Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja. Struktūra un uzdevumi

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 15-01-2019

2018.gada nogalē Latvijas Nacionālā arhīva mājaslapā internetā sākti publicēt VDK arhīva materiāli. Īpašu interesi sabiedrībā izraisījusi čekas aģentu uzskaites kartotēka, pareizāk sakot tas, kas no tās palicis Latvijā. Tomēr daudziem aģentu kartīšu izpēte sagādā krietnas galvassāpes, jo bez papildus zināšanām par VDK nav īsti saprotama daudzo tās daļu un nodaļu numerācija un citi apzīmējumi, kas atrodami kartītēs. Tāpēc šajā rakstā centīsimies īsi ieskicēt Latvijas PSR VDK vēsturi, iestādes kopējo struktūru, kā arī atsevišķu tās struktūrvienību numurus, nosaukumus un darba uzdevumus. Ceram, ka tas palīdzēs labāk saprast gan jau publiskotos VDK dokumentus, gan tos, kas vēl tikai tiks publicēti tuvākajos gados. Turpini lasīt »



Čekas arhīvu atvēršana. Post scriptum

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 07-01-2019

Čekas arhīvu publiskošana ir sākusies - beidzot “maisiem” gals vaļā. Zīmīgi, taču ne pārsteidzoši, ka VDK dokumentu publicēšana internetā sākta tieši ar aģentu kartotēku, jo to taču visi tik ļoti vēlējās redzēt - kurš no kaimiņiem, paziņām, skolas vai darba biedriem izrādīsies stukačs? Tagad to zinām, bet vai esam apmierināti? Ieguvuši lielāku sirdsmieru? Latvijas sabiedrība beidzot panākusi izlīgumu, kā daudzi pirms tam uzskatīja? Nekā tamlīdzīga - drīzāk gan piedzīvojusi vilšanos, kā jau zinoši ļaudis to prognozēja. Nopietna lustrācija - lūk, kas bija vajadzīgs Latvijai, nevis VDK kartotēkas palieku publicēšana, kuras mums “laipni” atstājusi Maskava. Vai visa šī ažiotāža ap “čekas maisiem” ir iegūtā labuma vērta? Uz šo jautājumu lai katrs atbild pats. Turpini lasīt »

Vai “čekas maisu” publiskošana padarīs Latviju laimīgāku?

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 04-12-2018

Tas nu ir noticis! Pēc gadiem ilgušiem politiskiem ķīviņiem 2018.gada 4.oktobrī Latvijas Saeima pieņēma lēmumu par VDK dokumentu, tostarp sensitīvās aģentu kartotēkas publiskošanu. Šis jautājums kā karsts kartupelis ticis viļāts kopš čekas dokumentu pārņemšanas 1991.gadā. Daži uzskata, ka nu beidzot Latvija varēs pavilkt svītru zem smagās 20.gadsimta vēstures, citi turpretī paredz, ka kartotēkas publiskošana bez zinātniskiem komentāriem tikai šķels sabiedrību. Arī “Laikmeta zīmju” redaktoram savulaik nācies saskarties ar VDK darba metodēm, tāpēc “čekas maisu” jautājumā man ir savs, ceru - pamatots viedoklis. Varat tam piekrist, varat nepiekrist, taču uzklausiet gan un rūpīgi pārdomājiet. Turpini lasīt »

Pasaka par Latviju

Ievietoja | Sadaļa Par šo un to, Valsts un pilsoņi | Publicēts 12-11-2018

Pirms vairākiem gadiem māksliniece un zīmola “Latvju lietas” veidotāja Ieva Nikoleta Dāboliņa uzrakstīja nelielu grāmatiņu “Pasaka par Latviju”. Lielākā daļa grāmatiņas satura arī šodien ir tikpat aktuāla kā laikā, kad tika sarakstīta. Tolaik šis emocionāli pozitīvais daiļdarbs tika izplatīts internetā un samērā plaši lasīts. Tomēr ne visiem bija iespēja iepazīties ar šo mīlestību uz mūsu zemi un valsti apliecinošo Ievas Nikoletas vēstījumu. 13.Saeimas vēlēšanu gaisotnē “Laikmeta zīmes” jau publicēja vienu no grāmatas nodaļām “Saeimai ko teiktu es…” (lasiet ŠEIT). Sagaidot Latvijas valsts simtgadi pienācis laiks arī “Pasakai par Latviju”. Turpini lasīt »

Klāt Saeimas vēlēšanas. Ko partijas sola Latvijas gaišākai nākotnei?

