Starptautiskie radioraidījumi latviešu valodā Aukstā kara gados. 6.daļa – Zviedrijas Radio (1989 – 2005)

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 30-10-2017

Pirmie Zviedrijas latviešu mēģinājumi organizēt radioraidījumus uz Latviju notika jau 20.gadsimta 60. un 70.gados, taču Zviedrijas valdības vilcināšanās un tradicionālā piesardzības politika attiecībās ar “lielo kaimiņu” tolaik padarīja šādus raidījumus neiespējamus. Raidījumus triju Baltijas tautu valodās “Radio Sweden” ēterā nācās gaidīt līdz pat 80.gadu nogalei, kad “dzelzs priekškars” kļuva caurspīdīgāks un Padomju Savienība vismaz ārēji demokrātiskāka. “Kad 80.gadu beigās spēcīgi sāka zvāroties padmilzis, pat zaķpastalīgajiem zviedriem kļuva skaidrs, ka šis monstrs drīz izlaidīs garu. Tas bija psiholoģiski pareizais brīdis izdarīt spiedienu uz Zviedrijas valdību,” savulaik intervijā žurnālam “Jaunā Gaita” stāstīja Zviedrijas Radio (Sveriges Radio) latviešu redakcijas pirmais vadītājs Vilnis Zaļkalns. Turpini lasīt »



Starptautiskie radioraidījumi latviešu valodā Aukstā kara gados. 5.daļa – Reliģiskās pārraides

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 23-10-2017

Līdzās radiostacijām “Amerikas Balss” (lasiet ŠEIT) un “Radio Brīvība/Radio Brīvā Eiropa” (lasiet ŠEIT), latviešu valodā Aukstā kara gados darbojās arī raidītāji, kuru programmas galvenokārt bija reliģiska satura. Tāds bija gan “Vatikāna Radio”, kas latviski sāka raidīt jau 1948.gadā, gan daudziem mazāk zināmā “Klusuma Balss” 20.gadsimta 70.-80.gados, kuru sagatavoja organizācijas “Hilfsaktion MärtyrerKirche” (MHK) latviešu nodaļa “Gaismas akcija”, bet pārraidīja zviedru vasarsvētku draudžu raidītājs “IBRA Radio”. Un, lai gan arī “Amerikas Balss” un “Brīvā Eiropa” ēterā laiku pa laikam skanēja raidījumi par ticības tēmām, tieši “Vatikāna Radio” un “Klusuma Balss” bija vienīgie raidītāji latviešu valodā, kam kristīgās vēsts un kristīgo vērtību sludināšana bija pamatmērķis. Tāpēc iepazīsimies ar šo divu radiostaciju darbu tuvāk. Turpini lasīt »

Starptautiskie radioraidījumi latviešu valodā Aukstā kara gados. 4.daļa – Sapnis par radiokuģi (1963 – 1965)

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 25-09-2017

20.gadsimta 60.gadu vidū latviešu trimdas sabiedrībā tika izteikti visdažādākie priekšlikumi un dažkārt piedzīvotas visai karstas diskusijas par radioraidījumu uz dzimteni turpmāko likteni. Pēc “Brīvās Latviešu Balss” Madrides raidījumu pārtraukšanas klīda runas par baltiešu pašu pusslepenu vai pilnīgi slepenu raidītāju - vai nu Rietumvācijā, vai arī… uz kuģa Baltijas jūrā. Tieši radiokuģa variants tika atzīts par ideālāko risinājumu. Tomēr idejas aktīvisti nebija ņēmuši vērā faktu, ka trimdas sabiedrībai grūtības sagādāja pat Madrides radio latviešu redakcijas apgāde ar jaunākajām latviešu grāmatām un periodiku, kur nu vēl tāda projekta kā peldošas radiostacijas uzturēšana. Un, ja arī šī ideja materializētos, bija jārēķinās ar neizbēgamo pretdarbību no dažāda kalibra padomju radiofrekvenču slāpētājiem jeb “zāģiem”.

