Krima – divus gadus pēc okupācijas

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 15-08-2016

2014.gada 21.martā, līdz ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina pēdējo parakstu, noslēdzās juridiski Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksija un iekļaušana Krievijas sastāvā. Krievija šo agresijas aktu veica pēc Ukrainā notikušās tā sauktās Pašapziņas revolūcijas uzvaras un varas maiņas Kijevā. Šādā Kremļa rīcībā izpaudās gan vēlme sodīt “ukraiņu fašistus”, gan centieni atgūt kādreiz zaudēto teritoriju, gan bažas par to, ka jaunā Ukrainas valdība varētu lauzt līgumu par Krievijas Melnās jūras karaflotes turpmāku bāzēšanos Sevastopolē. Lai panāktu vēlamo, Krievija nosūtīja uz Krimu karavīrus bez pazīšanās zīmēm un pretēji starptautiskajiem likumiem sarīkoja referendumu par Krimas pussalas pievienošanos Krievijai.

Kopš šiem notikumiem pagājuši vairāk nekā divi gadi. “Laikmeta zīmes” vēlējās uzzināt, kas Krimā notiek šodien, un kā ļaudis, kas savulaik nobalsoja par pievienošanos Krievijai, tagad vērtē savu izvēli. Turpini lasīt »



Bandīti aiz pareizticīgo maskas

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 28-09-2015

Viena no visvairāk cietušajām iedzīvotāju kategorijām karadarbības zonā Donbasā, ir visu konfesiju kristieši, izņemot krievu pareizticīgos. Pret kristiešu draudzēm un mācītājiem tā sauktajās Doņeckas un Luganskas (Luhanskas) Tautas republikās tiek īstenots īsts genocīds, kuru pareizticības aizsegā veic separātistu bandītiskie grupējumi. Diemžēl savu brāļu vajāšanā nereti piedalās arī ultranacionālistiski noskaņoti krievu pareizticīgo priesteri, kas atbalsta un pat svēta šādu darbību. Vispārzināms, ka Putina režīms Krievijas Pareizticīgo Baznīcu padarījis par savas politikas marioneti un izmanto kā ietekmīgu “krievu pasaules” ieroci ne vien pašu mājās, bet arī ārzemēs. Prokrieviski noskaņoti ļaudis diemžēl atrodami arī Latvijā. Viņi skaļi vaimanā par “pareizticīgo brāļu ciešanām” konflikta zonā Ukrainā, kamēr šie “brāļi” uz nebēdu terorizē un slepkavo citu konfesiju kristiešus.

Pretēji separātistu apgalvojumam, ka Donbass vienmēr bijis “neatņemama krievu zeme”, reģions ir gana multietnisks un multikonfesionāls. Vismaz tā bija līdz Krievijas izraisītā kara sākumam. Turpini lasīt »

Ukraina ģeopolitiskajā cīņā. 3.daļa - Pa jokam un nopietni

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 27-04-2015

Iepriekšējās šī raksta daļās pieskārāmies visnotaļ nopietnām tēmām - Ukrainas konflikta vēsturiskajam fonam (lasi ŠEIT) un Krievijas propagandas radītajiem mītiem par notikumiem Ukrainā (lasi ŠEIT). Raksta 3.daļā tēmu par propagandu un mītiem turpinām, tikai šoreiz no nedaudz cita skatu punkta. Lai cik traģiska būtu kara realitāte, kādu šobrīd pārdzīvo Ukraina, cilvēki nevar dzīvot ar sāpju, asaru un zaudējuma sajūtu vien. Dzīve rit savu gaitu un tajā ir vieta arī smaidam. Tiesa, kara laika joki nav parasts humors, drīzāk gan rūgta ironija un sarkasms par apkārt notiekošo. Visi materiāli, ko esam izmantojuši šajā raksta daļā, atrasti globālajā tīmeklī un ilustrēti ar turpat pieejamām bildēm un karikatūrām. Nobeigumā gan atgriezīsimies pie nopietnības un pārdomāsim, kāda nākotne sagaida Ukrainu, Baltijas valstis un visu Eiropu Putina mestā izaicinājuma priekšā. Vai spēsim palikt ar pietiekami stingru mugurkaulu, lai cienīgi tiktu ar šo pārbaudījumu galā? Turpini lasīt »

