Twila Paris: Dzīvot, lai pielūgtu

Ievietoja | Sadaļa Kristīgā mūzika pasaulē | Publicēts 26-08-2013

Jau vairāk nekā 30 gadus viena no mūsdienu kristīgās mūzikas ražīgākajām dziedātājām un dziesmu autorēm ir Tvila Perisa. Viņa sarakstījusi un iedziedājusi daudzas mūsdienīgas baznīcas himnas un pielūgsmes dziesmas. Katra viņas dziesma ir kā lūgšana, kas ietverta mūzikā - gan mūsdienīgos ritmiski vieglos roka un popmūzikas ritmos, gan tradicionālo baznīcas dziesmu noskaņās.

Tvila piedzima ģimenē, kas paaudžu paaudzēs bijusi saistīta ar Evaņģēlija sludināšanu. Viņas vecvecvecāki bija ceļojoši sludinātāji, kas ceļojot no vienas vietas uz otru Arkanzasas un Oklahomas pavalstīs rīkoja brīvdabas dievkalpojumus un dibināja draudzes. Savukārt Tvilas vecmāmiņa sarakstījusi daudzas dziesmas, kas bieži skanēja tā laika evaņģelizācijas dievkalpojumos. Arī Tvilas tētis Orens bija mācītājs, mūziķis un dziesmu autors. Viņš nodibināja „Ecclesia” koledžu Springdeilā, Arkanzasā, un ilgus gadus bija tās rektors. Var droši teikt, ka kristīgās kalpotājas un mūziķes talants Tvilai ir iedzimts. Turpini lasīt »



Ron Kenoly: Slavēšu To Kungu vienumēr

Ievietoja | Sadaļa Kristīgā mūzika pasaulē | Publicēts 15-07-2013

Dievs tas pats vakar, šodien un mūžīgi, taču mēs ne, jo mēs maināmies līdzi laikam”, - šos vārdus teicis vīrs, kas zina, ko nozīmē pārmaiņas un dzīve ar To Kungu. Viņa vārds ir Rons Kenolijs - viens no pazīstamākajiem slavas un pielūgsmes dziesmu komponistiem, dziedātājiem un pielūgsmes vadītājiem pasaulē.

Rons Kenolijs piedzima 1944. gada 6. decembrī Kofejvillā, Kanzasā, ASV. Pēc vidusskolas viņš devās uz Holivudu, lai ar savu talantu un jaunekļa degsmi iekarotu šo šovbiznesa citadeli. Taču viņa lielie plāni cieta pilnīgu neveiksmi, un 1965. gadā Rons iestājās ASV Gaisa spēkos. Dienesta laikā viņš apprecējās, armijā sākās arī viņa muzikanta karjera - viņš pievienojās grupai „Mellow Fellows” un ar koncertiem apceļoja daudzas militārās bāzes visā valstī. 1968. gadā Rons pameta armiju un „Mellow Fellows”, lai turpinātu īstenot savus sapņus mūzikā. Turpini lasīt »

Sātana mūzika 2: Elles zvani

Ievietoja | Sadaļa Riska zona | Publicēts 20-05-2013

„Es esmu rūcošs pērkons, Es lieku lietum līt, Es nāku kā viesuļvētra, Mani zibeņi atplaiksnī debesīs… Tu esi vēl jauns, bet tu mirsi… Es neņemšu gūstekņus un nesaudzēšu nevienu dzīvību… Neviens nevar izbēgt no cīņas… Mani aicina zvans, Es novedīšu tevi ellē… Es paņemšu tevi līdz, sātans tevi dabūs… Elles zvani… Elles zvani…” Tas ir fragments no grupas AC/DC dziesmas Hell’s Bells (Elles zvani).

