Te es stāvu un citādi nevaru! Baznīcas reformators Mārtiņš Luters

Ievietoja | Sadaļa Kristus dēļ | Publicēts 02-10-2017

2017.gadā pasaule svin Reformācijas 500 gadadienu. Arī “Laikmeta zīmes” jau publicējušas rakstu par izcilo čehu reformatoru Janu Husu (lasiet ŠEIT). Tomēr, runājot par Reformāciju, nav iespējams apiet Mārtiņa Lutera vārdu, jo tieši viņu uzskata par Reformācijas iesācēju un vienu no izcilākajām personībām pasaules vēsturē. Lutera dzīve un darbība sakrita ar jauna laikmeta sākumu, ar lielo atklājumu un garīgās atjaunotnes laikmeta atnākšanu. Daži teologi uzskata, ka pēc apustuļa Pāvila kristīgajā pasaulē nav bijusi otra tāda personība, ko varētu salīdzināt ar Mārtiņu Luteru. Un patiesi - Luterā mēs redzam to pašu degsmi Kristus un Evaņģēlija labā, kāda bija raksturīga apustulim Pāvilam. Tāpēc šī jubilejas gada noslēgumā vēlamies arī jums izstāstīt iedvesmojošo un celsmīgo Lielā Reformatora dzīves un kalpošanas stāstu. Turpini lasīt »



Latvietis Peru džungļos

Ievietoja | Sadaļa Kristietis pasaulē | Publicēts 11-09-2017

Marks Ābers ir latviešu izcelsmes amerikāņu misionārs no Peru. Skan sarežģīti? Tomēr nekā sarežģīta te nav. Marks dzimis ASV latviešu ģimenē un dzīvē piepildījis jau bērnībā saņemto Dieva aicinājumu kalpot Latīņamerikas tautām. Šobrīd Marka dzīvesvieta ir Latvija, no kurienes viņš laiku pa laikam dodas pāri okeānam, lai sludinātu Dieva Vārdu un būvētu kristīgas radiostacijas. Šovasar viņš atgriezās no viena šāda ceļojuma. Lūdzām Marku pastāstīt par savu dzīvi un kalpošanu. Raksta pamatā ir Marka intervija Kristīgā radio raidījumam “Tikšanās ar klausītāju” un saruna ar “Laikmeta zīmju” redaktoru.

****

- Mark, tev ir latviešu saknes un tu arī runā latviski.

- Esmu dzimis ASV, latviešu ģimenē. Kad bijām bērni, paps mums teica: “Mēs esam latvieši, tāpēc mūsu mājās aizliegts sarunāties angliski!” Bērnībā mēs mājās runājām tikai latviski. Tolaik mēs bērni gan domājām, ka latviešu valoda mums dzīvē nekad nebūs vajadzīga, tomēr paps bija uzstājīgs, bet runāt pretī vecākiem pie mums nebija pieņemts. Taču vēlāk dzīvē es kādus 26 gadus latviski nerunāju nemaz. Tāpēc tagad, kad esmu pārcēlies uz Latviju, valodu nākas mācīties tikpat kā no jauna. Turpini lasīt »

10.nodaļa – Kā tās lietas tika darītas

Ievietoja | Sadaļa Atmiņu ceļos | Publicēts 07-08-2017

Esmu Dievam pateicīgs (par manu atgriešanos pie Dieva lasiet ŠEIT), ka Viņš man ļāva būt aculieciniekam kāda pasaulē jau labi zināma, bet PSRS un Latvijā pilnīgi jauna kristietības virziena - harizmātiskās kustības ienākšanai mūsu zemē. Tolaik jau dažus gadus biju Mateja baptistu draudzes loceklis. Tā gan vairāk bija tāda svētdienas kristietība nevis patiesa kalpošana Kristum. Vienīgā publiski iespējamā kalpošana padomju ierobežotajos apstākļos bija koris, bet tā kā man nekad nav bijusi “dziedamā rīkle”, es šajā pasākumā nepiedalījos. Diriģents Jānis Ezeriņš gan vairākkārt centās mani piedabūt ar savu dižo augumu kuplināt jau tā kuplo Mateja kori, taču neuzskatīju, ka šāda sevis demonstrēšana “skata pēc” būtu kalpošana Dievam.

