Juvenālā justīcija - sātana smaids ģimenei

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 19-01-2015

Jau labu laiku Eiropas valstu, tostarp Latvijas sabiedrībā tiek diskutēts jautājums par tā saukto juvenālo justīciju un ar to saistītajām problēmām. Lielu rezonansi radījis arī „Laikmeta zīmēs” publicētais materiāls par agrīnas seksuālās apmācības draudiem (lasiet ŠEIT), kurā nedaudz skarts arī juvenālās justīcijas jautājums. Mums pārmeta nepārbaudītu faktu publicēšanu un liekas panikas celšanu. Protams, laikā, kad notiek cīņa par tradicionālās ģimenes izdzīvošanu un mūsu bērnu nākotni, krāsas dažkārt var tikt nedaudz sabiezinātas, taču tautas paruna māca, ka nav dūmu bez uguns.

Latvijā par juvenālo justīciju runā galvenokārt kristiešu aprindās, jo patiesība par tās ieviešanas negludumiem no sabiedrības tiek rūpīgi slēpta. Iespējams tāpēc, ka daudzi šajā tiesību normu un valsts institūciju sistēmā saskata draudu veselīgas ģimenes un bērnu normālai izaugsmei, labklājībai un nākotnei. Un ne bez iemesla - to Eiropas valstu bēdīgā pieredze, kur šī sistēma jau ieviesta, liek nopietni bažīties par šādas likumdošanas iespējamām sekām Latvijā. Interneta vide ir pilna ar satriekto vecāku bēdu stāstiem par traģēdiju, kas piemeklējusi viņu ģimeni, un nu līdzīgi stāsti parādās arī mūsu zemē. Turpini lasīt »



Latvieši piedalās visur… arī bērnu agrīnā seksualizācijā

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 08-12-2014

Strādājot pie raksta “Varavīksne pār Latviju” (lasiet ŠEIT), interneta plašumos uzgāju kādu materiālu, kas savulaik publicēts “Ir.lv” blogu sadaļā. Raksta autors Nikomeds vēsta par eksperimentu bērnu agrīnas seksualizācijas jomā padomju Krievijā slavenā latviešu izcelsmes padomju polārpētnieka Oto Šmita dzīvesbiedres Veras Šmites vadībā. Godīgi sakot, par šādu vēstures faktu līdz šim neko nebiju dzirdējis. Taču boļševiku tā laika mēģinājums tik ļoti sasaucas ar Eiropas un visas Rietumu pasaules šodienas realitāti, ka piedāvāju šo rakstu arī jūsu uzmanībai.

****

1920.gadu sākumā boļševiki Maskavā iedibina laboratoriju - bērnunamu, kas sākotnēji paredzēts augsta ranga boļševiku bērniem (bērnunams “Starptautiskā solidaritāte” - Red.). Galvenā ideja šeit - audzināt “jaunus cilvēkus”. Īpaša nozīme te piešķirta tādai dzimumaudzināšanai, kas dod brīvu izpausmi visiem seksuāliem instinktiem. Pēc dažu gadu prakses šī inovācija tomēr tiek atzīta par neizdevušos. Taču tagad ko līdzīgu cenšas ieviest visā Eiropā. Turpini lasīt »

Par Latvijas nākotni Eiropas Savienībā

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 19-05-2014

2014.gadā Latvija atzīmē 10 gadus kopš pievienošanās Eiropas Savienībai. Lai kāda būtu mūsu attieksme pret šo ģeopolitisko veidojumu un Latvijas līdzdalību tajā, ir svarīgi apzināties, ko šajos gados esam ieguvuši un zaudējuši, kādā situācijā atrodamies šobrīd, un, kas mūs sagaida nākotnē. Īpaši nozīmīgi tas ir gatavojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Šajā rakstā izmantotas tēzes no Romas katoļu baznīcas arhibīskapa - metropolīta Zbigņeva Stankeviča runas ekumēniskajā dievkalpojumā par godu Neatkarības deklarācijas gadadienai 4.maijā un katoļu bīskapu konferences atklātās vēstules Latvijas sabiedrībai „Par Latvijas nākotni domājot”.

