Skolotāji starp tikumību un lojalitāti

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 27-02-2017

Jau labu laiku Latvijas sabiedrībā, bet īpaši pedagogu profesionālajā vidē, norit diskusija par diviem grozījumiem Izglītības likumā. Viens no tiem vērsts uz tādas tikumiskās audzināšanas nodrošināšanu skolās, kas atbilstu Latvijas Republikas Satversmē aizsargātām vērtībām, tostarp laulībai un ģimenei. Otrs uzliek par pienākumu darba devējam nekavējoties izbeigt darba tiesiskās attiecības ar izglītības iestādes vadītāju vai pedagogu, ja šī persona nav lojāla Latvijas Republikai vai tās Satversmei. Tāpat likums uzdod pedagogiem mācību procesā izglītojamajiem veidot pareizu attieksmi pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti, audzināt krietnus, godprātīgus un atbildīgus cilvēkus - Latvijas patriotus. Zīmīgi, ka grozījumi, kas skar tikumību, vairāk satrauc latviešu pedagogus, kamēr tie, kas runā par lojalitāti - krievvalodīgo skolu skolotājus. Turpini lasīt »



Krievijas ietekmes aģents. Vai tas neesi tu?

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 20-02-2017

Interneta vidē, tostarp sociālajos tīklos, arvien biežāk parādās raksti un komentāri, kas lamā nelietīgos politiķus, kuri nozaguši valsti, runā par kārtējo Saeimas atlaišanas nepieciešamību, stāsta par genocīdu pret latviešu tautu, ko piekopjot pašu varasvīri, sludina, ka Latvijas valsts esot pagalam neizdevusies un tāpēc tās simtgade tautai nekādi svētki vis nebūšot. Nenoliegsim, daudzi Latvijas politiskās un saimnieciskās elites pārstāvji šādu attieksmi patiešām ir pelnījuši, taču pie kā vainīga Latvijas valsts? Zīmīgi, ka tamlīdzīgas vaimanas sociālajos tīklos kļuva manāmi intensīvākas pēc Krievijas militārajām “uzvarām” Sīrijā un Donalda Trampa ievēlēšanas ASV prezidenta amatā. Tas liek uzdot jautājumu - vai šādas un līdzīgas publikācijas ir tikai negodīgos politiķos vīlušos ļaužu izmisuma kliedziens, jeb tomēr kas daudz nopietnāks? Turpini lasīt »

Kurš melo par Atmodas laiku Baltijā?

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi, Vēsture | Publicēts 23-01-2017

Savulaik “Laikmeta zīmes” jau rakstīja par interneta vietnes “Informācijas aģentūra” un tās veidotāja Ivara Prūša ideoloģiskajām nostādnēm un visai dīvaino vēstures interpretāciju (lasiet ŠEIT). Meklējot materiālus publikācijām par 1991.gada barikāžu laiku, nejauši uzgājām vēl kādu “Informācijas aģentūras” rakstu ar intriģējošu nosaukumu “Valdošās kliķes vēsturiskie meli (Lietuvas un Latvijas gadījums)”. Par ko ir šis raksts? Izrādījās, ka tieši par mūs interesējošo tēmu - Atmodas un barikāžu laiku Latvijā un Lietuvā. Turpini lasīt »

1991.gada 20.janvāri atceroties

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 16-01-2017

Ik gadu 20.janvārī Latvija piemin 1991.gada barikāžu upurus. Viens no dramatiskākajiem brīžiem barikāžu vēsturē bija OMON specvienības uzbrukums LR Iekšlietu ministrijai 1991.gada 20.janvārī. Daudz šā notikuma sakarā vēl neatklāta, daudz nepateikta un noklusēta. Piedāvājam ieskatu 20.janvāra notikumu hronoloģijā un faktu analīzē, kuru veikuši žurnālisti, balstoties uz LR Prokuratūras izmeklēšanā savāktajiem materiāliem. Šī raksta pamatā ir materiāls no valsts aģentūras “Tēvijas sargs” pēc Latviešu strēlnieku apvienības iniciatīvas 2007.gadā izdotās grāmatas “Latvija, kur tavi dēli”.

