Winans. Gospelmūzika trīs paaudzēs

Ievietoja | Sadaļa Kristīgā mūzika pasaulē | Publicēts 01-02-2016

Viens no pazīstamākajiem uzvārdiem Amerikas un pasaules kristīgās mūzikas apritē ir Vainansi. Šai muzikālajai Detroitas afroamerikāņu dzimtai pieder daudzi izcili mūziķi, kas ierakstījuši savu vārdu gospelmūzikas, R&B un vairāku citu mūzikas stilu vēsturē. Vainansu ģimenei piederīgie visi kopā ieguvuši vairāk nekā 35 Grammy un daudzas citas mūzikas industrijas balvas. Lielākoties būdami solomākslinieki, viņi gadu gaitā rīkojuši arī vairākas kopīgas ģimenes koncerttūres, kuras ar atzīstamiem panākumiem noritējušas daudzās ASV pilsētās.

Vainansu ģimenes patriarhs Dāvids Vainans ar sievu Deloresu plašāk pazīstami kā Mom & Pop Winans. Turpini lasīt »



BeBe & CeCe Winans. Bibi un Sisi

Ievietoja | Sadaļa Kristīgā mūzika pasaulē | Publicēts 27-10-2014

Brālis un māsa Bendžamins un Priscilla nāk no kuplās Detroitas afroamerikāņu gospel, soul un R&B mūziķu Vainensu dzimtas. Viņi ir Vainensu desmit bērnu ģimenes septītā un astotā atvase. Savu muzikālo karjeru abi sāka jau bērnībā, uz īsu brīdi iesaistoties muzikālajā apvienībā „Winans Part II”. 1982.gadā brālis un māsa kļuva par teleevaņģēlistu Džima un Tamijas Beikeru populārā TV šova „The PTL Club” fona dziedātājiem. Par skatuves vārdiem viņi izvēlējās savas bērnības dienu iesaukas Bibi un Sisi un pārcēlās dzīvot uz „PTL” bāzi Ziemeļkarolīnā, kur pavadīja piecus gadus. Šeit Sisi iepazinās ar savu nākamo vīru Alvinu Lovu Junioru. 1985.gadā Bibi un Sisi duets ierakstīja savu pirmo albumu „Lord Lift Us Up” ar populārākajām šova dziesmām. Turpini lasīt »

George Beverly Shea - Gospelmūzikas vectētiņš

Ievietoja | Sadaļa Kristīgā mūzika pasaulē | Publicēts 25-03-2013

2011. gada februārī savu otro „Grammy” balvu 102 gadu vecumā saņēma Amerikas iemīļotākais gospeldziedātājs Džordžs Beverlijs Šī, tādejādi kļūdams par vecāko mūziķi, kas jebkad saņēmis šo balvu. Viņa vārds ierakstīts arī Ginesa rekordu grāmatā kā mūziķim, kura klausītāju skaits muzikālās karjeras gados pārsniedzis 220 miljonus cilvēku.

Šās pasaules gaismu Džordžs ieraudzīja 1909. gada 1. februārī Vinčesterā, Ontario pavalstī Kanādā. Ģimenē viņš bija ceturtais no astoņiem bērniem. Džordža tēvs Ādams Šī kalpoja kā metodistu mācītājs vairākās draudzēs vispirms Kanādā, pēc tam ASV. Pie Kristus Džordžs nāca sešu gadu vecumā un drīz vien atklājās arī viņa muzikālais talants - no tēva puika iemācījās vijoles, no mātes - klavieru un ērģeļu spēli. Vēlāk parādījās arī viņa izcilās balss dotības, un Džordža dziļais, rezonējošais baritons kļuva par tēva vadītās draudzes kora lepnumu.

Astoņpadsmit gadu vecumā Džordžs nāca pie Kristus atkārtoti. Turpini lasīt »

Mahalia Jackson. Karaliene

Ievietoja | Sadaļa Kristīgā mūzika pasaulē | Publicēts 24-12-2012

Tie, kas interesējas par džeza un gospelmūziku, noteikti būs dzirdējuši Meheilijas Džeksones vārdu. Viņas fascinējošais kontralts paliek atmiņā katram, kas kaut reizi klausījies šajā debešķīgajā balsī. Meheilija Džeksone ir dižākā 20. gadsimta gospelmūzikas dziedātāja, kas pelnīti ieguvusi Gospelmūzikas Karalienes titulu.

Viņas īstais vārds ir Mehela Džeksone, un bērnībā visi viņu sauca par Heiliju. Meitene piedzima 1911. gada 26. oktobrī Ņūorleānas piepilsētā Keroltonā. Mehelas tēvs Džons bija baptistu sludinātājs, kas savu iztiku pelnīja kā frizieris un ostas strādnieks, bet māte Čeritija bija istabene un veļas mazgātāja. Ģimenes trīsistabu dzīvoklītī bez Heilijas, viņas brāļa Pītera un vecākiem mitinājās vēl vesels pulks radinieku - kopā 13 cilvēki un suns. Bērnībā Heilijai atklāja fizisku defektu - tā sauktās lokveida kājas. Šis apstāklis gan netraucēja meitenei dejot baltajai kundzei, kuras māju uzkopa viņas māte.

