāņu aizbraukšanas uz dievkalpojumu atnāca… trīs cilvēki. Turpini lasīt »

2004. gada 27. jūnijā savu 75. gadskārtu atzīmēja vecākā Latvijas vasarsvētku draudze - Jelgavas draudze. Šai draudze vienmēr bijusi īpaša loma citu vasarsvētku draudžu vidū. Gadu gaitā draudze gājusi cauri dažādām grūtībām, tomēr spējusi izdzīvot. Šis ir stāsts par draudzes vēsturi, šodienu un nākotnes perspektīvu.

Vēstures līkloči

1928. gadā Jelgavā ieradās un darbu sāka misionāre Hermīne Hercmane. Viņa organizēja dažādus pasākumus, sarunājās ar ļaudīm par Dievu. 1929. gadā tika dibināta draudze, rīkotas pirmās svētīšanās sapulces. Turpini lasīt »

Katras kristīgas konfesijas vēsturē ir personības, kas devušas nenovērtējamu ieguldījumu tās izaugsmē un attīstībā. Tāpat ikvienai zemei un tautai ir savi pravieši, kas nesuši vai atjaunojuši kristīgo mācību un kalpojuši šās zemes atmodai. Latvijas vasarsvētku draudzēm šāds cilvēks ir misionārs un draudžu darba celmlauzis Džems Grēviņš.

19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā vasarsvētku kustība sāka izplatīties visā pasaulē. Arhīvā atrodamas ziņas, ka jau 1906. gadā Rīgā un Liepājā darbojušās vasarsvētku kustībai līdzīgas draudzes, kurās gan pārsvarā bijuši vācu tautības cilvēki. Pēc Pirmā pasaules kara Svētā Gara kustības ietekmē atradās arī daļu baptistu draudžu. Taču par pilntiesīgu vasarsvētku kustības sākumu Latvijā uzskata 1926. gadu, kad šeit ieradās un sāka sludināt Džems Grēviņš. Turpini lasīt »