Ideja par neatkarīgu raidītāju “Baltijas Balss” (attiecīgi - “Igauņu Balss”, “Latviešu Balss”, “Lietuviešu Balss”) uz kuģa Baltijas jūrā baltiešu trimdinieku jaunākās paaudzes saietos tika apspriesta jau 60.gadu sākumā. Turpini lasīt »

Starptautiskie radioraidījumi latviešu valodā Aukstā kara gados. 3.daļa – “Brīvā Latviešu Balss” (1955 - 1972)

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 18-09-2017

“Amerikas Balss” (lasiet ŠEIT) latviešu valodā sāka raidīt 1951.gada 3.jūnijā, “Radio Brīvība” un pēc tam arī “Radio Brīvā Eiropa” (lasiet ŠEIT) - tikai 70.gadu vidū. Taču starp šiem gadaskaitļiem - 20.gadsimta 50. un 60.gados ģenerāļa Franko autokrātiskā režīma laikā uz valstīm aiz “dzelzs priekškara” raidīja arī Radio Nacional de Espańa (Spānijas Nacionālais radio) Madridē. No šī raidītāja ēterā izgāja programmas 16 Maskavai pakļauto tautu valodās, tostarp arī igauņu, lietuviešu un latviešu valodā. Latviešu programmai tika dots nosaukums “Brīvā Latviešu Balss” (BLB), kas vēlāk turpināja savus raidījumus no Frankfurtes, Vācijā, līdz atkal atgriezās Madridē. Latviešu raidījumu iniciatori Madridē bija Latvijas diplomātiskais pārstāvis Spānijā Roberts Kampus un Madridē dzīvojošā rakstnieka Pāvila Rozīša meita Dzidra Rozīte. Turpini lasīt »

Starptautiskie radioraidījumi latviešu valodā Aukstā kara gados. 2.daļa – “Radio Brīvā Eiropa/Brīvība” (1975 – 2004)

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 21-08-2017

Līdzās radiostacijai “Amerikas Balss” (par to lasiet ŠEIT) svarīgs informācijas avots okupētās Latvijas iedzīvotājiem Aukstā kara gados bija Minhenes radiostaciju -  vispirms radio “Brīvība” (Radio Liberty), pēc tam radio “Brīvā Eiropa” (Radio Free Europe) latviešu raidījumi. Tiesa, šīs radiostacijas padomju slāpētāji, tautas valodā saukti par “zāģiem”, traucēja daudz vairāk nekā “Amerikas Balsi”. Šī iemesla dēļ Rīgā un citās lielajās pilsētās RBE/RB raidījumus varēja dzirdēt diezgan fragmentāri, bet dažkārt pat nemaz. Laukos ar uztveršanu bija vieglāk, jo nebija traucētāju. Padomju vara “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” uzskatīja pa savu niknāko ienaidnieku - Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) ideoloģisko diversiju centru, “propagandas ieroci, kas grauj sociālistiskās sistēmas un padomju sabiedrības pamatus”. Jāteic, RBE/RB raidījumu tonis patiešām nebija pats mierīgākais un padomju varu saudzējošākais - kā izteikušies bijušie RBE/RB darbinieki, boļševikus viņi “sita uz pilnu klapi”, bez politkorekti piefrizētās leksikas, kāda bija raksturīga “Amerikas Balsij”. Turpini lasīt »

Starptautiskie radioraidījumi latviešu valodā Aukstā kara gados. 1.daļa – “Amerikas Balss” (1951 - 2003)

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 14-08-2017

Tie, kas dzīvojuši padomju laikā, atcerēsies, ka tolaik Rietumu īsviļņu radiostacijas klausījās teju visi - cits atklātāk, cits mazāk atklāti. Latviešu vidū iecienītākie, protams, bija raidījumi latviešu valodā - galvenokārt “Amerikas Balss” un “Radio Brīvība/Brīvā Eiropa”. Taču latviski raidīja arī Vatikāna Radio, programma “Klusuma Balss”, bet PSRS beigu posmā - Zviedrijas Radio. Tajā pašā laikā mūsdienu latvietim faktiski nezināmas palikušas radiostacijas “Brīvā Latviešu Balss” no Madrides un Frankfurtes, nemaz nerunājot par baltiešu radiokuģa projektu. Visu šo “balsu” galvenais uzdevums bija izplatīt Latvijā nepieejamu informāciju, stiprināt nacionālo stāju un gara kultūru, celt latvisko pašapziņu. To latviešu starptautisko raidījumu veidotāji arī centās darīt ar lielu pašaizliedzību un entuziasmu, tā pamazām drupinot totalitārisma mūri. Rietumu radiostaciju latviešu redakciju darbība Aukstā kara gados neapšaubāmi ir nozīmīga mūsu nesenās vēstures daļa. Turpini lasīt »

Krievijas ietekmes aģents. Vai tas neesi tu?