Māte nomira, kad Heilijai bija četri gadi. Tēvs rūpes par bērniem uzticēja krustmātei Djukai, kas lika tiem strādāt no saules lēkta līdz rietam. Darba kvalitāti krustmāte pārbaudīja ar tā saukto baltā cimda metodi, un, ja kaut kas nebija kārtībā, Heilija saņēma pērienu. Viegli meitenei neklājās arī skolā. Vislabāk viņai patika dziedāt, īpaši baznīcā. Krustmātes mājās skanēja vienīgi kristīga mūzika, un meitene jau agri iemācījās dziedāt baznīcas himnas un gospeļus. Heilijas tante Bella reiz teica, ka kādu dienu meitene dziedās daudzu ļaužu priekšā. Dziedātājas kalpošanu Mehela sāka vietējā baptistu draudzē, kur centās apvienot gospelmūzikas brīvības un spēka garu ar striktajām baptistu dziedāšanas tradīcijām.

1927. gadā 16 gadu vecumā Mehela devās uz Čikāgu. Turpini lasīt »

Dottie Rambo: Es redzēšu Viņu…

Ievietoja | Sadaļa Kristīgā mūzika pasaulē | Publicēts 09-07-2012

Es redzēšu Viņu… Tie ir vārdi vienai no populārākajām dziesmām kristīgajā mūzikā. Kad cilvēki ierauga dziesmas autora uzvārdu Rembo, viņi ir pārsteigti - vai patiešām slavenais specvienību kaujinieks sācis rakstīt kristīgas dziesmas? Taču runa, protams, nav par Silvestru Staloni, bet vienu no ražīgākajām un garīgi uzrunājošākajām kristīgo dziesmu autorēm 20. gadsimtā - Dotiju Rembo.

Dotija ir mākslinieces skatuves pseidonīms. Viņa piedzima kā Džoisa Reba Lutrella 1934. gada 2. martā. Meitenes bērnības mūzika bija kantri. Viņa mācījās spēlēt ģitāru, klausoties radio kantrimūzikas koncertus no „Grand Ole Opry” skatuves Nešvilā. Astoņu gadu vecumā Džoisa uzrakstīja savu pirmo dziesmu, sēžot upītes krastā pie savas mājas Kentaki. Tēvs un māte centās atbalstīt meitenes talantu, un jau desmit gadu vecumā viņa uzstājās vietējā radio ēterā, dziedot pazīstamas kantridziesmas.

Divpadsmit gadu vecumā Džoisa piedzīvoja garīgu jaunpiedzimšanu un kopš tās dienas nolēma dziedāt vienīgi Tam Kungam. Turpini lasīt »

Bill & Gloria Gaither - dienvidu gospelmūzikas leģendas

Ievietoja | Sadaļa Kristīgā mūzika pasaulē | Publicēts 05-12-2011

Vai esat dzirdējuši par dienvidu gospelmūziku? Tas ir savdabīgs mūzikas žanrs, kurā sajaucies melno gospeļa, kantri un evaņģēlisko himnu skanējums. Vieni no spožākajiem šī žanra un visas pasaules kristīgās mūzikas pārstāvjiem ir Bils un Glorija Gaiteri.

Viljams Gaiters piedzima 1936. gadā Indianas pavalstī ASV. Pēc augstskolas Bils sāka strādāt par angļu valodas skolotāju, tomēr viņu ļoti saistīja mūzika. 1962. gadā viņš apprecējās ar Gloriju Sikalu. Muzicēšana Bila dzīvē ieņēma aizvien nozīmīgāku lomu un drīz vien vajadzēja izvēlēties - vai nu skolotāja darbs, vai mūzika. 1967. gadā Bils atstāja skolotāja vietu, lai savu dzīvi pilnībā veltītu kristīgajai mūzikai. Turpini lasīt »

Andrae Crouch: Gospelmūzikas klasiķis

Ievietoja | Sadaļa Kristīgā mūzika pasaulē | Publicēts 21-08-2008

Viens no spilgtākajiem kristīgās mūzikas virzieniem vienmēr bijis un joprojām ir melnādaino ļaužu gospelmūzika. Gospela saknes rodamas melnādaino vergu garīgajos dziedājumos, kas pauda šo ļaužu sāpes un ciešanas, bet vienlaikus arī cerību, prieku Kungā un reliģisku dedzību. Tāpēc spiričueli un gospels ir kas vairāk nekā tikai baznīcas mūzika. To garīgā degsme devusi nozīmīgu ieguldījumu blūza attīstībā, bagātinājusi soulmūziku un aizdevusi ritmu agrīnajam rokenrolam. Tādi pazīstami melnādainie mūziķi kā Rejs Čārlzs, Mazais Ričards, Džeims Brauns, Areta Frenklina un daudzi citi savu muzikālo karjeru sākuši baznīcā dziedot gospeļus.

