Kāpēc Dievs aiziet no mums?

Ievietoja | Sadaļa Kristīgas diskusijas | Publicēts 21-05-2018

Visbiežāk uzdotais jautājums mūsu laikmetā ir: “Kāpēc Dievs to pieļauj?” Kāpēc Dievs klusē, kad kādā amerikāņu skolā kārtējo reizi tiek šauts un nogalināti bērni, kad kara plosītajos reģionos simtiem tūkstoši cilvēku spiesti pamest savas mājas, kad laikapstākļu, neražas vai valdību politikas dēļ miljoni cieš badu, bet zemestrīces, cunami un vulkānu izvirdumi bez pajumtes un iztikas līdzekļiem atstāj veselus ciemus un pilsētas? Kur ir Dievs, kad slimnīcā ieved kārtējo mazuli, kurš cietis no vecāku vardarbības, kad uz ielas redzam savā vaļā pamestus bērnus, par kuriem vecāki neliekas ne zinis, vai atkal un atkal dzirdam par bāreņiem, kuri nevienam nerūp. Kur Tu, Dievs, tad esi? Kāpēc klusē, neiejaucies un nepalīdzi mums?!

Savulaik, reaģējot uz kārtējiem terora aktiem ASV, pasaulslavenā evaņģēlista Billija Grehema meita televīzijā uzdeva retorisku jautājumu: “Kā Dievs varēja to visu pieļaut?” Un tad Annija Grehema Loca pati sniedza uz šo jautājumu izsmeļošu un vienlaikus satriecošu atbildi: Turpini lasīt »



Latgale – trešā zvaigzne Latvijas vainagā! Vai patiesi?

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 01-05-2018

Katalonijas neatkarības referenduma un tam sekojošo notikumu iespaidā interneta vidē parādījušās Eiropas kartes ar potenciāli separātiskiem reģioniem, kas nākotnē varētu pretendēt uz neatkarību vai vismaz lielāku autonomiju. Šo reģionu vidū ir arī… Latgale. Tas liek uzdot jautājumu - vai patiešām Māras zemē vērojamas tik lielas separātisma tendences, kas draudētu Latvijai ar “trešās zvaigznes” zaudējumu? Visiem vēl atmiņā Lindermaņa centieni panākt referendumu par Latgales autonomiju, daudzus bažīgus dara latgaliešu vēlme visur runāt savā valodā, aizdomīgs šķiet pat latgaliešu lokālpatriotisms, televīzijas konkursos vai dziesmu aptaujās balsojot par savējiem. Šajā rakstā runāsim par šiem un citiem “Latgales jautājuma” aspektiem. Turpini lasīt »

Par nepilsoņu bērniem, izglītību latviešu valodā un latviešu vietu Latvijā

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 12-03-2018

2017.gada 12.septembrī Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis iesniedza Saeimā likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”, kas paredzēja pēc 2018.gada 1.jūnija izbeigt piešķirt nepilsoņa statusu Latvijā dzimušiem nepilsoņu bērniem un atzīt viņus par Latvijas pilsoņiem, ja vien bērna vecāki nav savam bērnam izvēlējušies citas valsts pilsonību. Par šādu iniciatīvu prezidenta kanceleja runāja jau kopš 2016.gada. Prezidenta ierosinājums kategoriski nebija pieņemams Nacionālajai Apvienībai, kamēr citās koalīcijas partijās notika diskusijas. Par priekšlikumu nepārprotami bija tikai prokrieviski orientētā partija “Saskaņa”. 2017.gada 21.septembrī Saeima prezidenta iniciatīvu noraidīja, par balsojot opozīcijai - “Saskaņai”, Reģionu apvienībai, “No sirds Latvijai” un no “Vienotības” aizgājušajiem kustības “Par” liberāļiem.

Racionāli pārdomājot nepilsoņu problemātiku, pirmajā brīdī varētu šķist, ka saskaņiešiem un liberāļiem šoreiz būs taisnība. Divdesmit piecus gadus pēc neatkarības atgūšanas ir dīvaini, ka mūsu valstī vēl joprojām dzimst bērni bez noteiktas pilsonības. Kāpēc gan nenākt viņiem pretī un nepiešķirt Latvijas pilsonību jau piedzimstot? Galu galā savu pasaules uzskatu šie bērni sāks veidot tikai pēc vairākiem gadiem. Vai Latvijas izglītības sistēmai tiešām nebūs pa spēkam izaudzināt viņus par krietniem, godprātīgiem un atbildīgiem cilvēkiem - Latvijas patriotiem ar stingru piederības sajūtu šai zemei? Tomēr iedziļinoties jautājumā nopietnāk nākas secināt, ka bažas joprojām ir pamatotas un atbildīgajām institūcijām jāveic krietns mājasdarbs, pirms Latvija ko tādu varēs atļauties. Turpini lasīt »

