Laikmeta zīmes

2010. gada novembrī Rīgā notikušajā Cerības festivālā tūkstošiem cilvēku izgāja altāra priekšā, lai uzticētu savu dzīvi Kristum. Šajā ceļā viņus pavadīja kāda dziesma, kas skanējusi gandrīz visos Billija Grehema un tagad arī viņa dēla Franklina dievkalpojumos. Tā ir pazīstamā baznīcas himna „Kāds esmu, tāds es atnāku”.

Šīs pasaulslavenās himnas vārdu autore ir Šarlote Eliota. Viņa dzimusi 1789. gada 18. martā Londonas priekšpilsētā Klephemā. Turpini lasīt »

„Laikmeta zīmēs” jau esam stāstījuši, kā radusies pasaulē vispopulārākā garīgā himna „Amazing Grace”. Šoreiz mūsu stāsts par vēl kādu dziesmu, ko pazīst visā pasaulē un kura tūlīt pēc „Amazing Grace” ierindojas otrajā vietā populārāko baznīcas himnu sarakstā. Tā ir pazīstamā zviedru dziesma „O Store Gud” jeb, kā to pazīstam latviski, „Ak, lielais Dievs”.

Dziesmas vārdu autors ir zviedru sludinātājs Kārlis Gustavs Bobergs, kas 1885. gadā sarakstīja poēmu „O Store Gud”. Par iedvesmas avotu kalpoja kāds notikums, kad Bobergs kopā ar vēl dažiem draugiem atgriezās no dievkalpojuma Monsterasā, Smolandē, Dienvidzviedrijā. Bija vēla pēcpusdiena. Pēkšņi apvārsni aizklāja melni negaisa mākoņi, starp kuriem vietu vietām uzplaiksnīja saules stari. Spēcīgs vējš brāzās pāri pļavām un labības laukiem. Bija dzirdama pērkona duna. Zemi slacīja vēsa, atspirdzinoša lietus šaltis. Tomēr jau pēc brīža vētra beidzās un debesīs iemirdzējās spoža varavīksne. Turpini lasīt »

„Man žēlastība dāvāta, bez paša nopelna…” - tā sākas viena no iemīļotākajām himnām baznīcas vēsturē. Amazing Grace - Brīnišķā žēlastība - šo dziesmu dzied miljoniem cilvēku visās pasaules malās un visās konfesijās. Himnas vārdu autors ir Džons Ņūtons - bijušais vergu tirgotājs, kurš nāves briesmās sastapās ar dievišķo žēlastību un tika izglābts. Par šo žēlastību viņš nebeidza dziedāt līdz pat sava mūža galam.

Džons piedzima 1725. gada 24. jūlijā Londonā. Viņa tēvs bija tirdzniecības kuģa kapteinis. Kad Džonam bija 11 gadi, viņš kopā ar tēvu devās jūrā un veica vairākus jūras ceļojumus. Tēvs vēlējās, lai Džons kļūtu par uzraugu kādā no Amerikas cukura plantācijām, taču jauneklis izvēlējās militāro karjeru un kā kursants nokļuva uz Viņa Majestātes kara kuģa Harwitch. Turpini lasīt »

Pavisam drīz būs klāt gada svētsvinīgākais vakars, kad pasauli pāršalks dievnamu zvanu skaņas un miljoniem sveču liesmiņu atgādinās par cilvēces Glābēja dzimšanu. Un lielās katedrālēs un necilās lauku baznīciņās, greznos svētku namos un mazās būdiņās atkal atskanēs brīnišķais Ziemassvētku korālis “Klusa nakts, svēta nakts”.

190 gadi mūs šķir no brīža, kad šī pasaulē vispopulārākā Ziemassvētku dziesma pirmo reizi tika dziedāta Svētvakara dievkalpojumā mazā Austrijas pilsētiņā, taču šodien tā vēl joprojām ir tikpat aktuāla un skaista kā toreiz. Gadu no gada šis vienkāršais, mīlestības pilnais veltījums Glābējam Jēzum Kristum atskan arī mūsu dzimtenes dievnamos. Taču atgriezīsimies tālajā 1818. gada decembra vakarā, kad sniegiem klātajā Oberndorfā netālu no Zalcburgas piedzima brīnums - “Klusa nakts, svēta nakts”. Turpini lasīt »

Ir sācies Adventa laiks. Šī Ziemassvētku gaidīšanas laika neatņemama daļa ir arī dziesmas un mūzika. Korāļu dziedāšanas tradīcija izsenis pazīstama visās kristīgās kultūras zemēs. Angļu carols, franču noels, vācu Weinachtslieder. Pazīstamos svētku korāļus dzied visā pasaulē, tie tulkoti daudzās valodās, un nav svarīgi, no kuras zemes tie nākuši un kādā valodā bijis to oriģināls.

Eiropā korāļi pazīstami jau vairākus tūkstošus gadu un sākotnēji tiem nebija saistības ar kristīgo ticību. Senajā ķeltu kultūrā ar vārdu „korālis” apzīmēja priecīgu, līksmu dziesmu, ko tradicionāli dziedāja kā pavadījumu apļa dejām auglības rituālos un citos pagānu svētkos. Šādus svētkus svinēja arī 22. decembrī - ziemas saulgriežos, kad senie ķelti pulcējās savās svētvietās, lai dziedot, dejojot un līksmojot aizvadītu gada īsāko dienu. Turpini lasīt »