Dzimuši Latvijā. Dēkaiņi – Liedskalniņš, Blūmentāls, Laime

Ievietoja | Sadaļa Zīmolu leģendas Latvijā | Publicēts 04-03-2020

Sērijā “Dzimuši Latvijā” stāstām par cilvēkiem, kas piedzimuši Latvijā, bet mūža lielākos panākumus guvuši citās zemēs, kur viņu vārdus nereti min saistībā ar Latviju. Šī iemesla dēļ viņi ir kļuvuši par Latvijas zīmoliem pasaulē. Līdz šim esam rakstījuši par Latvijā dzimušiem talantiem mākslā (ŠEIT), baletā (ŠEIT), zinātnē (ŠEIT) un akadēmiskajā mūzikā (ŠEIT). Tās visas ir gana nopietnas jomas, taču latviešu vārds pasaulē izskanējis arī dažādu dēkaiņu un piedzīvojumu meklētāju kontekstā. Tāpēc šoreiz par viņiem - Koraļļu pils radītāju Edvardu Liedskalniņu, krokodilu mednieku Arvīdu Blūmentālu un jaunu zemju atklājēju Aleksandru Laimi. Turpini lasīt »



Dzimuši Latvijā. Akadēmiskā mūzika – Krēmers, Maiskis, Jansons

Ievietoja | Sadaļa Zīmolu leģendas Latvijā | Publicēts 20-11-2019

Rakstu sērijā “Dzimuši Latvijā” stāstām par cilvēkiem, kas piedzimuši Latvijā, bet dzīves lielākos panākumus guvuši citās zemēs, aiznesot Latvijas un Rīgas vārdu tālu pasaulē. Līdz šim galvenokārt esam rakstījuši par tiem, kas jau devušies Mūžībā, taču domājot par personībām akadēmiskās mūzikas kontekstā, pārsteigti konstatējām, ka visi, par kuriem būtu vērts uzrakstīt, joprojām ir mūsu vidū. Lai arī tā, šīs personības tomēr pelnījušas, lai par tām pastāstītu tuvāk. Tieši tāpat kā par Kluci, Muhinu un Rotko mākslā (ŠEIT), Liepu, Godunovu un Barišņikovu baletā (ŠEIT), Ostvaldu, Valdenu un Canderu zinātnē (ŠEIT). Viņi visi ir mūsu zelta fonds. Tāpēc šoreiz jūsu uzmanībai - Gidons Krēmers, Miša Maiskis un Mariss Jansons. Turpini lasīt »

Tēvs Pio. Svētais no Pjetrelčīnas

Ievietoja | Sadaļa Kristus dēļ | Publicēts 18-12-2018

Itālijas dienvidu reģiona Apūlijas pilsētiņa Sandžovanni Rotondo vēl 20.gadsimta sākumā bija ne ar ko neievērojams miests. Līdz brīdim, kad uz turieni tika nosūtīts katoļu priesteris Pio, lai uzkavētos šajā vietā īsu brīdi, svaigajā kalnu gaisā atgūstot veselību. Tomēr palika viņš šeit visu mūžu. Te krucifiksa priekšā Pio saņēma stigmas - redzamās Kristus ciešanu brūces savā miesā, te izcīnīja lielās, Dievam vien zināmās garīgās cīņas, te Kristus mīlestībā kļuva visiem viss, Dieva spēkā paveicot brīnumus un dziedināšanas, kas radīja neaptveramas pārmaiņas cilvēku dzīvēs, liekot atgriezties pie dzīvā Dieva pat visnocietinātākajiem grēciniekiem.

Šodien Sandžovanni Rotondo ir pazīstama visā pasaulē. Ik gadu to apmeklē aptuveni septiņi miljoni svētceļnieku. Slavenu pilsētiņu padarīja tieši Tēvs Pio - Romas Katoļu Baznīcas svētais, kura dzīve fiksēta neskaitāmās fotogrāfijās un filmu kadros, un kura personība spilgti saglabājusies laikabiedru atmiņā. Itālieši viņu uzskata par vienu no savas nācijas lepnumiem - patiesu liecību par Dieva varenību un spēku, kas izpaudusies vienkāršā un pazemīgā mirstīgajā. Bet, tā kā, saskaņā ar Rakstiem, tie, kas ir Kristū, mūžam paliek dzīvi, tad brīnumi un atbildētas lūgšanas šajā vietā turpinās arī pēc Tēva Pio fiziskās nāves. Iepazīsimies arī mēs ar šo unikālo personību, viņa dzīvi un kalpošanu. Turpini lasīt »

