NATO – agresors vai Eiropas kolektīvās drošības garants? 2.daļa

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē, Vēsture | Publicēts 18-07-2016

1989.gadā sāka brukt PSRS izveidotā sociālistiskā sistēma Austrumeiropā, bet 1991.gadā sabruka pati Padomju Savienība. Tajā pašā gadā tika likvidēta arī Varšavas līguma organizācija. Jaunajā ģeopolitiskajā situācijā NATO nācās pārvērtēt alianses stratēģiskos mērķus un uzdevumus. Tā kā Austrumeiropas valstis un vairākas bijušās PSRS republikas, nevēlēdamās atkārtot vēstures kļūdas, par savas drošības politikas pamatmērķi izvirzīja pievienošanos Ziemeļatlantijas aliansei, tika nolemts sākt pakāpenisku NATO paplašināšanās procesu, iekļaujot Eiropas kolektīvās aizsardzības sistēmā arī Centrālās un Austrumeiropas valstis. Turpini lasīt »



NATO – agresors vai Eiropas kolektīvās drošības garants? 1.daļa

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē, Vēsture | Publicēts 04-07-2016

2016.gada 8. un 9.jūlijā Polijas galvaspilsētā Varšavā notiks kārtējais NATO samits. Šis ir ļoti svarīgs samits, jo tajā paredzēts pieņemt visai aliansei, bet jo īpaši Austrumeiropas valstīm, tostarp Baltijai, nozīmīgus lēmumus, proti - par NATO papildus vienību un bruņojuma izvietošanu Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā, atbildot uz Krievijas agresīvo ārpolitiku un lielu militāru spēku koncentrāciju šo valstu robežu tuvumā. Par to, ka šis samits svarīgs šķiet arī Krievijai, liecina tās propagandas ruporu un interneta “troļļu” aktivizēšanās, izvēršot pret ASV un NATO vērstu ideoloģisku kampaņu un mēģinot noskaņot Eiropas sabiedrisko domu un atsevišķus politiķus pretoties NATO spēku izvietošanai Austrumeiropā.

“Kremļa lakstīgalu” rosīšanās jūtama arī Latvijā. Gan interneta komentāros, gan vairāku sabiedrībā pazīstamu cilvēku izteicienos arvien biežāk pavīd Krievijas propagandai pietuvināti viedokļi. Turpini lasīt »

Stambulas konvencija – vilki avju ādās

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 06-06-2016

Viena no diskutētākajām tēmām Latvijas sabiedrībā 2016.pavasarī bija tā sauktā Stambulas konvencija un tas, vai Latvijai būtu vai nebūtu tai jāpievienojas. Vienotā frontē aizstāvēt konvenciju metušies visu pasugu liberāļi. Tomēr, ja tādu pazīstamu “liberastu” kā Ilzes Viņķeles, Lolitas Čigānes vai “nacionālā geja” Edgara Rinkēviča atbalsts konvencijā ietvertajām divdomīgajām idejām nepārsteidz, tad daudzu sabiedrībā cienījamu cilvēku un pat valsts prezidenta iesaistīšanās šī pretrunīgā dokumenta aizstāvēšanā bez dziļākas tā analīzes izraisa vien nožēlu. Diemžēl arī vairums plašsaziņas līdzekļu ar retiem izņēmumiem aizstāv “sieviešu tiesības”, nespējot vai negribot saskatīt konvencijas slēptākos mērķus. Konvencijas kritiķi tiek publiski nozākāti par tumsoņiem, sieviešu nīdējiem un vardarbības atbalstītājiem.

Mums cenšas iestāstīt, ka nekas no tā, par ko brīdina konvencijas kritiķi, dokumentā nemaz neesot atrodams. Nelaime, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju konvencijas tekstu un tā pielikumus nav lasījuši un nekad arī neizlasīs, tāpēc viņiem var iestāstīt visu ko. Taču, ja rūpīgi iedziļinās konvencijas un tās pielikumu saturā, bet juridiskos dokumentos katrs vārds un nianse ir ļoti svarīgi, atklājas, ka slēptu “zemūdens akmeņu” tajā ir vairāk nekā pietiekami. Turpini lasīt »

Par tradicionālu ģimeni

Ievietoja | Sadaļa Jaunumi! | Publicēts 23-05-2016

2015.gada 15.oktobrī Eiropas pilsoņu komiteja “Mamma, tētis un bērni” (”Mum, Dad and Kids”) iesniedza Eiropas Komisijā pieteikumu jaunai Eiropas pilsoņu iniciatīvai. Pieteikums tika apstiprināts un 2015.gada 11.decembrī oficiāli reģistrēts Eiropas Komisijā. Organizatoriem tagad ir viens gads, lai savāktu 1 miljonu Eiropas Savienības pilsoņu parakstu, tostarp Latvijā vismaz 6000 parakstu.

