Dieva armija un tās ģenerāļi. Viljams un Ketrīna Būti

Ievietoja | Sadaļa Kristus dēļ | Publicēts 09-05-2016

Lai kurā pasaules malā jūs nokļūtu, visur lielās un mazās pilsētās atradīsiet namus, pie kurām plīvo zilisarkans karogs ar dzeltenu zvaigzni vidū vai arī redzams sarkans vairodziņš ar uzrakstu “Salvation Army”. Tas ir kāds no “Pestīšanas Armijas” centriem. Cilvēkiem, kas nav saistīti ar kristietību, reizēm šķiet nesaprotami, kādēļ gan kristīga organizācija izmanto militāru atribūtiku un hierarhiju. Citiem dīvaina šķiet devīze, kas izlasāma “Pestīšanas armijas” emblēmā - “Asinis un Uguns”. Tas var izraisīt pārpratumus, jo šiem vārdiem ir dziļi garīga nozīme - tie simbolizē Kristus asinis un Svētā Gara uguni. “Pestīšanas Armijas” darbs nesaraujami saistīts ar tās dibinātāja Viljama Būta un viņa sievas Ketrīnas vārdu. Par viņiem mūsu stāsts. Turpini lasīt »



Kopā ar Jēzu Nepālā

Ievietoja | Sadaļa Kristietis pasaulē | Publicēts 05-10-2015

Lauma Turkova ir 22 gadus jauna Mākslas akadēmijas Vides mākslas nodaļas studente, kristiete, kas 2015.gada vasarā Rīgas vasarsvētku draudzes “Dzīvības Avots” sūtīta devās uz Nepālu kā misionāre, lai sadarbībā ar vietējo kristiešu draudzi palīdzētu cilvēkiem pārvarēt valstī notikušās zemestrīces sekas. Nepālā Lauma kalpoja skolas vecuma bērniem, palīdzot tiem mācībās un pavadot kopā brīvo laiku, vienlaikus stāstot un mācot arī par Kristu. Par savu pieredzi šajā latviešiem tik eksotiskajā zemē lūdzām Laumu pastāstīt “Laikmeta zīmēm”.

****

- Tūdaļ pēc postošās zemestrīces Nepālā viens no mūsu draudzes mācītājiem Daniels Pedraza pastāstīja, ka šajā zemē ļoti nepieciešama dažāda veida palīdzība. Viņš piedāvāja savākt šim mērķim īpašu ziedojumu un izteica neparastu domu, ka draudze varētu nosūtīt uz Nepālu misionāru. Es sēdēju, klausījos un pēkšņi sapratu - man jābrauc uz Nepālu! Turpini lasīt »

Svētais no Asīzes. 2.daļa

Ievietoja | Sadaļa Kristus dēļ | Publicēts 20-07-2015

“Mazāko brāļu” (minorītu) skaitam pieaugot, Francisks sāka izsūtīt tos misijas darbā, lai piepildītu redzējumu pasludināt Evaņģēliju visām tautām. Vispirms brāļi no Umbrijas devās uz citiem Itālijas reģioniem. Kā pirmais 1211.gadā sākās misijas darbs Ankonas pilsētā, Markes reģionā. 1214.gadā sekoja misija ārvalstīs - Spānijā un Marokā. Tādās zemēs kā Francija un Spānija franciskāņu misionāri nesastapa lielus šķēršļus, taču, piemēram, Ungārijas stepēs vietējie gani rīdīja brāļus ar suņiem un dūra ar uzasinātām ganu nūjām. Arī Vācijas dienvidos pirmie franciskāņu misionāri neguva cerētos panākumus. Tomēr bezbailīgie un nenogurdināmie brāļi neapstājās grūtību priekšā un devās uz arvien jaunām zemēm. 1220.gadā pieci ordeņbrāļi Marokā tika nogalināti Kristus liecības dēļ, tā kļūdami par pirmajiem franciskāņu mocekļiem.

