Ir tāda draudze - “Dzīvības Avots”

Ievietoja | Sadaļa Vasarsvētku kustība | Publicēts 04-06-2020

Rīgas vasarsvētku draudze “Dzīvības Avots” ir salīdzinoši jauna draudze – tā tikko nosvinējusi 25 gadu jubileju. Tomēr tieši šī draudze bijusi daudzu jaunu ierosmju un projektu iniciatore un tālākvirzītāja Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienībā (LVDA) un ne tikai tur. Par to, kā un kāpēc draudze “Dzīvības Avots” spējusi īstenot tik vērienīgas ieceres un projektus, stāstīs šis raksts. Tā pirmajā daļā materiāls par draudzes veidošanās apstākļiem un sākuma gadiem, kas savulaik rakstīts LKR žurnālam “Tikšanās” un veltīts draudzes 10 gadu jubilejai. Tagad šī publikācija papildināta ar jauniem faktiem un materiāliem par draudzi un tās kalpošanu. Turpini lasīt »



Artūrs un Madara Irbes. No Dieva perspektīvas

Ievietoja | Sadaļa Personības | Publicēts 26-03-2018

Artūrs un Madara Irbes. Madaru Latvijas kristīgā sabiedrība iepazina klausoties raidījumu “No mīnusa uz plusu”, kuru viņa pirms evaņģēlista Nātana Morisa dievkalpojumiem Rīgā divus gadus ik rītu vadīja Latvijas Kristīgajā Radio. Savukārt ar Artūru Latvijā nevienu nav jāiepazīstina. Hokeja leģenda, ilggadējs NHL un Latvijas izlases spēlētājs, fantastisks vārtsargs un vārtsargu treneris, savu hokeja prasmju dēļ saukts par Mūri - tāds ir Artūrs Irbe. Par savu dzīvi un sastapšanos ar Dievu Madara un Artūrs stāsta LKR raidījuma “Tikšanās ar klausītājiem” vadītājai Mairai Ošeniecei. Intervijas saīsināti publicējam arī “Laikmeta zīmēs”.

****

- Madara, kā tu iepazinies ar Kristu?

Madara: - Vēstulē Kolosiešiem Jaunajā Derībā teikts, ka mēs esam izrauti no tumsības varas un pārcelti Dieva mīļotā dēla Valstībā, Viņa gaismā (Kol. 1:12-14). Varu apliecināt, ka tā tas patiešām ir. Turpini lasīt »

Bīskaps Modris Ozolinkevičs: “No mīnusa uz plusu 2016”. Post scriptum

Ievietoja | Sadaļa Jaunumi! | Publicēts 20-06-2016

“Pieaicinājis divus no saviem mācekļiem, Jānis sūtīja pie Kunga, likdams jautāt: “Vai Tu esi Tas, kam jānāk, vai lai citu gaidām?” [..] Tobrīd Jēzus daudzus dziedināja no slimībām, kaitēm un ļauniem gariem un daudziem akliem dāvāja redzi. Un Viņš tiem atbildēja: “Ejiet un sakiet Jānim, ko skatījāt un dzirdējāt: akli redz, kropli staigā, spitālīgi top šķīstīti un kurli dzird, mirušie augšāmceļas un nabagiem tiek sludināta prieka vēsts. Un laimīgs ikviens, kas Manis dēļ neapgrēcinās.” (Lūkas ev. 7:18-19; 21-23; jaunais tulkojums)

Pasaulē ir iekārtots tā - cik cilvēku, tik viedokļu. Tāpat ir arī ar evaņģelizācijas dievkalpojumiem “No mīnusa uz plusu” un evaņģēlistu Nātanu Morisu. Ir cilvēki, kas saka: “Mēs šajos dievkalpojumos piedzīvojām lielu Dieva tuvumu, Dieva godību!” Un ir tādi, kas saka: “Es neko īpašu nepiedzīvoju. Biju gaidījis vairāk.” Kā zināt, kad Dievs darbojas? Jēzus teica: “Skatieties un dzirdiet!” Jā, bet Bībele saka, ka “celsies viltus kristi un viltus pravieši un rādīs lielas zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja tas iespējams, arī izredzētos” (Mateja ev. 24:24). Taču tā pati Bībele arī saka: “Jūs viņus pazīsiet pēc augļiem” (Mateja ev. 7:16). Tāpēc parunāsim par augļiem. Turpini lasīt »

Dženita Katiša: Ja Dievs ir ar mani, kas būs pret?

