Viltotā vēsture mūsdienu kinematogrāfā

Ievietoja | Sadaļa Arhitektūra, māksla, tēlniecība, Latvijā un pasaulē | Publicēts 14-04-2019

Kopš bērnības mana aizraušanās ir vēsture. Pusaudža gados tiku izlasījis visus man pieejamos vēsturiskos romānus un stāstus, vēlāk pārgāju uz nopietnāku arheoloģisko, vēsturiski dokumentālo un biogrāfisko literatūru. Apmeklēju arī muzejus, kuros vien varēja atrast ko vēsturisku. Un, protams - kino. Esmu centies noskatīties teju ikvienu filmu par vēsturi, vai tā stāstītu par senatni vai jaunākiem laikiem. Tomēr pēdējos gados tieši vēsturiskās filmas visbiežāk likušas man vilties, jo ar katru gadu tās kļūst patiesajai vēsturei arvien neatbilstošākas, piedzīvo vēstures stilizāciju, tiek piesātinātas ar nesaprotamiem un liekiem mistikas elementiem.

“Laikmeta zīmēs” jau esam rakstījuši par radošā tandēma Aigara Graubas un Andreja Ēķa nepiedodamajiem vēstures falsificējumiem filmās “Rīgas sargi” un “Baiga vasara” (lasiet ŠEIT). Tomēr ne jau tikai šo autoru kinodarbi pazīstami ar savu apzināti vieglprātīgo attieksmi pret patieso vēsturi. Tas pats sakāms par daudzām jaunāko laiku vēstures filmām gan ASV, gan Krievijā, gan citur, tāpat par šobrīd populārajiem vēsturiskajiem televīzijas seriāliem. Šodien televizoru un lielajos ekrānos vien retu reizi var skatīt filmas, kuras pret vēsturi izturas ar patiesu cieņu un pietāti. Turpini lasīt »



Kāpēc latvieši tā mīl padomju svētkus?

Ievietoja | Sadaļa Par šo un to, Valsts un pilsoņi | Publicēts 06-03-2019

Esam jau rakstījuši par vienas latviešu tautas daļas tieksmi svinēt visus jaunos, salīdzinoši nesen no ārzemēm ienākušos svētkus, piemēram, Helovīnu vai Valentīna dienu, bet bieži vien aizmirst par mūsu pašu svētku un atceres dienām (lasiet ŠEIT). Rakstījām arī par Valentīna dienas patieso nozīmi, par kuru daudzi šodienas svinētāji, šķiet, pat nenojauš (lasiet ŠEIT). Taču šoreiz runāsim par gluži citiem, no padomju pagātnes aizgūtiem svētkiem, kurus, kā tagad izrādās, zināma daļa Latvijas iedzīvotāju svin joprojām. Nesen plašsaziņas līdzekļos pazīstamais kinorežisors Jānis Streičs pauda visai skarbu viedokli, proti - sveikt Latvijas vīriešus Padomju armijas dienā ir tumsonība un kauns! Un, kaut arī cienījamajam režisoram ir absolūta taisnība, tomēr kādai sabiedrības daļai acīmredzot šī diena ir pietiekami svarīga, tāpat kā otri “pavasara svētki” - Sieviešu diena. Par abiem “pagātnes svētkiem” tad arī šis raksts. Turpini lasīt »

Latvieši un žīdi – attiecības gadsimtu garumā. 2.daļa

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi, Vēsture | Publicēts 28-02-2019

Raksta 1.daļā (lasiet ŠEIT) iepazīstinājām ar īsu Latvijas žīdu kopienas vēsturi, runājām par latviešu un žīdu savstarpējām attiecībām vēstures gaitā un marginālo latviešu antisemītismu. Šoreiz pastāstīsim, kas mainījās 1940.gadā un kādi notikumi uz gadu desmitiem izjauca līdz tam pamatā labās latviešu un žīdu attiecības. Uzzināsiet arī par latviešiem, kas holokausta laikā glāba žīdu dzīvības, runāsim par vārdu “žīds” un “ebrejs” lietošanas problemātiku, kā arī apstākļiem, kas vēl mūsdienās joprojām kavē latviešu un žīdu attiecību pilnīgu sakārtošanu un visu domstarpību nolīdzināšanu. Lasi, pārdomā un izsaki savu viedokli. Turpini lasīt »

Latvieši un žīdi – attiecības gadsimtu garumā. 1.daļa

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi, Vēsture | Publicēts 20-02-2019

