Laikmeta zīmes

2006. gadā pasaules vasarsvētku/harizmātiskā kustība atzīmēja 100 gadus kopš leģendārās Azusa ielas atmodas, ko daudzi uzskata par šīs kustības patieso sākotni. Lielajai jubilejai bija veltīta konference, kas notika “eņģeļu pilsētā” Losandželosā, kur savulaik risinājušies vēsturiskās atmodas galvenie notikumi. Svinībās piedalījās 45 000 viesu no vairāk nekā 100 pasaules valstīm, tostarp daudzi pasaulē pazīstami evaņģēlisti, sludinātāji un mācītāji, slavēšanas un pielūgsmes vadītāji, kristīgie kalpotāji.

Pirmsākumi Azusa ielas atmodai meklējami 19. gadsimta nogalē tā sauktajā svētuma kustībā. Turpini lasīt »

Lana Medvedeva (Mlenga) ir meitene no Penkules. Guvusi dzīves un darba pieredzi ASV un Lielbritānijā, Lana nolēma īstenot savu bērnības sapni - aizbraukt uz Āfriku, lai ar praktisku darbu palīdzētu bāreņiem un citiem dzīves pabērniem. Tur viņa sastapa savu nākamo dzīvesdraugu, tagad ir laimīgi precējusies un kopā ar vīru dzīvo Londonā.

****

Kad man bija 11 gadi, es nolēmu - izaugšu liela un noteikti aizbraukšu uz Āfriku! Skolā ģeogrāfijas stundās mācoties par Āfriku, skatījos skolotājas rādītajās bildēs un pie sevis domāju: kad izaugšu, braukšu uz turieni, lai palīdzētu cilvēkiem. Es vienmēr esmu gribējusi kaut ko tādu darīt. Kopš esmu kristiete, apņemšanās aizbraukt uz Āfriku kļuva vēl ciešāka. Turpini lasīt »

Rīgas vasarsvētku draudze “Dzīvības Avots” ir salīdzinoši jauna draudze, tomēr tā bijusi daudzu jaunu ierosmju un projektu iniciatore un tālākvirzītāja Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienībā. Par to, kā un kāpēc salīdzinoši neliela draudze spējusi īstenot lielus projektus un ieceres, pastāstīs šis raksts.

****

Kopā ar draudzes pirmo mācītāju Agri Ozolinkeviču kavējamies atmiņās tajā tālajā 1995. gada pavasarī, kad viņš ar bakalaura diplomu kabatā atgriezās no studijām Maskavas Teoloģijas institūtā. Tolaik Latvijas Bībeles koledžas direktoram misionāram Terencam Hallam bija radusies doma dibināt Rīgā jaunu vasarsvētku draudzi un viņš piedāvāja Agrim kļūt par tās mācītāju. Maija beigās Latvijā ieradās Bībeles studentu grupa no ASV, lai piedalītos evaņģelizācijas pasākumu sērijā Rīgas skolās, bet vakaros kinoteātrī “Spartaks”. Šie pasākumi pulcēja daudz jauniešu, kas nedēļas noslēgumā tika aicināti uz dievkalpojumu Mākslas darbinieku namā Vaļņu ielā 9. Dievkalpojumā piedalījās 70 cilvēku un šķita, ka jaunajai draudzei pamati ir ielikti.

Taču jau nākamajā svētdienā pēc amerikāņu aizbraukšanas uz dievkalpojumu atnāca… trīs cilvēki. Turpini lasīt »

2004. gada 27. jūnijā savu 75. gadskārtu atzīmēja vecākā Latvijas vasarsvētku draudze - Jelgavas draudze. Šai draudze vienmēr bijusi īpaša loma citu vasarsvētku draudžu vidū. Gadu gaitā draudze gājusi cauri dažādām grūtībām, tomēr spējusi izdzīvot. Šis ir stāsts par draudzes vēsturi, šodienu un nākotnes perspektīvu.

