Vēlreiz par dzīvi padomju Latvijā. 3.daļa – pārtika, restorāni un… prostitūtas

Ievietoja | Sadaļa Polemika, Vēsture | Publicēts 12-11-2021

Šis raksts tapa kā papildinājums mūsu publikācijai “Padomju Latvija mūžos lai dzīvo” (lasiet ŠEIT un ŠEIT) un kā atbilde rakstam “Toreiz un tagad jeb mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā”. Raksta trešajā daļā aplūkojam padomjlaika pārtikas kvalitāti, sabiedriskās ēdināšanas un restorānu kultūru, prostitūciju, attieksmi pret seksuālām perversijām un padomju sabiedrības morālo divkosību. Šīs tēmas noslēdz rakstu sēriju (lasiet ŠEIT un ŠEIT), kurā stāstījām par padomju politisko sistēmu, Brežņeva valdīšanas ēru, plānveida ekonomikas dīvainībām, sociālo sistēmu, izglītību, medicīnu un citiem padomju dzīves un sadzīves aspektiem. Turpini lasīt »



Vēlreiz par dzīvi Padomju Latvijā. 2.daļa – sociālie pakalpojumi, izglītība un… rusifikācija

Ievietoja | Sadaļa Polemika, Vēsture | Publicēts 18-10-2021

Šis raksts tapis kā papildinājums publikācijai “Padomju Latvija mūžos lai dzīvo” (lasiet ŠEIT un ŠEIT), kuras mērķis bija atspēkot populārākos mūsdienās izplatītos mītus par padomju laiku. Reizē šī ir arī atbilde internetā lasāmajam rakstam “Toreiz un tagad jeb mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā”. Mūsu raksta 1.daļā (lasiet ŠEIT) runājām par tādiem jautājumiem kā Brežņeva “zelta laikmets”, padomju ekonomika, darba apmaksa, preču kvalitāte, zagšanas darbavietā un pat par publiskajām tualetēm. Šoreiz stāsts par pensijām, formālo un interešu izglītību, medicīnu, kultūru, ceļojumiem un rusifikācijas politiku. Lasi un uzzini arī tu! Turpini lasīt »

Vēlreiz par dzīvi padomju Latvijā. 1.daļa – sistēma, ekonomika un… sabiedriskās tualetes

Ievietoja | Sadaļa Polemika, Vēsture | Publicēts 20-09-2021

Savulaik “Laikmeta zīmēs” publicējām rakstu “Padomju Latvija mūžos lai dzīvo” divās daļās, kurā centāmies atspēkot vairākus populārus mītus, kādi dažkārt šodien tiek izplatīti par dzīvi Padomju Savienībā un specifiski Padomju Latvijā. Nesen interneta plašumos uzgājām līdzīgu rakstu - “Toreiz un tagad jeb mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā”. Nosaukums un mērķis it kā līdzīgi, taču skatījums - pavisam cits. Lai gan raksta autors uzskata sevi par “uzticamu liecinieku” un atzīst, ka “absolūti objektīvs skatījums uz padomju periodu ir gandrīz neiespējams”, tomēr šķiet, it kā mēs būtu dzīvojuši divās pilnīgi atšķirīgās valstīs.

Jāteic, minētais raksts uzrakstīts saistoši un nav pārāk neiecietīgs pret citādi domājošajiem, kā tas līdzīgās publikācijās nereti notiek. Autors it kā objektīvi mēģina paraudzīties uz dzīvi Padomju Latvijā “attīstītā sociālisma” periodā. Bet, vai patiešām objektīvi? Lasot rakstu tomēr nepamet sajūta, ka autora mērķis bijis slavināt dzīvi Padomju Latvijā un izcelt sociālisma priekšrocības iepretī “pūstošajam kapitālismam”, tāpat radīt iespaidu par šodienas Latviju kā neizdevušos, noziedznieku pārvaldītu valsti. Tātad, tieši tas, ko savā propagandā pret mūsu valsti jau gadiem izmanto Krievija. Turpini lasīt »

Priecīgus Uzvaras svētkus!