Ievietoja | Sadaļa Personības | Publicēts 21-09-2015

Dženita Katiša - kristiete un uzņēmēja, mārketinga komunikācijas firmas “Eko Media” valdes locekle. Pēdējos gadus Dženita darbojusies arī evaņģelizācijas dievkalpojumu “No mīnusa uz plusu” organizācijas komitejā, kur atbild par reklāmas un komunikācijas jautājumiem. Viņa izaudzinājusi divus brašus dēlus un tikai pirms pāris gadiem visi trīs piedzīvoja neizmērojamo Dieva žēlastību, kas pārmainīja viņu dzīvi pašos pamatos. Piedāvājam jūsu uzmanībai Dženitas stāstu, kuru viņa atklāja Kristīgā radio programmas direktorei Mairai Ošeniecei raidījumā “Tikšanās ar klausītāju”.

****

Dženita Katiša: - Kristiete esmu kopš 2013.gada septembra. Pirms tam par Dievu nezināju neko. Protams, kā izglītots cilvēks, zināju, ka ir tāda kristietība un Latvijā tā pastāv jau ilgi, taču nenojautu, ka paralēli tai dzīvei, kādu dzīvoju es, norit vēl cita, pilnīgi citādāka dzīve. Turpini lasīt »

Vasarsvētku kustība un Jelgavas vasarsvētku draudze - 3. daļa: Jelgavas draudze mūsdienās 1991 - 2012

Ievietoja | Sadaļa Vasarsvētku kustība | Publicēts 22-04-2013

Līdz ar valsts neatkarības atgūšanu 1991. gadā Jelgavas vasarsvētku draudzes dzīvē iestājas jauns posms. Draudzes locekļi aktīvi izmanto jauniegūto brīvību un sludina Evaņģēliju, draudzi apmeklē misionāri un kristiešu grupas no ASV un citām valstīm. Jelgavā rodas vairākas jaunas draudzes, kas diemžēl negatīvi ietekmē vasarsvētku draudzi - tā zaudē daļu savu locekļu, kuri sāk apmeklēt šīs jaundibinātās draudzes. Tomēr arī šoreiz draudze izdzīvo un ne tikai - tā atkal sāk pieaugt.

1994. gada rudenī, lai pilna laika kalpošanu veltītu Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienībai (LVDA), no amata atkāpjas draudzes mācītājs Jānis Ozolinkevičs. Turpini lasīt »

Vasarsvētku kustība un Jelgavas vasarsvētku draudze - 2. daļa: Padomju okupācijas gadi 1940 - 1991

Ievietoja | Sadaļa Vasarsvētku kustība | Publicēts 15-04-2013

1940. gada 17. jūnijā Latvijā ienāk Sarkanās Armijas daļas un Latvijas Republika tiek iekļauta PSRS sastāvā. Tas nosaka arī Jelgavas vasarsvētku draudzes dzīvi uz turpmākajiem 50 gadiem. Vēl 1940. gadā draudzes mācītājs Juris Dreimanis lūdz jauno padomju varu atļaut noturēt dievkalpojumus Kārļa Ulmaņa valdības slēgtajai ticīgo apvienībai „Elim”, taču saņem atteikumu. Vācu okupācijas laikā (1941 - 1944) draudze atrodas puslegālā stāvoklī. Dievkalpojumi gan notiek, tomēr nekādas lielākas aktivitātes vai reģistrācija nav atļauta, bet, tuvojoties Sarkanajai Armijai, 1944. gadā sapulces vispār tiek aizliegtas.