Ivars Levi Graudiņš. In Memoriam

Ievietoja | Sadaļa Kristus dēļ | Publicēts 26-11-2018

2018.gada 7.novembra rīts atnesa ziņu, ka autoavārijā Mūžībā devies misionārs un kristīgais kalpotājs, Latgales sabiedriskais darbinieks, Franča Trasuna brāļa mazmazdēls Ivars Levi Graudiņš. Šī ziņa šokēja daudzus, arī lielu daļu Latvijas kristīgās sabiedrības, kurā Ivars bija labi pazīstams un cienīts. Vēl jo vairāk, kad kļuva zināms, ka satiksmes negadījumus ir vien aizsegs veikli maskētai slepkavībai. Daudziem tas lika uzdot jautājumu, vai un kā šis vardarbīgais uzbrukums saistīts ar Ivara kalpošanu un vai viņa pāriešanu no ticības skatīšanā var saukt par asinsliecinieka nāvi? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildi sniegs izmeklēšana, tomēr jau tagad ir skaidrs - Ivara aiziešana ir liels zaudējums Latgalei un visai Latvijai. Turpini lasīt »

Steven Curtis Chapman. Dzīves ceļojums

Ievietoja | Sadaļa Kristīgā mūzika pasaulē | Publicēts 07-05-2018

Viens no mūsdienu kristīgās mūzikas atzītākajiem māksliniekiem un ražīgākajiem dziesmu autoriem ir Stīvens Kērtiss Čepmens. Viņš ierakstījis vairāk nekā 20 albumus, viņa muzikālo sasniegumu klāstā ir piecas Grammy balvas, 58 kristīgās mūzikas Dove balvas, Amerikas mūzikas balva (American Music Award), divi platīna un desmit zelta albumi, vairāk nekā desmit miljonu pārdotu albumu kopiju visā pasaulē, 48 dziesmas, kas sasniegušas augstākos vērtējumus radiostaciju dziesmu tabulās. Viņš pazīstams arī sabiedriskajā un žēlsirdības darbā. Turpini lasīt »

Dzimuši Latvijā. Zinātne – Ostvalds, Valdens, Canders

Ievietoja | Sadaļa Zīmolu leģendas Latvijā | Publicēts 23-04-2018

Šis ir trešais raksts sērijā par cilvēkiem, kas dzimuši Latvijā, bet pazīstami kļuvuši citās zemēs. Daudzi no viņiem pat nav latviskas izcelsmes, tomēr viņu mūža veikums kļuvis par zīmolu, kas padarījis Latvijas vārdu pazīstamu pasaulē. Iepriekšējos rakstos stāstījām par leģendāriem cilvēkiem mākslas un baleta pasaulē. Šoreiz mūsu tēma - zinātne. Trīs izcili Latvijā dzimuši zinātnieki - Nobela prēmijas laureāts, ķīmiķis Vilhelms Ostvalds, stereoķīmijas pamatlicējs Pauls Valdens un pasaules raķešbūves pionieris Fridrihs Canders. Iepazīsimies. Turpini lasīt »

Artūrs un Madara Irbes. No Dieva perspektīvas

Ievietoja | Sadaļa Personības | Publicēts 26-03-2018

Artūrs un Madara Irbes. Madaru Latvijas kristīgā sabiedrība iepazina klausoties raidījumu “No mīnusa uz plusu”, kuru viņa pirms evaņģēlista Nātana Morisa dievkalpojumiem Rīgā divus gadus ik rītu vadīja Latvijas Kristīgajā Radio. Savukārt ar Artūru Latvijā nevienu nav jāiepazīstina. Hokeja leģenda, ilggadējs NHL un Latvijas izlases spēlētājs, fantastisks vārtsargs un vārtsargu treneris, savu hokeja prasmju dēļ saukts par Mūri - tāds ir Artūrs Irbe. Par savu dzīvi un sastapšanos ar Dievu Madara un Artūrs stāsta LKR raidījuma “Tikšanās ar klausītājiem” vadītājai Mairai Ošeniecei. Intervijas saīsināti publicējam arī “Laikmeta zīmēs”.

****

- Madara, kā tu iepazinies ar Kristu?

