Vakcinācija - par un pret. Kā ir patiesībā?

Ievietoja | Sadaļa Interesanti par šo un to, Valsts un pilsoņi | Publicēts 19-04-2021

Kopš 2020.gada decembra arī Latvijā sākusies vakcinācija pret Covid - 19. Pirmās tiek vakcinētas sabiedrības grupas, kas vai nu tieši strādā ar Covid slimniekiem, vai kam saslimšana ar šo slimību būtu bīstamāka nekā pārējiem. Jau vakcīnu izstrādes laikā cilvēku domas par tām krasi dalījās. Vieni jaunās vakcīnas gaidīja kā vienīgo glābiņu no pandēmijas, kamēr citi bija skeptiski vai pat kategoriski noliedza to pozitīvo efektu, apgalvojot, ka šīs vakcīnas cilvēkus drīzāk novedīs kapā. Šobrīd, kad vakcinācijas process jau notiek, nekas nav mainījies - vieni cenšas vakcinēties pēc iespējas ātrāk, bet citi saka, ka nevakcinēsies nekad. Tāpēc “Laikmeta zīmēm” šķita interesanti apkopot zināmo par vakcīnām un mēģināt rast līdzsvarotu viedokli šajā jautājumā. Turpini lasīt »



Varas arogance. Latvijas stāsts

Ievietoja | Sadaļa Arhitektūra, tēlniecība, māksla, Valsts un pilsoņi | Publicēts 24-09-2020

Latvijas publiskajā telpā nereti dzirdama sūkstīšanās par varas absolūto nespēju ieklausīties tautas viedoklī. Dažkārt vara iedzīvotāju domas ignorē tik klaji, ka šāda cinisma priekšā cilvēkiem vienkārši nolaižas rokas. Tas novedis pie iedzīvotāju sabiedriskas un politiskas apātijas, jo “tāpat jau neko nevar izmainīt”. Šādas apātijas izpausme bija arī zemā vēlētāju aktivitāte Rīgas Domes ārkārtas vēlēšanās. Tāds varas “kurlums” ir ļoti bīstams, jo veido vienaldzīgu sabiedrību, kas krīzes situācijā var izrādīties liktenīgi valstij. Pēdējo mēnešu laikā bijuši divi spilgti varas arogances gadījumi - Marsa parka epopeja un sasteigtais lēmums par akustiskās koncertzāles būvniecību strīdīgā vietā. Par šiem gadījumiem vairāk mūsu rakstā. Turpini lasīt »

Kristietis un likumpaklausība. Koronavīrusa pandēmijas mācība

Ievietoja | Sadaļa Kristīgas diskusijas | Publicēts 25-05-2020

Koronavīrusa pandēmija smagi skārusi daudzas nozares visā pasaulē, būtiski ietekmējot arī kristīgo draudžu darbu un dievkalpojumu norisi. Laiks ir sarežģīts. Pat ja ierobežojumi tagad nedaudz tiek mīkstināti, uz pilnīgu pulcēšanās brīvību, kāda tā bija pirms pandēmijas, cerēt tik drīz vēl nevar. Īpaši tas skar lielās pilsētu draudzes, kuru locekļu skaits mērāms simtos. Tām nākas meklēt dažādus radošus risinājumus, kas apmierinātu gan sociālās distancēšanās prasības, gan ticīgos. Tomēr arī šajā situācijā jāapzinās, ka nekas pasaulē nenotiek bez Dieva ziņas, un pat mats nekrīt no galvas bez Viņa. Situāciju, kādā nonācām šopavasar, iepriekš neparedzēja neviens, taču Dievs to zināja un pieļāva notikt. Mums atliek vien uzticēties Viņa gudrībai un apredzībai. Un Dievs zina arī dienu un stundu, kad tas viss beigsies. Turpini lasīt »

Pasaka par Latviju

Ievietoja | Sadaļa Interesanti par šo un to, Valsts un pilsoņi | Publicēts 12-11-2018