1944. gadā PSRS baptisti un evaņģēliskie kristieši izveido vienotu savienību. Valsts vara spiež arī vasarsvētku draudzes pievienoties šai savienībai. 1945. gada 19. - 29. augustā Maskavā tiek parakstīts apvienošanās līgums, kas pazīstams ar nosaukumu „Augusta vienošanās”. Daudziem vasarsvētku draudžu vadītājiem un locekļiem šī vienošanās nav pieņemama doktrinālu iemeslu dēļ.

Latvijā, kā vienā no PSRS republikām, notiek līdzīgs process. Turpini lasīt »

Vasarsvētku kustība un Jelgavas vasarsvētku draudze - 1. daļa: Pirmās Republikas laiks 1928 - 1940

Ievietoja | Sadaļa Vasarsvētku kustība | Publicēts 08-04-2013

1900. gada decembrī Čārlza Parhama vadītajā Bībeles skolā Topekā, ASV, studentiem tika dots uzdevums studēt Apustuļu darbu 2. nodaļu. 1901. gada 1. janvārī viena no Bībeles skolas studentēm Agnese Osmane lūdza Čārlzu Parhamu lūgt par viņu, lai viņa saņemtu Svētā Gara kristību tā, kā to saņēma pirmie mācekļi, ar līdzejošu zīmi - runāšanu jaunā valodā. Pēc tam, kad par viņu aizlūdza, viņa sāka runāt ķīniešu valodā.

Jau 19. gadsimta beigās Dvaits Mūdijs un citi tā laika teologi bija rosinājuši diskusiju par Svētā Gara kristību, bet notikums Topekā uzskatāms par vasarsvētku kustības sākumu, ļaujot skaidri definēt Svētā Gara kristību kā no jaunpiedzimšanas un kristības ūdenī atšķirīgu piedzīvojumu. Vispasaules ievērību izpelnījās notikumi Losandželosā, Azusa ielā 312, kur nelielā bijušajā metodistu baznīcā, kas bija pārvērsta par noliktavu, 1906. gada aprīlī dievkalpojumus noturēja „Ticības misija”, ko vadīja melnādains sludinātājs Viljams Seimurs. V. Seimurs bija Č. Parhama audzēknis. Šeit dažādu tautību un rasu cilvēki kopīgi slavēja Dievu. (Vairāk par Azusa ielas atmodu lasiet ŠEIT.) Šie dievkalpojumi sāka kustību, kas pēdējos 100 gados kļuvusi par visstraujāk augošo un dinamiskāko protestantu kustību pasaulē, aptverot vairāk nekā 500 miljonus kristiešu visos kontinentos. Šai kustībai tika dots nosaukums - Vasarsvētku kustība. Turpini lasīt »

Modris un Baiba Ozolinkeviči. 2. daļa - Mosties, Latvija!

Ievietoja | Sadaļa Personības | Publicēts 18-03-2013

Turpinājums intervijai ar draudzes „Dzīvības Avots” mācītāju, Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskapa vietnieku, Latvijas Evaņģēliskās alianses valdes priekšsēdētāju, atkarīgo rehabilitācijas organizācijas „Teen Challenge Latvija” vadītāju Modri Ozolinkeviču un viņa sievu Baibu, kurā viņi stāsta par savu dzīvi, ģimeni un kalpošanu.

****

- Vai uzreiz pēc savas atgriešanās pie Dieva tu jau nolēmi kļūt par mācītāju?

