Tramps pret Baidenu - vērtību cīņa

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 23-11-2020

2020.gada 7.novembris kļuva par pagrieziena punktu drāmā, kurai ar aizturētu elpu sekoja visa pasaule - šajā dienā mediji pasludināja ASV prezidenta vēlēšanu uzvarētāju. Tiesa, oficiālie vēlēšanu rezultāti vēl kādu laiku būs jāpagaida, taču daudzi jau tagad ir pārliecināti, ka par Amerikas Savienoto Valstu 46.prezidentu kļuvis Demokrātu partijas kandidāts Džo Baidens. Tomēr vērojot šo patiesi dramatisko cīņu rodas milzum daudz jautājumu, kas skar ne vien Savienoto Valstu, bet lielā mērā arī pasaules nākotni. Un runa nav tikai par ASV ārējo un iekšējo politiku, bet par tādām pragmatiski netveramām kategorijām kā ētika, morāle, vērtības. Taču, vai tas, kas notiek ASV, maz ir svarīgs Latvijai? Noteikti ir, jo Savienotās Valstis joprojām ir mūsu lielākais stratēģiskais sabiedrotais un ietekmīgākā lielvalsts starptautiskajā arēnā. Turpini lasīt »



Mūžīgais Putins

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 25-06-2020

Daudzi politikas pētnieki ir vienisprātis, ka Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam nav citas iespējas, kā mēģināt palikt savā amatā mūžīgi, vai vismaz radīt tādu varas formāciju vai goda amatu, kas formāli nepiederētu pie likumdevējas vai izpildvaras, tomēr ļautu pilnībā kontrolēt un ietekmēt procesus valstī. Pretējā gadījumā, ja pie varas Krievijā nonāks opozīcijas spēki, Vladimiram Vladimirovičam pēc pilnvaru beigām varētu draudēt kriminālvajāšana un reāls cietumsods. Tāpēc mazākais, kas varētu apmierināt Putinu, būtu viņam draudzīga un pakļāvīga nākamā prezidenta kandidatūra. Tomēr vislabāk, ja šajā amatā paliktu viņš pats. Bet, kā to panākt? Turpini lasīt »

Klāt Saeimas vēlēšanas. Ko partijas sola Latvijas gaišākai nākotnei?

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 25-09-2018

Pie durvīm 13.Saeimas vēlēšanas. Latvijas nākotnei ļoti nozīmīgas vēlēšanas. Vēlētāju vērtējumam savus kandidātus piedāvā 16 partijas vai to apvienības - sen neredzēts skaitlis atjaunotās Latvijas vēlēšanu vēsturē. Jau izskanējuši paziņojumi, ka par varas partijām daudzi vairs nebalsos. Taču, vai maz ir citas, par kurām vērts balsot? Ja šīs vēlēšanas būs tikai un vienīgi protesta balsojums, tas var radīt ļoti bīstamas konsekvences mūsu valsts attīstībai. Tāpēc “Laikmeta zīmes” nolēma izvērtēt katra vēlēšanām pieteiktā politiskā spēka programmu un mērķus, kā arī iespējamās sekas, ja šī partija tiktu ievēlēta Saeimā. Tā kā vēlēšanas ir personīga izšķiršanās, partijas un to piedāvājumu vērtēsim caur sava pasaules uzskata un politiskās pārliecības prizmu. Vienlaikus tomēr ceram, ka kaut kas no tā visa šķitīs noderīgs un pārdomu vērts arī jums. Turpini lasīt »

Pētera Sproģa krustaceļš nedēļas garumā

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 09-07-2018

2018.gada 18.jūnijā Latvijas politisko vidi satricināja negaidīts notikums - par iesaistīšanos politikā paziņoja bijušais baptistu bīskaps Pēteris Sproģis. Šis fakts neradītu tik lielu ažiotāžu, ja bīskaps emeritus savu politisko karjeru nebūtu paredzējis saistīt ar par prokrievisku uzskatīto partiju “Saskaņa”. Sproģis ar pirmo numuru bija iekļauts ne vien “Saskaņas” Vidzemes vēlēšanu sarakstā, bet tika virzīts arī valsts prezidenta amatam. Sabiedrībā šāds garīdznieka solis izraisīja plašu rezonansi. Vieni nosodīja Sproģa lēmumu, citi gluži pretēji - uzskatīja, ka viņš varētu būt tikpat cienījams prezidents kā Vaira Vīķe-Freiberga. Taču drīz vien cilvēkus pārsteidza jauna ziņa - 27.jūnijā, savā 45 gadu dzīves jubilejā Pēteris Sproģis sociālajos tīklos pēkšņi atsauca savu kandidatūru kā prezidenta amatam, tā vēlēšanām vispār. Lieki teikt, ka daudzi - gan Sproģa atbalstītāji, gan kritiķi - jutās vīlušies un piemuļķoti. Kas īsti bija noticis? Turpini lasīt »

