Baigais gads. Par to, kā gada laikā piecreiz aplaupīja Latvijas tautu

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 02-07-2018

Par 1940.gada vasaras traģiskajiem notikumiem, kad dažu mēnešu laikā tika iznīcināta Latvijas valsts, tiek runāts un rakstīts daudz. Mēs zinām par Molotova - Ribentropa noziedzīgo vienošanos un tā slepenajiem protokoliem, par krievu karabāzēm Latvijā un valsts pilnīgu okupāciju, par Maskavas ultimātu Ulmaņa ministru kabinetam un marionešu valdības izveidošanu, par nelikumīgajām Saeimas vēlēšanām, kas noveda pie padomju varas pasludināšanas Latvijā, visbeidzot par latviešu it kā pazemīgo “lūgumu” iekļaut mūsu zemi PSRS sastāvā. Taču tās visas ir lielvalstu ģeopolitiskās spēlītes - tā sauktā lielā politika. Bet kā juku laikos jūtas parastais cilvēks? Ko Latvijas valstiskuma zaudēšana nozīmēja ierindas pilsonim? Par to stāsta Mārtiņš Ķibilds vienā no LTV raidījuma “Atslēgas” sērijām.

****

1940.gada jūnijs. Padomju Savienība okupē Baltijas valstis, tostarp Latviju. Dažu mēnešu laikā valsts tiek iznīcināta un sagrauta līdz pamatiem. Bet kas ir valsts pamats? Tie ir cilvēki. Cilvēkiem šī okupācija nozīmēja laupīšanu. Šis būs prātam neaptverams stāsts par pieciem laupīšanas viļņiem, ko Latvija piedzīvoja viena gada laikā. Ne velti šo laika posmu mēs šodien saucam par Baigo gadu. Turpini lasīt »



Salaspils memoriāls – 20.gs. 60.gadu arhitektūras un tēlniecības mantojums

Ievietoja | Sadaļa Arhitektūra, māksla, tēlniecība | Publicēts 25-06-2018

Dažus kilometrus aiz Rīgas robežas Salaspils mežā 25 hektāru lielā teritorijā atrodas viens no izcilākajiem Latvijas un Eiropas arhitektūras un tēlniecības pieminekļiem - Salaspils memoriāls. Šis mākslinieciski joprojām aktuālais komplekss ir spilgts 20.gadsimta 60.gadu brutālisma arhitektūras piemērs, kas kā māksliniecisku izteiksmes līdzekli izmantoja raupju, neapstrādātu betonu. Par padomju modernismu arhitektūrā 60. (ŠEIT), 70. (ŠEIT) un 80.gados (ŠEIT) jau esam rakstījuši. Salaspils memoriāls ir vēl viens šā laikmeta apliecinājums. Diemžēl Latvijas sabiedrībā memoriāls ilgu laiku tika uztverts kā padomju ideoloģijas un propagandas produkts, aizmirstot tā māksliniecisko vērtību. Tikai tagad cilvēki sāk pamazām novērtēt memoriālā ansambļa augsto arhitektonisko un tēlniecības līmeni. Turpini lasīt »

Roberts Milbergs. Barikādes atceroties – 2.daļa

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 15-01-2018

Turpinām publicēt pretošanās kustības dalībnieka, Latvijas Tautas Frontes valdes locekļa, 1991.gada janvāra barikāžu viena no idejas autoriem un organizētājiem, 5.Saeimas deputāta Roberta Milberga atmiņu fragmentus par barikāžu laiku Latvijā. Atmiņu 1.daļā (lasiet ŠEIT) stāstījām par politisko un sabiedrisko fonu, kas lika pamatu barikādēm, Latvijas Tautas Frontes valdes izstrādāto “X stundas instrukciju” un tās realizāciju, Vislatvijas tautas manifestāciju Daugavmalā un citiem notikumiem. Šoreiz vairāk par pašu barikāžu nedēļu, uzbrukumu Iekšlietu ministrijai un 4.maija varas visai divdomīgo attieksmi pret tautas nelokāmo apņēmību nosargāt savu neatkarību. Raksts tiek publicēts saīsināti.

****

Turpinājums.

Apskatot aizsargājamos objektus konstatējām, ka viss notiek saskaņā ar mūsu iecerēm. Tā aizsardzības organizāciju pie valdības ēkas Brīvības ielā uzņēmās vadīt LTF domniece no Tramvaju un trolejbusu pārvaldes Zigfrīda Teikmane. Šī maza auguma trauslā sieviete bija apveltīta ar milzu enerģiju, kura brīžiem plūda pāri malām, un kura tik ļoti bija nepieciešama 1991.gada janvāra dienās. Pie sakaru centra Dzirnavu ielā 105 vadību uzņēmās Zinātņu Akadēmijas LTF nodaļas pārstāvis Ivars Kalviņš, bet Dzirnavu ielā 16 - prokurore Inta Stabulniece un akmeņkalis Sandris Skribnovskis. Turpini lasīt »

