Tradicionālais un kristīgais II

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 16-06-2014

Ik gadu, tuvojoties kādiem no tautas svētkiem - Jāņiem vai reizi piecos gados arī Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem - kristīgajā sabiedrībā sākas polemika, vai kristietim būtu vai nebūtu jāpiedalās tamlīdzīgos pasākumos. Diskusijas dažkārt izvēršas visai asas. Saduras dažādi teoloģiskie un pasaules uzskati - liberālais un konservatīvais, fundamentāli kristīgais un pielaidīgi tolerantais. Šajā diskusijā aktīvi iesaistās arī cilvēki ar sekulāriem vai neopagāniskiem uzskatiem. Savulaik „Laikmeta zīmes” publicēja rakstu „Tradicionālais un kristīgais” (lasiet ŠEIT), kurā mēģināja izskaidrot, pret ko konkrēti iebilst kristieši, runājot par tautas svētku svinēšanas tradīcijām. Šogad atzīmējam 150 gadus, kopš Dikļos sākās latviešu kopā dziedāšanas tradīcija, tāpēc šķiet vietā šo tematu turpināt. Turpini lasīt »



Par Latvijas nākotni Eiropas Savienībā

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 19-05-2014

2014.gadā Latvija atzīmē 10 gadus kopš pievienošanās Eiropas Savienībai. Lai kāda būtu mūsu attieksme pret šo ģeopolitisko veidojumu un Latvijas līdzdalību tajā, ir svarīgi apzināties, ko šajos gados esam ieguvuši un zaudējuši, kādā situācijā atrodamies šobrīd, un, kas mūs sagaida nākotnē. Īpaši nozīmīgi tas ir gatavojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Šajā rakstā izmantotas tēzes no Romas katoļu baznīcas arhibīskapa - metropolīta Zbigņeva Stankeviča runas ekumēniskajā dievkalpojumā par godu Neatkarības deklarācijas gadadienai 4.maijā un katoļu bīskapu konferences atklātās vēstules Latvijas sabiedrībai „Par Latvijas nākotni domājot”.

****

2014.gada 1.maijā apritēja 10 gadi, kopš Latvija pievienojusies Eiropas Savienībai. 24.maijā mūs sagaida Eiroparlamenta vēlēšanas. Tāpēc šis ir piemērots brīdis, lai atskatītos uz noieto ceļu. Attieksmē pret ES Latvijas sabiedrībā vērojami krasi pretstati. Vieni šo savienību nekritiski idealizē, citi uzskata par izvirtības perēkli. Tomēr, ja atceramies, kāda bija ES dibinātāju patiesā iecere, tad redzam, ka ideja par vienotu Eiropu radusies dziļi ticīgu cilvēku prātos. Robērs Šūmans, Konrāds Adenauers un Alčide de Gasperi bija praktizējoši kristieši un ir pat izskanējusi doma par Šūmana iespējamo beatifikāciju un izsludināšanu par Romas katoļu baznīcas svētīgo. Par viņu mēdz teikt: svētais biznesa uzvalkā, kura dzīves jēga bija kalpot tautai.

Šie vienotās Eiropas iniciatori uzskatīja, ka tieši kristīgās vērtības ir tās, kas dod Eiropai viengabalainību un ir tās vienotības pamats. Bez tām Eiropa izšķīdīs. Ko nozīmē būt eiropietim? Eiropas kristīgās saknes ir nenoliedzamas, tomēr šodien ES ideja lielā mērā ir nolaupīta, sagrābta no pretēju uzskatu puses. Labi iecerētās struktūras vairākās jomās ir pārņemtas un piepildītas ar radikāli atšķirīgu saturu. Tāpēc kristieši un ne tikai viņi nereti uzskata ES par visu ļaunumu sakni. Tomēr ir svarīgi atrast līdzsvarotu un objektīvu skatījumu uz notiekošo Eiropas Savienībā. Turpini lasīt »

