21
Andrae Crouch: Gospelmūzikas klasiķis
Ievietoja | Sadaļa Kristīgā mūzika | Publicēts 21-08-2008
Viens no spilgtākajiem kristīgās mūzikas virzieniem vienmēr bijis un joprojām ir melnādaino ļaužu gospelmūzika. Gospela saknes rodamas melnādaino vergu garīgajos dziedājumos, kas pauda šo ļaužu sāpes un ciešanas, bet vienlaikus arī cerību, prieku Kungā un reliģisku dedzību. Tāpēc spiričueli un gospels ir kas vairāk nekā tikai baznīcas mūzika. To garīgā degsme devusi nozīmīgu ieguldījumu blūza attīstībā, bagātinājusi soulmūziku un aizdevusi ritmu agrīnajam rokenrolam. Tādi pazīstami melnādainie mūziķi kā Rejs Čārlzs, Mazais Ričards, Džeims Brauns, Areta Frenklina un daudzi citi savu muzikālo karjeru sākuši baznīcā dziedot gospeļus.
Nenoliedzami, viens no vadošajiem šā žanra pārstāvjiem ir amerikāņu dziedātājs, pianists, komponists, producents un mācītājs Andrē Kroučs. Jau vairāk nekā 40 gadus viņa dziesmas skan gan uz koncertskatuvēm, gan dievkalpojumos, daudzas no tām kļuvušas par mūsdienu kristīgās mūzikas klasiku. Kroučs atdevis gospelam atpakaļ to, ko tas savulaik aizdevis citiem mūzikas žanriem. Viņa mūzika ir gospela, soula, ritmblūza, džeza, roka, popa un disko sajaukums, tomēr tā saglabā unikālu identitāti un ir nenoliedzami mūsdienīga. Turpini lasīt »
2003. gada 12. septembrī ziņu aģentūras vēstīja, ka mūžībā aizgājis vīrs, kuru pasaule pazina kā Man in Black - Cilvēku melnā. Tā sauc viņa 1971. gadā sarakstīto dziesmu, tāds visu mūžu bija viņa ģērbšanās stils kā solidaritātes zīme ar šīs pasaules apspiestajiem un pazemotajiem. Šo cilvēku dēvē par 20. gadsimta kantrimūzikas leģendu, taču tikpat nozīmīgs ir arī viņa devums folkmūzikas, gospela, blūza un rokenrola attīstībā. Viņu sauc Džonijs Kešs.
Jau vairāk nekā četrus gadu desmitus šī mākslinieka daiļrade ierindojama starp spožākajām mūsdienu popkultūras vērtībām. Viņš ir sarakstījis aptuveni 500 dziesmu, izdevis vairāk nekā 50 albumus un dziesmu izlases, kuru koptirāža pārsniedz 57 miljonus, piedalījies neskaitāmās kino un TV filmās. Viņa kontā ir piecas Grammy balvas, pa vienam ‘oskaram’ un ‘zelta globusam’. Savas karjeras gados viņš dziedājis folku un blūzu, kantri un gospeli, ritmblūzu un rokenrolu. Žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku labāko dziesmu sarakstā iekļautas 12 viņa kompozīcijas. Kopš 1988. gada šī cilvēka vārds rotā Rokenrola Slavas zāli Klīvlendā. Viņu sauc Bobs Dilans. 
2001. gada nogalē, kad Amerikas Gospelmūzikas asociācija nominēja kārtējos māksliniekus savai Slavas zālei, viņu vidū bija lasāms arī Elvisa Preslija vārds. Desmitiem gadu Elvisa talanta cienītāji centušies izprast viņa popularitātes fenomenu, taču nav tik vienkārši Preslija dzīvi un daiļradi iekļaut stingri noteiktās kategorijās. Viņš bija pretrunīga, reizēm pat traģiska personība. Kaut arī dzimis un uzaudzis kristiešu ģimenē, Elviss visu mūžu pavadīja dzīves jēgas meklējumos, taču tā arī nekad pa īstam neatgriezās pie savas bērnības ticības.