Biju tikai tāds baznīcas solā sēdētājs, taču ar laiku man arvien vairāk sāka rasties dažādi teoloģiski un praktiski jautājumi par kristietību un kristieša ikdienas dzīvi, uz kuriem meklēju nopietnas atbildes. Kāpēc man pietrūkst spēka liecināt par Dievu citiem cilvēkiem? Kāpēc nespēju Dievam atdot savu dzīvi pilnībā? Kāpēc mūsdienu kristietība tik ļoti atšķiras no Jaunajā Derībā aprakstītās pirmo kristiešu kopības? Kāpēc mūsdienu draudzēm nav garīga spēka un Kristus autoritātes? Diemžēl Mateja draudzē uz šiem jautājumiem man neviens atbildēt nespēja. Tad kāds paziņa ieteica aiziet uz Golgātas draudzi, kur tolaik sāka attīstīties notikumi, kas vēlāk pārauga lokālā garīgā atmodā. Turpini lasīt »

Sieviete no Dieva sirds

Ievietoja | Sadaļa Kristus dēļ, Kristīgā mūzika pasaulē | Publicēts 24-07-2017

Zviedru dziedātāja, māksliniece un rakstniece Lēna Marija Klingvāla (Vendeliusa) pasaulē plašāk pazīstama kā “meitene bez rokām”. Viņa piedzima bez rokām un ar citām fiziskām nepilnībām, tomēr Dievs, it kā kompensējot meitenes fiziskos trūkumus, piešķīris Lēnai talantus daudzās citās jomās. Nelokāma ticība un gara spēks palīdzējuši šai sievietei būt pārākai par savu invaliditāti un kļūt par vienu no redzamākajiem Dieva žēlastības un mīlestības piemēriem pasaulē. Iepazīsimies ar Lēnas Marijas neparasto dzīvesstāstu.

Lēna Marija šīs pasaules gaismu ieraudzīja 1968.gada 28.septembrī Zviedrijas pilsētiņā Hābo netālu no Jenčepingas. Viņas vecāki bija kristieši, kas ļoti gaidīja savu pirmdzimto. Taču, kad Lēnu Mariju pirmoreiz apskatīja ārsts, viņš iesaucās: “Ak, mīļie! Cik briesmīgi!” Turpini lasīt »

Māte Terēze. Mīlestībai veltīts mūžs

Ievietoja | Sadaļa Kristus dēļ | Publicēts 22-05-2017

Māte Terēze no Kalkutas - viena no 20.gadsimta ievērojamākajām personībām. Mūķene un misionāre, Žēlsirdības misionāru ordeņa dibinātāja, Nobela Miera prēmijas laureāte. Šīs sievietes vārds kļuvis par simbolu patiesai labestībai un kalpošanai cilvēces augstākajiem ideāliem. Māte savu dzīvi veltīja cilvēkiem, ļaujot, “lai Dievs mīl ar viņas starpniecību”. Daudzi ir jautājuši - no kurienes šī sīciņā sievietei smēlās tik daudz enerģijas un spēka? Kā viņai izdevās atvērt jebkuras durvis un atrisināt grūtākos jautājumus? Kas lika šīs pasaules varenajiem noliekt galvas vienkāršas mūķenes priekšā? Atbilde ir vienkārša - Māte Terēze sekoja Dieva aicinājumam, līdz pēdējam paliekot uzticīga savai misijai. Tāpēc daudziem šajā pasaulē viņa bija un joprojām paliek neviltotas kristīgās mīlestības un žēlsirdības piemērs. Turpini lasīt »

Kurp mēs ejam?

Ievietoja | Sadaļa Kristīgas diskusijas | Publicēts 01-05-2017

Kādu dienu, kārtojot savus papīrus, nejauši uzgāju sen aizmirstu apsveikumu no pērnajiem Ziemassvētkiem. Tas bija no Latvijas Kristīgā radio, kur savulaik strādāju. Kopā ar apsveikumu aploksnē atradās radio prezidenta Tālivalža Tālberga vēstule ar pārdomām par mūsdienu kristietībai aktuālo. Šo vēstuli atcerējos, kad Lieldienās saņēmu līdzīgu apsveikumu un vēstuli. Temats gan šoreiz bija nedaudz cits, taču labi sasaucās ar Ziemassvētku vēstulē rakstīto. Rūpīgi pārlasīju abus vēstījumus vēlreiz un sapratu, ka tajos uzdotie jautājumi un paustās atziņas šodien ir ļoti aktuālas gan katram Dieva bērnam individuāli, gan Kristus Miesai kopumā.

