Cilvēks, kam bija sapnis…

Ievietoja | Sadaļa Kristus dēļ | Publicēts 12-09-2016

Viens no pasaulē pazīstamākajiem afroamerikāņu mācītājiem, spilgts orators un ASV pilsoņtiesību kustības līderis - tas ir Martins Luters Kings Juniors (Martin Luther King, Jr.). Šis apbrīnojamais cilvēks savulaik tika uzskatīts par amerikāņu progresīvisma simbolu. Luters Kings bija viens no pirmajiem aktīvajiem ASV melnādaino cilvēktiesību kustības līderiem un viens no pirmajiem tik spilgtiem cīnītājiem par pilsoņtiesībām, kurš cīnījās ar visa veida diskrimināciju, rasismu un rasu segregāciju. Viņš bija arī viens no nacionālajiem līderiem, kurš nosodīja karu Vjetnamā. Tomēr visu, ko Luters Kings darīja, viņš darīja vienīgi taisnīguma un Kristus mīlestības vārdā, sava aicinājuma piepildīšanai nežēlodams pat dzīvību.

Martins Luters Kings piedzima 1929.gada 15.janvārī Atlantā, Džordžijas štatā. Viņa tēvs Martins Luters Kings Seniors bija baptistu mācītājs, māte Alberta Viljamsa Kinga - mācītāja meita. Patiesībā Martins piedzima kā Maikls Kings un arī viņa tēvs bija Maikls Kings, taču abu vārdi tika mainīti pēc tam, kad Kings seniors 1934.gadā apmeklēja 5.Vispasaules baptistu alianses kongresu Berlīnē, kur nolēma pieņemt izcilā reformatora Mārtiņa Lutera vārdu. Turpini lasīt »



Izglābtā…

Ievietoja | Sadaļa Brīnumi notiek | Publicēts 29-02-2016

Dace Sauša ir mūsu tautiete, kas dzīvo Katalonijas galvaspilsētā Barselonā Spānijā. Tagad viņa ir kristiete un kalpo vietējā krievvalodīgo draudzē, taču pirms sastapšanās ar Kristu Dacei nācies noiet smagu, ciešanām un ērkšķiem pilnu dzīves ceļu. Grūtā bērnība, vilšanās un rūgtums attiecībās ar līdzcilvēkiem, dēmoniskās pasaules uzbrukumi, domas par pašnāvību un bezcerība - no tā visa Daci atbrīvoja Kristus asiņu šķīstījošais spēks. Par šo savas dzīves laimīgāko notikumu Dace vēlas jums pastāstīt pati.

****

Raugos uz debesīm un sirdi piepilda liela pateicība Debesu Tēvam: “Paldies tev, Dievs, ka mani uzklausīji un devi man jaunu dzīvi!” Patiešām, kāda gan bija mana dzīve bez personīgās atklāsmes par to, ko daudzi zina, bet tikai daži patiesi pazīst?

Es piedzimu tālā Latgales nostūrī. Dieviņš mani nosūtīja pie vecākiem, kas visu mūžu līdz pat kolhozu laika beigām strādāja vietēja kolhozā. Biju jaunākā ģimenē. Mēs vecākiem bijām pieci - trīs dēli un divas meitas. Visi kopš dzimšanas kristīti katoļu baznīcā. Turpini lasīt »

Cilvēki iet uz elli! Es nevaru gaidīt

Ievietoja | Sadaļa Brīnumi notiek | Publicēts 16-11-2015

Jau daudzus gadus Naira Šķone kopā ar vīru Juri kalpo cilvēkiem, kas nonākuši dažādās atkarībās. Viņi ir strādājuši kā sociālie darbinieki Kuldīgas domē, bet šobrīd vada biedrības “Saules sala” rehabilitācijas centru bijušajā Ziru skolā Ventspils novadā. Aicinājumu uz šādu kalpošanu Naira saņēma jau pašā sākumā, kad sastapās ar dzīvo Dievu. Varbūt tāpēc, ka pati savulaik bijusi atkarīga no narkotikām. Atskatoties pagātnē, Naira izjūt dziļu pateicību par to, kā Dievs ir vadījis un veidojis viņas dzīvi, paceldams no dubļiem, izglābdams un dziedinādams. Un arī par to, kā Viņš joprojām pagodinās Nairas un viņas ģimenes dzīvē un kalpošanā.

****

Naira Šķone: - Esmu dzimusi Kuldīgā tipiskā padomju laika standartģimenē. Mani vecāki bija strādnieki - tētis nesa mājās naudu, bet brīvdienās mazliet iedzēra, mamma bija kompartijas biedre. Man ir arī brālis. Skolā mācījos labi un šķita, ka ar mani dzīvē problēmu nebūs. Man bija cēls mērķis - kļūt par bērnu ārsti. Laikam biju pārāk pašpārliecināta, jo vidusskolas laikā sekmes mācībās sāka strauji pasliktināties. Kad pēc skolas vairākas reizes mēģināju, bet neiekļuvu Medicīnas institūtā, kaut kas manī salūza. Turpini lasīt »

Dženita Katiša: Ja Dievs ir ar mani, kas būs pret?