Roberts Milbergs. Barikādes atceroties – 1.daļa

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 09-01-2018

“Laikmeta zīmes” jau publicējušas vairākus rakstus par 1991.gada barikāžu laiku. Tas ir gan žurnālises Ivetas Kaķītes uz LTF valdes locekļu atmiņām balstītais raksts par barikāžu veidošanos un vēsturi (lasiet ŠEIT), gan fragmenti no grāmatas “Latvija, kur tavi dēli?” par 1991.gada 20.janvāra uzbrukumu Iekšlietu ministrijai (lasiet ŠEIT), gan atbilde uz interneta vietnes “Informācijas aģentūra” publicētajām puspatiesībām un nepatiesībām par Atmodas laiku (lasiet ŠEIT). Tagad publicējam pretošanās kustības dalībnieka, politiķa un sabiedriskā darbinieka Roberta Milberga atmiņu fragmentus. Milbergs bija Latvijas Tautas Frontes valdes loceklis, 1991.gada janvāra barikāžu viens no idejas autoriem un organizētājiem, 5.Saeimas deputāts. Atmiņas publicētas fragmentāri to ievērojamā apjoma dēļ, tomēr viss būtiskākais par šo laiku ir saglabāts.

****

Es nedrīkstu klusēt. Man jādod liecība par to, kas tad īsti notika 1991.gada janvārī, jo es atrados šo notikumu epicentrā un lielā mērā kā viens no barikāžu organizatoriem esmu atbildīgs nākotnes priekšā par patiesu šo notikumu apliecinājumu.

1991.gada janvāris brieda jau visu 1990.gadu un tā īsti “nogatavojās” rudenī līdz ar Latvijas Tautas Frontes 3.kongresu. Turpini lasīt »

Uz ežiņas galvu liku… Oskara Kalpaka un kalpakiešu piemiņas vietas

Ievietoja | Sadaļa Arhitektūra, māksla, tēlniecība | Publicēts 06-11-2017

Pērn “Laikmeta zīmes” publicēja materiālus par dažādās Latvijas pilsētās esošajiem Brīvības pieminekļiem (skatiet ŠEIT) un Brīvības cīņām veltītām piemiņas vietām (skatiet ŠEIT). Tuvojoties 11.novembrim - Lāčplēša dienai, šoreiz pastāstīsim par pieminekļiem un piemiņas vietām, kas saistītas ar pirmo Latvijas bruņoto spēku virspavēlnieku pulkvedi Oskaru Kalpaku un viņa bataljona cīņu gaitām. Beidzoties Brīvības cīņām, jau 1920.gadā par tautas brīvprātīgi saziedotiem līdzekļiem latviešu sabiedriskās organizācijas sāka veidot piemiņas vietu Saldus novada Zirņu pagasta Airītēs - vietā, kur Kalpaks un vairāki viņa vīri 1919.gada 6.martā krita. 1922.gada 3.septembrī blakus priedei, pie kuras pulkvedis guva nāvējošo ievainojumu, tika atklāts viņam veltīts piemineklis. Turpini lasīt »

Daži vārdi nacionālo partizānu sakarā

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē, Vēsture | Publicēts 16-10-2017

2017.gada jūlijā NATO savās publiskajās interneta vietnēs ievietoja filmu par partizānu kustību Baltijā, kas pēc Otrā Pasaules kara vairāk nekā 10 gadus cīnījās pret padomju okupantiem. Filmas nosaukums - “Forest Brothers. Fight for the Baltics” (”Mežabrāļi. Cīņa par Baltiju”). Kā jau varēja paredzēt, filma izraisīja histērisku reakciju Krievijā, kurā iesaistījās teju visi - sākot ar Krievijas Ārlietu ministriju līdz pat sīkākajam ziņu portālam. Baltiešu partizānu apriešanas korim pievienojās arī Baltkrievijas un citu NVS valstu plašsaziņas līdzekļi. Kas tad tik bīstams varenajai kodollielvalstij šķita šai astoņas minūtes garajā filmiņā? Tā ir patiesība par Baltijas iedzīvotāju sīksto pretošanos padomju okupācijai, kas apgāž Krievijas melīgo vēstures traktējumu šajā jautājumā. Turpini lasīt »

Padomju Latvija mūžos lai dzīvo… 2.daļa

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi, Vēsture | Publicēts 19-06-2017

Raksta pirmajā daļā (lasiet ŠEIT) iesākām stāstīt par vairākiem noturīgiem mītiem, kādi nostalģisku ļaužu atmiņās izveidojušies par padomju varas laiku Latvijā. Runājām gan par lētajiem dzīvokļiem un komunālajiem maksājumiem, gan tikpat lēto pārtiku, gan bezmaksas izglītību un medicīnu, gan arodbiedrību nesavtīgajām rūpēm par strādājošo labklājības celšanu. Noskaidrojām, vai viss patiešām bija tā, kā to pasaulei centās iestāstīt padomju propaganda un vēl šodien stāsta Krievijas plašsaziņas līdzekļi un to domubiedri Latvijā. Varbūt zem skaistā laķējuma tomēr slēpās arī pa rūsas pleķītim? Kā bija patiesībā? Raksta otrajā daļā turpinām ekskursu Padomju Latvijas vēsturē ar vēl dažiem tikpat populāriem mītiem. Turpini lasīt »

