Izvarotā Latvija. PSRS galvenā karabāze

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 22-10-2018

Latvijas PSR - Padomju Savienības rietumu robežas lielākā militārā bāze. Padomju armijas, aviācijas un flotes koncentrācija Baltijā bija milzīga. Visvairāk militarizēta bija tieši Latvija - mūsu mazajā zemītē atradās vairāk nekā 3000 militāru objektu. Šodien ir ļaudis, kuri vaimanā par Latvijā dislocētiem nieka 1000 citu valstu NATO karavīriem, kas ir mūsu sabiedrotie, taču izliekas aizmirstam, ka padomju gados te atradās vairāk nekā 100 000 okupācijas armijas militārpersonu. Par to, kā Padomju armija “izvaroja” mūsu zemi un par šīs brutālās vardarbības sekām, kuras jūtam vēl šodien, stāsta Mārtiņš Ķibilds vienā no LTV raidījuma “Atslēgas” sērijām.

****

Pēc Otrā pasaules kara Vāciju piemeklēja sociāls sprādziens - simtiem tūkstošu vācu sieviešu veica abortus, tūkstošiem laida pasaulē bērnus bez tēviem. Vācijai pāri bija gājusi Sarkanā armija - izvarotāju armija. Pārnestā nozīmē to pašu var teikt par Padomju armiju Latvijā. Šis būs stāsts par 50 gadus ilgu izvarošanu, sāpīgu abortu 20.gadsimta 90.gados un nepārejošām sekām joprojām. Turpini lasīt »



Padomju boļševiku noziegumi 1917-1991. Gruzija

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 14-05-2018

Ar Krievijas Pagaidu valdības atbalstu 1917.gada 9.martā Tiflisā (Tbilisi) tika izveidota Īpašā Aizkaukāza komiteja (Ozakoms), par kuras locekļiem kļuva 4.Valsts Domes deputāti, kas pārstāvēja gruzīnu, armēņu un azerbaidžāņu nacionālās partijas. Lielākais gruzīnu politiskais spēks šajā komitejā bija sociāldemokrāti meņševiki. Pēc oktobra apvērsuma, 1917.gada 15.novembrī Ozakomu nomainīja Aizkaukāza komisariāts - Krievijas Aizkaukāza guberņu koalīcijas valdība, kas neatzina jauno boļševiku varu Petrogradā. Aizkaukāza komisariāts sadarbojās ar citiem pretboļševiku spēkiem Kubaņā, Donā, Terekā un Dagestānā.

1918.gada 10.februārī Tiflisā tika sasaukts Aizkaukāza Seims. Turpini lasīt »

Dzimuši Latvijā. Zinātne – Ostvalds, Valdens, Canders

Ievietoja | Sadaļa Zīmolu leģendas Latvijā | Publicēts 23-04-2018

Šis ir trešais raksts sērijā par cilvēkiem, kas dzimuši Latvijā, bet pazīstami kļuvuši citās zemēs. Daudzi no viņiem pat nav latviskas izcelsmes, tomēr viņu mūža veikums kļuvis par zīmolu, kas padarījis Latvijas vārdu pazīstamu pasaulē. Iepriekšējos rakstos stāstījām par leģendāriem cilvēkiem mākslas un baleta pasaulē. Šoreiz mūsu tēma - zinātne. Trīs izcili Latvijā dzimuši zinātnieki - Nobela prēmijas laureāts, ķīmiķis Vilhelms Ostvalds, stereoķīmijas pamatlicējs Pauls Valdens un pasaules raķešbūves pionieris Fridrihs Canders. Iepazīsimies. Turpini lasīt »

Ko mums gaidīt no Putina ceturtās prezidentūras?