****

2014.gada 1.maijā apritēja 10 gadi, kopš Latvija pievienojusies Eiropas Savienībai. 24.maijā mūs sagaida Eiroparlamenta vēlēšanas. Tāpēc šis ir piemērots brīdis, lai atskatītos uz noieto ceļu. Attieksmē pret ES Latvijas sabiedrībā vērojami krasi pretstati. Vieni šo savienību nekritiski idealizē, citi uzskata par izvirtības perēkli. Tomēr, ja atceramies, kāda bija ES dibinātāju patiesā iecere, tad redzam, ka ideja par vienotu Eiropu radusies dziļi ticīgu cilvēku prātos. Robērs Šūmans, Konrāds Adenauers un Alčide de Gasperi bija praktizējoši kristieši un ir pat izskanējusi doma par Šūmana iespējamo beatifikāciju un izsludināšanu par Romas katoļu baznīcas svētīgo. Par viņu mēdz teikt: svētais biznesa uzvalkā, kura dzīves jēga bija kalpot tautai.

Šie vienotās Eiropas iniciatori uzskatīja, ka tieši kristīgās vērtības ir tās, kas dod Eiropai viengabalainību un ir tās vienotības pamats. Bez tām Eiropa izšķīdīs. Ko nozīmē būt eiropietim? Eiropas kristīgās saknes ir nenoliedzamas, tomēr šodien ES ideja lielā mērā ir nolaupīta, sagrābta no pretēju uzskatu puses. Labi iecerētās struktūras vairākās jomās ir pārņemtas un piepildītas ar radikāli atšķirīgu saturu. Tāpēc kristieši un ne tikai viņi nereti uzskata ES par visu ļaunumu sakni. Tomēr ir svarīgi atrast līdzsvarotu un objektīvu skatījumu uz notiekošo Eiropas Savienībā. Turpini lasīt »

Eiropas “vērtības”. Drīz arī Latvijā… Post Scriptum

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 17-02-2014

„Laikmeta zīmes” jau rakstīja (lasiet ŠEIT) par Eiropas homoseksuāļu lobija aktivitātēm, kas nemitīgi cenšas gan Eiropas Savienības, gan nacionālajā likumdošanā ieviest dažādus likumprojektus, regulas un rekomendācijas, lai nodrošinātu homoseksuālas orientācijas netraucētu popularizēšanu un īpašu tiesisko aizsardzību LGBTI (lesbiešu, geju, biseksuālu, transpersonu un interseksuāļu) kopienām. Tāds daļēji bija gan Eiropas Parlamentā vairākas reizes noraidītais Portugāles deputātes Edītes Estrellas ziņojums, kurš paredzēja agrīnu bērnu seksualizāciju jau no bērnudārza vecuma, gan Ulrikes Lunačekas ziņojums, kas paredz LGBTI personām īpašas tiesības teju visās dzīves jomās.

Ulrike Lunačeka ir Austrijas eiroparlamentāriete, atklāta lesbiete, karojoša feministe šīs ideoloģijas visneiecietīgākajā un radikālākajā formā. Turpini lasīt »

Eiropas “vērtības”. Drīz arī Latvijā

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 27-01-2014

Attīstoties demokrātijai, ne vien likumdevējiem un valstu valdībām, bet arī vienkāršajiem pilsoņiem kļuvis iespējams izvirzīt apspriešanai dažādas likumdošanas iniciatīvas. 2013. gada nogalē beidzās termiņš, kurā pirmo astoņu Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI) organizatoriem bija jāiegūst līdzpilsoņu atbalsts. Nepieciešamo minimālo vienu miljonu parakstu vismaz septiņās Eiropas Savienības dalībvalstīs savāca trīs grupas - „Right2Water”, kas uzskata, ka ūdens ir sabiedrisks labums, nevis prece; „One of Us”, kas vēlas, lai ES izbeigtu finansēt darbības, kurās pieļauta cilvēka embriju iznīcināšana, un „Stop Vivisection”, kas vēlas pārtraukt eksperimentus ar dzīviem dzīvniekiem. Arī Latvijas iedzīvotāji aktīvi piedalījās parakstu vākšanā par iniciatīvu „Viens no mums” („One of Us”), kopumā savācot 9132 derīgus parakstus.

