Donas Margaritas stāsti. Kā maktauta līgotautu no miega atmodināja

Ievietoja | Sadaļa Stāsti, joki un līdzības | Publicēts 04-04-2011

Dona Moena, Dona Margarita, Dona M, DM, Donačka - tie ir niki un literārie pseidonīmi, aiz kuriem slēpjas pavisam vienkārša latviešu meitene Lāsma Avotiņa. Dievs Lāsmai piešķīris talantu radīt nelielus, īsus stāstiņus, kas ar dažādu dīvainu, bet dzīvē reālu tēlu palīdzību stāsta mums par mums pašiem - mūsu ikdienu, sajūtām, raizēm un arī grēkiem. Kā savulaik interneta portāla „Virtuālā Baznīca” izdotās Donas M grāmatiņas „Baltie gumijnieki” anotācijā izteicies viens no VB tēliem Asmodejs, šiem stāstiem „piemīt neliela ironijas deva par pasauli mums apkārt, bet tajā pat laikā tie pietiekami labi atspoguļo realitāti tādu, kāda tā ir”.

Lai lasītu Donas stāstus, nepieciešama asociatīva domāšana. Grūti būs arī tiem, kas ne reizi nav lasījuši Bībeli, tādēļ maz ko zina par dažādiem kristīgiem simboliem un arhetipiem. Visbeidzot, vēl viens citāts no Donas virtuālās līdzgaitnieces Snorkes teiktā: „DM, tu smejies, bet man tikmēr gribas raudāt. Tāda jau ir visu cilvēkveidīgo būtņu traģēdija - izstiepties un sarauties, lai nokļūtu tuvāk savu vēlmju piepildījumam. Kaut šī vēlme būtu nokļūt tuvāk Ideālam. Bet ar katru savu centienu mēs kļūstam arvien smieklīgāki Dieva acīs, nu gluži kā posmtārpi savos centienos apgūt augstāko matemātiku. Paldies, Dievs, ka neesam atstāti vieni šajā totāli bezcerīgajā cīņā!”

****

Aiz trejdeviņām zemēm pie trejdevītās jūras dzīvoja maza miegaina līgotauta, kas pārtika no kartupeļiem un sēnēm. Tās raksturīgākā pazīme bija miegainība, taču jau sen šajā tautā dega slēptas, neviena neapzinātas ilgas pēc atmodas. Turpini lasīt »



Meža stāsti

Ievietoja | Sadaļa Stāsti, joki un līdzības | Publicēts 04-10-2010

Latvijas politiskā skatuve ir raiba kā dzeņa vēders. Tāpat kā Latvijas sabiedrība. Vienu brīdi esam gatavi kādu politiķi vai partiju celt debesīs, bet jau nākamajā nolīdzināt ar zemi. Tāda ir cilvēka daba. Vēl vakar: „Ozianna!”, bet šodien jau: „Sit viņu krustā!” Tā nu dzīvojam šajā lielajā Mežā, kurā tik daudz un dažādu personāžu - gan neglītais lācis un ļaunais vilks, gan bailīgais zaķis un melīgā lapsa, gan aklais kurmis un skopulis kāmis. Šis stāsts ir par mums - mazajiem meža dīvainīšiem.

****

Sensenos laikos mežā dzīvoja lācis. Viņš bija neglīts, ļauns, riebīgs, ar lielām ķepām, bet tik un tā viņš bija labākais dzīvnieks mežā. Taču zvēri redzēja tikai viņa ārējo izskatu un neuzticējās viņam. Turpini lasīt »

Mūsdienu līdzības

Ievietoja | Sadaļa Stāsti, joki un līdzības | Publicēts 08-02-2010

Lācītis Pūks un Šaurā Bezizeja

Vinnijs Pūks varēja būt labs kristietis. Viņš vienmēr bija priecīgs, optimistisks, humora pilns, vienmēr staigāja uzvarā, gāja no spēka uz spēku, no medus poda uz medus podu. Reiz, saņēmis kārtējās svētības, Pūks devās pie brālīša Trusīša. Tā nu viņi abi tur sēdēja un ēda, ēda un runāja, runāja un atkal ēda… Kad Pūkam pienāca laiks doties mājās, viņš bija tā pārēdies, ka iesprūda alas caurumā. Tā nu mūsu draugam nācās pāris dienas pagavēt, līdz viņš atkal tika laukā. Turpini lasīt »

Evaņģēliskie kriminālstāstiņi

Ievietoja | Sadaļa Stāsti, joki un līdzības | Publicēts 09-07-2009

Šausmas Mēness ielā.

