Krievijas ietekmes aģents. Vai tas neesi tu?

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 20-02-2017

Interneta vidē, tostarp sociālajos tīklos, arvien biežāk parādās raksti un komentāri, kas lamā nelietīgos politiķus, kuri nozaguši valsti, runā par kārtējo Saeimas atlaišanas nepieciešamību, stāsta par genocīdu pret latviešu tautu, ko piekopjot pašu varasvīri, sludina, ka Latvijas valsts esot pagalam neizdevusies un tāpēc tās simtgade tautai nekādi svētki vis nebūšot. Nenoliegsim, daudzi Latvijas politiskās un saimnieciskās elites pārstāvji šādu attieksmi patiešām ir pelnījuši, taču pie kā vainīga Latvijas valsts? Zīmīgi, ka tamlīdzīgas vaimanas sociālajos tīklos kļuva manāmi intensīvākas pēc Krievijas militārajām “uzvarām” Sīrijā un Donalda Trampa ievēlēšanas ASV prezidenta amatā. Tas liek uzdot jautājumu - vai šādas un līdzīgas publikācijas ir tikai negodīgos politiķos vīlušos ļaužu izmisuma kliedziens, jeb tomēr kas daudz nopietnāks? Turpini lasīt »



Stambulas konvencija – vilki avju ādās

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 06-06-2016

Viena no diskutētākajām tēmām Latvijas sabiedrībā 2016.pavasarī bija tā sauktā Stambulas konvencija un tas, vai Latvijai būtu vai nebūtu tai jāpievienojas. Vienotā frontē aizstāvēt konvenciju metušies visu pasugu liberāļi. Tomēr, ja tādu pazīstamu “liberastu” kā Ilzes Viņķeles, Lolitas Čigānes vai “nacionālā geja” Edgara Rinkēviča atbalsts konvencijā ietvertajām divdomīgajām idejām nepārsteidz, tad daudzu sabiedrībā cienījamu cilvēku un pat valsts prezidenta iesaistīšanās šī pretrunīgā dokumenta aizstāvēšanā bez dziļākas tā analīzes izraisa vien nožēlu. Diemžēl arī vairums plašsaziņas līdzekļu ar retiem izņēmumiem aizstāv “sieviešu tiesības”, nespējot vai negribot saskatīt konvencijas slēptākos mērķus. Konvencijas kritiķi tiek publiski nozākāti par tumsoņiem, sieviešu nīdējiem un vardarbības atbalstītājiem.

Mums cenšas iestāstīt, ka nekas no tā, par ko brīdina konvencijas kritiķi, dokumentā nemaz neesot atrodams. Nelaime, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju konvencijas tekstu un tā pielikumus nav lasījuši un nekad arī neizlasīs, tāpēc viņiem var iestāstīt visu ko. Taču, ja rūpīgi iedziļinās konvencijas un tās pielikumu saturā, bet juridiskos dokumentos katrs vārds un nianse ir ļoti svarīgi, atklājas, ka slēptu “zemūdens akmeņu” tajā ir vairāk nekā pietiekami. Turpini lasīt »

Atgūsim tautai tiesības!

Ievietoja | Sadaļa Jaunumi! | Publicēts 16-05-2016

Saskaņā ar LR Satversmi, Latvija ir demokrātiska republika, kurā suverēnā vara pieder tās tautai. Mēs esam tiesīgi lemt, ierosināt un atcelt likumus. Taču, pieņemot grozījumus likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”, valdība 2012.gada 8.novembrī faktiski atņēma tautai tās likumīgo varu un nesamērīgi ierobežoja pilsoņu iespējas ierosināt un apturēt likumus Saeimā.

Likuma grozījumi nosaka, ka no 2015.gada 1.janvāra līdz tam nepieciešamo 10 000 parakstu slieksnis jebkuras tautas ierosinātas likumdošanas iniciatīvas virzības sākšanai ir paaugstināts līdz 155 144 apstiprinātiem parakstiem. Tāpat likumprojektu ierosinātājiem pašiem jāsedz izdevumi, kas varētu sasniegt aptuveni 500 000 eiro. Tā ir gandrīz nepārvarama barjera jebkurai iniciatīvai. Turpini lasīt »

Latvijas Brīvības karš 1918. - 1920.