Pirms vairākiem gadiem māksliniece un zīmola “Latvju lietas” veidotāja Ieva Nikoleta Dāboliņa uzrakstīja nelielu grāmatiņu “Pasaka par Latviju”. Lielākā daļa grāmatiņas satura arī šodien ir tikpat aktuāla kā laikā, kad tika sarakstīta. Tolaik šis emocionāli pozitīvais daiļdarbs tika izplatīts internetā un samērā plaši lasīts. Tomēr ne visiem bija iespēja iepazīties ar šo mīlestību uz mūsu zemi un valsti apliecinošo Ievas Nikoletas vēstījumu. 13.Saeimas vēlēšanu gaisotnē “Laikmeta zīmes” jau publicēja vienu no grāmatas nodaļām “Saeimai ko teiktu es…” (lasiet ŠEIT). Sagaidot Latvijas valsts simtgadi pienācis laiks arī “Pasakai par Latviju”. Turpini lasīt »

Latgale – trešā zvaigzne Latvijas vainagā! Vai patiesi?

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 01-05-2018

Katalonijas neatkarības referenduma un tam sekojošo notikumu iespaidā interneta vidē parādījušās Eiropas kartes ar potenciāli separātiskiem reģioniem, kas nākotnē varētu pretendēt uz neatkarību vai vismaz lielāku autonomiju. Šo reģionu vidū ir arī… Latgale. Tas liek uzdot jautājumu - vai patiešām Māras zemē vērojamas tik lielas separātisma tendences, kas draudētu Latvijai ar “trešās zvaigznes” zaudējumu? Visiem vēl atmiņā Lindermaņa centieni panākt referendumu par Latgales autonomiju, daudzus bažīgus dara latgaliešu vēlme visur runāt savā valodā, aizdomīgs šķiet pat latgaliešu lokālpatriotisms, televīzijas konkursos vai dziesmu aptaujās balsojot par savējiem. Šajā rakstā runāsim par šiem un citiem “Latgales jautājuma” aspektiem. Turpini lasīt »

Vēlreiz par Stambulas konvenciju…

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 12-02-2018

Pēc zināma klusuma perioda Latvijas sabiedrībā atsākušās asas diskusijas tā sauktās Stambulas konvencijas sakarā. Stambulas konvencija ir daudzās valstīs neviennozīmīgi vērtēta Eiropas Padomes konvencija “Par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu”. Kāpēc neviennozīmīgi? Jo tās teksts un paskaidrojošie dokumenti pauž ne vien oficiāli deklarēto mērķi - sievietes un ģimenes aizstāvību no vardarbības, bet slēpj tā sauktā dženderisma jeb sociāli konstruētu dzimumu akceptēšanu valstu likumdošanā. Tieši tāpēc gandrīz visas Eiropas valstis, Turcija un Gruzija šo konvenciju gan ir parakstījušas, taču ar tās ratifikāciju valstu parlamentos tik raiti nesokas. Arī Latvijas Saeima šo divdomīgo konvenciju nav ratificējusi un izskatās, ka pagaidām tas arī nenotiks. Bet vai uz ilgu laiku? Turpini lasīt »

Krievijas ietekmes aģents. Vai tas neesi tu?

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 20-02-2017

Interneta vidē, tostarp sociālajos tīklos, arvien biežāk parādās raksti un komentāri, kas lamā nelietīgos politiķus, kuri nozaguši valsti, runā par kārtējo Saeimas atlaišanas nepieciešamību, stāsta par genocīdu pret latviešu tautu, ko piekopjot pašu varasvīri, sludina, ka Latvijas valsts esot pagalam neizdevusies un tāpēc tās simtgade tautai nekādi svētki vis nebūšot. Nenoliegsim, daudzi Latvijas politiskās un saimnieciskās elites pārstāvji šādu attieksmi patiešām ir pelnījuši, taču pie kā vainīga Latvijas valsts? Zīmīgi, ka tamlīdzīgas vaimanas sociālajos tīklos kļuva manāmi intensīvākas pēc Krievijas militārajām “uzvarām” Sīrijā un Donalda Trampa ievēlēšanas ASV prezidenta amatā. Tas liek uzdot jautājumu - vai šādas un līdzīgas publikācijas ir tikai negodīgos politiķos vīlušos ļaužu izmisuma kliedziens, jeb tomēr kas daudz nopietnāks? Turpini lasīt »