Vēstures līkloči

1928. gadā Jelgavā ieradās un darbu sāka misionāre Hermīne Hercmane. Viņa organizēja dažādus pasākumus, sarunājās ar ļaudīm par Dievu. 1929. gadā tika dibināta draudze, rīkotas pirmās svētīšanās sapulces. Turpini lasīt »

Viens no spilgtākajiem piemēriem kristīgās draudzes straujai izaugsmei ir Koreja ar tās unikālo devumu Dieva Valstības darbā. Sākot no pirmajiem Kristus sekotājiem pirms vairāk nekā 200 gadiem, Korejas draudze izaugusi līdz daudzu miljonu lielai Dieva armijai. Gandrīz 30% valsts iedzīvotāju ir kristieši - pārsteidzošs skaitlis Āzijas zemei! 35% Korejas kristiešu pieder vasarsvētku vai harizmātiskajām draudzēm un vasarsvētku draudžu teoloģiju un pielūgsmes veidu pārņēmušas arī citas konfesijas. Prezbiterāņi, metodisti, baptisti, anglikāņi, katoļi lūdz par slimajiem, praktizē runāšanu mēlēs, slavē To Kungu paceltām rokām un piedzīvo Dieva Vārdam līdzejošas zīmes un brīnumus. Korejas draudze ir Svētā Gara dzīvības piepildīta. Turpini lasīt »

Manas sievas Solvitas stāsts par vienu no slavenākajām Amerikas draudzēm - Vilovkrīku.

****

Par Vilovkrīkas draudzi biju dzirdējusi jau Latvijā un ļoti vēlējos to kādreiz redzēt pašas acīm. Tā kā Čikāgā ierados neilgi pirms Ziemassvētkiem, tūlīt pat sāku meklēt, uz kādu kristīgu pasākumu šajā svētku laikā doties. Internetā atradu informāciju par lielu pasākumu, uz kuru vajadzēja pierakstīties iepriekš. Tikai tad, kad biju jau pieteikusies, sapratu, ka tā taču ir tā pati draudze, ko tik ļoti vēlos apmeklēt. Sapratu arī, ka tas ir krietni tālu no manas dzīvesvietas un es nekādi tur nevaru nokļūt pati saviem spēkiem. Kā vienmēr situāciju glāba mans draugs Džefs no Mūdija draudzes, kas apsolīja mani aizvest. Uzaicināju vēl dažus latviešus, un devāmies ceļā. Turpini lasīt »

Kristīgam cilvēkam, kas īsāku vai garāku laiku spiests pavadīt svešā zemē, aktuāls kļūst jautājums par draudzi, kas varētu būt viņa garīgās mājas svešumā. Daudziem, ko mācību, darba vai darījumu gaitas aizvedušas uz Čikāgu, par šādu garīga patvēruma vietu kalpo Mūdija draudze. Evaņģēlista Dvaita Mūdija vārds Latvijā ir pazīstams, taču par viņa vārdā nosaukto draudzi zināms mazāk. Par saviem iespaidiem un vērojumiem šajā draudzē stāsta mana dzīvesbiedre Solvita.

****

Katru reizi, kad man vairāk nekā nedēļu nākas būt prom no savas valsts, cenšos sameklēt kādu vietējo draudzi, kas vislabāk spētu piepildīt manas garīgās vajadzības svešumā. Braucot uz Čikāgu, es jau zināju, ka man tur būs jāpavada vismaz pusgads, tāpēc uzreiz sāku meklēt sev piemērotu draudzi. Atvēru telefongrāmatu un atradu milzīgu sarakstu desmitiem lappušu garumā ar visdažādāko denomināciju un novirzienu draudzēm. Manu skatienu piesaistīja teksts, kas bija izcelts ar lielu melnu kvadrātu. Tā bija informācija par Mūdija draudzi. Mūdija vārds man bija pazīstams, tāpēc nolēmu aiziet uz šīs draudzes dievkalpojumu. Tā bija mana pirmā reize Mūdija draudzē. Turpini lasīt »

Šī ir misionāres Diānas Dorlonas liecība par diviem īpašiem Dieva brīnumiem viņas dzīvē, kad Tas Kungs atklāja Savu žēlastības, mīlestības un varenības spēku, dziedinādams viņu no neārstējamām slimībām. Lai šī liecība stiprina un iedrošina katru, kas šodien sauc uz Dievu pēc dziedināšanas brīnuma.