Lai cik tālu misijas gaitās neaizgāja brāļi, ik gadu viņi atgriezās Porciunkulā uz ģenerālo Kapitulu - visu kopienas locekļu kopsapulci. Turpini lasīt »

Alberts Šveicers. 2.daļa - Labais cilvēks no Lambarenes

Ievietoja | Sadaļa Kristus dēļ | Publicēts 18-05-2015

Pirmā Pasaules kara gados Alberts Šveicers daudz domāja par pasaulē notiekošo - viņš uzskatīja, ka karš ir “rezultāts Rietumu kultūras krīzei”. Radās nodoms veikt pētījumu par garīgo, morālo un ētisko vērtību degradēšanos modernajā sabiedrībā. Pa to laiku no Eiropas pienāca traģiskas vēstis - 1916.gadā zem zaldātu zirgu pakaviem bija mirusi Šveicera māte. Bet 1917.gada septembrī pie misionāra mājas durvīm Lambarenē pieklauvēju koloniālās varas policists un paziņoja, ka ar Francijas valdības rīkojumu viņš tiek izsūtīts no kolonijas un nogādāts internēto personu nometnē Eiropā. Turpini lasīt »

Alberts Šveicers. 1.daļa - Filozofs, teologs, humānists

Ievietoja | Sadaļa Kristus dēļ | Publicēts 11-05-2015

Iepazīsimies ar izcilu 20.gadsimta personību - teologu, ērģelnieku, filozofu, ārstu un misionāru Albertu Šveiceru (Albert Schweitzer). Šveicers bija un joprojām tiek uzskatīts par vienu no diženākajiem humānistiem cilvēces vēsturē. Ne tikai tāpēc, ka viņam piemita daudz talantu, bet viņa personības iekšējā starojuma un harizmas dēļ, kas ļāva pacelties pāri personīgajam, lai piepildītu vispārcilvēcisko. Ne mirkli dzīvē nenovirzoties no nospraustā mērķa, Šveicers konsekventi īstenoja aicinājumu “cienīt dzīvību”. Šīs pārliecības pamatā bija nesatricināma ticība, ka katrā cilvēkā mīt labais, dievišķais. Savā kalpošanā cilvēkiem Šveicers saskatīja nevis ko ārkārtēju, bet piemēru, kam var sekot ikviens. Patiesībā viņš tikai rīkojās saskaņā ar to morāli un ētiku, ko uzskatīja par dabīgu un Dieva dotu cilvēcei. Turpini lasīt »

Cilvēks, kurš pasaulei atklāja Āfriku - 2.daļa

Ievietoja | Sadaļa Kristus dēļ | Publicēts 11-08-2014

1864.gada vasarā Deivids Livingstons atgriezās Lielbritānijā, lai savāktu naudu jaunai ekspedīcijai. Tomēr iepriekšējās ekspedīcijas nosacītās neveiksmes un britu preses uzbrukumu dēļ šis uzdevums nebija viegls. Tad Livingstons kopā ar brāli Čārlzu uzrakstīja savu otro grāmatu „Stāsts par ekspedīciju uz Zambezi un tās pietekām” (Narrative of an Expedition to the Zambesi and Its Tributaries), kas iznāca 1865.gadā. Londonas publika labprāt apmeklēja arī Livingstona lekcijas un ar vētrainiem aplausiem pārtrauca stāstījumu, kad runa bija par cīņu ar vergu tirdzniecību. Dižais ceļotājs bija cieši pārliecināts, ka reiz Āfrikas iedzimtie vergu mednieku uzbrukumu vietā piedzīvos taisnīgu tirdzniecību un cilvēka cienīgu dzīvi. Ārsti Livingstonam ieteica veikt hemoroīdu operāciju, no kuriem viņš smagi cieta iepriekšējās ekspedīcijās, taču ceļotājs atteicās, jo Āfrikas kartē joprojām bija daudz neatklātu teritoriju, kuras viņš vēlējās izpētīt.