Padomju Latvija mūžos lai dzīvo… 1.daļa

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi, Vēsture | Publicēts 12-06-2017

“Buržuāziskā Latvija bija atpalikusi zemnieku valsts, kas grima totālā nabadzībā, tāpēc tauta ar sajūsmu sagaidīja Sarkanās Armijas ienākšanu un Ulmaņa režīma gāšanu. Savukārt Padomju Latvija bija attīstīta, industriāla zeme ar augstu dzīves līmeni” - šādus spriedelējumus pie stiprāka dzēriena glāzes vēl šodien var dzirdēt daudzu Bolderājas, Pļavnieku, Imantas un citu krievvalodīgo Rīgas mikrorajonu dzīvokļu virtuvēs. Nevienu tas nepārsteidz. Nepārsteidz arī, ka šādu vēstures redzējumu aktīvi atbalsta Krievija un tās propagandas rupori. Pārsteidzoši ir tas, ka līdzīgu viedokli pēdējos gados nākas dzirdēt arī no latviešu mutes. Pret “buržuāzisko Latviju” mūsu tautiešiem gan īpašu iebildumu nav, taču nostalģija pēc padomju laikiem daļā sabiedrības sāk izpausties arvien vairāk. Turpini lasīt »

1991.gada 20.janvāri atceroties

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 16-01-2017

Ik gadu 20.janvārī Latvija piemin 1991.gada barikāžu upurus. Viens no dramatiskākajiem brīžiem barikāžu vēsturē bija OMON specvienības uzbrukums LR Iekšlietu ministrijai 1991.gada 20.janvārī. Daudz šā notikuma sakarā vēl neatklāta, daudz nepateikta un noklusēta. Piedāvājam ieskatu 20.janvāra notikumu hronoloģijā un faktu analīzē, kuru veikuši žurnālisti, balstoties uz LR Prokuratūras izmeklēšanā savāktajiem materiāliem. Šī raksta pamatā ir materiāls no valsts aģentūras “Tēvijas sargs” pēc Latviešu strēlnieku apvienības iniciatīvas 2007.gadā izdotās grāmatas “Latvija, kur tavi dēli”.

****

PSRS specvienību uzbrukums Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijai 1991.gada 20.janvārī bija padomju varas atjaunošanas mēģinājums Latvijā. Pamatojoties uz informācijas analīzi, kas iegūta no Ģenerālprokuratūras izmeklēšanas materiāliem, daudzu aculiecinieku un padomju armijas virsnieku liecībām, plašsaziņas līdzekļiem un citiem avotiem, var secināt, ka šis uzbrukums bija ar tālejošiem mērķiem inspirētas liela mēroga asiņainas provokācijas posms, kas tika gatavots rūpīgi un lielā slepenībā. Turpini lasīt »

Barikādes. Kā bija patiesībā

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 09-01-2017

“Jūs, latvieši, paveicāt to, kas tika uzskatīts par neiespējamu.” (Džīns Šārps, nevardarbīgās pretošanās eksperts)

Ir izdots neskaitāms daudzums gan patiesu, gan ne tik patiesu atmiņu un varoņstāstu par barikāžu laika notikumiem. Savādi, bet lasot šīs poligrāfiski nevainojami noformētās, ar valsts finansējumu izdotās grāmatas un citas oficiālās publikācijas, brīžiem rodas iespaids, it kā tādas Tautas frontes vispār nebūtu bijis. Savukārt iepazīstoties ar tā laika LTF valdes - īsteno tā laika notikumu veidotāju atmiņām un oficiāliem dokumentiem, top skaidrs, ka kādam (kādiem) ir izdevīgi patiesos tautas kustības virzītājus nelaist pie vārda… Bet kam un kāpēc?

Meklējot atbildes uz šiem jautājumiem, atklājas arvien jauni politiski un cilvēciski aspekti. Ir savākts pietiekami daudz faktu un dokumentu, lai varētu laist klajā grāmatu ar patiesu tā laika atainojumu. Pretēji dažu viedoklim, šo rindiņu autore uzskata, ka patiesība jāatklāj, kamēr attiecīgā laikmeta vēstures veidotāji vēl ir dzīvo vidū. Piedāvātais materiāls ir tikai ieskice šajos notikumos.

Iveta Kaķīte, žurnāliste

****

Māras zeme Dzintarjūras krastā ir svešzemnieku mūžseni iekārots kumoss. Arī jaunajā gadu tūkstotī šie tīkojumi nav beigušies. Jau otro gadu tūkstoti metodes ir tās pašas, tikai rupjas asinsizliešanas vietā nākusi cīņa par latviešu tautas prātiem. Turpini lasīt »