Austrāliešu hārdroka grupa AC/DC savās dziesmās labprāt izmanto elles un sātana tematiku. Angļu valodā AC/DC apzīmē maiņstrāvu/līdzstrāvu, bet austrāliešu slengā arī biseksuālismu. Taču grupas aizraušanās ar okulto likusi kādam rokmūzikas kritiķim apgalvot, ka šis saīsinājums nozīmē Anti Christ / Death to Christ (Antikrists/Nāvi Kristum). Turpini lasīt »

Sātana mūzika 1: Mēs gribam tikai tavu dvēseli…

Ievietoja | Sadaļa Riska zona | Publicēts 13-05-2013

Rokmūzika, tostarp tās paveidi hārdroks un heavy metal, ir 20. gadsimta fenomens, kas iesniedzas arī jaunajā gadu tūkstotī. Taču starp daudzajām rokmūzikas grupām un solistiem ir ne mazums tādu, kuru daiļrade un dzīvesveids ir postošs un destruktīvs. Un ir arī tādi, kas atklāti paziņo, ka kalpo sātanam. Tomēr miljoniem šīs mūzikas cienītāju pret šādiem izteikumiem izturas vieglprātīgi, uzskatot, ka aizraušanās ar sātanisma simboliem un retoriku ir tikai izklaides industrijas diktēts skatuves stils, kāds piederas šim mūzikas veidam. Diemžēl tas bieži noved pie traģiskām sekām gan pašu mūziķu, gan šādas mūzikas fanu dzīvē. Raksts, ko piedāvājam, balstīts uz U. Boimera grāmatas „Mēs gribam tikai tavu dvēseli” un Ērika Holmberga filmas „Elles zvani” materiāliem.

****

1969. gadā, trīs gadus pēc pirmās Sātana baznīcas nodibināšanas Sanfrancisko, sātanisms sāka iekarot arī skatuvi. Turpini lasīt »

Scott Wesley Brown. Soli Deo Gloria

Ievietoja | Sadaļa Kristīgā mūzika pasaulē | Publicēts 29-04-2013

Skots Veslijs Brauns dzimis 1952. gada 4. jūnijā Filadelfijā, ASV. Pirmā saskarsme ar mūziku bija viņa vecmāmiņas vecās klavieres. Un, lai gan tās bija vienkāršās svētdienskolas melodijas, trīs gadus vecajam zēnam tās pavēra ceļu uz mūzikas pasaules nebeidzamajiem apvāršņiem. Septiņu gadu vecumā Skots ieguva savu pirmo ģitāru, taču īstā mūzikas atklāsme nāca sestajā klasē. Puikam nekādi nepadevās angļu valodas gramatika, līdz skolotāja viņam uzdeva uzrakstīt dzejoli. Skots ķērās pie šīs misijas ar lielu entuziasmu. Pēc tam skolotāja palūdza uzrakstīt vēl vienu dzejoli, tad nākamo, un tā līdz mācību gada beigām. Galu galā Skots kļuva par visai ciešamu dzejdari, kas vēlāk viņam palīdzēja dziesmu rakstīšanā.

Drīz vien saviem daudzajiem dzejoļiem Skots sāka pievienot arī melodijas un 6. klases beigās izveidoja pirmo grupu „The Surfers”. Tā sākās jaunā cilvēka muzikālā karjera. Tolaik gan pusaugu puika vēl nezināja, ka nākotnē viņš savas dziesmas ierakstīs labākajās Losandželosas un Nešvilas ierakstu studijās. Tolaik viņš nezināja, ko nozīmē sekot Jēzum dzīvē un mūzikā. Taču Tas Kungs bija labs pret Skotu un vadīja viņu dzīves muzikālajā ceļojumā vairāk nekā 50 pasaules valstīs. Turpini lasīt »

George Beverly Shea - Gospelmūzikas vectētiņš

Ievietoja | Sadaļa Kristīgā mūzika pasaulē | Publicēts 25-03-2013

2011. gada februārī savu otro „Grammy” balvu 102 gadu vecumā saņēma Amerikas iemīļotākais gospeldziedātājs Džordžs Beverlijs Šī, tādejādi kļūdams par vecāko mūziķi, kas jebkad saņēmis šo balvu. Viņa vārds ierakstīts arī Ginesa rekordu grāmatā kā mūziķim, kura klausītāju skaits muzikālās karjeras gados pārsniedzis 220 miljonus cilvēku.