Madara: - Vēstulē Kolosiešiem Jaunajā Derībā teikts, ka mēs esam izrauti no tumsības varas un pārcelti Dieva mīļotā dēla Valstībā, Viņa gaismā (Kol. 1:12-14). Varu apliecināt, ka tā tas patiešām ir. Turpini lasīt »

12.nodaļa - Latvija Televīzija to dienu atmiņās (2.daļa)

Ievietoja | Sadaļa Atmiņu ceļos | Publicēts 26-02-2018

1991.gada janvāra barikādes un augusta pučs bija īpašs laiks Zaķusalā. Pēc asiņainās nakts Viļņā, 1991.gada 13.janvārī uz tautas manifestāciju Daugavmalā pulcējās tūkstošiem cilvēku no visas Latvijas un uz Rīgu devās smagā lauksaimniecības un ceļu būves tehnika. Tā bija svētdiena. Kad pirmdienas rītā pa ierasto ceļu mēģināju tikt līdz televīzijas ēkai, izrādījās, ka tas nav iespējams. Televīzijas kompleksu apjoza smagā transporta ķēde, kas bija novietota tā, ka izspraukties tai cauri nenosmērējot vai nesaplēšot drēbes bija ārkārtīgi problemātiski. Ar grūtībām tomēr sameklēju tobrīd vienīgo spraugu, kas ļāva nokļūt līdz TV ēkai. Vēlāk gan šī sprauga kļuva nedaudz platāka, jo televīzijas durvju priekšā uzbūvēja dzelzsbetona paneļu sienu ar divām šaurām ejām, kuras apsargāja barikāžu kārtības sargi. Savukārt ēkas iekšpusē un pie transporta iebrauktuves atradās milicijas posteņi, kuriem katram gadījumam bija izsniegti arī automātiskie ieroči. Turpini lasīt »

11.nodaļa – Latvija Televīzija to dienu atmiņās (1.daļa)

Ievietoja | Sadaļa Atmiņu ceļos | Publicēts 19-02-2018

Lai arī biju lepns strādāt tik prestižā uzņēmumā kā LPSR rūpniecības flagmanis “VEF” (par to lasiet 9.nodaļā), gadiem ejot monotonais darbs pie konveijera sāka piegriezties. Klausoties Rietumu radiostacijas, laiku pa laikam iedomājos, cik labi būtu pastrādāt kādā radio vai televīzijas studijā pie studijas magnetofoniem, montējot raidījumus vai laižot tos ēterā. Patiesībā tie bija tikai tādi romantizēti sapņi par darbu radio vai televīzijā, jo par šī darba specifiku es tolaik neko daudz nezināju. 1987.gada sākumā kādā avīzē pamanīju sludinājumu, ka Latvijas Televīzija meklē videoinženierus. Inženieris es nebiju, taču zināju, ka ar šo vārdu bieži vien apzīmē jebkuru, kas apkalpo videoaparatūru. Nolēmu riskēt un pieteikties darbam televīzijā. Turpini lasīt »

Te es stāvu un citādi nevaru! Baznīcas reformators Mārtiņš Luters

Ievietoja | Sadaļa Kristus dēļ | Publicēts 02-10-2017

2017.gadā pasaule svin Reformācijas 500 gadadienu. Arī “Laikmeta zīmes” jau publicējušas rakstu par izcilo čehu reformatoru Janu Husu (lasiet ŠEIT). Tomēr, runājot par Reformāciju, nav iespējams apiet Mārtiņa Lutera vārdu, jo tieši viņu uzskata par Reformācijas iesācēju un vienu no izcilākajām personībām pasaules vēsturē. Lutera dzīve un darbība sakrita ar jauna laikmeta sākumu, ar lielo atklājumu un garīgās atjaunotnes laikmeta atnākšanu. Daži teologi uzskata, ka pēc apustuļa Pāvila kristīgajā pasaulē nav bijusi otra tāda personība, ko varētu salīdzināt ar Mārtiņu Luteru. Un patiesi - Luterā mēs redzam to pašu degsmi Kristus un Evaņģēlija labā, kāda bija raksturīga apustulim Pāvilam. Tāpēc šī jubilejas gada noslēgumā vēlamies arī jums izstāstīt iedvesmojošo un celsmīgo Lielā Reformatora dzīves un kalpošanas stāstu. Turpini lasīt »