Nenoliedzami, viens no vadošajiem šā žanra pārstāvjiem ir amerikāņu dziedātājs, pianists, komponists, producents un mācītājs Andrē Kroučs. Jau vairāk nekā 40 gadus viņa dziesmas skan gan uz koncertskatuvēm, gan dievkalpojumos, daudzas no tām kļuvušas par mūsdienu kristīgās mūzikas klasiku. Kroučs atdevis gospelam atpakaļ to, ko tas savulaik aizdevis citiem mūzikas žanriem. Viņa mūzika ir gospela, soula, ritmblūza, džeza, roka, popa un disko sajaukums, tomēr tā saglabā unikālu identitāti un ir nenoliedzami mūsdienīga. Turpini lasīt »

Johnny Cash: Cilvēks melnā

Ievietoja | Sadaļa Kristīgā mūzika pasaulē | Publicēts 06-02-2008

2003. gada 12. septembrī ziņu aģentūras vēstīja, ka mūžībā aizgājis vīrs, kuru pasaule pazina kā Man in Black - Cilvēku melnā. Tā sauc viņa 1971. gadā sarakstīto dziesmu, tāds visu mūžu bija viņa ģērbšanās stils kā solidaritātes zīme ar šīs pasaules apspiestajiem un pazemotajiem. Šo cilvēku dēvē par 20. gadsimta kantrimūzikas leģendu, taču tikpat nozīmīgs ir arī viņa devums folkmūzikas, gospela, blūza un rokenrola attīstībā. Viņu sauc Džonijs Kešs.

Visus Keša muzikālās karjeras sasniegumus nav iespējams uzskaitīt. Viņš izcīnījis 100 dažādas balvas un goda nosaukumus, starp tām 11 Grammy un 10 Amerikas Kantrimūzikas asociācijas balvas. Viens no nedaudziem mūziķiem pasaulē, kura albumu koptirāža pārsniedz 50 miljonus. Savas karjeras gados Kešs ierakstījis vairāk nekā 1500 dziesmu, no kurām 400 ir paša sarakstītas. Autortiesību aģentūra BMI veselas 23 reizes viņam piešķīrusi balvu par gada komerciāli veiksmīgāko dziesmu. Par ieguldījumu populārās mūzikas attīstībā viņa vārds iemūžināts trīs no Amerikas mūzikas industrijas slavas zālēm - Kantrimūzikas, Rokenrola un Dziesmu autoru slavas zālēs. Turpini lasīt »

Bob Dylan: Es redzēju Gaismu

Ievietoja | Sadaļa Kristīgā mūzika pasaulē | Publicēts 05-01-2008

Jau vairāk nekā četrus gadu desmitus šī mākslinieka daiļrade ierindojama starp spožākajām mūsdienu popkultūras vērtībām. Viņš ir sarakstījis aptuveni 500 dziesmu, izdevis vairāk nekā 50 albumus un dziesmu izlases, kuru koptirāža pārsniedz 57 miljonus, piedalījies neskaitāmās kino un TV filmās. Viņa kontā ir piecas Grammy balvas, pa vienam ‘oskaram’ un ‘zelta globusam’. Savas karjeras gados viņš dziedājis folku un blūzu, kantri un gospeli, ritmblūzu un rokenrolu. Žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku labāko dziesmu sarakstā iekļautas 12 viņa kompozīcijas. Kopš 1988. gada šī cilvēka vārds rotā Rokenrola Slavas zāli Klīvlendā. Viņu sauc Bobs Dilans. Turpini lasīt »

Elvis Presley: Karalis un gospelmūzika

Ievietoja | Sadaļa Kristīgā mūzika pasaulē | Publicēts 05-01-2008

2001. gada nogalē, kad Amerikas Gospelmūzikas asociācija nominēja kārtējos māksliniekus savai Slavas zālei, viņu vidū bija lasāms arī Elvisa Preslija vārds. Desmitiem gadu Elvisa talanta cienītāji centušies izprast viņa popularitātes fenomenu, taču nav tik vienkārši Preslija dzīvi un daiļradi iekļaut stingri noteiktās kategorijās. Viņš bija pretrunīga, reizēm pat traģiska personība. Kaut arī dzimis un uzaudzis kristiešu ģimenē, Elviss visu mūžu pavadīja dzīves jēgas meklējumos, taču tā arī nekad pa īstam neatgriezās pie savas bērnības ticības.

Viens no avotiem, kur Preslijs meklēja atbildes uz saviem eksistenciālajiem jautājumiem, bija grāmatas. Lielākoties tās bija reliģiska satura un pavadīja viņu visos ceļojumos un turnejās. Līdzās viņam vienmēr atradās Bībele, taču Elviss aizrāvās arī ar Austrumu reliģijām un misticismu. Tomēr vislielāko mierinājumu viņš guva gospelmūzikā. Viņa ģimenes garīgajām saknēm un gospelmūzikai bija milzīga nozīme vēlākajā “rokenrola karaļa” dzīvē un daiļradē. Turpini lasīt »