Rubeņu Jura jaunie piedzīvojumi. “Kristus+” seriāls turpinās…

Ievietoja | Sadaļa Kristīgas diskusijas, Valsts un pilsoņi | Publicēts 06-03-2018

2018.gada sākumā sabiedrības uzmanības lokā kārtējo reizi nonāca Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas (LELB) iekšējās pretrunas. Arī šoreiz tās bija saistītas ar dažādi vērtētā teologa Jura Rubeņa personību. 14.februārī Rubenis paziņoja, ka uzrakstījis atlūgumu un nodevis arhibīskapam amata krustu, tā izbeidzot savu 36 gadu ilgo mācītāja kalpošanu LELB. Arhibīskaps Jānis Vanags atlūgumu pieņēmis. Šķiet, ar to šo notikumu varētu uzskatīt par izsmeltu, jo demokrātiskā valstī ikvienam ir tiesības brīvi aiziet no jebkura darba jebkurā laikā. Tomēr Rubeņa fani un atbalstītāji sacēla milzu ažiotāžu, apvainojot luteriskās Baznīcas vadību visos nāves grēkos. Lai arī pats Rubenis savā paziņojumā pauž, ka viņa lēmums ir “rūpīgi izsvērts un pārdomāts”, bijušā mācītāja aizstāvji apsūdz luterisko Baznīcu mīlestības trūkumā, naida kurināšanā, neiecietībā un pat… nacismā. Tas liek jautāt - kāpēc viena mācītāja atkāpšanās no amata pienākumu izpildīšanas tiek uzskatīta teju par pasaules galam līdzvērtīgu notikumu? Turpini lasīt »

Vēlreiz par Stambulas konvenciju…

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 12-02-2018

Pēc zināma klusuma perioda Latvijas sabiedrībā atsākušās asas diskusijas tā sauktās Stambulas konvencijas sakarā. Stambulas konvencija ir daudzās valstīs neviennozīmīgi vērtēta Eiropas Padomes konvencija “Par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu”. Kāpēc neviennozīmīgi? Jo tās teksts un paskaidrojošie dokumenti pauž ne vien oficiāli deklarēto mērķi - sievietes un ģimenes aizstāvību no vardarbības, bet slēpj tā sauktā dženderisma jeb sociāli konstruētu dzimumu akceptēšanu valstu likumdošanā. Tieši tāpēc gandrīz visas Eiropas valstis, Turcija un Gruzija šo konvenciju gan ir parakstījušas, taču ar tās ratifikāciju valstu parlamentos tik raiti nesokas. Arī Latvijas Saeima šo divdomīgo konvenciju nav ratificējusi un izskatās, ka pagaidām tas arī nenotiks. Bet vai uz ilgu laiku? Turpini lasīt »

Baigi gribas vecos laikus…

Ievietoja | Sadaļa Stāsti, joki un līdzības | Publicēts 27-03-2017

Arvien biežāk Latvijas publiskajā telpā uzpeld pa bāleliņam vai zeltenei, kas vaimanādami bur atpakaļ “vecos laikus”. Ne jau nu pašus vecākos, bet padomju gadus vai vismaz to mūsdienu reinkarnāciju Putina Krievijas veidolā gan. Nesen publicists Vilis Seleckis portālā “Delfi” publicēja atklātu vēstuli šādiem padomju dzīvesveida faniem. Jāteic, Selecka ironija ir tikpat smalka un tai pat laikā nežēlīgi raupja, kā savulaik dziesminieka Kaspara Dimitera vārsmas populārajā dziesmā “Baigi gribas”. Diemžēl Dimiters tagad metis kažoku uz otru pusi un nu arī viņam “baigi gribas” to, par ko vēl pirms neilga laika pats gardi smēja. C’est la vie
Turpini lasīt »

Intelektuāli perversais kultūrdeserts

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 13-03-2017

“Laikmeta zīmes” jau rakstīja par tā sauktajiem tikumības grozījumiem Izglītības likumā (lasiet ŠEIT), kas izraisījuši lielu viļņošanos gan pedagogu vidū, gan sabiedrības liberālāk noskaņotajā daļā. Daudziem par pārsteigumu izrādījies, ka šodien pat skolotāji vairs nesaprot, kas ir tikums un kas tāds nav. Pēdējos gadu desmitus sabiedrība tikusi pakļauta masīvam seksualizācijas, perversiju un tradicionālo vērtību nolieguma uzbrukumam, kas noārdījis visus vērtību orientierus. Šodien erotika sastopama itin visā - reklāmās, glancētos un mazāk glancētos žurnālos, televīzijā, kino, teātrī un kultūrā vispār, arī izglītības programmās.