Ievietoja | Sadaļa Stāsti, joki un līdzības | Publicēts 06-05-2020

Kaut arī 2020.gada pavasaris paiet kroņvīrusa zīmē un visi publiskie pasākumi atcelti, vēlme atzīmēt “kalendāra nemieru” gadadienas tajās iesaistītajiem nav zudusi. Leģionāru atceres dienu 16.martā latvieši pavadīja klusi un mierīgi, vien atsevišķiem nelieliem ļaužu pulciņiem vai ģimenēm individuāli noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa un Lestenes Brāļu kapos. Krietni citādāka ir lielās “brāļu tautas” mentalitāte. Pat ja masu pulcēšanās pie “uzvaras staba” Pārdaugavā šogad nenotiks, Rīgas un citu pilsētu krievvalodīgo mikrorajonu dzīvokļos šņabi dzers un uzvaru atzīmēs uz nebēdu. Turpini lasīt »

1983.gada politiskās prāvas Latvijā

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 06-02-2019

1983.gada sākumā Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja, sadarbībā ar Maskavas kolēģiem, veica vienu no plašākajām “pretpadomju elementu” tvarstīšanas akcijām pēcstaļinisma ēras vēsturē. Vēlāk tajā pašā gadā notika virkne politisku tiesas procesu, kuros astoņi cilvēki tika notiesāti ar ieslodzījumu PSRS soda nometnēs, bet vienam piemēroja piespiedu ārstēšanu “speciāla tipa psihiatriskajā slimnīcā”. Šie notikumi vēsturē iegājuši kā pēdējā tik vērienīgā brīvības cīnītāju un padomju režīma kritiķu vajāšana okupētajā Latvijā. Okupācijas varai nevēlamu cilvēku izsekošana, aresti un tiesāšana notika arī turpmāk, līdz pat PSRS sabrukumam, tomēr nekad vairs politisko represiju apjoms nesasniedza tādu intensitāti kā 1983.gadā. Šī raksta mērķis ir parādīt notikumu kontekstu, represiju gaitu un iepazīstināt ar notiesāto dzīvesstāstiem. Turpini lasīt »

Ieva Nikoleta Dāboliņa. Olimpiāde

Ievietoja | Sadaļa Stāsti, joki un līdzības | Publicēts 21-01-2019

Šis mīļi nostalģiskais stāstiņš ir mākslinieces, dzejnieces un publicistes Ievas Nikoletas Dāboliņas atmiņas par bērnību - laiku pirms 1980.gada Maskavas Olimpiskajām spēlēm. Tiesa, Rīgā neviens no Olimpiādes pasākumiem nenotika, taču šis visas padomju valsts dzīvē tik svarīgais notikums tā vai citādi atstāja pēdas arī Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas darbaļaužu ikdienā. Padomju laiki… Apbrīnojama ir Ievas Nikoletas spēja uz šo laikmetu paraudzīties gan bērna acīm, gan vienlaikus ar krietnu pieauguša cilvēka ironijas devu. Iespējams, mūsdienu jauniešiem daudz kas no tā, par ko raksta Ieva, šķitīs svešs un nesaprotams, tomēr mums, kas esam piedzimuši, uzauguši un dzīvojuši tajos tālajos gados, šis stāsts atsauks atmiņā laiku, kad “zāle bija zaļāka un debesis zilākas”. Un kaut arī trakajā sistēmā, kurā tolaik visi dzīvojām, atgriezties negribētu, tā bija mūsu bērnība, mūsu jaunības laiks…

****

Lielā Maskavas Olimpiāde nāca ar joni un atnesa lielas pārmaiņas mūsu dzīvē. Turpini lasīt »

Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja. Struktūra un uzdevumi

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 15-01-2019

2018.gada nogalē Latvijas Nacionālā arhīva mājaslapā internetā sākti publicēt VDK arhīva materiāli. Īpašu interesi sabiedrībā izraisījusi čekas aģentu uzskaites kartotēka, pareizāk sakot tas, kas no tās palicis Latvijā. Tomēr daudziem aģentu kartīšu izpēte sagādā krietnas galvassāpes, jo bez papildus zināšanām par VDK nav īsti saprotama daudzo tās daļu un nodaļu numerācija un citi apzīmējumi, kas atrodami kartītēs. Tāpēc šajā rakstā centīsimies īsi ieskicēt Latvijas PSR VDK vēsturi, iestādes kopējo struktūru, kā arī atsevišķu tās struktūrvienību numurus, nosaukumus un darba uzdevumus. Ceram, ka tas palīdzēs labāk saprast gan jau publiskotos VDK dokumentus, gan tos, kas vēl tikai tiks publicēti tuvākajos gados. Turpini lasīt »