****

PSRS specvienību uzbrukums Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijai 1991.gada 20.janvārī bija padomju varas atjaunošanas mēģinājums Latvijā. Pamatojoties uz informācijas analīzi, kas iegūta no Ģenerālprokuratūras izmeklēšanas materiāliem, daudzu aculiecinieku un padomju armijas virsnieku liecībām, plašsaziņas līdzekļiem un citiem avotiem, var secināt, ka šis uzbrukums bija ar tālejošiem mērķiem inspirētas liela mēroga asiņainas provokācijas posms, kas tika gatavots rūpīgi un lielā slepenībā. Turpini lasīt »

Barikādes. Kā bija patiesībā

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 09-01-2017

“Jūs, latvieši, paveicāt to, kas tika uzskatīts par neiespējamu.” (Džīns Šārps, nevardarbīgās pretošanās eksperts)

Ir izdots neskaitāms daudzums gan patiesu, gan ne tik patiesu atmiņu un varoņstāstu par barikāžu laika notikumiem. Savādi, bet lasot šīs poligrāfiski nevainojami noformētās, ar valsts finansējumu izdotās grāmatas un citas oficiālās publikācijas, brīžiem rodas iespaids, it kā tādas Tautas frontes vispār nebūtu bijis. Savukārt iepazīstoties ar tā laika LTF valdes - īsteno tā laika notikumu veidotāju atmiņām un oficiāliem dokumentiem, top skaidrs, ka kādam (kādiem) ir izdevīgi patiesos tautas kustības virzītājus nelaist pie vārda… Bet kam un kāpēc?

Meklējot atbildes uz šiem jautājumiem, atklājas arvien jauni politiski un cilvēciski aspekti. Ir savākts pietiekami daudz faktu un dokumentu, lai varētu laist klajā grāmatu ar patiesu tā laika atainojumu. Pretēji dažu viedoklim, šo rindiņu autore uzskata, ka patiesība jāatklāj, kamēr attiecīgā laikmeta vēstures veidotāji vēl ir dzīvo vidū. Piedāvātais materiāls ir tikai ieskice šajos notikumos.

Iveta Kaķīte, žurnāliste

****

Māras zeme Dzintarjūras krastā ir svešzemnieku mūžseni iekārots kumoss. Arī jaunajā gadu tūkstotī šie tīkojumi nav beigušies. Jau otro gadu tūkstoti metodes ir tās pašas, tikai rupjas asinsizliešanas vietā nākusi cīņa par latviešu tautas prātiem. Turpini lasīt »

Tēvzemei un brīvībai. Pieminekļi Latvijas brīvībai

Ievietoja | Sadaļa Arhitektūra, māksla, tēlniecība | Publicēts 14-11-2016

Ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir pazīstams Brīvības piemineklis Rīgā, kas kļuvis par brīvības un neatkarības simbolu vairākām latviešu paaudzēm. Taču bez šī Kārļa Zāles meistardarba Latvijā ir virkne citu Latvijas brīvībai veltītu monumentu, kas rotā citu pilsētu parkus un laukumus. Iespējams, oficiāli šiem pieminekļiem ir pavisam cits nosaukums, tomēr tauta tiem vienmēr piešķīrusi tiešo šo nozīmi - būt Brīvības simboliem. Lielākā daļa šo pieminekļu padomju okupācijas gados tika nopostīti un atjaunoti tikai pēc neatkarības atgūšanas.

Monumentālajā mākslā, tostarp pieminekļos, visuzskatāmāk atklājas jebkuras sabiedrības garīgās un morālās vērtības. Šajā ziņā Latvijai ir ar ko lepoties. Turpini lasīt »

Uz ežiņas galvu liku… Brīvības cīnītāju piemiņas vietas - 1.daļa

Ievietoja | Sadaļa Arhitektūra, māksla, tēlniecība | Publicēts 07-11-2016

Bija pagājuši tikai daži mēneši, kopš pēdējais svešzemju karavīrs tika padzīts no Latvijas, kad 1920.gada 1.maijā toreizējais Ministru prezidents Kārlis Ulmanis kritušajiem Brīvības cīņu varoņiem veltīja šādus vārdus: “Visi darbi nobāl un paliek mazi to varoņu darbu priekšā, kuri par Latvijas un Latvijas valsts tapšanu ir savas galvas ķīlā devuši, (..) kurus mūža miegā aijā sirmās Daugavas sēru dziesma Nāves salas malā, kurus sedz garās balto krustu rindas Brāļu kapos. Viņi - mūsu svētie, kuriem uz mūžu paliek mūsu pateicība…”