Daži vārdi par divtūkstoš septiņpadsmito

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 02-01-2017

Esam pārkāpuši jaunā, 2017.gada slieksni. Kāds būs šis gads, ko jaunu tas atnesīs Latvijai un pasaulei? Prognozes nav visai iepriecinošas. Aizvadītā gada laikā pasaule strauji pietuvojusies kara slieksnim. Sākumā tas, iespējams, varētu būt lokāla rakstura konflikts, taču ar milzīgu potenciālu pāraugt visaptverošā Pasaules karā. Kad pirms dažiem gadiem “Laikmeta zīmes” salīdzināja Vladimiru Putinu ar Ādolfu Hitleru un Putina Krievijas atdzimšanas plānu ar situāciju 30.gadu Vācijā, daudzi mums nepiekrita. Un, lai arī līdzīgu viedokli pauda virkne starptautisko ekspertu, bija cilvēki, kas uzskatīja, ka salīdzināt Putina Krieviju ar Hitlera Vāciju nav pareizi.

Pagājuši tikai daži gadi un daudz kas no mūsu prognozētā ir piepildījies. Turpini lasīt »

Aleksandrs Ņevzorovs – toreiz un tagad

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 27-06-2016

Aleksandrs Ņevzorovs - savulaik ļoti populārs krievu žurnālists un publicists, kura zvaigzne uzlēca Gorbačova “perestroikas” (pārbūve, pārkārtošanās) un “glasnostj” (atklātība) gaisotnē. Baznīcas kora dziedātājs, bez kaklasaites, ādas jakā, ar dīvainu mirdzumu acīs - viņš katru vakaru Ļeņingradas (tagad Sanktpēterburga) televīzijā atklāja patiesību par padomjzemes skarbo īstenību. Viņa raidījums “600 sekundes” bija megapopulārs. Ņevzorovs paspēja būt klāt gandrīz visos PSRS karstajos punktos. Ložmetēja kārtai līdzīgais runas temps un ātrums, ar kādu ekrānā mainījās kadri, šodien vairs nav nekas sevišķs, bet tolaik uz padomju TV diktoru labi nostādīto balsu un samēģināto raidījumu fona šie sižeti šķita gluži kas neticams.

Tomēr Baltijas valstu iedzīvotājiem Ņevzorovs atmiņā palicis kā ļoti negatīvs personāžs. Viņš bija nelabvēlīgi noskaņots pret Latvijas, Igaunijas un Lietuvas neatkarību un nacionālo atmodu Baltijā sauca par “nacionālistu dumpi”, ko bargi jāapspiež, bet bēdīgi slaveno omoniešu zvērības - par varoņdarbiem. Turpini lasīt »

2. Suņi rej, bet karavāna… Cik ilgi vēl?

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 15-09-2014

1938.gada 12.martā Vācijas karaspēks iesoļoja Austrijā. 10.aprīlī sveša karaspēka klātbūtnē tika sarīkota nelikumīga tautas nobalsošana par Austrijas pievienošanos Vācijai. Pēc Vācijas teiktā, balsošanā piedalījās 99,71% balsstiesīgo, no tiem par pievienošanos Reiham nobalsoja 99,73%. Gluži neticams skaitlis, ja ņem vērā austriešu nacionālo pašlepnumu un patriotisma jūtas. Vēlāk starptautiskā sabiedrība Austrijas anšlusu kvalificēja kā aneksiju un referenduma rezultātus anulēja.