Šās pasaules gaismu Džordžs ieraudzīja 1909. gada 1. februārī Vinčesterā, Ontario pavalstī Kanādā. Ģimenē viņš bija ceturtais no astoņiem bērniem. Džordža tēvs Ādams Šī kalpoja kā metodistu mācītājs vairākās draudzēs vispirms Kanādā, pēc tam ASV. Pie Kristus Džordžs nāca sešu gadu vecumā un drīz vien atklājās arī viņa muzikālais talants - no tēva puika iemācījās vijoles, no mātes - klavieru un ērģeļu spēli. Vēlāk parādījās arī viņa izcilās balss dotības, un Džordža dziļais, rezonējošais baritons kļuva par tēva vadītās draudzes kora lepnumu.

Astoņpadsmit gadu vecumā Džordžs nāca pie Kristus atkārtoti. Turpini lasīt »

Mahalia Jackson. Karaliene

Ievietoja | Sadaļa Kristīgā mūzika pasaulē | Publicēts 24-12-2012

Tie, kas interesējas par džeza un gospelmūziku, noteikti būs dzirdējuši Meheilijas Džeksones vārdu. Viņas fascinējošais kontralts paliek atmiņā katram, kas kaut reizi klausījies šajā debešķīgajā balsī. Meheilija Džeksone ir dižākā 20. gadsimta gospelmūzikas dziedātāja, kas pelnīti ieguvusi Gospelmūzikas Karalienes titulu.

Viņas īstais vārds ir Mehela Džeksone, un bērnībā visi viņu sauca par Heiliju. Meitene piedzima 1911. gada 26. oktobrī Ņūorleānas piepilsētā Keroltonā. Mehelas tēvs Džons bija baptistu sludinātājs, kas savu iztiku pelnīja kā frizieris un ostas strādnieks, bet māte Čeritija bija istabene un veļas mazgātāja. Ģimenes trīsistabu dzīvoklītī bez Heilijas, viņas brāļa Pītera un vecākiem mitinājās vēl vesels pulks radinieku - kopā 13 cilvēki un suns. Bērnībā Heilijai atklāja fizisku defektu - tā sauktās lokveida kājas. Šis apstāklis gan netraucēja meitenei dejot baltajai kundzei, kuras māju uzkopa viņas māte.

Māte nomira, kad Heilijai bija četri gadi. Tēvs rūpes par bērniem uzticēja krustmātei Djukai, kas lika tiem strādāt no saules lēkta līdz rietam. Darba kvalitāti krustmāte pārbaudīja ar tā saukto baltā cimda metodi, un, ja kaut kas nebija kārtībā, Heilija saņēma pērienu. Viegli meitenei neklājās arī skolā. Vislabāk viņai patika dziedāt, īpaši baznīcā. Krustmātes mājās skanēja vienīgi kristīga mūzika, un meitene jau agri iemācījās dziedāt baznīcas himnas un gospeļus. Heilijas tante Bella reiz teica, ka kādu dienu meitene dziedās daudzu ļaužu priekšā. Dziedātājas kalpošanu Mehela sāka vietējā baptistu draudzē, kur centās apvienot gospelmūzikas brīvības un spēka garu ar striktajām baptistu dziedāšanas tradīcijām.

1927. gadā 16 gadu vecumā Mehela devās uz Čikāgu. Turpini lasīt »

Phil Driscoll. Trompete, balss, degoša sirds

Ievietoja | Sadaļa Kristīgā mūzika pasaulē | Publicēts 29-10-2012

Fils Driskols - vārds, kas vienmēr nozīmē lielisku mūziku. Jau vairākus gadu desmitus Fila trompetes spēle, fascinējošā balss un dvēseles starojums priecē viņa mūzikas cienītājus visā pasaulē. Driskolam piemīt tā retā talanta dzirksts, kas pūšamo instrumentu spēli padara par augstās mākslas cienīgu. Ikviens, kas dzirdējis Filu dziedam vai klausījies kādu no viņa kompozīcijām, piekritīs, ka Driskols ir viens no spilgtākajiem māksliniekiem kristīgajā mūzikā.