Eiropas “vērtības”. Drīz arī Latvijā… Post Scriptum

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 17-02-2014

„Laikmeta zīmes” jau rakstīja (lasiet ŠEIT) par Eiropas homoseksuāļu lobija aktivitātēm, kas nemitīgi cenšas gan Eiropas Savienības, gan nacionālajā likumdošanā ieviest dažādus likumprojektus, regulas un rekomendācijas, lai nodrošinātu homoseksuālas orientācijas netraucētu popularizēšanu un īpašu tiesisko aizsardzību LGBTI (lesbiešu, geju, biseksuālu, transpersonu un interseksuāļu) kopienām. Tāds daļēji bija gan Eiropas Parlamentā vairākas reizes noraidītais Portugāles deputātes Edītes Estrellas ziņojums, kurš paredzēja agrīnu bērnu seksualizāciju jau no bērnudārza vecuma, gan Ulrikes Lunačekas ziņojums, kas paredz LGBTI personām īpašas tiesības teju visās dzīves jomās.

Ulrike Lunačeka ir Austrijas eiroparlamentāriete, atklāta lesbiete, karojoša feministe šīs ideoloģijas visneiecietīgākajā un radikālākajā formā. Turpini lasīt »

Kurtizāņu spožums un posts… Varbūt arī dvēsele?

Ievietoja | Sadaļa Garīgais laicīgajā | Publicēts 03-02-2014

Ir kristieši, kas lasa tikai kristīgas grāmatas, skatās tikai kristīgas filmas, klausās tikai kristīgu mūziku. Bet ir arī tādi, kas uz pasauli cenšas paraudzīties plašāk, iedziļinoties arī laicīgās mākslas vērtībās, kāds neapšaubāmi pastāv. Runa ir ne jau par tā saukto sēnalu literatūru, dažādām “ziepju operām” vai bumsi, bumsi mūziku, bet nopietniem literatūras, kino un mākslas darbiem. Iespējams, to saturs ne vienmēr atbilst striktiem kristīgās morāles principiem, tomēr katrā no šiem daiļdarbiem var atrast kādu dziļāku domu vai atziņu, kas padara cilvēku garīgi bagātāku, līdz ar to palīdzot tam būt arī labākam Kristus sekotājam.

Jaunajā sadaļā “Garīgais laicīgajā” pievērsīsimies klasiskiem un mazāk klasiskiem literatūras, kino, mūzikas un citu mākslas žanru darbiem, kuru sižets vai varoņu rīcība no kristīgā viedokļa, iespējams, var šķist diskutabli, tomēr iedziļinoties šajos darbos iespējams gūt ne vien estētisku baudījumu, bet arī dažu labu filozofisku atziņu. Pirmajai publikācijai esam izvēlējušies pārfrāzētu pazīstamā Balzaka romāna virsrakstu, tomēr mūsu pārdomas būs saistītas ar pavisam citu daiļdarbu - Aleksandra Dimā (dēla) slaveno romānu “Kamēliju dāma” un pēc tā motīviem tapušajiem darbiem mūzikā, kino, teātra un baleta mākslā.

****

2014.gada sākumā Latvijas televīzijā tika demonstrēta 2011.gadā uzņemtā itāliešu divsēriju televīzijas filma “Violeta”. Tās pamatā rakstnieka Aleksandra Dimā (dēla) romāna “Kamēliju dāma” un komponista Džuzepes Verdi operas “Traviata” sižets - stāsts par “kritušas sievietes” (la traviata - itāliešu val.) un jauna vīrieša cildeno mīlestību. Turpini lasīt »

Eiropas “vērtības”. Drīz arī Latvijā

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 27-01-2014

Attīstoties demokrātijai, ne vien likumdevējiem un valstu valdībām, bet arī vienkāršajiem pilsoņiem kļuvis iespējams izvirzīt apspriešanai dažādas likumdošanas iniciatīvas. 2013. gada nogalē beidzās termiņš, kurā pirmo astoņu Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI) organizatoriem bija jāiegūst līdzpilsoņu atbalsts. Nepieciešamo minimālo vienu miljonu parakstu vismaz septiņās Eiropas Savienības dalībvalstīs savāca trīs grupas - „Right2Water”, kas uzskata, ka ūdens ir sabiedrisks labums, nevis prece; „One of Us”, kas vēlas, lai ES izbeigtu finansēt darbības, kurās pieļauta cilvēka embriju iznīcināšana, un „Stop Vivisection”, kas vēlas pārtraukt eksperimentus ar dzīviem dzīvniekiem. Arī Latvijas iedzīvotāji aktīvi piedalījās parakstu vākšanā par iniciatīvu „Viens no mums” („One of Us”), kopumā savācot 9132 derīgus parakstus.