Īsā vizītē iegriezies Bombejā, Indijā, Livingstons 1866.gada 28.janvārī atkal ieradās Āfrikā. Turpini lasīt »

Cilvēks, kurš pasaulei atklāja Āfriku - 1.daļa

Ievietoja | Sadaļa Kristus dēļ | Publicēts 04-08-2014

Šoreiz stāstīsim par skotu misionāru, ārstu un ceļotāju Deividu Livingstonu - cilvēku, kurš, sludinādams Evaņģēliju, izpētīja un atklāja civilizētajai pasaulei Āfrikas kontinentu vairāk nekā jebkurš cits eiropietis. Viņam pieder daudzi ģeogrāfiski atklājumi, viņš ir pirmais baltais cilvēks, kas savām acīm skatījis grandizo Viktorijas ūdenskritumu. Tomēr pāri visam Livingstons bija Kristus vēstnesis, kam rūpēja afrikāņu nemirstīgās dvēseles un sirds dega sludināt Labo Vēsti tautām, kas to nekad nebija dzirdējušas. Viņš bija arī aktīvs cīnītājs pret vergu tirdzniecību un iestājās par Āfrikas pamatiedzīvotāju cilvēcisko cieņu un sociālo labklājību. Turpini lasīt »

Dieva Vārds pasaules tautām - 2.daļa

Ievietoja | Sadaļa Kristietis pasaulē | Publicēts 09-12-2013

Ketlīna un Stjuarts Ročesteri no Tasmānijas turpina stāstījumu par savām misionāru un Bībeles skolotāju gaitām pasaulē. Šoreiz par trim Āzijas zemēm - Filipīnām, Indiju un Malaiziju.

****

Filipīnas

Valdošā reliģija Filipīnās ir katolicisms, tāpēc šeit nav tik lielas evaņģēlisko kristiešu vajāšanas, kā citās Āzijas zemēs. Taču problēma ir sinkrētisms - kristīgās mācības saplūšana ar vietējām pagāniskajām tradīcijām un māņticību. Daudzi cilvēki Filipīnās domā, ka ir kristieši, taču viņiem ir pavisam ačgārna sapratne par to, kas kristietība ir. Tā ir ļoti liela problēma. Turpini lasīt »

Dieva Vārds pasaules tautām - 1.daļa

Ievietoja | Sadaļa Kristietis pasaulē | Publicēts 25-11-2013

Ketlīna un Stjuarts Ročesteri ir misionāri un Bībeles skolotāji no Tasmānijas Austrālijā. Kopā viņiem ir astoņi (!) akadēmiskie grādi zinātnē, izglītībā, mūzikā un teoloģijā. Abi ir akadēmiski izglītoti mūziķi, spēlē klavieres, dažreiz pat četrrocīgi. Stjuarts arī komponē. Reizi gadā uz vienu mēnesi Ročesteru pāris ierodas Latvijā, lai pasniegtu teoloģiju Latvijas Bībeles Centrā. Vienā no šādām mācību sesijām notika šī saruna, kurā Ketlīna „Laikmeta zīmēm” pastāstīja par savām un Stjuarta misionāru gaitām pasaulē.

****

Kā mēs sākām

20. gadsimta 80. gados mēs ar Stjuartu Tasmānijā bijām iesaistīti kristīgu mūziklu organizēšanā. Mums bija četri bērni, Stjuarts bija pasniedzējs kristīgā skolā. 1985. gadā ar vienu no šādiem mūzikliem, kuru es pati gan organizēju, gan diriģēju orķestri, apbraukājām dažādas Tasmānijas pilsētas. Tūres noslēgumā bijām kādā pilsētā, kur apmeklējām arī vietējo draudzi. Pielūgsmes laikā Dievs man parādīja vīziju. Tobrīd tika dziedāta dziesma par Dieva Vārda pasludināšanu tautām un Dievs runāja uz mani: „Tāpat kā Es tevi aicināju pasludināt Manu Vārdu Tasmānijā, tagad Es tevi aicinu pasludināt Manu Vārdu pasaules tautām!” Turpini lasīt »