Latvieši un žīdi. Divas tautas, kas mūsdienu Latvijas teritorijā plecu pie pleca dzīvojušas gandrīz 450 gadus. Šodien Latvijas valstij nedraudzīgi spēki labprāt mēģinātu sēt neuzticēšanos un pat naidu latviešu un žīdu starpā, apsūdzot latviešu tautu kolektīvā žīdu nīšanā un holokausta atbalstīšanā Otrā Pasaules kara laikā. Saknes tik sagrozītai vēstures interpretācijai meklējamas kādā Latvijai tuvējā kaimiņzemē, tomēr, pat abstrahējoties no Kremļa melīgās propagandas, nevar noliegt, ka atsevišķas domstarpības un vēsturisks aizvainojums starp abām tautām ir bijis un, iespējams, joprojām pastāv, lai gan ne tik dramatisks, kā to cenšas uzpūst mūsu ideoloģiskie pretinieki. Ko darīt, lai šādas vēstures radītas pretrunas izbeigtos? Turpini lasīt »

Petīcija “Par kristīgajām un ģimenes vērtībām” iesniegta Saeimai

Ievietoja | Sadaļa Jaunumi! | Publicēts 12-02-2019

2018.gada 18.novembrī mūsu valsts svinēja savas pastāvēšanas 100 gadu jubileju. Tā ir Dieva svētība, ka tik maza nācija spējusi pastāvēt un izdzīvot gadsimtiem ilgos pārbaudījumos. Viens no Latvijas simtgadei veltītajiem pasākumiem bija pirmā starpkonfesionālā Tautas lūgšanu sapulce “Dievs, svētī Latviju”, kas notika 2018.gada 20.oktobrī “Skonto” hallē Rīgā. Tajā ar uzrunu un lūgšanu piedalījās Latvijas vadošo kristīgo konfesiju bīskapi un garīgie vadītāji. Pasākuma mērķis bija vienot Latvijas kristiešus kopīgā lūgšanā par mūsu valsts drošību, labklājību un nākotni, iestāties par kristīgām un ģimenes vērtībām. Sapulce “Dievs, svētī Latviju” guva plašu atsaucību, pulcējot vairākus tūkstošus kristiešu no visdažādākajām Latvijas draudzēm.

Katra Latvijas iedzīvotāja pienākums ir sargāt mums uzticēto dāvanu - Latvijas valsti, un rūpēties, lai tiktu saglabātas arī mūsu tautas morāles normas un vērtības. Latvijas Satversmes 110.pants nosaka, ka “valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības”. Bet Satversmes preambulā teikts, ka “Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības.” Saliedētas un stipras sabiedrības pamats ir stipra ģimene un mūsu valstī pastāvošie likumi nosaka, ka kristīgās un ģimeniskās vērtības ir daļa no Latvijas tautas identitātes. Turpini lasīt »

1983.gada politiskās prāvas Latvijā

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 06-02-2019

1983.gada sākumā Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja, sadarbībā ar Maskavas kolēģiem, veica vienu no plašākajām “pretpadomju elementu” tvarstīšanas akcijām pēcstaļinisma ēras vēsturē. Vēlāk tajā pašā gadā notika virkne politisku tiesas procesu, kuros astoņi cilvēki tika notiesāti ar ieslodzījumu PSRS soda nometnēs, bet vienam piemēroja piespiedu ārstēšanu “speciāla tipa psihiatriskajā slimnīcā”. Šie notikumi vēsturē iegājuši kā pēdējā tik vērienīgā brīvības cīnītāju un padomju režīma kritiķu vajāšana okupētajā Latvijā. Okupācijas varai nevēlamu cilvēku izsekošana, aresti un tiesāšana notika arī turpmāk, līdz pat PSRS sabrukumam, tomēr nekad vairs politisko represiju apjoms nesasniedza tādu intensitāti kā 1983.gadā. Šī raksta mērķis ir parādīt notikumu kontekstu, represiju gaitu un iepazīstināt ar notiesāto dzīvesstāstiem. Turpini lasīt »

Latvijas Kristīgais radio. Pirms un pēc 22.decembra

Ievietoja | Sadaļa Tam Kungam kalpojot | Publicēts 30-01-2019

2018.gada 22.decembrī 25 gadu jubileju svinēja viena no pirmajām nevalstiskajām radiostacijām Latvijā - Latvijas Kristīgais radio. Gadsimta ceturksnis - tas ir daudz vai maz? Vēstures skatījumā vien niecīgs mirklis, taču kāda cilvēka vai organizācijas dzīvē - nopietns atskaites punkts. Savu skanējumu sācis tālajā 1993.gada 22.decembra vakarā, šodien Kristīgais radio kļuvis par mediju, bez kura vairs nav iedomājama kristīgās sabiedrības ikdiena Latvijā. Patiesība vārdos un mūzikā - tāds ir Latvijas Kristīgā radio pamatbauslis. Stāstīt patiesību par Jēzu Kristu kā vienīgo Glābēju un atklāt Bībeli kā vienīgo patieso Dieva vēsti cilvēcei. Būt Kristus Evaņģēlija balsij Latvijā un visur, kur vien runā un saprot latviešu valodu.

