Laikmeta zīmes

2011. gada 27. aprīlī pasaules kristīgo sabiedrību satrieca ziņa, ka autoavārijā Teksasā 79. gadu vecumā Mūžībā aizsaukts viens no pasaulē pazīstamākajiem evaņģēlistiem, mācītājiem un kristīgajiem praviešiem Deivids Vilkersons. Vilkersona vārds labi pazīstams arī Latvijas kristiešiem - gan ar grāmatām „Krusts un duncis”, „Liec bazūni pie mutes” un „Vēstījumu” sēriju, gan dievkalpojumiem Rīgā 2003. gadā un Tallinā 2004. gadā. Nu pravieša balss ir apklususi, taču mums paliek viņa bagātīgais garīgais mantojums.

Deivids Vilkersons dzimis 1931. gada 19. maijā Hamandā, Indianas štatā. Turpini lasīt »

Reinhards Bonke ir viens no pazīstamākajiem mūsdienu evaņģēlistiem, kam Dievs dāvājis žēlastību pasludināt Evaņģēlija vēsti un atvest Kristus krusta priekšā visvairāk ļaužu cilvēces vēsturē. Bonke kalpojis visā pasaulē, tomēr vispazīstamākais ir viņa svētīgais darbs Āfrikā.

Reinhards Bonke piedzima 1940. gadā Kēningsbergā, Austrumprūsijā, mācītāja ģimenē. Deviņu gadu vecumā viņš atdeva savu sirdi Kristum un drīz pēc tam sajuta Dieva aicinājumu veltīt dzīvi kalpošanai Āfrikā. Deviņpadsmit gadu vecumā Bonke iestājās Bībeles koledžā Velsā. Pēc tās pabeigšanas viņš tika ordinēts par mācītāju un septiņus gadus kalpoja kādā vasarsvētku draudzē Ziemeļvācijā.

Tomēr viņa sirds piederēja Āfrikai. 1967. gadā Bonke kopā ar sievu Anniju un dēliņu Kaju Uvi kā misionāri devās uz Lesoto Āfrikas dienvidos. Pirmos septiņus gadus tas bija parasts misionāra darbs - viņi uzcēla baznīcu Lesoto galvaspilsētā Maseru, nodibināja Bībeles korespondences kursus, sludināja gan Lesoto, gan citās Āfrikas zemēs. Tomēr Bonkes evaņģēlista sirds nejuta apmierinājumu - viņš vēlējās redzēt patiesi lielus un varenus Dieva brīnumdarbus.

Šādām sirds ilgām bija pamatots iemesls. 1972. gadā Dievs Bonkem parādīja vīziju - vairākas naktis pēc kārtas misionārs garā redzēja Āfrikas kontinentu, kas bija nomazgāts tīrs Jēzus asinīs. Vienlaikus viņš dzirdēja skaidru Svētā Gara balsi atkal un atkal sakām: „Āfrika tiks glābta!” Tolaik tas šķita gandrīz neiespējami, tomēr Bonke šo Dieva apsolījumu uztvēra nopietni. Par viņa mērķi kļuva pasludināt Evaņģēliju visai Āfrikai. Turpini lasīt »

Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības (LVDA) starptautiskais partneris ir Starptautiskā Dieva Draudze, kuras centrs atrodas Klīvlandē, Tenesijas pavalstī ASV. Tā ir otra lielākā vasarsvētku draudžu apvienība pasaulē ar vairāk nekā 7 miljoniem locekļu 180 valstīs un teritorijās. Iepazīsimies ar šo kristīgo denomināciju tuvāk.

Dieva Draudzes sākums meklējams 19. gadsimta nogalē, kad baptistu mācītājs Ričards Špērlings nonāca konfliktā ar savu draudzi, jo uzskatīja, ka kristiešu vienotībai jābalstās uz mīlestības saitēm, nevis konfesionālu doktrīnu. Kaut arī viņš nebija domājis dibināt jaunu baznīcu, drīz vien kļuva skaidrs, ka palikt savā konfesijā nebūs iespējams. Turpini lasīt »

Reizi trijos gados kādā no Eiropas pilsētām notiek pasākums, kura mērķis ir vienot kontinenta vasarsvētku draudzes, organizācijas un atsevišķus ticīgos. Tā ir PEC (Pentecostal European Conference) - Vasarsvētku draudžu Eiropas konference. Pirmā šāda konference notika 1969. gadā Zviedrijas pilsētā Nīhemā un kopš tā laika, sākumā reizi gadā, vēlāk reizi trīs gados, vasarsvētku kristieši pulcējas kopā, lai slavētu un pielūgtu Dievu, aizlūgtu cits par citu, iepazītos ar vasarsvētku draudžu kalpošanu dažādās zemēs un misijas laukos.