Institūcijām dots pusgads, lai validētu (pārbaudītu un apstiprinātu) parakstus, izvērtētu iniciatīvu tiesiskos, morālos un citus aspektus, un izlemtu, kā rīkoties tālāk. Speciāli izveidota komisija tiksies ar iniciatīvu organizatoriem, dodot iespēju sīkāk izskaidrot iniciatīvās izvirzītos jautājumus, uzklausīšana notiks arī Eiropas Parlamentā. Tad komisija pieņems gala lēmumu, kurā izklāstīs savus secinājumus par katru no iniciatīvām un to, kas notiks tālāk. Kāda izrādīsies šī jaunā demokrātiskā procesa patiesā vērtība un vai pilsoņu iniciatīvas tiks ņemtas vērā arī Eiropas likumdošanā - to redzēsim nākotnē.

Pēdējos gados arī Latvijā vērojama līdzīga pilsoņu aktivitāte. Turpini lasīt »

Ekstrēmisti vai nacionālo interešu aizstāvji?

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 01-11-2010

10. Saeimas vēlēšanās piedalījās arī kāds politisks spēks, kas līdz šim nav bijis pārstāvēts parlamentā. Tā ir partija „Visu Latvijai!”, kas vienotā Nacionālo spēku blokā vēlēšanās startēja kopā ar partiju „Tēvzemei un brīvībai/LNNK”. Apvienībai izdevās iegūt astoņas deputātu vietas un jau vēlēšanu naktī tika paziņots, ka tā kopā ar Zaļo un zemnieku savienību un uzvarētājiem - partiju apvienību „Vienotība” - iekļausies topošajā valdības koalīcijā. Taču brīdī, kad kļuva skaidrs, ka no astoņām Nacionālo spēku apvienības iegūtajām vietām sešas tikušas tieši partijai „Visu Latvijai!”, sākās neizprotams riņķa dancis. Rūdīto politikas veterānu rindās bija jaušams acīmredzams apmulsums, kas vēlāk pārvērtās atklātā nepatikā pret jaunajiem kolēģiem, jo bija skaidrs, ka šos politiskos ideālus vēl nepazaudējušos jauniešus būs grūti pierunāt uz kompromisiem un partiju rebēm, kā tas būtu iespējams ar vienoties allaž gatavajiem tēvzemiešiem. Visas šīs aizkulišu intrigas galu galā noveda pie Nacionālā bloka izstumšanas no valdības koalīcijas.

Kāpēc gan korumpētajai Latvijas politiskajai sistēmai partija „Visu Latvijai!” šķiet tik neērta? Turpini lasīt »

Pusmēness pār Eiropu

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 19-04-2010

Anekdote. Kādā Rietumeiropas ciematā notiek svētki. Vietējie līksmo, dejo, šauj raķetes. Kāds tūrists teic viesnīcas īpašniekam: “Eh, žēl - visi tā priecājas, bet man jābrauc prom! Varbūt palikt vēl kādu dieniņu?” Viesnīcas īpašnieks atbild: “Nedariet gan tā, neizjauciet viņiem svētkus! Jūs taču esat pēdējais krievu tūrists, kas no šejienes aizbrauc…”

Mēdz teikt, ka katrā jokā ir daļa patiesības. Tie, kas dzīvojuši padomju laikā un kam tolaik palaimējās tikt ārpus “dzelzs priekškara”, atcerēsies, cik negatīva, reizēm pat nievājoša ārzemēs bija attieksme pret padomju tūristiem. Bija vienalga, vai tu esi krievs, latvietis vai gruzīns - tu tik un tā biji sovjets. Šādu attieksmi varēja novērot gan Rietumos, gan tā dēvētajās sociālistiskās sadraudzības valstīs. Un ne tikai tāpēc, ka padomju tūristu uzvedība nereti neatbilda eiropiešu priekšstatiem par pieklājības normām, bet arī tādēļ, ka krievu mentalitātei raksturīga savas lietu izpratnes un tikumu uztiepšana citiem, lai arī cik nepieņemami tas šķistu vietējiem iedzīvotājiem.

Šodien Rietumu sabiedrībai šādas problēmas iet secen, jo vairākums vienkāršo krievu naudas trūkuma dēļ par ceļošanu pat nesapņo, savukārt tie, kas to var atļauties, ir pietiekami bagāti, lai viņu untumus un kaprīzes pieciestu. Šodien Rietumi ir saskārušies ar pavisam citu izaicinājumu, kas ir daudz nepatīkamāks par krievu tūristu izdarībām, proti, musulmaņu fundamentālistu invāziju. Turpini lasīt »