Ak, ja runa būtu tikai par erotiku! Izcelts tiek tieši perversais. Kulturologs Arturs Priedītis savā blogā publicējis vērā ņemamas pārdomas par šo tēmu. Turpini lasīt »

Skolotāji starp tikumību un lojalitāti

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 27-02-2017

Jau labu laiku Latvijas sabiedrībā, bet īpaši pedagogu profesionālajā vidē, norit diskusija par diviem grozījumiem Izglītības likumā. Viens no tiem vērsts uz tādas tikumiskās audzināšanas nodrošināšanu skolās, kas atbilstu Latvijas Republikas Satversmē aizsargātām vērtībām, tostarp laulībai un ģimenei. Otrs uzliek par pienākumu darba devējam nekavējoties izbeigt darba tiesiskās attiecības ar izglītības iestādes vadītāju vai pedagogu, ja šī persona nav lojāla Latvijas Republikai vai tās Satversmei. Tāpat likums uzdod pedagogiem mācību procesā izglītojamajiem veidot pareizu attieksmi pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti, audzināt krietnus, godprātīgus un atbildīgus cilvēkus - Latvijas patriotus. Zīmīgi, ka grozījumi, kas skar tikumību, vairāk satrauc latviešu pedagogus, kamēr tie, kas runā par lojalitāti - krievvalodīgo skolu skolotājus. Turpini lasīt »

Krievijas ietekmes aģents. Vai tas neesi tu?

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 20-02-2017

Interneta vidē, tostarp sociālajos tīklos, arvien biežāk parādās raksti un komentāri, kas lamā nelietīgos politiķus, kuri nozaguši valsti, runā par kārtējo Saeimas atlaišanas nepieciešamību, stāsta par genocīdu pret latviešu tautu, ko piekopjot pašu varasvīri, sludina, ka Latvijas valsts esot pagalam neizdevusies un tāpēc tās simtgade tautai nekādi svētki vis nebūšot. Nenoliegsim, daudzi Latvijas politiskās un saimnieciskās elites pārstāvji šādu attieksmi patiešām ir pelnījuši, taču pie kā vainīga Latvijas valsts? Zīmīgi, ka tamlīdzīgas vaimanas sociālajos tīklos kļuva manāmi intensīvākas pēc Krievijas militārajām “uzvarām” Sīrijā un Donalda Trampa ievēlēšanas ASV prezidenta amatā. Tas liek uzdot jautājumu - vai šādas un līdzīgas publikācijas ir tikai negodīgos politiķos vīlušos ļaužu izmisuma kliedziens, jeb tomēr kas daudz nopietnāks? Turpini lasīt »

Nacionālais jautājums un kristīgā draudze. Vai Latvijā tas ir aktuāli?

Ievietoja | Sadaļa Kristīgas diskusijas | Publicēts 31-10-2016

Nacionālais jautājums Latvijā arī 25 gadus pēc neatkarības atjaunošanas joprojām ir gana aktuāls. Varētu domāt, ka kristīgajā vidē šis aspektam nevajadzētu būt tik pretrunīgam, kā tas ir sekulārajā sabiedrībā. Tomēr ikviens kristietis kā indivīds tāpat pārstāv kādu konkrētu nāciju, tautu vai tautību ar savu valodu, kultūru un tradīcijām. Gribam mēs to vai nē, nacionālais un etniskais faktors būtiski ietekmē mūsu mentalitāti, dzīves uztveri un paradumus, neatkarīgi no tā, vai mēs ticam Dievam vai neticam. Tāpēc jautājums paliek - vai nacionālās pretrunas, kādas valda sabiedrībā kopumā, kristiešu sabiedrību patiešām atstāj neskartu?

Pazīstams izteiciens vēsta: uz šīs zemes kristietim nav paliekošas Tēvijas! Patiesi, mēs visi agrāk vai vēlāk atstāsim šo pasauli un dosimies uz savu īsto - Debesu Tēviju. Tomēr, kamēr vēl esam uz šīs planētas, Dievs katram no mums devis konkrētu zemi un tautu, kurā esam piedzimuši un kuras valoda un kultūra ir neatņemama mūsu identitātes daļa. Turpini lasīt »