Doma par iespēju Latvijā veidot kristīgu radio pirmoreiz izskanēja 1989.gadā, kad tagadējais LKR prezidents Tālivaldis Tālbergs ar sievu Ingrīdu kā duets “Vārds” koncertēja Amerikas Savienotajās Valstīs. Reiz vēlu vakarā staigājot pa Klīvlandes ielām, trimdas sabiedriskais darbinieks un Klīvlandes latviešu baptistu draudzes vecajs Torilds Barbins uzdeva Tālim jautājumu: “Ko tu teiktu, ja Latvijā būtu kristīga radiostacija?” Turpini lasīt »

Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja. Struktūra un uzdevumi

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 15-01-2019

2018.gada nogalē Latvijas Nacionālā arhīva mājaslapā internetā sākti publicēt VDK arhīva materiāli. Īpašu interesi sabiedrībā izraisījusi čekas aģentu uzskaites kartotēka, pareizāk sakot tas, kas no tās palicis Latvijā. Tomēr daudziem aģentu kartīšu izpēte sagādā krietnas galvassāpes, jo bez papildus zināšanām par VDK nav īsti saprotama daudzo tās daļu un nodaļu numerācija un citi apzīmējumi, kas atrodami kartītēs. Tāpēc šajā rakstā centīsimies īsi ieskicēt Latvijas PSR VDK vēsturi, iestādes kopējo struktūru, kā arī atsevišķu tās struktūrvienību numurus, nosaukumus un darba uzdevumus. Ceram, ka tas palīdzēs labāk saprast gan jau publiskotos VDK dokumentus, gan tos, kas vēl tikai tiks publicēti tuvākajos gados. Turpini lasīt »

Čekas arhīvu atvēršana. Post scriptum

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 07-01-2019

Čekas arhīvu publiskošana ir sākusies - beidzot “maisiem” gals vaļā. Zīmīgi, taču ne pārsteidzoši, ka VDK dokumentu publicēšana internetā sākta tieši ar aģentu kartotēku, jo to taču visi tik ļoti vēlējās redzēt - kurš no kaimiņiem, paziņām, skolas vai darba biedriem izrādīsies stukačs? Tagad to zinām, bet vai esam apmierināti? Ieguvuši lielāku sirdsmieru? Latvijas sabiedrība beidzot panākusi izlīgumu, kā daudzi pirms tam uzskatīja? Nekā tamlīdzīga - drīzāk gan piedzīvojusi vilšanos, kā jau zinoši ļaudis to prognozēja. Nopietna lustrācija - lūk, kas bija vajadzīgs Latvijai, nevis VDK kartotēkas palieku publicēšana, kuras mums “laipni” atstājusi Maskava. Vai visa šī ažiotāža ap “čekas maisiem” ir iegūtā labuma vērta? Uz šo jautājumu lai katrs atbild pats. Turpini lasīt »

Vai “čekas maisu” publiskošana padarīs Latviju laimīgāku?

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 04-12-2018

Tas nu ir noticis! Pēc gadiem ilgušiem politiskiem ķīviņiem 2018.gada 4.oktobrī Latvijas Saeima pieņēma lēmumu par VDK dokumentu, tostarp sensitīvās aģentu kartotēkas publiskošanu. Šis jautājums kā karsts kartupelis ticis viļāts kopš čekas dokumentu pārņemšanas 1991.gadā. Daži uzskata, ka nu beidzot Latvija varēs pavilkt svītru zem smagās 20.gadsimta vēstures, citi turpretī paredz, ka kartotēkas publiskošana bez zinātniskiem komentāriem tikai šķels sabiedrību. Arī “Laikmeta zīmju” redaktoram savulaik nācies saskarties ar VDK darba metodēm, tāpēc “čekas maisu” jautājumā man ir savs, ceru - pamatots viedoklis. Varat tam piekrist, varat nepiekrist, taču uzklausiet gan un rūpīgi pārdomājiet. Turpini lasīt »