Stambulas konvencija – vilki avju ādās

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 06-06-2016

Viena no diskutētākajām tēmām Latvijas sabiedrībā 2016.pavasarī bija tā sauktā Stambulas konvencija un tas, vai Latvijai būtu vai nebūtu tai jāpievienojas. Vienotā frontē aizstāvēt konvenciju metušies visu pasugu liberāļi. Tomēr, ja tādu pazīstamu “liberastu” kā Ilzes Viņķeles, Lolitas Čigānes vai “nacionālā geja” Edgara Rinkēviča atbalsts konvencijā ietvertajām divdomīgajām idejām nepārsteidz, tad daudzu sabiedrībā cienījamu cilvēku un pat valsts prezidenta iesaistīšanās šī pretrunīgā dokumenta aizstāvēšanā bez dziļākas tā analīzes izraisa vien nožēlu. Diemžēl arī vairums plašsaziņas līdzekļu ar retiem izņēmumiem aizstāv “sieviešu tiesības”, nespējot vai negribot saskatīt konvencijas slēptākos mērķus. Konvencijas kritiķi tiek publiski nozākāti par tumsoņiem, sieviešu nīdējiem un vardarbības atbalstītājiem.

Mums cenšas iestāstīt, ka nekas no tā, par ko brīdina konvencijas kritiķi, dokumentā nemaz neesot atrodams. Nelaime, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju konvencijas tekstu un tā pielikumus nav lasījuši un nekad arī neizlasīs, tāpēc viņiem var iestāstīt visu ko. Taču, ja rūpīgi iedziļinās konvencijas un tās pielikumu saturā, bet juridiskos dokumentos katrs vārds un nianse ir ļoti svarīgi, atklājas, ka slēptu “zemūdens akmeņu” tajā ir vairāk nekā pietiekami. Turpini lasīt »

Atgūsim tautai tiesības!

Ievietoja | Sadaļa Jaunumi! | Publicēts 16-05-2016

Saskaņā ar LR Satversmi, Latvija ir demokrātiska republika, kurā suverēnā vara pieder tās tautai. Mēs esam tiesīgi lemt, ierosināt un atcelt likumus. Taču, pieņemot grozījumus likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”, valdība 2012.gada 8.novembrī faktiski atņēma tautai tās likumīgo varu un nesamērīgi ierobežoja pilsoņu iespējas ierosināt un apturēt likumus Saeimā.

Likuma grozījumi nosaka, ka no 2015.gada 1.janvāra līdz tam nepieciešamo 10 000 parakstu slieksnis jebkuras tautas ierosinātas likumdošanas iniciatīvas virzības sākšanai ir paaugstināts līdz 155 144 apstiprinātiem parakstiem. Tāpat likumprojektu ierosinātājiem pašiem jāsedz izdevumi, kas varētu sasniegt aptuveni 500 000 eiro. Tā ir gandrīz nepārvarama barjera jebkurai iniciatīvai. Turpini lasīt »

Latvijas Brīvības karš 1918. - 1920.

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 09-11-2015

11.novembrī Latvijā atzīmē Lāčplēša dienu. Šo atceres dienu savulaik nodibināja par godu Rīgas atbrīvošanai un Latvijas armijas uzvarai pār Bermonta Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju 1919.gadā, taču laikam ritot tā kļuvusi par visu Latvijas karavīru piemiņas dienu. Uzvara pār Bermontu vistiešākajā veidā saistīta ar Latvijas Brīvības cīņām un ir daļa no tā sauktā Neatkarības kara. Diemžēl šodien daudzi latvieši, nemaz nerunājot par Latvijā dzīvojošajiem cittautiešiem, visai maz zina par mūsu senču varonību un uzupurēšanos laikā, kad izšķīrās - būt vai nebūt neatkarīgai Latvijas valstij. Tāpēc šajā rakstā centīsimies ieskicēt Brīvības cīņu norises hronoloģiju, kā arī šo notikumu politisko un vēsturisko fonu. Turpini lasīt »