Ukraina ģeopolitiskajā cīņā. 2.daļa - Mīti un patiesība

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 20-04-2015

Pēdējā gada laikā esam pieredzējuši kā Krievijas propaganda ik dienas rada un aktīvi izplata dažādus mītus par notikumiem Ukrainā. Šie mīti ietekmē lielas daļas Krievijas iedzīvotāju uzskatus, tāpat prokrieviski un antiamerikāniski noskaņotas sabiedrības grupas citās valstīs, tostarp Latvijā. Uzmanīgi un hronoloģiski sekojot notikumu attīstībai Ukrainā, šie meli un puspatiesības kļūst acīmredzamas, taču lielākā daļa cilvēku plašajā informācijas gūzmā, kas ik dienu gāžas pār viņu galvām, konkrētus faktus, lai cik nozīmīgi tie būtu, aizmirst jau nākamajā dienā. Tāpēc mēģināsim visbiežāk izmantotos mītus apskatīt un atsaukt atmiņā, kā bija patiesībā. Turpini lasīt »

Ukraina ģeopolitiskajā cīņā. 1.daļa - Mazliet vēstures

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 13-04-2015

Saistībā ar Ukrainā notiekošo militāro konfliktu Krievijas plašsaziņas līdzekļos un propagandas materiālos nereti parādās viedoklis par Ukrainu kā neizdevušos valsti, kas pēc vēsturiskās taisnības ir Krievijai piederoša teritorija. Savukārt ukraiņu tauta tiek attēlota kā Krievijas ienaidnieku mākslīgi radīts etnoss, kura mērķis ir sašķelt Krievijas vienotību. Krievu nacionālisti, tāpat kā daudzi Krievijas pašreizējās varas pārstāvji, krievus, baltkrievus un ukraiņus uzskata par vienu tautu ar kopīgu vēsturi, kultūru un tradīcijām. Bet kā ir patiesībā? Vai Krievijas impērija ir tas pats kas Senā Krievzeme? Un, kam būtu lielāks pamats tikt sauktai par Senās Krievzemes mantinieci - mūsdienu Krievijai jeb tomēr Ukrainai? Turpini lasīt »

Kas mūs sagaida nākotnē? 2.daļa – protestantu atmoda un Latvija ideoloģiju globālajā sadursmē

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 23-03-2015

Turpinām publicēt fragmentus no mācītāja Mārča Jencīša svētrunas par mūsdienu pasaules globālo ģeopolitisko procesu garīgajām saknēm un mūsu vietu tajos. Raksta 2.daļā - par protestantu un tai sekojošās evaņģēliskās atmodas pozitīvo devumu cilvēces garīgās un materiāli tehniskās domas attīstībā un līdz ar to arī labklājības veicināšanā, par Latvijas lomu un iespējamiem nākotnes scenārijiem pasaules globālajā ideoloģiju cīņā.

****

Viduslaikos katoļu baznīcas virskundzība bija pār visu pasauli. Tad atnāk vīrs, kurš arī ir katolis - Mārtiņš Luters - un viņam ir mācība, ka mūs glābj nevis labi darbi, bet Dievs ar Sava Dēla Jēzus Kristus asinīm, un nosauc to par protestantismu. Kristietībā ir protestantisms, katolicisms un pareizticība. Visiem ir Bībele un visi šie novirzieni balstīti Bībelē, taču pasaules vēsture rāda, ka valstīs, kur tradicionāli valda katolicisms vai pareizticība, ir arī vairāk diktatūras, vairāk nabadzības. Visur, kur valda protestantisms, kaut arī šobrīd cilvēki varbūt ir garīgi atdzisuši un atsakās no Dieva, tik un tā šīs valstis ir plaukstošākas, cilvēkiem ir vairāk brīvības, valstis ir bagātākas. Turpini lasīt »

2. Suņi rej, bet karavāna… Cik ilgi vēl?

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 15-09-2014

1938.gada 12.martā Vācijas karaspēks iesoļoja Austrijā. 10.aprīlī sveša karaspēka klātbūtnē tika sarīkota nelikumīga tautas nobalsošana par Austrijas pievienošanos Vācijai. Pēc Vācijas teiktā, balsošanā piedalījās 99,71% balsstiesīgo, no tiem par pievienošanos Reiham nobalsoja 99,73%. Gluži neticams skaitlis, ja ņem vērā austriešu nacionālo pašlepnumu un patriotisma jūtas. Vēlāk starptautiskā sabiedrība Austrijas anšlusu kvalificēja kā aneksiju un referenduma rezultātus anulēja.