Institūcijām dots pusgads, lai validētu (pārbaudītu un apstiprinātu) parakstus, izvērtētu iniciatīvu tiesiskos, morālos un citus aspektus, un izlemtu, kā rīkoties tālāk. Speciāli izveidota komisija tiksies ar iniciatīvu organizatoriem, dodot iespēju sīkāk izskaidrot iniciatīvās izvirzītos jautājumus, uzklausīšana notiks arī Eiropas Parlamentā. Tad komisija pieņems gala lēmumu, kurā izklāstīs savus secinājumus par katru no iniciatīvām un to, kas notiks tālāk. Kāda izrādīsies šī jaunā demokrātiskā procesa patiesā vērtība un vai pilsoņu iniciatīvas tiks ņemtas vērā arī Eiropas likumdošanā - to redzēsim nākotnē.

Pēdējos gados arī Latvijā vērojama līdzīga pilsoņu aktivitāte. Turpini lasīt »

Zolitūdes traģēdija. Pārdomas atceroties

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 02-12-2013

Sabrūkot lielveikala „Maxima” jumtam, Latviju piemeklējusi lielākā traģēdija tās neatkarības vēsturē. Dievs mums dāvājis brīnišķīgu zemi Baltijas jūras krastā ar skaistu dabu un mērenu klimatu, un līdz šim esam bijuši pasargāti no lielām dabas kataklizmām un milzīgiem cilvēku upuriem. Tagad pienākusi arī mūsu patiesības stunda. 2013. gada 21. novembris uz mūžiem paliks ierakstīts mūsu valsts un tautas vissāpīgāko atmiņu reģistros.

Mani kā kristieti, pilsoni un Latvijas patriotu šis traģiskais notikums uzrunājis ar vairākām atziņām. Turpini lasīt »

Vai Dievs patiešām svētīs Latviju?

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 18-11-2013

Plašas diskusijas Latvijas sabiedrībā izraisījis topošās Satversmes preambulas projekts. Viedokļu pretstāve novērojama gan jautājumā, vai šāds Satversmes papildinājums vispār vajadzīgs, gan par dažiem preambulas formulējumiem, pret kuriem ir vislielākās pretenzijas. Pamatā šādi formulējumi ir divi - tas, ka preambulas projektā izmantots valstsnācijas jēdziens, un tas, ka līdzās latviešu tautas dzīvesziņai pieminētas arī kristīgās vērtības kā viens no mūsu identitātes stūrakmeņiem. Turpini lasīt »

Par abortiem

Ievietoja | Sadaļa Riska zona | Publicēts 17-06-2013

Nedzimušu bērnu slepkavība jeb aborts - tā ir ļoti smaga tēma, ko vēl smagāku padara tas, ka vairums neticīgo šo nodarījumu neuzskata par smagu noziegumu un grēku. Cilvēkus, kas izdarījuši vai sekmējuši šādu noziegumu - „mātes”, „tēvus” un „ārstus” - nejūtīgākus pret šādu rīcību padara apstāklis, ka to pieļauj valsts likums un ka atbalsta vai vismaz nenosoda sabiedriskā doma. Daudzu cilvēku uzskati šajā jautājumā ir izveidojušies neiedomājami kropli. Īpaši uzskatāmi tas parādās kopsakarā ar kādu citu sabiedrībā vēl aizvien aktuālu tēmu - nāvessodu.