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 09-04-2018

2018.gada 18.martā notikušajās Krievijas prezidenta vēlēšanās šajā amatā uz ceturto termiņu tika ievēlēts Vladimirs Putins. Šāds vēlēšanu iznākums nebija pārsteigums ne pašā Krievijā, ne citur pasaulē. Nepielaižot pie kandidēšanas vēlēšanās Putina vienīgo vērā ņemamo konkurentu Alekseju Navaļniju, starp tā sauktās legālās opozīcijas kandidātiem, kuru piedalīšanās vēlēšanās tiek pieļauta vien demokrātijas imitācijas nolūkā, pašreizējam Krievijas diktatoram nopietnu pretinieku nav. Un, kaut arī daudzo pārkāpumu dēļ starptautiskā sabiedrība šīs vēlēšanas par demokrātiskām uzskatīt nevar, Putins ar 76,69% balsu ir saņēmis mandātu arī turpmākos sešus gadus vadīt vienu no spēcīgākajām kodollielvalstīm pasaulē. Turpini lasīt »

Krievijas dopinga skandāls - ēna pār olimpisko kustību

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 05-02-2018

2018.gada februāris ir XXIII ziemas olimpisko spēļu mēnesis, kas šoreiz risinās Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā. Šīs spēles vēsturē ieies ar to, ka dopinga skandāla dēļ tajās liegts piedalīsies daudziem sporta lielvalsts Krievijas elites atlētiem. Turklāt diskvalificēta arī pati Krievijas olimpiskā komiteja - šīs valsts sportisti, kam tomēr atļauts piedalīties Olimpiādē, nedrīkstēs to darīt zem Krievijas karoga un viņu uzvaras gadījumā netiks atskaņota Krievijas himna. Phjončhanā nedrīkstēs ierasties arī Krievijas oficiālie pārstāvji un sporta funkcionāri. Arī daļai Krievijas paralimpiešu dalība spēlēs liegta. Pasaules sporta sabiedrība par šo Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) lēmumu ir gandarīta un dēvē to par taisnīguma uzvaru, kamēr Krievija kategoriski noliedz jebkādus pārkāpumus un visus apvainojumus sauc par Krievijai naidīgu spēku provokāciju. Mēģināsim noskaidrot, kā tad ir patiesībā. Turpini lasīt »

Padomju boļševiku noziegumi 1917-1991. Somija

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 17-07-2017

Pēc cara Nikolaja II atkāpšanās no troņa, 1917.gada 7.martā jaunā Krievijas Pagaidu valdība izdeva rīkojumu par Somijas lielkņazistes konstitūcijas apstiprināšanu pilnā apjomā. Pēc vairākām politiskām krīzēm Pagaidu valdībā, kņazistes parlaments Eduskunta tā paša gada jūlijā pasludināja Somijas neatkarību iekšlietās, ierobežojot Pagaidu valdības pilnvaras arī Somijas ārpolitikā un aizsardzības lietās. Pagaidu valdība uz to reaģēja, atsakoties atzīt Somijas tiesības uz pilnīgu tās autonomiju. Parlamenta ēku ieņēma krievu armijas vienības, pats parlaments tika atlaists. Šādā situācijā 8.augustā darbu sāka premjerministra Emīla Nestora Seteles vadītais Senāts (Somijas valdība) - pēdējais Senāts, kas vēl formāli pakļāvās Pagaidu valdībai.

Pēc boļševiku apvērsuma Krievijā, 1917.gada 15.novembrī Eduskunta pasludināja sevi par augstāko valsts varu Somijā. Turpini lasīt »

Krievijas ietekmes aģents. Vai tas neesi tu?

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 20-02-2017

Interneta vidē, tostarp sociālajos tīklos, arvien biežāk parādās raksti un komentāri, kas lamā nelietīgos politiķus, kuri nozaguši valsti, runā par kārtējo Saeimas atlaišanas nepieciešamību, stāsta par genocīdu pret latviešu tautu, ko piekopjot pašu varasvīri, sludina, ka Latvijas valsts esot pagalam neizdevusies un tāpēc tās simtgade tautai nekādi svētki vis nebūšot. Nenoliegsim, daudzi Latvijas politiskās un saimnieciskās elites pārstāvji šādu attieksmi patiešām ir pelnījuši, taču pie kā vainīga Latvijas valsts? Zīmīgi, ka tamlīdzīgas vaimanas sociālajos tīklos kļuva manāmi intensīvākas pēc Krievijas militārajām “uzvarām” Sīrijā un Donalda Trampa ievēlēšanas ASV prezidenta amatā. Tas liek uzdot jautājumu - vai šādas un līdzīgas publikācijas ir tikai negodīgos politiķos vīlušos ļaužu izmisuma kliedziens, jeb tomēr kas daudz nopietnāks? Turpini lasīt »