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 25-09-2018

Pie durvīm 13.Saeimas vēlēšanas. Latvijas nākotnei ļoti nozīmīgas vēlēšanas. Vēlētāju vērtējumam savus kandidātus piedāvā 16 partijas vai to apvienības - sen neredzēts skaitlis atjaunotās Latvijas vēlēšanu vēsturē. Jau izskanējuši paziņojumi, ka par varas partijām daudzi vairs nebalsos. Taču, vai maz ir citas, par kurām vērts balsot? Ja šīs vēlēšanas būs tikai un vienīgi protesta balsojums, tas var radīt ļoti bīstamas konsekvences mūsu valsts attīstībai. Tāpēc “Laikmeta zīmes” nolēma izvērtēt katra vēlēšanām pieteiktā politiskā spēka programmu un mērķus, kā arī iespējamās sekas, ja šī partija tiktu ievēlēta Saeimā. Tā kā vēlēšanas ir personīga izšķiršanās, partijas un to piedāvājumu vērtēsim caur sava pasaules uzskata un politiskās pārliecības prizmu. Vienlaikus tomēr ceram, ka kaut kas no tā visa šķitīs noderīgs un pārdomu vērts arī jums. Turpini lasīt »

Uzmanību - antisektanti!

Ievietoja | Sadaļa Riska zona, Valsts un pilsoņi | Publicēts 16-07-2018

Ziņu portāla “TVNET” krievu versija sākusi publicēt rakstu sēriju “Uzmanību, sektas!”. Šo materiālu tulko un pārpublicē arī “TVNET” latviešu redakcija. Varētu šim projektam lielu uzmanību nepievērst, jo vai gan mazums lasītas dažādas preses pīles par “sektantu briesmu darbiem”. Varētu, ja vien aiz jaunā projekta nestāvētu kāda visnotaļ odioza nevalstiska organizācija “Antisekt”, ko agrāk pazinām kā Latvijas Totalitāro sektu apkarošanas komiteju. Tā kā viens no “Antisekt” mājas lapā piedāvātajiem “pakalpojumiem” ir “reliģisko organizāciju sociālās drošības ekspertīze” pēc pašiem “antisektantiem” vien zināmiem kritērijiem, tad, cerams, viņi ir gatavi, ka arī viņu organizāciju kāds šādā veidā varētu izķidāt. Pamēģināsim to izdarīt mēs.

Kas tad īsti ir noslēpumainā organizācija “Antisekt”? Turpini lasīt »

Pētera Sproģa krustaceļš nedēļas garumā

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 09-07-2018

2018.gada 18.jūnijā Latvijas politisko vidi satricināja negaidīts notikums - par iesaistīšanos politikā paziņoja bijušais baptistu bīskaps Pēteris Sproģis. Šis fakts neradītu tik lielu ažiotāžu, ja bīskaps emeritus savu politisko karjeru nebūtu paredzējis saistīt ar par prokrievisku uzskatīto partiju “Saskaņa”. Sproģis ar pirmo numuru bija iekļauts ne vien “Saskaņas” Vidzemes vēlēšanu sarakstā, bet tika virzīts arī valsts prezidenta amatam. Sabiedrībā šāds garīdznieka solis izraisīja plašu rezonansi. Vieni nosodīja Sproģa lēmumu, citi gluži pretēji - uzskatīja, ka viņš varētu būt tikpat cienījams prezidents kā Vaira Vīķe-Freiberga. Taču drīz vien cilvēkus pārsteidza jauna ziņa - 27.jūnijā, savā 45 gadu dzīves jubilejā Pēteris Sproģis sociālajos tīklos pēkšņi atsauca savu kandidatūru kā prezidenta amatam, tā vēlēšanām vispār. Lieki teikt, ka daudzi - gan Sproģa atbalstītāji, gan kritiķi - jutās vīlušies un piemuļķoti. Kas īsti bija noticis? Turpini lasīt »

Kāpēc Dievs aiziet no mums?