Čekas arhīvu atvēršana. Post scriptum

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 07-01-2019

Čekas arhīvu publiskošana ir sākusies - beidzot “maisiem” gals vaļā. Zīmīgi, taču ne pārsteidzoši, ka VDK dokumentu publicēšana internetā sākta tieši ar aģentu kartotēku, jo to taču visi tik ļoti vēlējās redzēt - kurš no kaimiņiem, paziņām, skolas vai darba biedriem izrādīsies stukačs? Tagad to zinām, bet vai esam apmierināti? Ieguvuši lielāku sirdsmieru? Latvijas sabiedrība beidzot panākusi izlīgumu, kā daudzi pirms tam uzskatīja? Nekā tamlīdzīga - drīzāk gan piedzīvojusi vilšanos, kā jau zinoši ļaudis to prognozēja. Nopietna lustrācija - lūk, kas bija vajadzīgs Latvijai, nevis VDK kartotēkas palieku publicēšana, kuras mums “laipni” atstājusi Maskava. Vai visa šī ažiotāža ap “čekas maisiem” ir iegūtā labuma vērta? Uz šo jautājumu lai katrs atbild pats. Turpini lasīt »

Vai “čekas maisu” publiskošana padarīs Latviju laimīgāku?

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 04-12-2018

Tas nu ir noticis! Pēc gadiem ilgušiem politiskiem ķīviņiem 2018.gada 4.oktobrī Latvijas Saeima pieņēma lēmumu par VDK dokumentu, tostarp sensitīvās aģentu kartotēkas publiskošanu. Šis jautājums kā karsts kartupelis ticis viļāts kopš čekas dokumentu pārņemšanas 1991.gadā. Daži uzskata, ka nu beidzot Latvija varēs pavilkt svītru zem smagās 20.gadsimta vēstures, citi turpretī paredz, ka kartotēkas publiskošana bez zinātniskiem komentāriem tikai šķels sabiedrību. Arī “Laikmeta zīmju” redaktoram savulaik nācies saskarties ar VDK darba metodēm, tāpēc “čekas maisu” jautājumā man ir savs, ceru - pamatots viedoklis. Varat tam piekrist, varat nepiekrist, taču uzklausiet gan un rūpīgi pārdomājiet. Turpini lasīt »

Izvarotā Latvija. PSRS galvenā karabāze

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 22-10-2018

Latvijas PSR - Padomju Savienības rietumu robežas lielākā militārā bāze. Padomju armijas, aviācijas un flotes koncentrācija Baltijā bija milzīga. Visvairāk militarizēta bija tieši Latvija - mūsu mazajā zemītē atradās vairāk nekā 3000 militāru objektu. Šodien ir ļaudis, kuri vaimanā par Latvijā dislocētiem nieka 1000 citu valstu NATO karavīriem, kas ir mūsu sabiedrotie, taču izliekas aizmirstam, ka padomju gados te atradās vairāk nekā 100 000 okupācijas armijas militārpersonu. Par to, kā Padomju armija “izvaroja” mūsu zemi un par šīs brutālās vardarbības sekām, kuras jūtam vēl šodien, stāsta Mārtiņš Ķibilds vienā no LTV raidījuma “Atslēgas” sērijām.

****

Pēc Otrā pasaules kara Vāciju piemeklēja sociāls sprādziens - simtiem tūkstošu vācu sieviešu veica abortus, tūkstošiem laida pasaulē bērnus bez tēviem. Vācijai pāri bija gājusi Sarkanā armija - izvarotāju armija. Pārnestā nozīmē to pašu var teikt par Padomju armiju Latvijā. Šis būs stāsts par 50 gadus ilgu izvarošanu, sāpīgu abortu 20.gadsimta 90.gados un nepārejošām sekām joprojām. Turpini lasīt »