Daži vārdi par divtūkstoš septiņpadsmito

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 02-01-2017

Esam pārkāpuši jaunā, 2017.gada slieksni. Kāds būs šis gads, ko jaunu tas atnesīs Latvijai un pasaulei? Prognozes nav visai iepriecinošas. Aizvadītā gada laikā pasaule strauji pietuvojusies kara slieksnim. Sākumā tas, iespējams, varētu būt lokāla rakstura konflikts, taču ar milzīgu potenciālu pāraugt visaptverošā Pasaules karā. Kad pirms dažiem gadiem “Laikmeta zīmes” salīdzināja Vladimiru Putinu ar Ādolfu Hitleru un Putina Krievijas atdzimšanas plānu ar situāciju 30.gadu Vācijā, daudzi mums nepiekrita. Un, lai arī līdzīgu viedokli pauda virkne starptautisko ekspertu, bija cilvēki, kas uzskatīja, ka salīdzināt Putina Krieviju ar Hitlera Vāciju nav pareizi.

Pagājuši tikai daži gadi un daudz kas no mūsu prognozētā ir piepildījies. Turpini lasīt »

Krima – divus gadus pēc okupācijas

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 15-08-2016

2014.gada 21.martā, līdz ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina pēdējo parakstu, noslēdzās juridiski Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksija un iekļaušana Krievijas sastāvā. Krievija šo agresijas aktu veica pēc Ukrainā notikušās tā sauktās Pašapziņas revolūcijas uzvaras un varas maiņas Kijevā. Šādā Kremļa rīcībā izpaudās gan vēlme sodīt “ukraiņu fašistus”, gan centieni atgūt kādreiz zaudēto teritoriju, gan bažas par to, ka jaunā Ukrainas valdība varētu lauzt līgumu par Krievijas Melnās jūras karaflotes turpmāku bāzēšanos Sevastopolē. Lai panāktu vēlamo, Krievija nosūtīja uz Krimu karavīrus bez pazīšanās zīmēm un pretēji starptautiskajiem likumiem sarīkoja referendumu par Krimas pussalas pievienošanos Krievijai.

Kopš šiem notikumiem pagājuši vairāk nekā divi gadi. “Laikmeta zīmes” vēlējās uzzināt, kas Krimā notiek šodien, un kā ļaudis, kas savulaik nobalsoja par pievienošanos Krievijai, tagad vērtē savu izvēli. Turpini lasīt »

Aleksandrs Ņevzorovs – toreiz un tagad

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 27-06-2016

Aleksandrs Ņevzorovs - savulaik ļoti populārs krievu žurnālists un publicists, kura zvaigzne uzlēca Gorbačova “perestroikas” (pārbūve, pārkārtošanās) un “glasnostj” (atklātība) gaisotnē. Baznīcas kora dziedātājs, bez kaklasaites, ādas jakā, ar dīvainu mirdzumu acīs - viņš katru vakaru Ļeņingradas (tagad Sanktpēterburga) televīzijā atklāja patiesību par padomjzemes īstenību. Viņa raidījums “600 sekundes” bija megapopulārs. Ņevzorovs paspēja būt klāt gandrīz visos PSRS karstajos punktos. Ložmetēja kārtai līdzīgais runas temps un ātrums, ar kādu ekrānā mainījās kadri, šodien vairs nav nekas sevišķs, bet tolaik uz padomju TV diktoru labi nostādīto balsu un samēģināto raidījumu fona šie sižeti šķita gluži kas neticams.

Tomēr Baltijas valstu iedzīvotājiem Ņevzorovs atmiņā palicis kā klaji negatīvs personāžs. Viņš bija nelabvēlīgi noskaņots pret Latvijas, Igaunijas un Lietuvas neatkarību un nacionālo atmodu Baltijā sauca par “nacionālistu dumpi”, ko bargi jāapspiež, bet bēdīgi slaveno omoniešu zvērības - par varoņdarbiem. Turpini lasīt »