2014.gada 16.martā Krievijas kontrolētie separātisti sarīkoja referendumu Ukrainai piederošajā Krimas pussalā, kur pirms tam slepus tika ievestas Krievijas karaspēka papildus vienības, kas referenduma brīdī faktiski kontrolēja Krimas teritoriju. Pēc Krievijas ziņām, referendumā piedalījās 83,1% balsstiesīgo iedzīvotāju, par Krimas pievienošanu Krievijai balsoja 96,77%. Arī neticami, jo Krimas tatāri un šeit dzīvojošie ukraiņi bija par autonomijas palikšanu Ukrainas sastāvā un balsošanā nepiedalījās. Lieki teikt, ka arī šī referenduma rezultātus un Ukrainas zemes aneksiju pasaules sabiedrība nav atzinusi. Turpini lasīt »

1. Reinkarnācija Putina stilā

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 08-09-2014

Krievijas nepieteiktais karš Ukrainā, Krimas aneksija un Rietumu reakcija uz šiem notikumiem likušas daudziem politikas vērotājiem secināt, ka pasaule atgriežas 60. - 70.gados, ar to domājot Aukstā kara periodu. Notikumu gaita gan liek bažīties, ka esam atkāpušies vēl tālāk - pagājušā gadsimta 30.gados, kad Eiropā risinājās gluži līdzīgi notikumi. 2008.gadā „Laikmeta zīmes” jau rakstīja (lasiet ŠEIT) par Hitlera un Putina īstenotās politikas pārsteidzošo līdzību. Tolaik centāmies izteikties politkorekti un paudām, ka, lai arī līdzība saskatāma, tomēr tiešas paralēles starp nacistu Vāciju un mūsdienu Krieviju vilkt nevar. Mēs kļūdījāmies - šīs paralēles kļūst arvien redzamākas un tas pasaulei draud ne vairs ar „auksto”, bet gluži karstu karu. Turpini lasīt »

Saprotot laika zīmes. Izraēla un Gaza – kādēļ tas ir svarīgi

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 25-08-2014

TV kanāli un ziņu aģentūras ik dienu ziņo par karu, postu un ciešanām dažādās pasaules malās. Nāvējošais Ebolas vīruss Āfrikā, Krievijas atbalstīto separātistu iznīcinošā karadarbība Ukrainas austrumos, „Hamas” teroristu veiktā Svētās zemes apšaude ar raķetēm un Izraēlas prettriecieni - tas viss liek ciest arī tūkstošiem mierīgo iedzīvotāju. Un ne tikai - pasaules sociālie, ekonomiskie un politiskie notikumi šķeļ sabiedrību un padara kopā dzīvojošus ļaudis par niknākajiem ienaidniekiem. Diemžēl šāda šķelšanās politisku motīvu dēļ novērojama pat kristiešu starpā. Kādi atbalsta vienu konfliktā iesaistīto pusi, citi - otru. Bet, kā ir patiesībā? Turpini lasīt »

Putina “spēles” Ukrainā

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 10-03-2014

2008. gada 25. augusta publikācijā par Krievijas - Gruzijas karu „Laikmeta zīmes” rakstīja: „Pateicoties „veco” Eiropas valstu neizlēmībai un bailēm no gāzes piegāžu „noraušanas”, Eiropas Savienība izrādījās nespējīga paust vienotu nostāju pret Krievijas agresiju. ASV gan rīkojās noteiktāk, tomēr arī tikai vārdos. Arī ANO Krievijas veto dēļ ir padarīta rīcībnespējīga. Ar skumjām nākas secināt, ka demokrātiskā pasaule itin neko nav mācījusies no pagātnes kļūdām. Ja arī šoreiz pasaule pret Krievijas agresiju izrādīsies „impotenta”, nākamais konflikts nebūs ilgi jāgaida. Piedņestra, Krima, Austrumu un Dienvidukraina - variantu ir daudz”.

Ir 2014. gada marts un ļaunākās prognozes diemžēl piepildījušās. Krievija sākusi bruņotu agresiju pret Ukrainas valsti, cenšoties atšķelt no tās Krimas pussalu un, iespējams, arī daļu Austrumukrainas reģionu. Iegansts kā vienmēr - Krievijas pilsoņu un krievvalodīgo aizstāvēšana. Tiesa, nav gan īsti skaidrs, kas šos pilsoņus apdraud un no kā viņi jāaizstāv. Provokācijas, meli, dezinformācija - nemainīgs Krievijas varas arsenāls, lai kā šī valsts kādā noteiktā vēstures posmā sauktos. Turpini lasīt »