Viņš piedzima 1947. gada 9. novembrī Sietlā Vašingtonas pavalstī, kur viņa tēvs Džeims Alens Driskols kalpoja kā mācītājs mazā pilna evaņģēlija draudzītē. Pēc diviem gadiem ģimene pārcēlās uz Spoukanu un tēvs uzņēmās kādas vietējās draudzes vadību. „Es atceros, kā bērnībā stāvēju uz ielas stūra un pūtu vecāsmātes dāvātu mazu plastmasas trompetīti, kamēr māte spēlēja akordeonu, bet tēvs sludināja,” Fils stāsta. Taču pēc pāris gadiem ģimene atkal mainīja dzīvesvietu - šoreiz tā bija Dallasa. Fila tēvs iegādājās zemi un piecu gadu laikā nodibināja divas jaunas draudzes.

Visu mūžu ceļodams no vienas pilsētas uz citu, Džeims Alens Driskols bija dibinājis 14 draudzes. 60 gadu vecumā viņš sāka strādāt par Teksasas Publisko skolu pārvaldnieku Lankasterā. Fils tolaik mācījās ceturtajā klasē un par viņa aizraušanos kļuva basketbols. Taču tad pavisam nejauši viņš iepazinās ar skolas mūzikas skolotāju Kītu Gaumantāleru. „Manam tēvam bija veca ierūsējusi sudraba trompete un es viņu pierunāju to man uzdāvināt,” Fils atceras. „Pēc kāda laika es jau spēlēju skolas orķestrī.” Turpini lasīt »

Adrian Snell. Alfa & Omega

Ievietoja | Sadaļa Kristīgā mūzika pasaulē | Publicēts 10-09-2012

Jau gandrīz 40 gadus uz britu un pasaules kristīgās mūzikas skatuves pazīstams pianista, dziedātāja un komponista Adriana Snela vārds. Šajā laikā viņš radījis sešus liela apjoma konceptuālus skaņdarbus un ierakstījis 13 solo albumus. Snels uzstājies gandrīz visā Eiropā, tāpat Izraēlā, ASV un Austrālijā, piedalījies daudzās TV un radio programmās visā pasaulē. Viņa albumu koptirāža sasniedz pusmiljona kopiju, viņa mūziku klausās visdažādāko kārtu un tautību cilvēki. Adrians Snels kļuvis par visiecienītāko Eiropas mūsdienu kristīgās mūzikas pārstāvi.

Lasot popzvaigzņu biogrāfijas, parasti jāsastopas ar ierastām klišejām: bērnībā piedzīvota nabadzība un vecāku vienaldzība, slikti draugi, kaitīgi ieradumi un mazliet ģitārspēles prasmes pusaudža gados, vēlāk spēlēšana dažādos krogos un naktsklubos. Līdz brīdim, kad negaidīti jauno censoni pamana kāds izmanīgs producents un ļauj nopelnīt pirmo lielo naudu. Mākslinieks, par kuru stāstīsim šoreiz, no tā visa nav piedzīvojis neko. Turpini lasīt »

Dottie Rambo: Es redzēšu Viņu…

Ievietoja | Sadaļa Kristīgā mūzika pasaulē | Publicēts 09-07-2012

Es redzēšu Viņu… Tie ir vārdi vienai no populārākajām dziesmām kristīgajā mūzikā. Kad cilvēki ierauga dziesmas autora uzvārdu Rembo, viņi ir pārsteigti - vai patiešām slavenais specvienību kaujinieks sācis rakstīt kristīgas dziesmas? Taču runa, protams, nav par Silvestru Staloni, bet vienu no ražīgākajām un garīgi uzrunājošākajām kristīgo dziesmu autorēm 20. gadsimtā - Dotiju Rembo.

Dotija ir mākslinieces skatuves pseidonīms. Viņa piedzima kā Džoisa Reba Lutrella 1934. gada 2. martā. Meitenes bērnības mūzika bija kantri. Viņa mācījās spēlēt ģitāru, klausoties radio kantrimūzikas koncertus no „Grand Ole Opry” skatuves Nešvilā. Astoņu gadu vecumā Džoisa uzrakstīja savu pirmo dziesmu, sēžot upītes krastā pie savas mājas Kentaki. Tēvs un māte centās atbalstīt meitenes talantu, un jau desmit gadu vecumā viņa uzstājās vietējā radio ēterā, dziedot pazīstamas kantridziesmas.

Divpadsmit gadu vecumā Džoisa piedzīvoja garīgu jaunpiedzimšanu un kopš tās dienas nolēma dziedāt vienīgi Tam Kungam. Turpini lasīt »