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 09-11-2015

11.novembrī Latvijā atzīmē Lāčplēša dienu. Šo atceres dienu savulaik nodibināja par godu Rīgas atbrīvošanai un Latvijas armijas uzvarai pār Bermonta Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju 1919.gadā, taču laikam ritot tā kļuvusi par visu Latvijas karavīru piemiņas dienu. Uzvara pār Bermontu vistiešākajā veidā saistīta ar Latvijas Brīvības cīņām un ir daļa no tā sauktā Neatkarības kara. Diemžēl šodien daudzi latvieši, nemaz nerunājot par Latvijā dzīvojošajiem cittautiešiem, visai maz zina par mūsu senču varonību un uzupurēšanos laikā, kad izšķīrās - būt vai nebūt neatkarīgai Latvijas valstij. Tāpēc šajā rakstā centīsimies ieskicēt Brīvības cīņu norises hronoloģiju, kā arī šo notikumu politisko un vēsturisko fonu. Turpini lasīt »

Izstāde “Maidana cilvēki” - Latvijas sabiedrības spogulis?

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 26-10-2015

Tiem, kas seko līdzi notikumiem Latvijā, vēl spilgtā atmiņā skandāls, kāds izvērtās ap oktobra sākumā Rīgā paredzēto fotoizstādi “Maidana cilvēki”. Lai gan notikumi risinājās nu jau pirms vairākām nedēļām, tomēr visa šī jezga atklāj kādu daudz nopietnāku problēmu, nekā tikai fotoizstādes vandāliska izpostīšana, proti - sev par pārsteigumu esam uzzinājuši, ka patiesā vara suverēnā Eiropas Savienības valstī Latvijā pieder nevis tās tautai un valdībai, bet gan… Kremļa saimnieku radītās mītiskās “krievu pasaules” inspirētai vietējo ekstrēmistu saujiņai. Turpini lasīt »

Un vēlreiz par bēgļiem…

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 14-09-2015

“Laikmeta zīmes” jau rakstīja par to, kā bēgļu krīze Eiropā var ietekmēt Latviju (lasiet ŠEIT). Taču nu notikumi jau attīstīs pa stundām nevis dienām. Agresīvu imigrantu pūļi, kuru vidū daudz jaunu vīriešu spēka gados, bet ne ģimenes ar bērniem, kā tam vajadzētu būt, pārpludinājuši Eiropas dzelzceļus, autoceļus un pilsētas. Ir eksperti, kas domā, ka šādi ISIS un citas teroristu organizācijas Eiropā iepludina savus kaujiniekus. Kā netiešs apliecinājums tam ir grieķu policijas uzietie ieroči un munīcija bēgļiem sūtītajā humānās palīdzības kravā. Arī vairāku ES valstu izlūkdienesti ziņo, ka Eiropā bēgļu aizsegā ienāk islāma teroristi. Daži reliģiju pētnieki uzskata, ka sācis darboties islāma stratēģu izstrādātais Eiropas nemilitārās iekarošanas un islāmizācijas plāns. Šim mērķim teroristi nav vajadzīgi - Eiropā tikai jāiepludina milzīgs skaits musulmaņu, kas nākotnē iegūs ES pilsonību un kā likumīgi pilsoņi varēs pieprasīt respektēt viņu reliģisko pārliecību, iekļaujot islāma normas un tradīcijas Eiropas valstu likumdošanā.

Taču ANO un ES vadītāji izliekas to neredzam. Kā apmāti viņi turpina gvelzt muļķības, bet nedara neko, lai bēgļu krīzi atrisinātu tās saknē. Turpini lasīt »

Arhitektūra, sabiedrība, valsts

Ievietoja | Sadaļa Arhitektūra, māksla, tēlniecība, Valsts un pilsoņi | Publicēts 31-08-2015

Viena no jomām, kas mani interesējusi kopš pusaudža gadiem, ir arhitektūra. Ne tik daudz modernā, lai gan arī tā, bet senā, vēsturiskā arhitektūra, īpaši Latvijas pilsētu vēsturiskās celtnes. Skolas gados Vecrīgu tiku izstaigājis krustu šķērsu, iegriežoties katrā pagalmiņā, ielūkojoties katrā vārtrūmē, pievēršot uzmanību katrai sīkākajai arhitektūras detaļai. Staigājot pa Rīgas centra ielām un apbrīnojot jūgendstila mākslinieciskos dekorus, mans skats vienmēr bija vērsts augšup, lai spētu saskatīt to, ko lielākā daļa ikdienas steigas pārņemto rīdzinieku nekad dzīvē tā arī neieraudzīs. Šāda interese par senajām celtnēm bija un joprojām ir cieši saistīta ar manu lielo pieķeršanos vēstures tematikai.