2014.gada 16.martā Krievijas kontrolētie separātisti sarīkoja referendumu Ukrainai piederošajā Krimas pussalā, kur pirms tam slepus tika ievestas Krievijas karaspēka papildus vienības, kas referenduma brīdī faktiski kontrolēja Krimas teritoriju. Pēc Krievijas ziņām, referendumā piedalījās 83,1% balsstiesīgo iedzīvotāju, par Krimas pievienošanu Krievijai balsoja 96,77%. Arī neticami, jo Krimas tatāri un šeit dzīvojošie ukraiņi bija par autonomijas palikšanu Ukrainas sastāvā un balsošanā nepiedalījās. Lieki teikt, ka arī šī referenduma rezultātus un Ukrainas zemes aneksiju pasaules sabiedrība nav atzinusi. Turpini lasīt »

1. Reinkarnācija Putina stilā

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 08-09-2014

Krievijas nepieteiktais karš Ukrainā, Krimas aneksija un Rietumu reakcija uz šiem notikumiem likušas daudziem politikas vērotājiem secināt, ka pasaule atgriežas 60. - 70.gados, ar to domājot Aukstā kara periodu. Notikumu gaita gan liek bažīties, ka esam atkāpušies vēl tālāk - pagājušā gadsimta 30.gados, kad Eiropā risinājās gluži līdzīgi notikumi. 2008.gadā „Laikmeta zīmes” jau rakstīja (lasiet ŠEIT) par Hitlera un Putina īstenotās politikas pārsteidzošo līdzību. Tolaik centāmies izteikties politkorekti un paudām, ka, lai arī līdzība saskatāma, tomēr tiešas paralēles starp nacistu Vāciju un mūsdienu Krieviju vilkt nevar. Mēs kļūdījāmies - šīs paralēles kļūst arvien redzamākas un tas pasaulei draud ne vairs ar „auksto”, bet gluži karstu karu. Turpini lasīt »

Saprotot laika zīmes. Izraēla un Gaza – kādēļ tas ir svarīgi

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 25-08-2014

TV kanāli un ziņu aģentūras ik dienu ziņo par karu, postu un ciešanām dažādās pasaules malās. Nāvējošais Ebolas vīruss Āfrikā, Krievijas atbalstīto separātistu iznīcinošā karadarbība Ukrainas austrumos, „Hamas” teroristu veiktā Svētās zemes apšaude ar raķetēm un Izraēlas prettriecieni - tas viss liek ciest arī tūkstošiem mierīgo iedzīvotāju. Un ne tikai - pasaules sociālie, ekonomiskie un politiskie notikumi šķeļ sabiedrību un padara kopā dzīvojošus ļaudis par niknākajiem ienaidniekiem. Diemžēl šāda šķelšanās politisku motīvu dēļ novērojama pat kristiešu starpā. Kādi atbalsta vienu konfliktā iesaistīto pusi, citi - otru. Bet, kā ir patiesībā? Turpini lasīt »

Padomju varas noziegumi 1917-1991. Ukraina

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 17-03-2014

Sadaļā „Vēsture” jau esam publicējuši rakstu sēriju par PSRS agresīvo ārpolitiku pēc 2.Pasaules kara kaimiņvalstīs Vācijā, Ungārijā, Čehoslovākijā un Afganistānā. Jaunā rakstu sērija stāstīs par krievu padomju boļševisma agresīvo politiku pret tautām, kuras vēsturiski bijušas iekļautas cara impērijas vai Padomju Savienības sastāvā. Pašreizējo notikumu kontekstā, kad PSRS tikumu mantiniece Krievija atkal uzbrūk saviem kaimiņiem, šo rakstu sēriju sākam ar stāstu par Ukrainu.

****

1917.gada 4.martā pēc Ukraiņu progresistu biedrības (vēlāk Ukrainas sociālistu - federālistu partija) iniciatīvas, piedaloties ukraiņu politiskajām partijām, kooperatīviem, sabiedriskajām un kultūras organizācijām, tika izveidota Centrālā Rada - pirmā ukraiņu nacionālā pārstāvniecība Krievijā. Turpini lasīt »