Ievietoja | Sadaļa Kristīgas diskusijas | Publicēts 21-05-2018

Visbiežāk uzdotais jautājums mūsu laikmetā ir: “Kāpēc Dievs to pieļauj?” Kāpēc Dievs klusē, kad kādā amerikāņu skolā kārtējo reizi tiek šauts un nogalināti bērni, kad kara plosītajos reģionos simtiem tūkstoši cilvēku spiesti pamest savas mājas, kad laikapstākļu, neražas vai valdību politikas dēļ miljoni cieš badu, bet zemestrīces, cunami un vulkānu izvirdumi bez pajumtes un iztikas līdzekļiem atstāj veselus ciemus un pilsētas? Kur ir Dievs, kad slimnīcā ieved kārtējo mazuli, kurš cietis no vecāku vardarbības, kad uz ielas redzam savā vaļā pamestus bērnus, par kuriem vecāki neliekas ne zinis, vai atkal un atkal dzirdam par bāreņiem, kuri nevienam nerūp. Kur Tu, Dievs, tad esi? Kāpēc klusē, neiejaucies un nepalīdzi mums?!

Savulaik, reaģējot uz kārtējiem terora aktiem ASV, pasaulslavenā evaņģēlista Billija Grehema meita televīzijā uzdeva retorisku jautājumu: “Kā Dievs varēja to visu pieļaut?” Un tad Annija Grehema Loca pati sniedza uz šo jautājumu izsmeļošu un vienlaikus satriecošu atbildi: Turpini lasīt »

Latgale – trešā zvaigzne Latvijas vainagā! Vai patiesi?

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 01-05-2018

Katalonijas neatkarības referenduma un tam sekojošo notikumu iespaidā interneta vidē parādījušās Eiropas kartes ar potenciāli separātiskiem reģioniem, kas nākotnē varētu pretendēt uz neatkarību vai vismaz lielāku autonomiju. Šo reģionu vidū ir arī… Latgale. Tas liek uzdot jautājumu - vai patiešām Māras zemē vērojamas tik lielas separātisma tendences, kas draudētu Latvijai ar “trešās zvaigznes” zaudējumu? Visiem vēl atmiņā Lindermaņa centieni panākt referendumu par Latgales autonomiju, daudzus bažīgus dara latgaliešu vēlme visur runāt savā valodā, aizdomīgs šķiet pat latgaliešu lokālpatriotisms, televīzijas konkursos vai dziesmu aptaujās balsojot par savējiem. Šajā rakstā runāsim par šiem un citiem “Latgales jautājuma” aspektiem. Turpini lasīt »

Par nepilsoņu bērniem, izglītību latviešu valodā un latviešu vietu Latvijā

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 12-03-2018

2017.gada 12.septembrī Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis iesniedza Saeimā likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”, kas paredzēja pēc 2018.gada 1.jūnija izbeigt piešķirt nepilsoņa statusu Latvijā dzimušiem nepilsoņu bērniem un atzīt viņus par Latvijas pilsoņiem, ja vien bērna vecāki nav savam bērnam izvēlējušies citas valsts pilsonību. Par šādu iniciatīvu prezidenta kanceleja runāja jau kopš 2016.gada. Prezidenta ierosinājums kategoriski nebija pieņemams Nacionālajai Apvienībai, kamēr citās koalīcijas partijās notika diskusijas. Par priekšlikumu nepārprotami bija tikai prokrieviski orientētā partija “Saskaņa”. 2017.gada 21.septembrī Saeima prezidenta iniciatīvu noraidīja, par balsojot opozīcijai - “Saskaņai”, Reģionu apvienībai, “No sirds Latvijai” un no “Vienotības” aizgājušajiem kustības “Par” liberāļiem.

Racionāli pārdomājot nepilsoņu problemātiku, pirmajā brīdī varētu šķist, ka saskaņiešiem un liberāļiem šoreiz būs taisnība. Divdesmit piecus gadus pēc neatkarības atgūšanas ir dīvaini, ka mūsu valstī vēl joprojām dzimst bērni bez noteiktas pilsonības. Kāpēc gan nenākt viņiem pretī un nepiešķirt Latvijas pilsonību jau piedzimstot? Galu galā savu pasaules uzskatu šie bērni sāks veidot tikai pēc vairākiem gadiem. Vai Latvijas izglītības sistēmai tiešām nebūs pa spēkam izaudzināt viņus par krietniem, godprātīgiem un atbildīgiem cilvēkiem - Latvijas patriotiem ar stingru piederības sajūtu šai zemei? Tomēr iedziļinoties jautājumā nopietnāk nākas secināt, ka bažas joprojām ir pamatotas un atbildīgajām institūcijām jāveic krietns mājasdarbs, pirms Latvija ko tādu varēs atļauties. Turpini lasīt »