Arī sapratne, ka viss unikālais Rīgas un citu Latvijas pilsētu arhitektūrā noteikti jāsaglabā nākamajām paaudzēm, man izveidojās jau skolas gados. Turpini lasīt »

Par bēgļiem un patvēruma meklētājiem

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 17-08-2015

Viens no visvairāk apspriestajiem jautājumiem Latvijas sabiedrībā 2015.gada vasarā ir 250 bēgļi, kurus, saskaņā ar premjerministres Straujumas solījumu Briselei, mūsu valstij būtu jāuzņem tuvāko pāris gadu laikā. Par šo jautājumu izsakās visi - vieni rīko protesta akcijas, citi aicina sabiedrību atmest aizspriedumus attieksmē pret dažādu ādas krāsu, tautību un ticību piederīgajiem. Trešajiem, kā vienmēr, nav konkrēta viedokļa, taču arī viņi vairāk sliecas piekrist, ka nekādus svešiniekus mīļajā Dievzemītē nevajadzētu gan.

Visi apstākļi liecina par to, ka šobrīd Latvijā NAV NEPIECIEŠAMO PRIEKŠNOTEIKUMU, lai uzņemtu lielu skaitu bēgļu vai citu imigrantu. Pašreizējā ekonomiskajā un etniskajā situācijā, ņemot vērā arī drošības apdraudējumus un lielas sabiedrības daļas aizspriedumus, mēs tam acīmredzami neesam gatavi. Tajā pašā laikā nevar piekrist argumentiem, ar kādiem pret bēgļu uzņemšanu uzstājas dažas sabiedrības grupas un nevalstiskās organizācijas. Turpini lasīt »

Eiropraids… par sabiedrības naudu!

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 15-06-2015

Klāt homoseksuāļu ilgi gaidītais slavas mirklis - “Eiropraids 2015″! Nedēļas garumā Latvijas galvaspilsētu okupēs seksuālie dīvaiņi no visas Eiropas. Ārzemju “kultūras nesējiem” beidzot būs iespēja apgaismot vietējos “tumsoņus” patiesā tolerancē! Pilsētas varasvīri kārtējo reizi izrādījušies bezspēcīgi un ierādījuši homoseksuāļiem prestižākās Rīgas centra ielas un parkus savas seksualitātes publiskai demonstrēšanai. Taču, varbūt labi, ka tā - daudziem, kas šodien ar vienaldzību izturas pret tamlīdzīgiem pasākumiem vai pat atbalsta tos, redzētais var izrādīties īsts šoks, kas ļaus saskatīt, kāds draņķis patiesībā slēpjas aiz krāšņā iesaiņojuma. Pats šokējošākais, ka viss šis balagāns tiek rīkots… par sabiedrībai domātu naudu.

Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu (LGBT) un viņu draugu apvienība “Mozaīka” apgalvo, ka tās vienīgais mērķis esot panākt homoseksuāļiem tādas pašas tiesībās kā heteroseksuāliem ļaudīm. Bet, vai tā patiešām ir? Turpini lasīt »

Par lojalitāti - tavu un manu

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 04-05-2015

Šodienas sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā daudzām postpadomju valstīm aktuāls kļuvis jautājums par tās pilsoņu lojalitāti. Lojalitāti ne vien pret zemi, kur ērti dzīvot, bet arī pret valsti ar tās vēsturi, likumiem un vērtībām. Domājot par sabiedrības grupām, kuru lojalitāte visbiežāk tiek apšaubīta, pirmie prātā neviļus nāk krievu tautības iedzīvotāji un tā sauktie krievvalodīgie. Tomēr, vai tas nav tikai kārtējais iesīkstējušais stereotips, ka cittautieši vienmēr būs salīdzinoši nelojālāki nacionālai valstij nekā tās pamatnācija? Vai lojalitāte vispār atkarīga no etniskās piederības? Un kā ar latviešiem? Vai esam tik lojāli savai valstij kā domājam? Turpini lasīt »