Pirms vairākiem gadiem abortu un nāvessoda tēma Latvijas publiskajā telpā tika apspriestas vienlaikus. Sabiedrībā populāri un cienīti cilvēki apšaubāmu tiesisku un morālu principu vārdā dedzīgi aizstāvēja nāvessoda atcelšanu. Tie īpaši uzsvēra cilvēka dzīvības absolūto vērtību un apgalvoja, ka nekādos apstākļos nevienam nav tiesības atņemt otram cilvēkam, arī noziedzniekam, dzīvību. Tajā pašā laikā, vaicāti par abortu tēmu, šie paši cilvēki publiski izteica pārliecību, ka aborti noteikti ar īpašu likumu būtu jāatļauj. Kas no tā izriet? Īpaši briesmīgu noziedznieku dzīvība ir „svēta un neaizskarama”, bet nevainīgu bērniņu dzīvībai nav īpašas vērtības.

Tā ir visai dīvaina domu gaita, kas apkauno cilvēku dzimumu un liecina par dziļu morālu kroplumu, kas pārņēmusi mūsdienu sabiedrību. Turpini lasīt »

Pilsonība un vēlēšanas

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 27-05-2013

1. jūnijā Latvijā notiek kārtējās pašvaldību vēlēšanas. Taču, ja būtu īstenojies kāds sen lolots scenārijs, reizē ar pilsētu mēru, pagastveču un pašvaldību runasvīru un sievu ievēlēšanu mēs balsotu arī par kādu citu, Latvijas etniski neviendabīgajā sabiedrībā krietni sāpīgāku jautājumu. Jāteic, partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” savulaik iniciētā un tagad Latvijas Nepilsoņu kongresa tālāk virzītā ideja par pilsonības automātisku piešķiršanu bez naturalizācijas procesa visiem, kas mūsu zemē dzīvoja 1991. gada 21. augustā, nav nekas jauns. Tas ir tas pats bēdīgi slavenais „nulles variants”, kas politisko diskusiju dienas kārtībā parādījās līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu. Kopš tā laika atsevišķi politiskie spēki šo jautājumu laiku pa laikam aktualizē, turpinot musināt un šķelt Latvijas sabiedrību.

Par laimi, referendums par šo jautājumu vismaz pagaidām nenotiks, jo Centrālā vēlēšanu komisija tai iesniegto Pilsonības likuma grozījumu projektu tā nepilnību dēļ nevirzīja tālākai rīcībai, norādot, ka tas neatbilst Satversmes 2.panta garam un 1990. gada 4. maija deklarācijai. Turklāt šādi grozījumi būtiski paplašinātu pilsoņu loku, kas zināmos apstākļos ļautu apšaubīt Latvijas Republikas konstitucionālo pēctecību. Tomēr lielākais vairākums Latvijas krieviski runājošo iedzīvotāju, ieskaitot tos, kas citādi ir lojāli mūsu valstij, uzskata, ka pilsonība nepilsoņiem tomēr būtu jāpiešķir. Tai pašā laikā vairākums latviešu atbalsta valsts īstenoto pilsonības politiku un šādai nostājai ir būtiski iemesli. Turpini lasīt »

Nāves vai Dzīvības kultūra. Ko izvēlēsimies?

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 15-10-2012

Viens no lielākajiem izaicinājumiem mūsdienu pasaulē ir stipras un stabilas ģimenes saglabāšana. Pēdējos gadu desmitos ģimenes institūcija piedzīvo masveida uzbrukumus visdažādākajās jomās. Vienotajā frontē pret ģimenes vērtībām iekļaujas gan feminisma kustība, gan laulības institūta noniecināšana, gan abortu legalizācija, gan homoseksuāļu lobijs, gan citas ģimenes kā viena vīrieša un vienas sievietes savienības iznīcināšanas formas. Visas šīs destruktīvās tendences vērojamas arī Latvijā.

Pēdējā mēneša laikā Latvijas sabiedrība piedzīvojusi divus notikumus, kas tā vai citādi saistīti ar šo globālo cīņu pret ģimeni. Turpini lasīt »