Kāpēc šodien ir tik daudz garīgi pievilto? Kāpēc kristieši vairs nepazīst sava Gana balsi? Kāpēc lokāmies līdzi katram mācības vējam un sekojam viltus sludinātājiem? Kāpēc Dieva Vārds vairs nav kristiešu vienīgā autoritāte? Kāpēc mācītāji, priesteri un bīskapi, kuru pienākums ir sargāt Kristus Draudzi no viltus mācībām, ne vien pieļauj to izplatīšanos, bet bieži vien paši tiek pievilti? Turpini lasīt »

“Laimes bedres” gūstā

Ievietoja | Sadaļa Brīnumi notiek | Publicēts 17-04-2017

“Es biju dziļā azartspēļu atkarībā un tas mani gandrīz noveda līdz pašnāvībai!” - teic Māra Paeglīte. Par savu dzīvi grēkā un atkarību važās, un to, kā Dievs izglāba viņu no šīs bedres, Māra jau stāstījusi intervijā kristīgajā vietnē “Solis TV”, kuras fragmenti izmantoti šajā rakstā. Tagad savu stāstu Māra vēlas izstāstīt arī “Laikmeta zīmju” lasītājiem. Šī liecība īpaši domāta tiem, kas joprojām smok atkarību verdzībā, un nezina, kā no šī purva tikt laukā. Māra atrada ceļu uz brīvību un grib to parādīt arī citiem. Šis ceļš ir - Jēzus Kristus.

****

- Uzskatu, ka augu nekristīgā ģimenē. Lai gan patēvs, kurš mani audzināja, bija kristietis, taču par ticības lietām viņš mājās runāja reti, jo mamma to nevēlējās. Viņa dzīvē bija smagi apdedzinājusies pie cilvēkiem, kas sevi sauca par kristiešiem, bet dzīvoja atklātu grēka dzīvi. Mamma bija vīlusies kristietībā un negribēja par to pat dzirdēt. Tāpēc patēvs pateica - ja viņam kāds jautās par ticības lietām, viņš atbildēs, bet pats nevienam neuzbāzīsies. Zināma interese par šiem jautājumiem man tomēr bija un šad tad mums ar patēvu sanāca parunāt arī par kristīgām tēmām. Turpini lasīt »

“Meistars un Margarita” - demonoloģija padomju gaumē

Ievietoja | Sadaļa Garīgais laicīgajā | Publicēts 03-04-2017

“Meistars un Margarita” ir viens no populārākajiem un lasītākajiem literārajiem daiļdarbiem pasaulē. Vienlaikus arī pretrunīgs un diskusiju raisošs. Vieni šo romānu dēvē par ģeniālu, citi gluži pretēji - par sātanisku un nesagatavotam lasītājam bīstamu. Vēl kādiem tas vienkārši ir labs fantāzijas žanra sacerējums. Bet kas gan patiesībā paslēpts šā romāna lappusēs, kāda vēsts tajā iekodēta? Un vai šo grāmatu vajadzētu lasīt cilvēkam, kas sevi uzskata par kristieti? Šajā rakstā mēģināsim rast atbildes uz šiem un citiem jautājumiem. Turpini lasīt »

Mirt par patiesību. Jans Huss - lielais čehu reformators

Ievietoja | Sadaļa Kristus dēļ | Publicēts 06-03-2017

Šogad kristīgā pasaule atzīmē Reformācijas 500 gadadienu. Par Reformācijas sākumu pieņemts uzskatīt 1517.gada 31.oktobri, kad augustīniešu mūks un teologs Mārtiņš Luters pienagloja savas 95 tēzes pie Vitenbergas pils baznīcas durvīm. Tomēr vairāk nekā 100 gadus pirms Lutera, Kalvina un Cvingla līdzīgas reformas Baznīcā mēģināja īstenot čehu teologs un filozofs, Prāgas Kārļa universitātes profesors Jans Huss. Huss tiek uzskatīts par pirmo Baznīcas reformatoru, kura mācība lielā mērā kļuva par pamatu vēlākajai Reformācijas kustībai un protestantisma tradīcijām, kā arī visas Rietumu civilizācijas kultūrvēsturiskajai kopībai. Turpini lasīt »

Bērnu literatūras šedevri. Gredzenu pavēlnieks un Nārnijas hronikas

Ievietoja | Sadaļa Grāmatu tārps | Publicēts 12-12-2016

Šoreiz stāstīsim par diviem britu bērnu literatūras autoriem, kas radījuši pasaulslavenus darbus augstās fantāzijas žanrā. Abi šie literatūras darbi ir ārkārtīgi populāri pasaulē, taču vienlaikus arī ļoti kontraversāli. Vieni tos uzskata par ar maģiju un misticismu piesātinātiem, citi gluži pretēji - saskata tajos dziļu kristīgu simbolismu. Vēl kādi domā, ka tā vienkārši ir laba fantāzijas literatūra. Kā jau tas nereti notiek, šo literāro darbu popularitāti mūsdienās stipri veicinājis kinematogrāfs, un filmas, kas uzņemtas pēc to motīviem, ir pat pazīstamākas nekā pirmavots. Jūs jau nojaušat, par ko būs šis raksts. Nu, protams - par Dž.R.R.Tolkīna triloģiju “Gredzenu pavēlnieks” un K.S.Lūisa “Nārnijas hronikām”. Turpini lasīt »