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 20-02-2017

Interneta vidē, tostarp sociālajos tīklos, arvien biežāk parādās raksti un komentāri, kas lamā nelietīgos politiķus, kuri nozaguši valsti, runā par kārtējo Saeimas atlaišanas nepieciešamību, stāsta par genocīdu pret latviešu tautu, ko piekopjot pašu varasvīri, sludina, ka Latvijas valsts esot pagalam neizdevusies un tāpēc tās simtgade tautai nekādi svētki vis nebūšot. Nenoliegsim, daudzi Latvijas politiskās un saimnieciskās elites pārstāvji šādu attieksmi patiešām ir pelnījuši, taču pie kā vainīga Latvijas valsts? Zīmīgi, ka tamlīdzīgas vaimanas sociālajos tīklos kļuva manāmi intensīvākas pēc Krievijas militārajām “uzvarām” Sīrijā un Donalda Trampa ievēlēšanas ASV prezidenta amatā. Tas liek uzdot jautājumu - vai šādas un līdzīgas publikācijas ir tikai negodīgos politiķos vīlušos ļaužu izmisuma kliedziens, jeb tomēr kas daudz nopietnāks? Turpini lasīt »

“Informācijas aģentūras” ideoloģiskā dezinformācija

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi, Vēsture | Publicēts 22-02-2016

Krievijas izvērstā informatīvā kara apstākļos visā Eiropā, tostarp arī Latvijas virtuālajā telpā, laiku pa laikam parādās raksti un publikācijas, kuru mērķis ir paust atbalstu Krievijas īstenotajai politikai, tostarp ģeopolitiskajā un militārajā jomā, iztēlot bijušās PSRS republikas, tagad neatkarīgas valstis, kā galēji neizdevušās neveiksminieces, propagandēt Krievijas vēstures redzējumu. Nevienu nepārsteidz, ka šādas idejas izplata Krievijas plašsaziņas līdzekļu informatīvajā atkarībā esošie Latvijas krievvalodīgie, taču starp daudziem krieviskas izcelsmes “troļļiem” darbojas arī krietns pulciņš “troļļotāju” ar visnotaļ latviskiem uzvārdiem. Turpini lasīt »

Overtona logs - tehnoloģija smadzeņu skalošanai

Ievietoja | Sadaļa Interesanti par šo un to | Publicēts 08-06-2015

No 2015.gada 15. līdz 21.jūnijam Rīgā paredzētas Eiropas geju, lesbiešu, transpersonu un citu seksuāli norūpējušos dīvaiņu “draudzības dienas”. Tusiņa ietvaros notiks arī perverso “lepnuma parāde” jeb Eiropraids. Kaut Latvijas sabiedrības vairākuma attieksme pret šādām kauna izrādēm joprojām ir krasi negatīva, tomēr daudzi būs ievērojuši, ka viedoklis ar katru gadu kļūst arvien pielaidīgāks, īpaši jaunāka gadagājuma cilvēku vidū. Kāpēc tā? Jo homoseksuāļu lobijs rūpīgi strādā, lai ar savu ideoloģiju iespiestos ne vien politiķu aprindās un plašsaziņas līdzekļos, bet arī bērnudārzos un skolās - visur, kur vien iespējams. Šīm nolūkam tiek izmantota pasaulē pazīstama tehnoloģija, par kuru Latvijas sabiedrībai diemžēl ir maz informācijas. Tas ir tā sauktais Overtona logs - vairākpakāpju sociālo izmaiņu modelis sabiedrībai kategoriski nepieņemamu parādību pārvēršanai normālās un to praktiskai ieviešanai.

Šo metodi pirmais aprakstījis amerikāņu sociologs Džozefs Overtons. Metode ļauj partijām, sektām, korporācijām, valdībām, visdažādākajām kustībām un nevalstiskajām organizācijām pārliecināt sabiedrību par kaut ko, kas sākumā šķiet pavisam absurds. Tā ļauj sabiedrībai pilnīgi svešas idejas izcelt no vispārējas nicināšanas mēslaines, pakāpeniski padarīt par normu un tad nostiprināt ar likumu. Turpini lasīt »

Par lojalitāti - tavu un manu

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 04-05-2015

Šodienas sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā daudzām postpadomju valstīm aktuāls kļuvis jautājums par tās pilsoņu lojalitāti. Lojalitāti ne vien pret zemi, kur ērti dzīvot, bet arī pret valsti ar tās vēsturi, likumiem un vērtībām. Domājot par sabiedrības grupām, kuru lojalitāte visbiežāk tiek apšaubīta, pirmie prātā neviļus nāk krievu tautības iedzīvotāji un tā sauktie krievvalodīgie. Tomēr, vai tas nav tikai kārtējais iesīkstējušais stereotips, ka cittautieši vienmēr būs salīdzinoši nelojālāki nacionālai valstij nekā tās pamatnācija? Vai lojalitāte vispār atkarīga no etniskās piederības? Un kā ar latviešiem? Vai esam tik lojāli savai valstij kā domājam? Turpini lasīt »