Noslēdzot laulību, vīrietis un sieviete pauž vēlēšanos uzņemties vienu no visu laiku ievērojamākajiem projektiem - dibināt kopīgu ģimeni. Valsts neatzīst laulību jūtu dēļ, bet tādēļ, ka paaudžu nomaiņa un bērnu audzināšana garantē tautas nākotni. Tas izskaidro laulības nozīmīgumu, bet svarīgi ir atcerēties, ka laulība nav līgums - tā ir institūcija. Laulība pasargā ģimeni, jo balstās uz apņemšanos dzīvot kopā savstarpējā cieņā un atbildībā par bērniem, kas dzimuši šajā savienībā. Turpini lasīt »

Vai islāms patiesi ir “miera reliģija”?

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 25-01-2016

2016.gadā arī Latvijai, tāpat kā tas jau noticis daudzās Eiropas zemēs, būs jāuzņem pirmie patvēruma meklētāji no Āzijas un Āfrikas valstīm. Viens no būtiskākajiem riskiem, par kuru pamatoti uztraucas Latvijas iedzīvotāji, ir iespēja, ka līdzās kara bēgļiem, kam patiesi nepieciešama palīdzība un patvērums, Eiropā un līdz ar to arī Latvijā ienāks islāma ekstrēmisti, kuru mērķis ir pavisam cits. Pēc baisajiem terora aktiem Parīzē un vairāku plānoto teroraktu novēršanas citās zemēs, šīs bažas šķiet visnotaļ saprotamas.

Neraugoties uz islāma acīmredzamo radikalizēšanos un vairāku valstu drošības dienestu paziņojumiem, ka jau šobrīd Eiropā līdztekus bēgļiem ienākuši simtiem islāma kaujinieku, Vašingtonas, Briseles un pašmāju politiķi ar plašsaziņas līdzekļu atbalstu turpina savu zemju sabiedrībām stāstīt, ka islāms ir pavisam miermīlīga reliģija un starp islāmu un terorismu nekādā gadījumā nedrīkst likt vienlīdzības zīmi. Bet, vai tā patiešām ir? Varbūt politiķi tikai vēlamo uzdod par esošo un patiesība ir krietni vien nepatīkamāka? Turpini lasīt »

Reliģiskais sajukums - durvis islāma invāzijai

Ievietoja | Sadaļa Riska zona | Publicēts 11-01-2016

Kārtīgs latvietis ar vienu kāju ir dievturis, ar otru kristietis, mazliet hinduists, budists, tic horoskopiem un iet pie pūšļotājiem. Rezultātā sanāk šizofrēnija! - tā par ezoterisko mistrojumu, kas ir personību degradējošs un rada garīgu apjukumu, kas savukārt ir laba augsne islāma ienākšanai Eiropā, saka Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes asociētais profesors, luterāņu mācītājs Ralfs Kokins. Intervijā portāla “Apollo” žurnālistei Alisei Jesenskai viņš skaidro, kāpēc Rietumu sabiedrība kļūst vārga, gļēva un izmirst, bet neierobežotā imigrantu uzņemšana ir pašnāvnieciska un interpretējama kā islāma karagājiens pret Rietumu civilizāciju. Saīsināti viņa domas piedāvājam arī “Laikmeta zīmju” lasītājiem.

****

Reliģija kā prece lielveikalā

- Vai piekrītat, ka šobrīd norit civilizāciju sadursme, uz ko 20.gadsimta 90.gadu vidū norādīja amerikāņu politologs Semjuels Hantingtons? Kā jūs raksturotu šobrīd pasaulē notiekošo?

- Visa pasaules vēsture zināmā mērā ir dažādu kultūru un civilizāciju sadursme. Šodien šis process vienkārši turpinās. Turpini lasīt »

Un vēlreiz par bēgļiem…

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 14-09-2015

“Laikmeta zīmes” jau rakstīja par to, kā bēgļu krīze Eiropā var ietekmēt Latviju (lasiet ŠEIT). Taču nu notikumi jau attīstīs pa stundām nevis dienām. Agresīvu imigrantu pūļi, kuru vidū daudz jaunu vīriešu spēka gados, bet ne ģimenes ar bērniem, kā tam vajadzētu būt, pārpludinājuši Eiropas dzelzceļus, autoceļus un pilsētas. Ir eksperti, kas domā, ka šādi ISIS un citas teroristu organizācijas Eiropā iepludina savus kaujiniekus. Kā netiešs apliecinājums tam ir grieķu policijas uzietie ieroči un munīcija bēgļiem sūtītajā humānās palīdzības kravā. Arī vairāku ES valstu izlūkdienesti ziņo, ka Eiropā bēgļu aizsegā ienāk islāma teroristi. Daži reliģiju pētnieki uzskata, ka sācis darboties islāma stratēģu izstrādātais Eiropas nemilitārās iekarošanas un islāmizācijas plāns. Šim mērķim teroristi nav vajadzīgi - Eiropā tikai jāiepludina milzīgs skaits musulmaņu, kas nākotnē iegūs ES pilsonību un kā likumīgi pilsoņi varēs pieprasīt respektēt viņu reliģisko pārliecību, iekļaujot islāma normas un tradīcijas Eiropas valstu likumdošanā.