Tautas bezgalīgā pateicība saviem varoņiem, kurā apvienotas Tēvzemes mīlestība un gadsimtos veidotās mirušo piemiņas tradīcijas, jau pirmajos Latvijas valsts pastāvēšanas gados tika apliecināta arī materiālā formā. Daudzu šādu piemiņas vietu iekārtošanā piedalījās pazīstami Latvijas tēlnieki un arhitekti. Turpini lasīt »

Nacionālais jautājums un kristīgā draudze. Vai Latvijā tas ir aktuāli?

Ievietoja | Sadaļa Kristīgas diskusijas | Publicēts 31-10-2016

Nacionālais jautājums Latvijā arī 25 gadus pēc neatkarības atjaunošanas joprojām ir gana aktuāls. Varētu domāt, ka kristīgajā vidē šis aspektam nevajadzētu būt tik pretrunīgam, kā tas ir sekulārajā sabiedrībā. Tomēr ikviens kristietis kā indivīds tāpat pārstāv kādu konkrētu nāciju, tautu vai tautību ar savu valodu, kultūru un tradīcijām. Gribam mēs to vai nē, nacionālais un etniskais faktors būtiski ietekmē mūsu mentalitāti, dzīves uztveri un paradumus, neatkarīgi no tā, vai mēs ticam Dievam vai neticam. Tāpēc jautājums paliek - vai nacionālās pretrunas, kādas valda sabiedrībā kopumā, kristiešu sabiedrību patiešām atstāj neskartu?

Pazīstams izteiciens vēsta: uz šīs zemes kristietim nav paliekošas Tēvijas! Patiesi, mēs visi agrāk vai vēlāk atstāsim šo pasauli un dosimies uz savu īsto - Debesu Tēviju. Tomēr, kamēr vēl esam uz šīs planētas, Dievs katram no mums devis konkrētu zemi un tautu, kurā esam piedzimuši un kuras valoda un kultūra ir neatņemama mūsu identitātes daļa. Turpini lasīt »

Par pindosiem, sovakiem un “Cīņu”

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 24-10-2016

Jau labu laiku “Laikmeta zīmes” piesaistījuši kāda autora raksti sociālajā vietnē “Draugiem.lv”. Tie rakstīti ar smalku ironiju, precīzi un lakoniski atspoguļojot tajos aplūkoto problēmu, notikumu vai sociālo parādību. Taču no mūsu viedokļa pats svarīgākais ir, ka tie pilnībā atbilst “Laikmeta zīmju” veidotāju viedoklim un uzskatiem. Rakstu autors ir Jānis Stūris no Vecmokām, diemžēl neko vairāk par autoru sociālajos tīklos uzzināt nav izdevies. Tomēr viņa rakstītais ir tik trāpīgs un konkrēto parādību raksturojošs, ka “Laikmeta zīmes” nolēma ar Jāņa rakstiem iepazīstināt arī savus lasītājus. Un tā - trīs Jāņa Stūra raksti par pēdējā laikā Latvijas sabiedrībā novēroto. Turpini lasīt »

Dzimuši Latvijā. Māksla – Klucis, Muhina, Rotko

Ievietoja | Sadaļa Latvijas zīmolu leģendas | Publicēts 17-10-2016

Līdz šim sadaļā “Latvijas zīmolu leģendas” galvenokārt esam stāstījuši par Latvijas rūpniecības leģendām un to ražojumiem. Latvijas zīmolu esam meklējuši arī latviešiem tradicionālos pārtikas produktos. Taču patiess Latvijas zīmols var būt arī cilvēki, personības. Ar šo publikāciju iesākam rakstu sēriju “Dzimuši Latvijā”, kas stāstīs par cilvēkiem, kas piedzimuši Latvijā, taču pasaules slavu ieguvuši citur. Daudzi no viņiem nemaz nav latviskas izcelsmes, tomēr viņu mūža veikums darījis Latvijas vārdu pazīstamu pasaulē. Publikāciju sēriju sāksim ar trim mākslas pārstāvjiem - Gustavu Kluci, Veru Muhinu un Marku Rotko. Turpini lasīt »