PEC rīkotāja ir Vasarsvētku draudžu Eiropas sadraudzība (PEF - Pentecostal European Fellowship), kas koordinē kontinenta draudžu kopdarbu. Tās rīcības komitejā, kas sapulcējas reizi gadā, darbojas dažādu Eiropas valstu vasarsvētku draudžu līderi. Galvenā PEF misija ir PEC konferenču organizēšana, taču tā koordinē arī citu vasarsvētku draudžu kalpošanas nozaru - Vasarsvētku draudžu Eiropas misijas (PEM), Eiropas Vasarsvētku draudžu teoloģijas asociācijas (EPTA), Vasarsvētku draudžu Eiropas jaunatnes kalpošanas foruma (PEFY), Eiropas Vasarsvētku draudžu preses asociācijas (EPPA) un Vasarsvētku draudžu Eiropas sieviešu sadraudzības (PEFW) - darbu. Turpini lasīt »

Roberts un Tekla Prikuļi - laulāts pāris, kas dzīvē meklējuši un arī atraduši Dievu un kam Dievs nav tikai abstrakts jēdziens, bet sargs, palīgs un padomdevējs ikdienā. Roberts un Tekla ir kalpojuši gan draudzē „Dzīvības Avots”, gan citur. Šobrīd viņi ir Ķekavas vasarsvētku draudzes „Dzīvības ceļš” mācītāji.

****

- Kad iepazināties, vai jau bijāt kristieši?

Tekla: - Nē, mēs zinājām par Dievu, taču kristieši nebijām. Tautiskās atmodas laikā cilvēki pastiprināti meklēja Dievu, jo bija radušās jaunas iespējas to darīt. Parādījās kristīgā literatūra, kuru es daudz lasīju. Tolaik Dievs runāja uz visu tautu un arī uz mani. Lasīju Bībeli, laikrakstu „Svētdienas Rīts”, un sapratu, ka man vajadzīga draudze. Vienīgā, ko pazinu kopš bērnības, bija katoļu baznīca. Sāku to apmeklēt, tomēr nespēju īsti iejusties, tāpēc nolēmu labāk palikt mājās un lasīt Bībeli vienatnē.

Kādu dienu pēkšņi sapratu, ka esmu maldos, ka Dievs ir, bet es līdz šim esmu dzīvojusi bez Viņa, ka viss, kas man iepriekšējos gados par Dievu stāstīts, ir meli. Turpini lasīt »

Ticības apustulis - tā laikabiedri iesauca vienu no spilgtākajām personībām vasarsvētku kustības vēsturē Smitu Viglsvortu. Kaut arī viņš nebija nevienas garīgās atmodas līderis, tomēr viņa ticības un Dieva brīnumu caurstrāvotā kalpošana pārmainīja mūsdienu kristietības seju un no jauna atklāja tās gadsimtu gaitā pazaudēto pārdabisko šķautni.

Smits Viglsvorts piedzima 1859. gadā Menstonā, Anglijā, ļoti nabadzīgā ģimenē. Lai palīdzētu ģimenei nopelnīt iztiku, viņš bija spiests sāk strādāt jau sešu gadu vecumā. Kaut arī Smita vecāki Dievu personīgi nepazina, zēna sirds ilgojās Viņa tuvuma. Smita vecmāmiņa piederēja metodistu baznīcai un bieži ņēma zēnu līdz uz dievkalpojumiem. Vienā no šādām reizēm tika dziedāta dziesma par Kristu kā Dieva Jēru un šī vēsts uzrunāja Smitu tik ļoti, ka viņš atdeva savu sirdi Tam Kungam. Pēc šī notikuma viņu piepildīja pāriplūstoša vēlme liecināt par Kristu citiem un vispirms jau paša mātei. Turpini lasīt »

Intervija ar Aizputes vasarsvētku draudzes mācītāju Gunti Eņģeli un viņa dzīvesbiedri Ingu.

*****

- Gunti, kā tu nonāci pie atziņas, ka tavs aicinājums ir būt mācītājam?