- Nē, es domāju, ka pietiek mācītāju vienai ģimenei. Es vēlējos kļūt par biznesmeni, tirdzniecība man nebija sveša. 1993. ga­dā izveidoju savu uzņēmumu, jo biju lū­dzis, lai Dievs man dod kaut ko savu. Viņš deva un svētīja. Pēc tam, kad mēs uzplaukām, es aizmirsu par Dievu. Es jau neteicu: Dievs, Tu vairs neesi! Nepārtraucu iet arī uz baz­nīcu, bet nedarīju to, ko Viņš lika. Es pie­ļāvu netaisnību savā darbā, bet gribēju, lai Viņš svētī. Dievs nekad nesvētīs netaisnību, nekad. Pēc straujas augšupejas piedzīvojām ilgsto­šu bankrotu. No rītiem pamodos ar pil­nīgu tukšuma sajūtu - darba nav, nau­das arī nav. Mēģināju atkal kaut ko sākt, gandrīz gadu braukājām pie biznesa partneriem uz Baltkrieviju. Tikko izkļuvām no mīnusiem, atkal pēkšņi kaut kas notika. Tas bija laiks, kas spieda meklēt Dievu, kad Dievs veidoja mani. Turpini lasīt »

Modris un Baiba Ozolinkeviči. 1. daļa - Dzirdēt un paklausīt

Ievietoja | Sadaļa Personības | Publicēts 11-03-2013

Ik rītu Latvijas Kristīgā radio ēterā skan raidījums „Mosties, Latvija!”, ko iemīļojuši daudzi kristieši mūsu zemē. Tā vadītājs ir vasarsvētku draudzes „Dzīvības Avots” mācītājs Modris Ozolinkevičs. Modris ir arī Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības (LVDA) bīskapa vietnieks, Latvijas Evaņģēliskās alianses (LEA) valdes priekšsēdētājs, tāpat vada organizāciju „Teen Challenge Latvija”, kas kalpo atkarīgajiem. Kopā ar dzīvesbiedri Baibu viņš par savu dzīvi, ģimeni un kalpošanu stāsta žurnālam „Tikšanās”, un tagad arī „Laikmeta zīmēm”.

****

- Modri, kurā paaudzē tu jau esi mācītājs?

Modris: - Tas ir interesants jautājums. Manas mammas vecāsmātes māsa bija viena no pirmajām evaņģēlistēm vasarsvētku draudzē. Viņa piedzīvoja Dieva dziedi­nāšanu no tuberkulozes, kad bija jau tu­vu nāvei. Mammas tēvs bija viens no draudzes vecajiem padom­ju laikā. Arī mana tēva tēvs bija mācītājs, vēlāk vasarsvētku draudžu bīskaps. Arī mans tēvs ir mācītājs un vasarsvētku draudžu bīskaps. Varētu teikt, ka esmu mācītājs trešajā paaudzē. Turpini lasīt »

Jānis Sadovskis. Kalpotāja sirds

Ievietoja | Sadaļa Personības | Publicēts 22-10-2012

Saruna ar Rīgas vasarsvētku draudzes „Cerība” mācītāju, starptautiskās kustības „Dieva meklētāji” pārstāvi Latvijā un jauniešu kustības „Ķēniņa dārgumu meklētāji” iniciatoru Jāni Sadovski.

****

- Kāds bija jūsu ceļš uz mācītāja kalpošanu?

- Nedaudz vēstures. Mani vecāki bija tradicionāli katoļticīgi, taču ticība mūsu ģimenē netika īpaši kopta. Mamma bija skolotāja un baidījās no represijām, tāpēc baznīcu apmeklēja reti. Ar ticības lietām man pārsvarā saistījās kapusvētki, bēres un kristības. Taču kāds gadījums no bērnības liek domāt par Dieva aicinājumu. Man bija kādi pieci seši gadiņi, kad pēc kapusvētku ceremonijas priesteris svētīja bērnus. Bijām aptuveni 25 bērni. Pēkšņi viņš jautāja: „Kurš no jums gribētu kļūt par mācītāju?” Uzminiet, kurš vienīgais pacēla roku. Mans brālēns vēl nosmējās: „Jānis - mācītājs!” Turpini lasīt »