Ievietoja | Sadaļa Personības | Publicēts 21-09-2015

Dženita Katiša - kristiete un uzņēmēja, mārketinga komunikācijas firmas “Eko Media” valdes locekle. Pēdējos gadus Dženita darbojusies arī evaņģelizācijas dievkalpojumu “No mīnusa uz plusu” organizācijas komitejā, kur atbild par reklāmas un komunikācijas jautājumiem. Viņa izaudzinājusi divus brašus dēlus un tikai pirms pāris gadiem visi trīs piedzīvoja neizmērojamo Dieva žēlastību, kas pārmainīja viņu dzīvi pašos pamatos. Piedāvājam jūsu uzmanībai Dženitas stāstu, kuru viņa atklāja Kristīgā radio programmas direktorei Mairai Ošeniecei raidījumā “Tikšanās ar klausītāju”.

****

Dženita Katiša: - Kristiete esmu kopš 2013.gada septembra. Pirms tam par Dievu nezināju neko. Protams, kā izglītots cilvēks, zināju, ka ir tāda kristietība un Latvijā tā pastāv jau ilgi, taču nenojautu, ka paralēli tai dzīvei, kādu dzīvoju es, norit vēl cita, pilnīgi citādāka dzīve. Turpini lasīt »

Dieva rota pelnu vietā

Ievietoja | Sadaļa Brīnumi notiek | Publicēts 24-08-2015

Jaņina Stoniene ir ordinēta Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības (LVDA) evaņģēliste. Viņas kalpošanas lauks bijis un ir Saldus novads - Kursīši, Ruba, Pampāļi, Līkupēni, Garozas un citas vietas, kur Jaņina pasludina Evaņģēlija vēsti, vada lūgšanu un Bībeles studiju grupas, veidojot un sagatavojot jaunus Kristus mācekļus. Visa Jaņinas dzīve ir Dieva brīnums - no pilnīga posta, slimībām un bezcerības, līdz Kristus lieciniecei un Evaņģēlija vēsts sludinātājai. Par savu dzīvi un kalpošanu Jaņina, pateicoties un dodot godu Trīsvienīgajam Dievam, vēlas liecināt arī tev, “Laikmeta zīmju” lasītāj.

****

2001.gada 15.augusts ir tā brīnišķīgā diena, kad es, mans vīrs Romualds, bērni Arturs, Vita un mazmeita Madara uzņēmām savās sirdīs Kristu. Man šis solis nāca dabiski - sirdī bija vēlēšanās atdot savu dzīvi Dieva Dēlam, kas par maniem grēkiem upurēja Sevi pie krusta, izliedams Savas nevainīgās asinis. Tolaik gan no tā sapratu ļoti maz. Vairāk biju dzirdējusi par Dievu kā Radītāju, un jau ilgi pirms tam, kad aicināju Jēzu kļūt par manas dzīves Kungu, es šad un tad lūdzu Dievu, kaut Viņu vēl nepazinu. Turpini lasīt »

Svētais no Asīzes. 2.daļa

Ievietoja | Sadaļa Kristus dēļ | Publicēts 20-07-2015

“Mazāko brāļu” (minorītu) skaitam pieaugot, Francisks sāka izsūtīt tos misijas darbā, lai piepildītu redzējumu pasludināt Evaņģēliju visām tautām. Vispirms brāļi no Umbrijas devās uz citiem Itālijas reģioniem. Kā pirmais 1211.gadā sākās misijas darbs Ankonas pilsētā, Markes reģionā. 1214.gadā sekoja misija ārvalstīs - Spānijā un Marokā. Tādās zemēs kā Francija un Spānija franciskāņu misionāri nesastapa lielus šķēršļus, taču, piemēram, Ungārijas stepēs vietējie gani rīdīja brāļus ar suņiem un dūra ar uzasinātām ganu nūjām. Arī Vācijas dienvidos pirmie franciskāņu misionāri neguva cerētos panākumus. Tomēr bezbailīgie un nenogurdināmie brāļi neapstājās grūtību priekšā un devās uz arvien jaunām zemēm. 1220.gadā pieci ordeņbrāļi Marokā tika nogalināti Kristus liecības dēļ, tā kļūdami par pirmajiem franciskāņu mocekļiem.

Lai cik tālu misijas gaitās neaizgāja brāļi, ik gadu viņi atgriezās Porciunkulā uz ģenerālo Kapitulu - visu kopienas locekļu kopsapulci. Turpini lasīt »