Taču ANO un ES vadītāji izliekas to neredzam. Kā apmāti viņi turpina gvelzt muļķības, bet nedara neko, lai bēgļu krīzi atrisinātu tās saknē. Turpini lasīt »

Vai Latvijai jāglābj grieķi no bankrota?

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 07-09-2015

Pēc ilgām un garām debatēm eirozonas dalībvalstis 2015.gada 17.jūlijā apstiprināja kārtējo finanšu aizdevumu Grieķijai, tā paglābjot šo Vidusjūras valsti no bankrota. Arī šoreiz Latvija nebija tā, kas ar savu veto mēģinātu Briseles plānus izjaukt, kaut pirms tam mūsu valdošie aizgūtnēm stāstīja, ka Grieķijas finanšu sistēmas glābšanu uzskata par bezcerīgu. Taču, garantējot aizdevumu Grieķijai caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), valdība riskē ar Latvijas nodokļu maksātāju naudu, jo gadījumā, ja Grieķija izrādīsies nespējīga parādu atdot, to nāksies segt no valsts budžeta. Gluži dabiski, ka par šādu valdības rīcību Latvijas iedzīvotāji nav sajūsmā.

Kāpēc Latvijas cilvēki nevēlas būt solidāri un glābt līdz tukšai valsts kasei nodzīvojušos grieķus? Mēs taču paši savulaik saņēmām tik nepieciešamo aizdevumu, kas palīdzēja stabilizēt valsts finanšu sistēmu, aktivizēt tautsaimniecību un glābt Latviju no bankrota. Vai tad mūsu pienākums tagad nav palīdzēt citiem? Turpini lasīt »

Par bēgļiem un patvēruma meklētājiem

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 17-08-2015

Viens no visvairāk apspriestajiem jautājumiem Latvijas sabiedrībā 2015.gada vasarā ir 250 bēgļi, kurus, saskaņā ar premjerministres Straujumas solījumu Briselei, mūsu valstij būtu jāuzņem tuvāko pāris gadu laikā. Par šo jautājumu izsakās visi - vieni rīko protesta akcijas, citi aicina sabiedrību atmest aizspriedumus attieksmē pret dažādu ādas krāsu, tautību un ticību piederīgajiem. Trešajiem, kā vienmēr, nav konkrēta viedokļa, taču arī viņi vairāk sliecas piekrist, ka nekādus svešiniekus mīļajā Dievzemītē nevajadzētu gan.

Visi apstākļi liecina par to, ka šobrīd Latvijā NAV NEPIECIEŠAMO PRIEKŠNOTEIKUMU, lai uzņemtu lielu skaitu bēgļu vai citu imigrantu. Pašreizējā ekonomiskajā un etniskajā situācijā, ņemot vērā arī drošības apdraudējumus un lielas sabiedrības daļas aizspriedumus, mēs tam acīmredzami neesam gatavi. Tajā pašā laikā nevar piekrist argumentiem, ar kādiem pret bēgļu uzņemšanu uzstājas dažas sabiedrības grupas un nevalstiskās organizācijas. Turpini lasīt »

Juvenālā justīcija - sātana smaids ģimenei

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 19-01-2015

Jau labu laiku Eiropas valstu, tostarp Latvijas sabiedrībā tiek diskutēts jautājums par tā saukto juvenālo justīciju un ar to saistītajām problēmām. Lielu rezonansi radījis arī „Laikmeta zīmēs” publicētais materiāls par agrīnas seksuālās apmācības draudiem (lasiet ŠEIT), kurā nedaudz skarts arī juvenālās justīcijas jautājums. Mums pārmeta nepārbaudītu faktu publicēšanu un liekas panikas celšanu. Protams, laikā, kad notiek cīņa par tradicionālās ģimenes izdzīvošanu un mūsu bērnu nākotni, krāsas dažkārt var tikt nedaudz sabiezinātas, taču tautas paruna māca, ka nav dūmu bez uguns.

Latvijā par juvenālo justīciju runā galvenokārt kristiešu aprindās, jo patiesība par tās ieviešanas negludumiem no sabiedrības tiek rūpīgi slēpta. Iespējams tāpēc, ka daudzi šajā tiesību normu un valsts institūciju sistēmā saskata draudu veselīgas ģimenes un bērnu normālai izaugsmei, labklājībai un nākotnei. Un ne bez iemesla - to Eiropas valstu bēdīgā pieredze, kur šī sistēma jau ieviesta, liek nopietni bažīties par šādas likumdošanas iespējamām sekām Latvijā. Interneta vide ir pilna ar satriekto vecāku bēdu stāstiem par traģēdiju, kas piemeklējusi viņu ģimeni, un nu līdzīgi stāsti parādās arī mūsu zemē. Turpini lasīt »