****

Mani sauc Diāna Dorlona. Kopā ar vīru Stīvenu esam pilna laika misionāri un kalpojam Dievam kā Bībeles skolas pasniedzēji dažādās zemēs. No 1995. līdz 1999. gadam strādājām Latvijā - bijām Bībeles koledžas pasniedzēji Ozolniekos. Šajos četros gados iemīlējām Latvijas zemi un ļaudis. Vēlāk darba gaitas mūs aizveda uz citām pasaules zemēm, taču Latvija arvien paliks mūsu sirdīs un lūgšanās. Turpini lasīt »

2003. gada septembrī Rīgā notika evaņģelizācijas pasākums “Mosties, Latvija 2003!”. Latvijas vasarsvētku draudžu aicināts tajā sludināja pazīstamais franču evaņģēlists, misijas “Cerība un Atbrīvošana” dibinātājs un vadītājs Frenks Aleksandrs. Frenks sludina Evaņģēliju daudzās pasaules zemēs. Galvenokārt tās ir franču valodā runājošās valstis, tomēr viņš labprāt dodas arī uz citiem reģioniem, lai Labā Vēsts par glābšanu Jēzū Kristū sasniegtu visas tautas. Frenka Aleksandra darba kalendārā ir Peru, Argentīna, Urugvaja, Gviāna Dienvidamerikā; Kongo, Togo, Madagaskara, Maurīcija, Benina Āfrikā; Šrilanka, Indija un Pakistāna Āzijā; Beļģija un Vācija Eiropā.

****

Daudzus gadus es biju saistīts okultisma tīklos. Tas viss sākās kā mūsu ģimenes patiesi garīgie meklējumi. Mēs gribējām saprast, kāda ir cilvēka dzīves jēga. Beigu beigās šie meklējumi mūs noveda pie zīlēšanas, tas ir, nākotnes pareģošanas ar kāršu palīdzību. Bērnībā es redzēju, kā māte zīlē nākotni pēc kārtīm. Dažreiz es šo to uzzināju arī par savu nākotni. Tomēr, lai gan māte bija labi pazīstama pareģotāja, viņa nekad neredzēja, ka viņas dēls kļūs Evaņģēlija sludinātājs. Turpini lasīt »

Katras kristīgas konfesijas vēsturē ir personības, kas devušas nenovērtējamu ieguldījumu tās izaugsmē un attīstībā. Tāpat ikvienai zemei un tautai ir savi pravieši, kas nesuši vai atjaunojuši kristīgo mācību un kalpojuši šās zemes atmodai. Latvijas vasarsvētku draudzēm šāds cilvēks ir misionārs un draudžu darba celmlauzis Džems Grēviņš.

19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā vasarsvētku kustība sāka izplatīties visā pasaulē. Arhīvā atrodamas ziņas, ka jau 1906. gadā Rīgā un Liepājā darbojušās vasarsvētku kustībai līdzīgas draudzes, kurās gan pārsvarā bijuši vācu tautības cilvēki. Pēc Pirmā pasaules kara Svētā Gara kustības ietekmē atradās arī daļu baptistu draudžu. Taču par pilntiesīgu vasarsvētku kustības sākumu Latvijā uzskata 1926. gadu, kad šeit ieradās un sāka sludināt Džems Grēviņš. Turpini lasīt »