Guntis: - Sākumā biju vienkāršs draudzes loceklis, taču tad jutu, ka Dievs no manis gaida vairāk. Kādu reizi Jelgavas draudzes mācītājs Agris Ozolinkevičs sludināja par aicinājumu, ka mums par to jālūdz Dievs. Tovakar mājās es nometos ceļos un lūdzu: Dievs, ko Tu gribi, lai es daru? Sajutu, ka Dievs saka: sludini Evaņģēliju! Radās iespēja mācīties Bībeles koledžā Ozolniekos. Tolaik vēl nezināju, ka būšu mācītājs. Biju mazrunīgs un domāju kā Mozus: es nemāku runāt! Tad Jelgavas draudzē sludināja kāds mācītājs no ārzemēm. Pēc dievkalpojuma viņš pienāca pie manis un teica: Dievs uz tevi ir runājis, lai tu sludini Evaņģēliju! Bija arī citi pamudinājumi. Pamazām sāku apjaust, ka būšu mācītājs. Turpini lasīt »

Dieva Vārds māca mūs pieminēt savus vadītājus, kas mums sludinājuši pestīšanas vēsti. Vasarsvētku draudzēm viens no šādiem cilvēkiem ir pirmais draudžu bīskaps Fricis Ozolinkevičs. Par savu tēvu stāsta pašreizējais LVDA bīskaps Jānis Ozolinkevičs.

*****

Mans tēvs Fricis Ozolinkevičs dzimis 1905. gadā Valtenes muižas kalpu mājās desmit kilometrus no Dundagas. Viņu uzaudzināja tēvs un vecmāmiņa, māte bija mirusi. Kā jau visi lauku zēni tolaik, tēvs pabeidza sešas klases Dundagas skolā. Pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas ģimene agrārās reformas rezultātā no Valsts zemes fonda ieguva zemi un iekopa jaunsaimniecību „Vanagi” tā sauktajā Cielavu klajumā Plintiņos.

Jau kopš agras jaunības tēvam bija interese par garīgām lietām. Turpini lasīt »

Vairāk nekā desmit gadus - no 1997. - 2008. gadam - ļaudis no dažādām Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības draudzēm ik gadu pulcējās kopā, lai pagodinātu Dievu ar mūziku, dziesmām un deju. Gadu gaitā šis pasākums tika dēvēts gan par Dziesmu svētkiem, gan Dziesmu dienu, gan Dziesmu festivālu, bet 2008. gadā tas ieguva Pielūgsmes festivāla nosaukumu. Par šī dziesmotā saieta mājvietu bijusi Rīga, Jelgava, Ventspils. Festivāls risinājies gan vienu, gan divas dienas un koncertu skaits svārstījies no diviem līdz pat četriem.

Šādu dziedāšanas svētku ideja radās LVDA bīskapam Jānim Ozolinkevičam. Vēsturisku iemeslu dēļ Latvijas vasarsvētku draudzēs, kas visus padomju gadus bija spiestas darboties pagrīdes apstākļos, muzikālās tradīcijas nebija tik izkoptas, kā citu konfesiju draudzēs. Lielākajā daļā vasarsvētku draudžu vienīgā muzikālā aktivitāte bija kopdziedāšana un tikai dažās draudzēs tika izmantotas arī citas muzikālās kalpošanas formas. Prioritāte bija lūgšanu dzīvei, bet dziesma un mūzika atstāta pabērna lomā. Tomēr tā ir ne mazāk svarīgs kalpošanas instruments, jo arī caur dziesmu tiek pasludināts Dieva Vārds. Dziesmu svētku mērķis bija pārmainīt šo situāciju. Turpini lasīt »

Valters un Sanita Freidenfeldi. Kristiešu ģimene, kas izaudzinājusi divus bērnus - meitu Ilvu un dēlu Alvi. Abi kalpo Rīgas vasarsvētku draudzē „Dzīvības Avots” - Sanita ir pielūgsmes grupas vadītāja, bet Valters ir diakons un draudzes kasieris. Valters aizraujas arī ar orientēšanās sportu, kur guvis visai atzīstamus panākumus. Par izjusto, piedzīvoto, saprasto ceļā pie Dieva viņi vēlas pastāstīt arī jums.

*****

- Kā jūs iepazināties?

Valters: - Iepazināmies treniņos. Jaunībā es trenējos orientēšanās sportā, vēlāk vieglatlētikā skrēju garās distances. Guvu uzvaras republikas junioru čempionātā krosā, biju jauniešu izlasē. Sanita skrēja 400 metrus un nodarbojās ar tāllēkšanu. Tūlīt pēc vidusskolas, 1989. gadā, mēs apprecējāmies. Turpini lasīt »