Svētais no Asīzes. 1. daļa

Ievietoja | Sadaļa Kristus dēļ | Publicēts 13-07-2015

Vēsturē plaši zināms kristīgās Baznīcas reformatora Mārtiņa Lutera vārds, taču arī pirms viņa Kristus Draudzē bijušas vairāk vai mazāk pazīstamas garīgās kustības un indivīdi, kas centušies vest Baznīcu atpakaļ pie tīrā Evaņģēlija gaismas. Šādas personības gadsimtu gaitā parādījās arī pašā Romas katoļu Baznīcā. Šie cilvēki gan nekļuva par globāliem Baznīcas reformatoriem, jo pazemība un respekts pret Baznīcas hierarhiju neļāva tiem nostāties pretī pāvesta un Romas kūrijas politiskajām interesēm. Tā tika noslāpēts atjaunotnes gars, ko Dievs bija šiem cilvēkiem uzticējis, un viņi tā arī līdz galam nepiepildīja savu uzdevumu reformēt garīgi brūkošo Romas Baznīcu. Tomēr dažas no šīm personībām atstājušas visai dziļas un paliekošas pēdas daudzu katoļticīgo uzskatos un garīgajā praksē. Viena no šādām personībām ir Asīzes Francisks - askēts, mūks un dzejnieks, kuru pēc nāves sāka uzskatīt par svēto, jo viņa pazemīgais dzīvesveids un kalpošana līdzcilvēkiem pārsteidza laikabiedrus. Turpini lasīt »

Svētais no Aušvices

Ievietoja | Sadaļa Kristus dēļ | Publicēts 06-10-2014

Ir cilvēki, kuru dzīve un paveiktais iedvesmojis daudzus miljonus citu cilvēku visā pasaulē. Tāds ir arī poļu katoļu priesteris Maksimilians Marija Kolbe (latīņu - Sanctus Maximilianus Maria Kolbe, poļu - Święty Maksymilian Maria Kolbe), kurš, būdams ieslodzīts Aušvices nāves nometnē, brīvprātīgi izvēlējās mirt cita, nepazīstama ieslodzītā vietā. Šis būs stāsts par neparastu cilvēku, patiesu kristieti, Dieva mīlestības atspulgu šajā grēka cauraustajā, samaitātajā pasaulē. Stāsts par priesteri, kuru Romas katoļu baznīca atzinusi par svēto. Stāsts par mirstīgo, kura uzticība Kristum padarījusi viņa dzīvi un darbu nemirstīgu. Turpini lasīt »

Lidija Marova: Ar Dievu nekas nav neiespējams!

Ievietoja | Sadaļa Personības | Publicēts 07-07-2014

Lidija Stenlija Marova (Lydia Stanley Marrow) ir kristīgā kalpotāja un pielūgsmes vadītāja, kas strādā kopā ar evaņģēlistu Nātanu Morisu un viņa organizāciju „Shake the Nations Ministries”. Savu kalpošanu Lidija sāka Pensakolā, kad tur risinājās Braunsvilas atmodas notikumi. Lidijas, tāpat kā daudzu kristiešu kvēlākā vēlēšanās ir redzēt, kā Dieva klātbūtnes realitāte pārmaina cilvēku dzīvi. Piedāvājam interviju, ko Lidija sniedza Latvijas Kristīgā radio raidījumam „Tikšanās ar klausītājiem”.

****

- Jūs esat jauna, skaista sieviete. Kā jūs nācāt pie Dieva?

- Mans tēvs ir mācītājs ASV un visa mana ģimene bija kristīgie kalpotāji jau ilgi pirms manas piedzimšanas. Es uzaugu draudzē, kur Dievs darīja zīmes un brīnumus, un jau no mazotnes biju tajā visā iekšā. Kad man bija pieci gadi, es pirmoreiz reāli sastapos ar Kristu. Tajā vakarā mana vecmāmiņa sludināja par Kristus krustu un es atdevu savu dzīvi Viņam. Turpini lasīt »

9. nodaļa - Flagmanis

Ievietoja | Sadaļa Atmiņu ceļos | Publicēts 12-05-2014

Ilgus gadus mūsu mājās atradās pēckara gads ražots radioaparāts “VEF Super”. Bija dzirdēts arī par pasaulslaveno fotoaparātu “Minox”. Un kurš gan Padomju Savienībā nepazina tranzistoru radiouztvērējus “VEF” un “Spīdola! Tāpēc pēc G.Gailes tehniskās skolas beigšanas, kad vajadzēja atpelnīt naudiņu, ko valsts bija ieguldījusi manā izglītībā, biju lepns, ka varēju to darīt LPSR rūpniecības flagmanī - ražošanas apvienībā “VEF”. Darbs tik prestižā uzņēmumā cēla manu pašapziņu, kaut nācās izbaudīt agro celšanos no rītiem, lai jau pulksten septiņos būtu savā darbavietā, un arī to, ko nozīmē darbs pie konveijera. Piedzīvoju arī visas plānveida ekonomikas dīvainības - piespiedu dīkstāves mēneša sākumā un trako raušanos mēneša beigās, kad bija jāpilda plāns. PLĀNS - padomju ekonomikas stūrakmens, likums, dievs. Plānu nedrīkstēja neizpildīt, citādi nebija ne prēmijas, ne goda raksti, ne sarkanie vimpeļi un ceļojošie karogi. Lai izpildītu plānu, priekšnieki bija gatavi uz visu - maksāt divkāršu algu, piešķirt brīvdienas un citus atvieglojumus.

Strādājot “VEF”, man beidzot kļuva skaidrs, kāpēc Padomju Savienībā ražotā produkcija izceļas ar tik zemu kvalitāti. Pie šāda darba režīma citādi nemaz nevarēja būt. Turpini lasīt »