Emīlija atgriezās no lūgšanu sapulces. Bija jau vēls un Emī steidzās ātrāk nokļūt mājās. Naksnīgajās Rīgas ielās atbalsojās vēlīno gājēju steidzīgie soļi. Paldies Dievam, tramvajs nāca drīz un laimīgā Emīlija ērti ieritinājās sēdeklī. Vagons bija gandrīz tukšs, tikai uz aizmugurējā beņķa sakņupis zvilnēja kāds drūms tips. Emī neuzticīgi pašķielēja uz Drūmā pusi. Trīs dienas nedzītie bārdas rugāji, salāpītais vatenis un uz acīm uzmauktā žokejnīca uzticību neviesa. Drošs paliek nedrošs, Emī steigšus novērsās.

Pie Mēness ielas Emīlija izkāpa un teciņiem vien devās mājup. Kreisajā pusē drūmi šalca Lielo kapu vecie koki. Uz ielas dega labi ja katra otrā laterna. Skaidrs, pārējās izbliezuši vietējie huligāni, - nodomāja Emī. Nejauši paskatījusies pār plecu, Emīlija sastinga šausmās - pāris metrus iepakaļ vilkās Drūmais! Turpini lasīt »

Mūsdienu līdzības. Gadījums uz ceļa.

Ievietoja | Sadaļa Stāsti, joki un līdzības | Publicēts 02-12-2008

Kādas slavenas bankas direktoram darba darīšanās bija jādodas no Rīgas uz Ventspili. Ērti iekārtojies sava mersedesa mīkstajā sēdeklī, baņķieris devās ceļā. Uz tik agrā rīta stundā vēl gluži tukšā Jūrmalas apvedceļa viņš pēkšņi aiz sevis izdzirda varenu motora rēkoņu. Mersim garām aizbrāzās melns BMW un, strauji sameties sāņus, aizšķērsoja ceļu. No bembja izlēca četri skūti tipi un baņķieris nedabūja ne acu pamirkšķināt, kad jau gulēja ceļmalas putekļos. Sejā triecās apkalto zābaku dzelzs zole un pēdējais, ko zūdot samaņai mūsu finanšu ģēnijs paspēja ieraudzīt, bija viņa auto signālugunis, kas izgaisa tālumā. Tad pasaule satumsa… Turpini lasīt »

Aģenta 0013 ziņojums!

Ievietoja | Sadaļa Stāsti, joki un līdzības | Publicēts 03-05-2008

AĢENTA 0013 ZIŅOJUMS ELLES PREZIDENTAM LUCIFERAM VELNOVIČAM

Jūsu Velnišķīgā Tumsība! Esmu atgriezies no manā pārraudzībā esošo mācītāju Tukšgvelža un Atmodas Lūdzēja apraudzīšanas. Ar prieku konstatēju, ka mums paklausīgais un draudzīgais Tukšgvelzis joprojām ir atsaucīgs jebkuriem meliem un kārdinājumiem. Pēc mana ieteikuma viņš aktīvi cīnās par plurālismu un demokrātiju Kristus Miesā. Viņa draudze uzstājas par kristietības un citu reliģiju vienlīdzību un mierīgu līdzāspastāvēšanu. Taču īpaši slavējamas ir mūsu liberālā drauga aktivitātes homoseksuālisma reabilitācijas jautājumā, kā arī geju un lesbiešu iesaistīšanā draudzes kalpošanā. Žēl, ka Gara draudžu stiprā spiediena dēļ izgāzās mūsu Saeimā iesniegtais likumprojekts par homoseksuālistu tiesību pilnīgu atzīšanu. Turpini lasīt »